1991.gada 19.novembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Reģistrāciju! Lūdzu rezultātu. 115. Daži deputāti vēl nav ienākuši, bet pagaidām reģistrēsimies.

Par darba kārtību. Tā mums ir nobalsota jau divās plenārsēdēs. Ja kolēģiem nav jaunu priekšlikumu un iebildumu, tad turpināsim. Strādāsim pēc tās darba kārtības, par kuru ir divkārt balsots.

Lūdzu, Plotnieka kungs, par darba kārtību!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Kaut arī darba kārtība ir pārblīvēta, Likumdošanas jautājumu komisija tomēr ierosina iekļaut tajā vienu apjoma ziņā ļoti nelielu jautājumu. Tas ir lēmums “Par Valsts notariāta darbību”, jo šodien mums dažādu pašvaldību līmenī nav, kas veic notariālās darbības. Lēmums ir ļoti neliels, un faktiski mums šeit ir jāpieliek punktiņš, lai šis mehānisms varētu sākt darboties. Ļoti lūgtu iekļaut to mūsu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Mēs varētu iekļaut šo punktu darba kārtībā, bet es pat īsti nezinu, kad to varētu darīt. Mēs varētu balsot par tā iekļaušanu šo divu plenārsēžu darba kārtībā, un tad paskatīsimies, kurā brīdī mēs to varētu izskatīt, kaut gan citi deputāti teiks, ka te vēl ir arī citi jautājumi, kuriem būtu nepieciešamas tikai piecas minūtes…

Lūdzu, balsosim par lēmuma “Par Valsts notariāta darbību” iekļaušanu darba kārtībā! Plotnieka kungs, vai dokumenti jums ir gatavi? Tie ir izdalīti? Tad gan tas varētu notikt tikai rīt. Lūdzu. 77–par, tātad iekļaujam to un izskatīsim acīmredzot rīt, kad būs dokumenti. Tad mēs varēsim atrast kādu brītiņu laika.

G.Grūbe: Es sapratu, ka Prezidija sēdē tika lemts un praktiski arī atbalstīts priekšlikums, ka mums vajadzētu plenārsēdēs strādāt visas četras dienas. Un tāpēc es tagad lūdzu par šo priekšlikumu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Jā. Prezidija ieteikums ir tieši tāds, kā Grūbes kungs teica. Un, ja nav nekādu citu priekšlikumu vai iebildumu, tad mums ir jānobalso par Prezidija ieteikumu–strādāt plenārsēdēs četras dienas sakarā ar to, ka mums šonedēļ ir jāapstiprina valdība.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu par četru dienu plenārsēdēm šonedēļ! Lūdzu. 63–par. Vairākums ir par. Tātad strādāsim četras dienas. Darba kārtība mums ir apstiprināta. Te ir tikai zināma aizkavēšanās, jo premjerministrs vēl nesen atradās PBLA sēdē un pašlaik dodas uz Augstāko padomi. Cik ilgi viņam vajag?

No zāles: Vienu minūti!

Priekšsēdētājs: Vienu minūti. Acīmredzot tad vēl nesāksim darbu un pagaidīsim šo vienu minūti. Jāgarlaikojas. Aleksejeva kungs, lūdzu!

A.Aleksejevs: */Aizvadīti 18.novembra pasākumi. Es domāju, ka tieši šodiena var kļūt par to dienu, kad Augstākā padome var sākt savu darbu no jauna. Kas tam ir vajadzīgs? Manuprāt, ir vajadzīgs, lai Daudiša kungs šodien atvainotos tiem deputātiem, kurus viņš patvarīgi ieskaitījis sliktajos, jo viņi ir balsojuši vai izteikušies tā, kā Daudiša kungam nepatīk. Es uzskatu, ka tad, ja parlaments tiešām grib apvienot iedzīvotājus, apvienot deputātus, tad Daudiša kungam ir jāapdomājas, bet ja ne viņam, tad Augstākās padomes priekšsēdētājam Gorbunova kungam./

Priekšsēdētājs: Paldies, gaidīšanas fāze ir aizpildīta, un Godmaņa kungs ir ieradies. Mēs varētu sākt apspriest pirmo darba kārtības jautājumu par jaunās valdības iecelšanu.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir liels lūgums–izskatīt valdības jauno locekļu kandidatūras.

Es gribētu lūgt dot iespēju kandidātiem pašiem atbildēt uz visiem jautājumiem un pastāstīt par to, kā viņi iedomājas savu darbu, īpaši šeit nereklamējot un neraksturojot savu attieksmi. Jau tas fakts vien, ka esmu izraudzījies šos kandidātus, kurus stādīt jums priekšā, viennozīmīgi nosaka manu attieksmi pret šīm personām.

Es gribētu, lai jūs izskatītu jautājumu par Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministriju, par Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministra iecelšanu. Un es izvirzu jūsu apspriešanai Arņa Kalniņa kandidatūru. Arnis Kalniņš agrāk ieņēma Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka posteni un valdībā vadīja Ekonomisko reformu komisiju, tāpēc man ir liels lūgums apspriest šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Acīmredzot mums būs jautājumi Kalniņa kungam, kaut gan viņš šeit vienu reizi jau ir apstiprināts, taču deputātiem šajā jaunajā situācijā droši vien būs citas problēmas. Paldies, premjerministra kungs!

Kalniņa kungs, lūdzu, nāciet tribīnē! Vai kāds no deputātiem, kuriem parasti ir klāt reglamenta rullis, nevarētu atgādināt man, kāda mums ir ministru apspriešanas kārtība? Sen tas nav noticis, un es no galvas to neatceros. Tātad 15 minūtes tiek dotas ministra kandidātam, bet pēc tam ir jautājumi un debates. Tās kā parasti–līdz pārtraukšanai.

Lūdzu, Kalniņa kungs! Vai jūs gribat informēt par saviem plāniem savā jaunajā postenī vai arī vienkārši gribat, lai deputāti uzdod jums jautājumus?

A.Kalniņš, ekonomisko reformu ministra amata kandidāts: Ja atļauts, es trīs minūtes varētu varbūt kaut ko teikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Kalniņš: Jau apstiprinātās Ekonomisko reformu ministrijas uzdevumos mēs saskatām šādus galvenos pienākumus: pirmais un svarīgākais jautājums, kā mēs uzskatām, ir valsts īpašuma konversijas un privatizācijas lietas. Šeit domāts tas jautājumu loks, kas saistīts ar tā saukto mazo privatizāciju, ar lielo privatizāciju, ar šiem ekonomiskajiem jautājumiem.

Tā ir nosacījumu izveidošana radošai privātsaimnieciskās darbības veidošanai un funkcionēšanai Latvijā, kas varbūt līdz šim netika īpaši akcentēta Valsts īpašuma konversijas departamenta darbībā. Kā apakšjautājums šajā pašā blokā varētu būt apstākļu radīšana ārzemju investoriem, kas varētu plašāk piedalīties privatizācijas, kā arī valsts uzņēmumu akcionēšanas jeb akciju sabiedrību veidošanas procesā. Protams, atsevišķa daļa no šā bloka zināmu laiku vai uz mūžu mūžiem paliks arī valsts uzņēmumi, piemēram, enerģētika vai kas cits, tātad vajadzēs arī meklēt iespējas, kā padarīt efektīvāku šo palikušo uzņēmumu funkcionēšanu, paplašinot to valdes ar profesionāli kompetentiem cilvēkiem.

Otrais bloks. Šajos ministrijas ietvaros, protams, būs arī nodokļu bloks, kas saistīts ar izveidotās nodokļu sistēmas analīzi un nepieciešamajiem uzlabojumiem, pārkārtojumiem šajā laukā.

Tālāk. Mūsu uzdevums ir aptvert šīs ministrijas ietvaros arī visus metodoloģiskos jautājumus, kas saistīti ar cenām, ar budžeta veidošanos, ar kredītpolitiku tajos saskarsmes punktos, kur tautsaimniecība ir ieinteresēta, teiksim, kopā risināt šos jautājumus ar Latvijas Nacionālo banku, lai šīs sviras–kredīts, komercbanku un privātbanku attīstība–kalpotu tautsaimniecības interesēm un visām tās sfērām.

Bez tam no bijušās Ekonomikas ministrijas funkcijām šīs ministrijas ietvaros paliek arī tās saimniecības struktūru reformēšanas galvenie virzieni, sākot ar sistēmu analīzi un beidzot ar valsts investīciju bloku. Kā jūs zināt, saskaņā ar sākotnējo koncepciju, no Ekonomikas ministrijas ir atlaists ministrs, ministrija atlaiž departamentu, un līdz ar to savukārt jaunveidojamā ministrijā ietilpst arī tās funkcijas, ko agrāk pildīja Valsts īpašuma konversijas departaments. Bez tam ir paredzēts, ka pie šīs ministrijas vai pie Ministru padomes tāpat kā līdz šim atjaunotā veidā saglabāsies Ekonomisko reformu komisija, kurā tiks izskatīti projekti, lēmumi un likumprojekti, iekams tie aizies uz Ministru padomes sēdi.

Otra institūcija ir sabiedriska tipa: tā zināmā veidā būs konsultatīva padome, kas apspriedīs ekonomiskās reformas pamatjautājumus, kā arī tautsaimniecības struktūras pārkārtošanu. Protams, mēs šīs ministrijas ietvaros ne tikai nevarēsim izvairīties… Vajadzība ir tāda, lai ekonomiskie likumi un citāda veida dokumenti, kas saistīti ar Latvijas valsts ārējo ekonomisko darbību gan tirdzniecības lietās, gan valūtas lietās un citos jautājumos… Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi? Pirmais jautā deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Padomju Latvijas laikā jūs bijāt pazīstams kā agrorūpnieciskā kompleksa izveidotājs. Kāda jautājuma izlemšanā jums ir nopelni pēdējā gada laikā?/

A.Kalniņš: Es patiesi biju iniciators un vienmēr būšu iniciators, kā jūs sakāt, “Agroproma” kompleksa nodošanai Lauksaimniecības ministrijas pārziņā, un tas faktiski nebija nekāds jauns izdomājums. Tā visā pasaulē dara, ka lauksaimniecību savieno kopā ar šo pārstrādes un servisa bloku, ka esošās atsevišķās šā bloka ministrijas… Tā ka neapšaubāmi šis virziens bija pareizs, un tas saglabāsies arī turpmāk.

Kā jūs zināt, ir arī jaunas tendences, kas nākamajos gados veidos šo kompleksu pilnībā. Mēs pēdējā gadā uzskatām, ka tomēr tās iestrādes, kas savā laikā pirms diviem vai trim gadiem bija par Latvijas saimniecisko neatkarību, par tās ekonomisko modeli, tagad pēdējā gada laikā zināmā mērā deva iespēju izstrādāt šo likumprojektu, ko mēs izveidojām darba grupā, tātad radīt likumu paketi, kas saistīta ar uzņēmējdarbību, un tā tālāk. Lieki atgādināt, ka visus šos pieņemtos likumus… Otra pakete ir saistīta ar nodokļu sistēmu, kura ar šā gada 1.janvāri funkcionē autonomi. Un tā mēs varam iet tālāk.

Par patstāvīga budžeta izveidošanu. Es te negribētu pierakstīt visus nopelnus mūsu kolektīvam, tomēr mēs to uzskatām par neatlaidīgu pāreju uz savu nacionālo valūtu, par pamatotiem meklējumiem ārzemēs un šīs valūtas iespiešanas pasūtījuma projekta novērtēšanu un tā tālāk. Tātad mums būs jādara tas viss, kas saistīts ar ekonomisko reformu, plus vēl jāveic zināmas iestrādes par tautsaimniecības struktūras pārveidošanu, par ceļiem, kā mēs varētu iesaistīt ārzemju kapitālu šīs tautsaimniecības struktūras konstrukcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dīmani!

S.Dīmanis: Sākumā es gribu izteikt savu protestu Prezidijam, ka valdības apspriešana kārtējo reizi notiks bez tulkojuma. Līdz ar to frakcija nevarēs uzņemties atbildību par jauno valdības sastāvu.

Un jautājums. Privatizācijas process acīm redzami kavējas. Kur jūs redzat iemeslu tam–vai tā ir politika vai vienkārši vēl nav izstrādātas kaut kādas ekonomiskās procedūras?

A.Kalniņš: Es domāju, ka tā iemesls ir gan viens, gan otrs, jo tomēr mēs tikai 20.martā pieņēmām likumprojektu par valsts īpašuma konversijas pamatprincipiem… Bez tam mums par to bija zināmā mērā diskusija.

Ko varētu teikt? Mēs esam pateicīgi parlamentam, ka tagad ir pieņemts likums par tā saukto mazo privatizāciju. Mums Ministru padomē ir pieņemti arī noteikumi par izsoles organizēšanas kārtību, kas ir obligāta un nepieciešama atribūtika, lai realizētu šo mazās privatizācijas likumu. Parlamentā ir iesniegti likumprojekti par privatizācijas komisijām. Tā ka aizkavēšanās, protams, ir, un sevišķi mēs to saskatām mazās privatizācijas laukā. Taču, saņēmuši šos tikko nosauktos dokumentus, es domāju, mēs varēsim šo procesu paātrināt.

Priekšsēdētājs: Tagad jautājumu uzdos deputāts Buka.

S.Buka: */Kalniņa kungs! Es ceru, ka jūs piedalījāties jaunā Ministru kabineta koncepcijas un tā struktūras izstrādāšanā. Vai jūs domājat, ka šodien ir nepieciešams šajā sastāvā saglabāt vairākas nozaru ministrijas un tās ministrijas, kas lielā mērā ir tirgus pretinieki, piemēram, Rūpniecības ministrija, Lauksaimniecības ministrija, kas eksistēs arī turpmāk?/

A.Kalniņš: Jā, es sapratu. Priekšsēdētājs to lūdza izdarīt arī pagājušajā gadā. Es savas pārdomas par valsts pārvaldes pilnveidošanu priekšsēdētājam uzrakstīju, arī tās pārdomas, kas bija pirms pagājušā gada 4.maija. Es saprotu, ka priekšsēdētājs virkni šo domu ir izmantojis.

Runājot par šīm trijām nosauktajām ministrijām–Rūpniecības ministriju, Lauksaimniecības ministriju un Mežsaimniecības ministriju –, ka tās darbotos pretim tirgum, es nevaru gluži piekrist šim apgalvojumam. Protams, pašām ministrijām, ņemot vērā specifiku, ka mums ir liels valsts īpašuma sektors… Mums ir jātiek vaļā no šā valsts īpašuma sektora, lai šis īpašums likumīgajā kārtībā nonāktu uzņēmēju rokās. Par to, ka šīs ministrijas saglabāsies, es esmu pārliecināts mūžīgi mūžos… Nē, tikai ar vienu piebildi. Rūpniecības ministrija tagad jau darbosies kopā ar Enerģētikas ministriju… tagad klāt ir nākusi arī enerģētika, un tas būs mūžīgi mūžos, tas tā pamatā ir visā pasaulē.

Runājot par lauksaimniecību, jāteic, ka bez diskusijām šāda ministrija saglabāsies, jo pirmām kārtām šādas ministrijas ietvaros paliek visu selekcijas un izmēģinājumu staciju darbs, viss karantīnas darbs un tā tālāk, kas jebkurā normālā valstī tik un tā ir vajadzīgs.

Attiecībā uz Mežsaimniecības ministriju varu teikt, ka te varētu būt zināms pārejas periods, bet ir arī loģiski, ka nākotnē tā varētu kaut kur ietilpt, kaut vai Lauksaimniecības ministrijas sastāvā.

S.Buka: */Un otrais jautājums. Vai jūs nedomājat, ka Īpašuma konversijas departaments kopā ar daļu tādas ministrijas kā Rūpniecības ministrija funkciju varētu pāriet Latvijas Republikas Valsts īpašuma pārvaldes komitejas pakļautībā, kas nebūtu tieši pakļauta Ministru padomei?/

A.Kalniņš: Jā, tas jautājums ir problemātisks un diskutējams. Tas ir mans personiskais viedoklis, tāpēc es negribētu tā noteikti apgalvot, ka ir tā vai citādi. Ja man būs gods strādāt šajā ministrijā, tad mēs šo viedokli, kurā būtu valsts īpašuma pārvaldes institūcija, dosim viena vai divu variantu veidā, protams, apspriešanai. Mēs jau pēc būtības apspriežam šo problēmu, tomēr galīgais princips vēl nav ietverts. Taču es gribētu piebilst, ka valsts tomēr ir neliela, un radīt daudz un dažādas institūcijas nav sevišķi prātīgi. Tajā pašā laikā attiecībā uz nosaukto Rūpniecības ministriju varu teikt, ka tā tomēr būs vistuvāk rūpniecības uzņēmumiem un visprofesionālāk centīsies tos akcionēt un tikt vaļā no valsts īpašuma daļas, tā ka arī šis potenciāls, protams, mums ir jāizmanto, lai kaut kādā jaunā institūcijā atkal nebūtu jānofraktē speciālisti profesionāļi, kas pazīst papīra rūpniecību, kas pazīst mašīnbūvi, kas pazīst aparātu būves rūpniecību un tā tālāk. Lai nerastos tāda zināma dublēšana.

S.Buka: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lucān!

J.Lucāns: Kalniņa kungs, jūs esat galvenais ekonomiskās reformas iniciators. Sakiet, lūdzu, kā jūs vērtējat pašreizējo straujo ražošanas lejupslīdi lauksaimniecībā? Divu gadu laikā ir notikusi ražošanas samazināšanās par 30 procentiem. Kā jūs domājat, kad un kādā veidā šī lejupslīde tiks apturēta, vai arī jūs uzskatāt šo lejupslīdi par normālu procesu?

Un tādā gadījumā man izriet otrais jautājums: kā un kādā veidā mēs varēsim tirgoties ar Austrumiem nākamajā gadā, ja mums tas ir vajadzīgs? Vai arī, piemēram, degvielu mēs pirksim par dolāriem Rietumos?

A.Kalniņš: Šis fakts par lejupslīdi, protams, ir nepatīkams. Es domāju, ka varētu būt virkne būtisku momentu, lai mūsu pāreja uz jauno saimniekošanas veidu–fermeru saimniecībām–būtu plūstošāka vai visādā ziņā savstarpēji kontaktējošāka ar esošajām lielsaimniecībām, ar nākamajām statūtu saimniecībām un tā tālāk. Taču, no otras puses, kad mēs novērtējam šos samazināšanās tempus lauksaimniecībā arī Lietuvā un Igaunijā, tad redzam, ka atrodamies apmēram tādā pašā līmenī. Lielāka krituma nav, protams, absolūtie līmeņi šajās blakusvalstīs ir augstāki.

Kas būtu jādara šajā ziņā attiecībā uz agrāro reformu? Tātad galvenā uzmanība šodien ir jāvelta darbam. Es tomēr uzskatu, ka tad, ja mēs tuvākajā laikā–vienā vai divos mēnešos–neizveidosim pagastu līmenī savas tehnikas koplietošanas sabiedrības (vienalga, kā tās sauksim), bet, ja tās neizveidosies tādā labdabīgā veidā, tad ir jālieto varbūt pat administratīvi pasākumi, lai pavasarī mēs būtu gatavi tam, ka zemnieks un fermeris zinātu, kur viņš var griezties jautājumā par traktoru vai par kādu citu mehānismu, ja tas vēl pašam nav iegādāts, jo nav bijis iespēju to iegādāties. Lai viņš zinātu, ka to varēs nomāt droši tajos un tajos datumos un tā tālāk. Tā ka šī ir institūcija numur viens, kas jārada pagastu līmenī: nevis rajonu līmenī, bet tikai pagastu līmenī. Tuvāko–viena vai divu–mēnešu laikā šajā ziņā jābūt pilnīgai skaidrībai.

Otrais moments ir tas, ka ir jānodarbojas ar zināmu rekonstrukciju, lai atrastu īpašniekus lielsaimniecību fermām, kurām zudis saimnieks vai kuras paliek tukšas no mājlopiem. Tad tās bez žēlastības vajag nodot privātīpašumā, varbūt arī ar izmaksu… Uz 20 vai 25 gadiem varētu dot kredītu un tā tālāk, lai šīm fermām būtu saimnieks, kurš var ņemt arī algotus cilvēkus, kuram piešķir arī zemi, lai šie fondi neizietu mums no aprites, tā kā mums kādreiz izgāja no aprites viensētas un lauku saimniecības. Šie divi momenti un, protams, viss pārējais ir atkarīgs arī no veselas finansiālo sviru gammas kredītu un citu jautājumu laukā, kas attiecībā uz fermeriem vēl nav pietiekami izstrādāta.

J.Lucāns: Piedodiet, vai jums ir tāda pārliecība, ka ar šiem pasākumiem vien nākamajā gadā mums izdosies šo lejupslīdi stingri nobremzēt vai apturēt?

A.Kalniņš: Redziet, mūsu galvenais mērķis ir, lai pavasarī nepaliktu neapstrādāta un neapsēta zeme. Tātad pirmais nosacījums ir tāds, lai mēs šo darbu varētu izdarīt pēc iespējas simtprocentīgā apmērā, jo, kā jau jūs zināt, arī rudenī viss netika aparts un tā tālāk. Tātad šajos mēnešos ir jāpanāk skaidrība par robežām un jābūt skaidrībai arī par to, kur zemnieks varētu šo tehniku nomāt, lai mēs šo pirmo fāzi izdarītu. Tuvāka un asāka jautājuma es šobrīd nesaskatu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātais Kalniņa kungs, mēs Augstākajā padomē pēc ļoti grūtām diskusijām šā gada sākumā pieņēmām lēmumu par valsts mantas konversijas pamatprincipiem. Vienā daļā tas paredzēja zināmu valsts īpašuma sadali pēc sertifikācijas principa. Ko līdz šim ir izdarījusi valdība, lai realizētu šo lēmuma daļu? Tas ir pirmais jautājums.

Un otrais: kā jūs iztēlojaties Ekonomisko reformu ministrijas lomu šā lēmuma realizācijā nākotnē?

A.Kalniņš: Šī realizācija nākotnē, protams, simtprocentīgi pilnībā… varbūt tur ir dažas nianses, bet atbildība gulsies uz šīs jaunās ministrijas pleciem.

Kas ir izpildīts attiecībā uz šiem sertifikātiem? Protams, šeit būtiski soļi nav izdarīti, ja neskaita garās diskusijas šajā jautājumā par šādu sertifikātu ieviešanu. Nekāds speciāls lēmums šobrīd vēl nav pieņemts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaščerinski!

J.Zaščerinskis: Kalniņa kungs, jūs teicāt, ka šinī brīdī ir ļoti svarīgi ātrāk privatizēt lielfermas un atrast tām saimnieku. Es simtprocentīgi pievienojos šai domai, tikai man ir šāds jautājums. Šis process acīmredzot bez ekonomiska stimula, bez ekonomiskās ieinteresētības nevirzīsies uz priekšu. Kur jūs saskatāt resursu avotus šai ekonomiskajai stimulēšanai un kādā apjomā, kā saka, tie varētu būt, jo kredītu resursi, kā es sapratu, mums ir ierobežoti?

A.Kalniņš: Jā, ja mums nav kredītu resursu, tad ir jāmeklē otrais variants–ir jānovērtē šis objekts un tas jāieķīlā attiecīgajās finansu institūcijās…

J.Zaščerinskis: Taču tad tas “nerīmējas”, ja tā varētu teikt…

A.Kalniņš: …bez izpirkšanas momenta šajā brīdī.

J.Zaščerinskis: Ar privatizācijas likumu tad tas, kā saka, nekontaktējas. Tas nozīmē, ka tas ir jānoved pilnīgi līdz bankrotam jeb līdz likvidācijas stadijai un tikai tad… Vai nevar rast iespēju, kā to procesu varētu izdarīt savlaicīgi, nenovedot līdz bankrotam?

A.Kalniņš: Es domāju, ka šādam procesam pirmām kārtām pakļautos jau arī tikai tādas liellopu fermas, kuras lielsaimniecības nav gatavas apsaimniekot un kur daļēji izzūd pamati zem kājām, tā ka šajā ziņā… Šo stāvokli ir grūti precīzi nosaukt, un es baidos dot detaļas, kaut kādus solījumus, kādas šīs sviras, neskaitot kredītus, varētu būt, turklāt mums šo kredītu resursu nepietiek. Taču šis otrais kanāls par to ieķīlāšanu uz hipotēkas pamatiem, es domāju, ir izstrādājams, un, ja tas ir vajadzīgs, jau pieņemtajos likumos var ieviest šajā ziņā arī zināmus koriģējumus.

J.Zaščerinskis: Pilnīgi piekrītu, Kalniņa kungs, ka tāds process varētu būt, bet diez vai būtu pareizi tās fermas, kuras vēl turas, novest līdz tam momentam, ka tās ir jāieķīlā, un tikai tad risināt jautājumu. Domāju, ka tas tomēr būtu jārisina savlaicīgāk un ar citādiem ieinteresētības momentiem.

A.Kalniņš: Ņemsim jūsu pārdomas vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kalniņa kungs! Mums vajadzētu atklāt debates. Komisijas vārdā pēc mūsu reglamenta runās Ojārs Kehra kungs, jo mums ir jābūt zināmam komisijas viedoklim par kandidatūru.

O.Kehris: Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Mēs komisijas sēdē izskatījām Godmaņa kunga priekšlikumu par ekonomisko reformu ministra Arņa Kalniņa kandidatūru un vienbalsīgi, es uzsveru–vienbalsīgi!–atbalstījām šo kandidatūru ekonomisko reformu ministra amatam. Tiesa, es gribu vērst uzmanību uz to, ka komisijas sēdē tika izteiktas zināmas bažas par to, ka arī iepriekšējā sastāvā valdība kopumā samērā lēni gāja ekonomiskās reformas gaitu, un par to kolēģi deputāti arī pašlaik uzdeva jautājumus. Turklāt šajā jaunajā modelī ir stipri mazāk cilvēku, ir samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuri, kā mēs uzskatām, ir diezgan konkrēti orientēti uz šo tirgus ceļu, uz ekonomiskās reformas ceļu. Tādēļ mēs gribētu izteikt tikai tādas zināmas bažas, tomēr mēs uzskatām, ka viens no instrumentiem, kas varētu kaut ko līdzēt, būtu saglabāt un būtībā organizatoriski nostiprināt ar konkrētām tiesībām un atbildību Ekonomisko reformu komisiju, tātad valdības Ekonomisko reformu komisiju, kuru vadītu valdības ekonomisko reformu ministrs. Šajā komisijā ietilptu arī citi ministri, iespējams, arī citi speciālisti, kuri ir saistīti ar ekonomiskās reformas realizēšanu. Taču kopumā mēs atbalstām šo Arņa Kalniņa kunga kandidatūru Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministra amatam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kehra kungs! Lūdzu, reģistrēsimies. Es atgādināšu, ka saskaņā ar reglamentu ministru kandidatūras apstiprina ar klātesošo balsu vairākumu, nevis ar balsojošo vairākumu.

Reģistrāciju! Lūdzu rezultātu. Balsosim par Augstākās padomes lēmumu par Arņa Kalniņa iecelšanu par Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministru. Lūdzu. Par–102. Tātad acīm redzami lēmums ir pieņemts. Apsveicam Arni Kalniņu jaunajā amatā! (Aplausi.) Vēlam jums veiksmi darbā, lai tiešām izdotos šī ekonomiskā reforma!

Lūdzu, premjerministra kungs!

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet man izvirzīt jums ministra amatam–runa ir par rūpniecības un enerģētikas ministru–bijušo rūpniecības ministra vietas izpildītāju Aivaru Milleru. Gribu, lai jūs uzdodat viņam jautājumus un noskaidrojat viņa pozīciju par šīs jaunās ministrijas tālāko funkcionēšanu.

No savas puses gribu pateikt tikai vienu. Kā jūs jau atceraties, šeit bija diskusija par šīs ministrijas struktūras iekļaušanos kopējā struktūrā. Es uzskatu to par vienu no soļiem, lai ministrija aizietu prom no ražošanas funkcijām, lai šinī brīdī apvienošanas funkcija darbotos kā viens no katalizatoriem tam, lai ministrija strādātu vairāk ar valsts funkcijām, bet mazāk tieši ar ražošanas vai sagādes funkcijām. Uzskatu, ka Millera kungs atbilst šim amatam. To viņš ir pierādījis ar savu kadru politiku, ieņemot ministra vietas izpildītāja posteni, pieņemot pietiekami radikālus un pietiekami grūtus priekš sevis lēmumus kadru jautājumos, un ne tikai tajā kadru jautājumā, kā atcelt kādu no amata, bet arī tajā, kā atrast vietā–kurš ir ar mieru strādāt attiecīgajā uzņēmumā, noslēdzot līgumus ar rūpniecības uzņēmumu vadītājiem. Uzskatu viņu par pilnīgi atbilstošu šim amatam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Millera kungs!

A.Millers, rūpniecības un enerģētikas ministra amata kandidāts: Cienījamie deputāti! Vispirms atļaujiet aizkavēt jūsu laiku ar viedokli par to, kādai jābūt Rūpniecības un enerģētikas ministrijai un tās darba pamatvirzieniem, ar kuriem būtu šai ministrijai jānodarbojas.

Kā pašus nozīmīgākos virzienus turpmāk es uzskatu, ka ministrijai jānodarbojas pirmām kārtām ar struktūrpolitikas realizāciju, ar jautājumiem, kas skar privatizāciju, ar kadru jautājumiem un arī ar jautājumiem, kas skar enerģētikas sfēru.

Attiecībā uz struktūrpolitikas jautājumiem acīmredzot viens no sarežģītākajiem uzdevumiem šobrīd ir realizēt tādu politiku, kura nodrošinātu republikas teritorijā esošo uzņēmumu funkcionēšanu, kooperāciju, lai maksimāli efektīvi strādātu šie uzņēmumi. Līdz šim veiktie pasākumi skaidri parāda, ka nepieciešams veikt ministrijas uzbūves reorganizāciju, un divu mēnešu laikā, kamēr es pildīju ministra vietas izpildītāja funkcijas, šī reorganizācija ir iesākta un joprojām turpinās.

Runājot par sfēru, ko varētu saistīt ar uzņēmuma privatizāciju, es gribu apstāties pie dažiem aspektiem. Ceru, ka jūs piekritīsit manam viedoklim. Pirmām kārtām liels trūkums privatizācijas procesam bija tas, ka līdz šim brīdim nav pieņemts likums par valsts uzņēmuma pārveidošanu privātuzņēmumos. Process ir apturēts. Es piekrītu, ka tādā veidā, kā tas virzījās līdz šim, to varētu uzskatīt tikai par eksperimentu ar ne sevišķi veiksmīgiem rezultātiem.

Acīmredzot ir jāatzīmē arī tas, ka līdz šim privatizētie uzņēmumi vēlamo efektu privatizācijas rezultātā nav devuši. Privatizācijas pamatmērķis pirmām kārtām varētu būt ražošanas efektivitātes palielināšana. Otrām kārtām–uzņēmumu struktūru optimizēšana. Un trešām kārtām–lai uzņēmumos strādājošie sāktu labāk pelnīt un saņemtu lielāku algu. Jāatzīmē, ka šī struktūru uzlabošana praktiski šajos privatizētajos uzņēmumos nav notikusi. Un mans personīgais viedoklis ir tāds, ka acīmredzot privatizācijas pats svarīgākais mērķis būtu, lai ražošanas uzņēmumus sāktu vadīt jauni, enerģiski cilvēki, kuri spēj šādā situācijā šos uzņēmumus vadīt.

Attiecībā uz kadru jautājumiem jāteic, ka tie ir cieši saistīti ar privatizāciju. Ministrija ir veikusi zināmus pasākumus kadru sastāva uzlabošanai. Es domāju, ka konsekventi nevajadzētu saprast tā, ka kadru jautājumi–tas ir tikai direktori; tas principā ir jautājums, kādā veidā mēs sagatavojam mūsu tautsaimniecībai–rūpniecībai un enerģētikai–kadrus.

Runājot par direktoru kadru kvalifikācijas celšanu, jāteic, ka droši vien viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir tas, ka liels skaits uzņēmumu vadītāju līdz šim vāji orientējas gan Latvijas vēsturē, gan tautsaimniecības kompleksā kopumā. Bez tam viņi slikti pārvalda latviešu valodu. Mēs esam noorganizējuši valodu kursus, kuros šobrīd no pāri par 200 uzņēmumu vadītājiem pieteikušies 90 cilvēki. Apmācības notiek šādā kārtībā. Divus mēnešus reizi vai divreiz nedēļā viņi mācās Latvijas Universitātē. Pēc tam, pēc jaunā gada, būs divu nedēļu kursi ar prombūtni no ražošanas, un Universitātes speciālisti garantē, ka šādā veidā minimumu, kas nepieciešams, ir iespējams iemācīties. Pašlaik mācās šāda pirmā grupa. Es tuvākajā laikā tikšos ar šīs grupas klausītājiem un uzklausīšu viņu viedokli par šādas apmācības efektivitāti. Taču ir cerības, ka efekts būs.

Bez tam ir plašs loks jautājumu, kas saistīts ar tām struktūrām, kādas ir nepieciešams veidot turpmāk. Jautājums varētu būt par lielu uzņēmumu koleģiālu pārvaldi. Savā laikā, kad ministrija iesniedza jūsu izskatīšanai likumprojektu par valsts uzņēmumu, tur bija paredzēta tāda institūcija kā, piemēram, uzņēmumu valde vai padome, kuras sastāvā ietilpa ne tikai uzņēmumā strādājošie speciālisti, bet arī pieaicinātie speciālisti. Tajā laikā tas variants tika noraidīts, un šāda institūcija valsts uzņēmumu pārvaldē netika izveidota. Es uzskatu, ka acīmredzot ministrijas vaina ir tā, ka mēs nemācējām jūs pārliecināt, ka šādi koleģiālas vadības orgāni lielos uzņēmumos ir nepieciešami. Līdzīgs likums šobrīd kā pagaidu variants ir pieņemts Igaunijā, kurā ir tāda forma kā akciju sabiedrība, kuru īpašums pieder valstij, taču pārvaldes lēmumi tiek pieņemti koleģiāli uzņēmumu valdē. Ir ievadītas sarunas ar Zviedrijas mācību iestādi, kura apņemas līdz janvāra beigām sagatavot mūsu tautsaimniecībai 15 šādu valžu locekļus. Apmācības notiks divas nedēļas Latvijā un divas nedēļas Zviedrijā. Ja mēs panāksim konceptuālu vienošanos ar jaunizveidoto Ekonomisko reformu ministriju, es domāju, šī programma tiks realizēta. Tātad pirmie 15 speciālisti, kas varēs strādāt šādās uzņēmumu valdēs, tiks sagatavoti ar zviedru speciālistu piedalīšanos.

Notiek arī sarunas ar Tehnisko universitāti, kur šogad pirmo gadu pastiprināti sāk gatavot uzņēmējus nelielu privātuzņēmumu vadībai. Protams, šajā sfērā ir ļoti daudz ko darīt. Bez tam ir ievadītas sarunas ar amerikāņu uzņēmējiem–PBLA pārstāvjiem. Šodien vai rīt es viņiem nodošu iespējamo uzņēmumu raksturojumu. Viņi ir gatavi uz gadu slēgt kontraktu ar Rūpniecības ministriju kā šo uzņēmumu menedžeri. Arī te problēmu ir daudz, taču es domāju, ka viens no kadru politikas aspektiem ir arī šis.

Kopumā runājot par jautājumiem, kas saistīti ar privatizāciju, es gribētu atzīmēt, ka, manuprāt, privatizācijas process būtu neatliekami turpināms. Šobrīd republikā bijušās Rūpniecības ministrijas ietekmes sfērā ir 26 uzņēmumi, kuri strādā uz nomas pamata un ir uzkrājuši ievērojamus līdzekļus šo uzņēmumu izpirkšanai. Trim vai četriem no tiem praktiski uzkrāto līdzekļu summa ir lielāka nekā valsts īpašuma daļa šajos uzņēmumos. Tātad, ja šie līdzekļi būtu novirzīti nevis apgrozāmajos līdzekļos, bet gan uzņēmuma izpirkšanai, praktiski viņi šos uzņēmumus būtu jau izpirkuši. Tās, manuprāt, ir iepriekšējās likumdošanas nepilnības, kad, blakus strādājot diviem vienādiem uzņēmumiem, vieni vadītāji bija enerģiskāki, viņi noformēja savu uzņēmumu kā nomas uzņēmumu un uzkrāja šos līdzekļus, turpretī mazāk enerģiskajiem vadītājiem tādā pašā uzņēmumā šādi līdzekļi nav uzkrāti. Būtībā privatizācijā viņi ieiet bez šādiem līdzekļiem.

Par sertifikāciju. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka sertifikāti ražošanas uzņēmumu izpirkšanā nebūs efektīvi, un tie ir viens no kolektivizācijas paveidiem. Principā es esmu par sertifikātu lietošanu privatizācijā, taču tajās sfērās, kas nav saistītas ar ražošanu. Manuprāt, ražošanā būtu maksimāli jācenšas, lai uzņēmumu pārvalde nonāktu tādu cilvēku rokās, kuri ir speciālisti, kuri māk šo uzņēmumu pārvaldīt. Jo pretējā gadījumā tas variants, kāds ir līdz šim realizēts privatizētajos uzņēmumos, vairāk atgādina kolektivizāciju, nevis privatizāciju. Un praktiski rezultāti uzņēmumu vadībā un uzņēmumu struktūrā nav novēroti. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies, Millera kungs! Deputātiem ir iespēja uzdot jautājumus trīs minūšu laikā. Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Cienījamo ministra kandidāt! No jūsu ziņojuma es sapratu, ka 90 direktoriem tiks iemācīta latviešu valoda. No otras puses–rūpniecībā strādā tikai 22 procenti latviešu, tas ir, lielākā daļa ir nelatviešu. Tālāk. Šodien tikai 21 procents krievu prot latviešu valodu. Kāda ir reālā iespēja līdz 1992.gadam stāties spēkā Valodu likumam? Vai jūs uzskatāt, ka šis termiņš ir pietiekami reāls, lai visa rūpniecība darbotos valsts valodā?/

A.Millers: Paldies. Es mēģināšu atbildēt. Pirmām kārtām precizēsim attiecībā uz šiem 90 direktoriem, kuri ir pieteikušies. Tas nav organizatorisks pasākums, kas būtu obligāts. Uzskatu, ka Rūpniecības ministrijai bija jārada maksimālas iespējas, lai šie vadītāji apgūtu valodu. Tas arī tika izdarīts. Es neizslēdzu iespēju, ka šis vadītāju skaits varētu arī palielināties.

Attiecībā uz likuma ieviešanu, sākot ar 4.maiju. Es uzskatu, ka šis jautājums nav apspriežams. Ir pieņemts likums, un es darīšu visu, lai šis likums tiktu realizēts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Cienījamais pretendent! Man interesētu divi konkrēti jautājumi. Kāds ir jūsu viedoklis par Jēkabpils lietuves rūpnīcu? Un ko jūs domājat par celulozes rūpnīcas celtniecību Latvijā?

A.Millers: Attiecībā uz Jēkabpils lietuves rūpnīcu. Es neizslēdzu iespēju, ka tur varētu tikt uzbūvēta čuguna liešanas rūpnīca, jo tā savā laikā te tika plānota. Es domāju, ka ir nepieciešams maksimāli ātri atrast ārzemju partnerus, kas pabeigtu šā uzņēmuma celtniecību, jo ir ieguldīti milzīgi līdzekļi. Un ar katru mēnesi, kopš uzņēmuma celt­niecība ir pārtraukta, šā uzņēmuma vērtība krītas, jo laika apstākļi to stipri bojā. Vai tā būs tieši čuguna liešana vai kāda cita nozare, es domāju, ka šis jautājums ir atklāts, un mēs to risināsim kopā ar ieinteresētajiem potenciālajiem partneriem.

Runājot par celulozes rūpnīcu, es uzskatu, ka šādas rūpnīcas celt­niecība ir nepieciešama. Diskusijas par to, kur to celt, manuprāt, rada jautājums par to, ka likumdošana šobrīd nestimulē vietējās pašvaldības izvietot savā teritorijā šādus uzņēmumus, jo pati nodokļu politika, kāda tā līdz šim mūsu republikā pastāvēja, nav veicinājusi uzņēmumu izvietošanu ārpus lielajām pilsētām. Taču es domāju, ka tad, ja mēs nokārtotu šo jautājumu un katra vietējā pašvaldība būtu ieinteresēta maksimāli stimulēt uzņēmējdarbību savā pārvaldāmajā teritorijā, arī šis jautājums tiktu atrisināts. Principā celulozes rūpnīca mums ir nepieciešama. Kokmateriāli netiek pilnībā izmantoti, un mēs neiegūstam to, ko varētu saražot. Bez tam jāatzīmē, ka tas papīra patēriņš, kāds republikā ir uz vienu iedzīvotāju, tomēr ir ļoti tāls no tā, kāds tas ir civilizētajā pasaulē. Tāpēc es esmu par to, ka celulozes uzņēmums ir jābūvē. Jautājums ir tikai par vietu un to, kas būs partneri, lai maksimāli efektīvi, tas ir, ātrā laikā un efektīvi, varētu uzcelt šo uzņēmumu.

A.Felss: Pateicos. Es tieši tādā plāksnē arī domāju. Ja jūs būsit ministra postenī, ko jūs darīsit, lai beidzot no šīm sarunām pārietu pie konkrētas darbošanās?

A.Millers: Problēma ir tāda, ka ir pieteikušies vairāki potenciāli partneri, kuri gribētu ar mums sadarboties tieši šajos jautājumos. Acīmredzot viens no iemesliem, kāpēc netika šīs iespējas realizētas, ir tas, ka nebija tāda likuma, kas republikā šobrīd garantētu ārzemju investīcijas. Pagājušajā nedēļā es tikos ar uzņēmējiem no ārzemēm, kuri piedāvāja šajā sfērā sadarboties. Viens no tādiem smagiem jautājumiem, protams, ir arī enerģētikas jautājums, kuram es savā īsajā runā nepieskāros. Taču es saprotu, ka gan celulozes ražošana, gan arī, iespējams, metalurģiskais kombināts ir saistīts ar elektroenerģijas patēriņu. Un šie jautājumi būtu jārisina kompleksā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lucān!

J.Lucāns: Millera kungs! Man pagājušajā nedēļā bija iespēja pabūt kādā lielā rūpnīcā Pārdaugavā pie Zasulauka, ja pareizi atceros, tā bija Tehnoloģisko iekārtu rūpnīca. Jau trīs mēnešus šī rūpnīca atrodas Latvijas Republikas īpašumā. Šajā laikā neviens pie viņiem nav bijis un ne par kādām izmaiņām ražošanā nav debatējis, teiksim, par to, kāda vieta šai rūpnīcai būs republikas tautsaimniecībā. Par šādu jautājumu sarunas nav bijušas. Patiesībā neviens cilvēks tur no valdības puses nav bijis. Sakiet, vai jūs uzskatāt šādu stāvokli par normālu un kā vispār šāds uzņēmums, kuram nav īpašnieka, var atrast savu vietu republikas tautsaimniecībā?

A.Millers: Attiecībā uz šo konkrēto uzņēmumu varu teikt: jā, šajā uzņēmumā es vēl neesmu bijis, jo ir 80 uzņēmumu, kuri mums bija jāpārņem. Tas nav vienīgais uzņēmums, kurā es neesmu bijis. Vidēji uzņēmuma apmeklēšana man personīgi aizņem pusi dienas. Ātrāk es nespēju. Un arī fiziski man šajos divarpus mēnešos nebija laika šo jautājumu atrisināt. Tomēr es negribētu jums piekrist tajā aspektā, ka jautājums par tehnoloģisko rīku rūpnīcu principā nav skatīts un par to nav runāts. Līdzšinējais direktors ir iesniedzis savu biznesa plānu. Mēs ministrijā esam izskatījuši šo biznesa plānu. Taču šis biznesa plāns šobrīd nav atzīts par apmierinošu, tāpēc ir izskatīti arī alternatīvi varianti šīs rūpnīcas izmantošanai. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka tā, kā līdz šim šī rūpnīca strādāja, izgatavojot aprīkojumu uzņēmumiem ārpus republikas robežām, tas nav pieņemams. Tā tas turpmāk vairs nepaliks. Jautājums kompleksi ir saistīts ne tikai ar stratēģiju, bet arī ar kadru jautājumiem. Un es saprotu, ka tas visdrīzākajā laikā ir jāatrisina.

J.Lucāns: Otrais jautājums. Es ļoti maz ko dzirdēju par enerģētikas lietām. Šajā sakarībā jautājums ir tāds: vai turpmākajā laikā mūsu tautsaimniecība pārorientēsies uz tādu principu, ka katrs gādā pats par sevi enerģētikas jomā? Pašreiz liekas, ka mēs ejam šajā virzienā. Varbūt jūs tomēr uzskatāt, ka enerģētika ir tā sfēra, kas tomēr ir valsts kopējā funkcija tautsaimniecības apgādē?

A.Millers: Es atvainojos par to, ka tiešām enerģētiku nepieminēju. Es uzskatu, ka tā ir ļoti svarīga nozare tieši republikas suverenitātes aspektā.

Pavisam īsi par to. Hidroelektrostacijas mums dod aptuveni ceturto daļu no visiem elektroenerģijas resursiem. Vēl apmēram tikpat daudz dod mūsu elektrostacijas, kas darbojas ar dažādiem kurināmā veidiem. Apmēram pusi mēs importējam no mūsu kaimiņu republikām. Es saprotu, ka šī situācija nav normāla.

Pirmām kārtām attiecībā uz ceturto daļu, kas tiek ražota ar dažāda kurināmā palīdzību. Šis jautājums, manuprāt, būtu jādala divās daļās. Pirmām kārtām tie ir apgādes jautājumi, kuri acīmredzot mums būs jāizskata tuvākajā valdības sēdē, vai šie apgādes jautājumi paliek vai nepaliek Rūpniecības un enerģētikas ministrijas kompetencē, jo es piekrītu, ka vienkāršāk ir risināt šos jautājumus tur, kur tiek ražota gatavā produkcija, un pēc tam šo produkciju bartera veidā ir iespējams apmainīt pret resursiem. Elektrostacijas neražo tādu produkciju, ko tās varētu eksportēt, lai pretī saņemtu izejvielas, naftas produktus, tāpēc mans viedoklis šobrīd ir tāds, ka acīmredzot ir jāizmanto kopējais produkcijas resursu katls, kāds mums republikā ir, šie 12 procenti (kā tas bija līdz šim), un par tiem jāiepērk naftas produkti. Ja valdība nolems citādi organizēt šo apgādi, tad ministrija tā arī rīkosies.

Runājot par pārējiem elektroenerģijas 50 procentiem, ko šobrīd importējam, mana personīgā pārliecība ir tāda, ka jādomā par jaunu enerģijas ražošanas objektu celtniecību, tomēr es šobrīd neko labāku par atomelektrostaciju piedāvāt nevaru; protams, ir jautājums par tās drošumu, par izlietoto izejvielu glabāšanu, bet es domāju, ka arī tas ir ceļš, kurš būtu ejams, kurš ir apspriežams. Protams, šādā svarīgā jautājumā lēmums ir pieņemams nevis ministrijas ietvaros, bet acīmredzot valdības līmenī un, iespējams, arī piedaloties Augtākajai padomei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Par procedūru. Zālē šobrīd tomēr ir pārāk liels troksnis. Mēs vēl 18 minūtes varam uzdot jautājumus. Jūs varat vadīties pēc translācijas, pa kuru dzirdama apspriešanas gaita, un tad nākt atpakaļ uz balsošanu. Tomēr man būtu lūgums gan deputātiem, gan žurnālistiem, kas sēž pēdējās rindās, tomēr… vai nu sekot līdzi, vai arī darīt ko citu.

Nākamais jautājumu uzdod deputāts Blažēvičs.

J.Blažēvičs: Ir daudz, varbūt pat ļoti daudz darīts attiecībā uz enerģijas resursu meklējumiem Latvijā, arī domāts par naftas ieguvi. Kāda jums ir informācija un kā jūs domājat šo resursu tuvākajā nākotnē izmantot?

A.Millers: Attiecībā uz naftas ieguvi Latvijā, manuprāt, šie darbi ir tikai pašā sākumstadijā, un es uzskatu, ka acīmredzot tad, kad mēs bijām Padomju Savienības sastāvā, nebija mērķtiecīgi Latvijā uzsākt naftas ieguvi. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka tās ieguves, kas mums ir pieejamas un kas mums ir saistītas ar mūsu kaimiņiem–ar Zviedriju… Zviedrijā šis jautājums tiek risināts nedaudz ātrāk, un es neizslēdzu iespēju, ka tad, ja mēs ilgi šo jautājumu turpināsim atlikt malā, nopietni neuzsāksim šo izpēti un arī naftas ieguvi, šī nafta, tā kā tā atrodas uz kopējas dzīslas, varētu tikt aizsūknēta caur Zviedrijas naftas ieguvēm. Tā ka šis jautājums ir jārisina. Es domāju, ka pietiekami nopietnas izpētes šajā jomā republikā šobrīd nav, bet šis jautājums ir jārisina.

J.Blažēvičs: Otrais jautājums. Jūs teicāt, ka kurināmā apgāde ir it kā jūsu ziņā, bet it kā tā būs Ārējās tirdzniecības ministrijas ziņā. Un tomēr. Ja tas būs jūsu ziņā, kā jūs risināsit ar Krieviju jautājumu par kurināmā apgādi, jo valdības līmenī diez vai sarunas dos pozitīvu rezultātu?

A.Millers: Es esmu mazliet lielāks optimists. Es varbūt varētu piekrist, ka tuvākajā laikā tajā haosā, kas pastiprinās Krievijā un neiet mazumā, būtu visai sarežģīti runāt, bet es tomēr uzskatu, ka tas kopējais katls, kāds ir mūsu rīcībā, tas ražošanas potenciāls un ražošanas struktūras ļauj mums centralizēti risināt šo jautājumu, šo apgādi.

Acīmredzot, runājot par enerģētiku, vēl vajadzētu pieskarties vienam aspektam, tas ir, jautājumam par cenām, kādas šobrīd ir attiecībā uz elektroenerģiju. Mans viedoklis ir tāds, ka par visu jāmaksā tik, cik tas maksā, vai tā ir izglītība vai veselības aizsardzība, vai enerģētika. Un šinī gadījumā mēs maksājam nesalīdzināmi mazāk, nekā mums valstij izmaksā šīs elektroenerģijas saražošana. Un, kamēr nebūs šādas cenas, tikmēr neveidosies arī alternatīva elektroenerģijas ražošanā, tas ir, municipālo elektrostaciju radīšana. Manuprāt, lai stimulētu šādu daudzvirzienu darbību elektroenerģijas ražošanā, mums pirmām kārtām ir jāsāk ar to, ka jānosaka tādas cenas, cik patiesībā elektroenerģija maksā, un tad municipalitātes, ja tās redzēs, ka pašas var saražot lētāk, varēs attīstīt savu elektroenerģijas apgādes tīklu. Un tas dos zināmu efektu, jo viens no iemesliem, kāpēc, manuprāt, šobrīd ir tāda krīzes situācija, ir tas, ka mums bija ļoti monopolizēta šī naftas apgādes sistēma. Praktiski tas viss gāja pa vienu kanālu, un tas, protams, situācijā, kad šis kanāls pārtrūka, kad izjuka šīs centrālās struktūras bijušajā Padomju Savienībā, mums radīja arī šo krīzi, kāda šobrīd ir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Cienījamais ministra kandidāt! Tā kā tagad arī enerģētika būs uz jūsu pleciem, tad man ir divi jautājumi par šo jomu. Cik procentu apmēram no tās elektroenerģijas, kuras mums trūkst Latvijā, “apēd” tie rūpniecības uzņēmumi, kuri faktiski līdz šim produkciju ražoja tikai priekš Austrumiem?

A.Millers: Tādi ir trīs vai četri lieli rūpniecības uzņēmumi, visi pārējie apmēram vienādā līmenī elektroenerģijas patēriņa ziņā. Tas ir Valmieras Stikla šķiedras kombināts, tas ir Daugavpils Ķīmiskās šķiedras kombināts, tas ir Liepājas “Metalurgs”. Pamatā rūpniecības struktūra Padomju Savienībā bija organizēta tādā veidā, ka katrs no šiem uzņēmumiem tomēr ir šauri specializēts un unikāls, un apgādā lielu Savienības daļu ar to produkciju, ko tas ražo. Viņi lielā mērā bija monopolisti visā Padomju Savienības struktūrā. Es neredzu tādu nepieciešamību šajā gadījumā domāt, ka šie uzņēmumi būtu likvidējami, jo kaut vai, piemēram, tad, ja mēs pieskaramies Liepājas “Metalurgam”, tā būvju armatūra, ko viņi ražoja, tika dota mūsu kopējā apmaiņas fondā, un pretī mēs saņēmām citus materiālus. Bez tam metalurģija nevar būt sadalīta sīkākās daļās–tādos privatizējamos uzņēmumos līdz simtam. Acīmredzot tie arī turpinās šādā veidā strādāt, un mums nevajadzētu domāt, ka mēs ražosim tikai visu priekš sevis. Arī turpmāk būs apmēram tāda pati sadale, ka liela daļa ies eksportam un netraucēs mūsu pašu vajadzību apmierināšanu.

Es domāju, ka jautājumu droši vien nevajadzētu šādi izvirzīt–cik mēs ražojam priekš sevis un cik mēs eksportējam? Es uzskatu, ka svarīgākais ir strādāt kvalitatīvi, lai varētu saņemt pietiekami lielu samaksu par savu darbu, un par šo naudu, vienalga, vai tie būs dolāri vai lati, vai kāda cita vienība, iepirkt to, kas mums ir vajadzīgs. Vajadzētu principā atteikties no tās domas, ka tad, ja mēs ražojam savām vajadzībām, mēs ražojam lēti. Es domāju, ka par visu ir jāmaksā tik, cik maksā, un pirmām kārtām jebkuram uzņēmumam neatkarīgi no tā, vai tas ir liels vai mazs uzņēmums, ir jādomā par savu izstrādājumu kvalitātes paaugstināšanu un ražošanas efektivitāti.

I.Geidāns: Un šajā pašā virzienā man ir arī otrais jautājums. Līdz šim mēs vienmēr esam orientējušies degvielas un naftas apgādē tikai uz Austrumiem. Vai jūs tagad, pārņemot savā pārziņā šo jautājumu, jau esat ieplānojis kaut kādu procentu vismaz tuvākajā laikā uz kopuzņēmumu pamata tomēr orientēt arī uz Rietumiem, lai Austrumi mūs visu laiku nevarētu dancināt pēc savas pavēles?

A.Millers: Jā, pamatjautājums ir tāds: cik šie naftas produkti maksā Rietumos un cik tie maksā Austrumos. Ja no mums ar laiku tiks prasītas analogas cenas gan Austrumos, gan Rietumos, tad, bez šaubām, šis jautājums risināsies viennozīmīgi. Šodien pirmām kārtām ir jārēķina ekonomiski.

Otrām kārtām, acīmredzot mums ir nopietni jāstrādā pie jauna reversiju termināļa izbūves naftas produktu importam, jo līdz šim esošie termināļi bija paredzēti tikai eksportam. Es piekrītu, ka pie šā jautājuma ir jāstrādā, un, ja mēs ejam uz tirgus koncepcijas realizāciju, tad agri vai vēlu Austrumos no mums prasīs apmēram tikpat, cik no mums šobrīd prasa Rietumos. Tā ka šis jautājums ir jārisina un jā­skatās kompleksi.

I.Geidāns: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek! Nākamais–deputāts Buka, bet jautājumus vēl grib uzdot pieci deputāti, tāpēc skatieties uz laiku un dariet varbūt tā, lai arī viņi varētu uzdot šos jautājumus.

A.Plotnieks: Godātais Millera kungs, man ir divi jautājumi. Pirmais ir vispārīga rakstura. No jūsu runas izrietēja, ka jūs pamatā rūpniecības uzņēmumu privatizāciju saskatāt pārveidošanā privātos uzņēmumos. Kā jūs vērtējat vēl otro ceļu–kā varētu realizēt to darbgaldu parku, kurš nav nepieciešams ražošanai, un līdz ar to sekmēt sīku rūpniecības uzņēmumu un darbnīcu veidošanu, kā tas notiek pamatā Austrumu valstīs?

A.Millers: Es visnotaļ esmu par šādu sīku uzņēmumu veidošanu, un šajā virzienā ir arī zināmas iestrādes. Es jau esmu ticies ar vairāku nozaru uzņēmumu vadītājiem, kuri piekrīt, ka efektīvāk jāizmanto šis darbgaldu parks, kas mums republikā ir. Un viņi varētu būt tie, kuri veicinātu šādu sīku uzņēmumu veidošanu, lai, uz līzinga pamata vai realizējot šos darbgaldus sīkākajiem uzņēmumiem, veidotu jaunus uzņēmumus. Acīmredzot problēma ir tā, ka šobrīd municipalitātes–es jau to uzsvēru–nav ieinteresētas šādu sīku uzņēmumu veidošanā, jo pastāvošā nodokļu politika ir pārāk centralizēta. Šis budžets tiek savākts un pēc tam izdalīts, tāpēc vienkāršāk ir prasīt no valdības izdalīt šo budžetu, nevis vietējām municipalitātēm radīt apstākļus, lai tās censtos ierādīt telpas, ierādīt zemi, kur šādus uzņēmumus varētu veidot. Principā esmu par to, un jau zināmas iestrādes šajā jomā ir izdarītas.

A.Plotnieks: Paldies. Otrais jautājums–ļoti konkrēts. Augstākā padome vairākkārt ir diskutējusi par lauksaimniecības mašīnbūves kompleksu. Viens no tādiem risinājumiem varētu būt, piemēram, Jelgavā, kur jau ir Lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca, turklāt pietiekami spēcīga. Eksistē arī Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, kura absolūti neiekļaujas Latvijas tautsaimniecības šodienas modelī. Vai jūs esat vērtējuši iespēju veidot, piemēram, Jelgavā šādu kompleksu, pēc iespējas piesaistot tam tās ražotnes, kuras šodien neražo neko tādu, kas būtu izmantojams Latvijas vajadzībām?

A.Millers: Pirmām kārtām par Jelgavu un par lauksaimniecības mašīnbūves problēmu kopumā. Manuprāt, viens no sāpīgākajiem neatrisinātajiem jautājumiem šajā jomā līdz šim ir tas, ka pastāv “Lauktehnikas” tīkls, bet ir arī Lauksaimniecības ministrijas struktūra, kura saucas Lauksaimniecības mašīnbūves departaments, kas organizēja gan produkcijas pasūtīšanu šajā tīklā, gan arī tās realizāciju, gan arī apgādi ar materiālajiem resursiem. Tajā pašā laikā mums ir vairāki uzņēmumi–seši lieli uzņēmumi, kas sērijveidā ražo lauksaimniecībai nepieciešamo tehniku, taču tiem nav savas kopējas struktūras, kas koordinētu šo ražošanu, kas koordinētu materiālu apgādi un kas koordinētu pasūtīšanu no republikas puses. Bija tikšanās ar šo uzņēmumu vadītājiem, tajā piedalījās arī deputāti no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas, kā arī no Rūpniecības komisijas. Uzņēmumu vadītāji viennozīmīgi iestājās par to, ka ir jāveido struktūra, kas nodarbotos ar konstruktoru dokumentācijas izstrādāšanu, kas centralizēti nodarbotos ar materiālās apgādes jautājumiem šiem uzņēmumiem, kā arī ar realizācijas jautājumiem, jo tajā līmenī, kādā līdz šim darbojās Lauksaimniecības mašīnbūves departaments, viņi nav speciālisti lielu sēriju ražošanas organizēšanai un pasūtījumu nodošanai šādiem uzņēmumiem. Un tas arī bija viens no neveiksmes cēloņiem.

Otrais cēlonis, manuprāt, ir šāda nekoordinēta darbošanās, kas republikai nedeva pilnībā iespējas izmantot un saņemt to tehniku, kādu tā būtu varējusi saņemt par šo uzņēmumu produkciju.

Attiecībā uz Jelgavas mašīnbūves rūpnīcu jāsaka: jā, šī rūpnīca ražo bremžu iekārtas domnām, tā ir vienīgā rūpnīca Padomju Savienībā, kas ražo šādus mezglus. Es domāju, ka acīmredzot tuvākajā laikā šis monopols Padomju Savienībā tiks likvidēts, taču, kamēr tas pastāv, manuprāt, ir ļoti mērķtiecīgi jāizmanto šis uzņēmums kā monopols. Lai mēs varētu dabūt gan čuguna, gan tērauda velmējumus no tām rūpnīcām, kuras Jelgava apgādā ar šīm ierīcēm. Es tikos ar šīs rūpnīcas direktoru, un viņš principā šādai jautājuma nostādnei piekrita. Tālāk ir jāstrādā konkrēti–par konkrētiem jautājumiem, par konkrētu apgādi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Cienījamais Millera kungs! Kā es sapratu no premjerministra uzstāšanās, jaunais Ministru kabinets pirmām kārtām nodarbosies ar jautājumiem, kas saistīti ar pāreju uz tirgus ekonomiku. Republikas rūpnieku un uzņēmēju vidū valda uzskats, ka jūsu ministrijā, kuras funkcijas absolūti nav skaidras, vienmēr ir bijuši šīs pārejas pretinieki, bet tās činavnieki birokrātiskas piekasīšanās ceļā vienmēr centušies ar pretenzijām vērsties pret rūpniekiem un uzņēmējiem. Jūs personīgi rūpnieku un Ministru kabineta locekļu vidū, kad tika izlemts vienas no republikas akciju sabiedrībām liktenis, izpelnījāties slavu ar frāzi: “Tas ir politikas un kadru jautājums.” Vai jums neliekas, ka šodien, uzstājoties bez tirgu atbalstošas programmas, jūs varat izdarīt lāča pakalpojumu nākamajam Ministru kabinetam un premjerministram, ja tuvākajā laikā Rūpniecības un enerģētikas ministrijai neizstrādāsiet tirgus darbības programmu?/

A.Millers: Attiecībā uz ministriju kopumā es uzskatu, ka šā pusotra gada laikā ministrijā nav ticis pieņemts neviens lēmums, kurš būtu vērsts pret tirgus attiecību veidošanos republikā…

S.Buka: Taču par arī nav…

A.Millers: Es uzskatu, ka viss, ko mēs darījām, bija vērsts uz to, lai republikā veicinātu, izveidotu tirgus attiecības, taču es pieļauju, ka katram deputātam individuāli varētu būt savs viedoklis šajā jautājumā.

Runājot par konkrēto frāzi, kuru jūs mēģinājāt man piedēvēt, varu sacīt, ka es nekad tā neesmu teicis, tātad es to noliedzu, bet konkrēti attiecībā uz šo akciju sabiedrību varu informēt, ka tā netika izpildījusi Augstākās padomes lēmumu: tā arī līdz šim nav izpildījusi Ministru padomes lēmumu, kas tika pieņemts par šo akciju sabiedrību. Manuprāt, Ministru padomes lēmums bija korekts, un es te nekā šobrīd vairs nevaru piebilst. Šis jautājums ir jārisina tālāk ar pašu šo akciju sabiedrību.

S.Buka: Un programma? Ministrijas programma?

A.Millers: Attiecībā uz tirgus pasākumu ieviešanu es uzskatu, ka principā ministrija nav administratīvs aparāts, kaut gan no mums gan deputāti, gan sabiedrība bieži vien prasa pieņemt administratīva rakstura lēmumus. Taču ministrija nekad šādus lēmumus pusotra gada laikā nav pieņēmusi, un es domāju, ka arī turpmāk tādus nepieņems, jo visa ministrijas darbība ir vērsta uz to, lai tā kā pētniecības iestāde nodarbotos ar analīzi, ar to procesu analīzi, kas šobrīd notiek ražošanā, kā arī izstrādātu rekomendācijas lēmumu pieņemšanai valdības līmenī un Augstākās padomes līmenī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Blumberg!

O.Blumbergs: Izskatot jautājumu par valdības reorganizāciju, es biju kategorisks pretinieks Enerģētikas ministrijas likvidēšanai, bet tā kā tomēr šis lēmums tika pieņemts un acīm redzami pateiktajam “a” vairs nevar neteikt “b”, tātad ir skaidrs arī jaunais ministrs.

Man ir tāds jautājums: vai jaunā ministrija, pēc jūsu domām, būtu pakļaujama visā tās apjomā Rūpniecības komisijai un vai būtu nepieciešams izdarīt parlamenta komisijas sastāvā kādas izmaiņas, vai arī būtu jāsaglabā tās esošā struktūra, lai šī darbošanās enerģētikas jomā būtu iespējami sekmīga?

A.Millers: Mans viedoklis par apvienošanu. Man, protams, būtu labāk paticis, ja valdībā būtu pārstāvis no Enerģētikas ministrijas. Viņš kārtotu visas šīs lietas. Jo tas uzliek man zināmu atbildību. Manuprāt, ja šāda reorganizācija bija vajadzīga, tad acīmredzot par tās mērķtiecību nevar lietderīgi spriest tās ministrijas, kuras tiek apvienotas, jo droši vien katram patīk strādāt ierastākā vidē.

Attiecībā uz komisiju apvienošanu varu teikt, ka es apsolu ierasties abās komisijās pēc šo komisiju vēlēšanās, jo es neuzskatu, ka ir nepieciešams šīs komisijas apvienot. Es domāju, ka mēs varēsim strādāt un sadarboties arī turpmāk.

Priekšsēdētājs: Paldies, Millera kungs! Diemžēl jautājumus vairs nevarēs uzdot deputāti Šapovālovs, Zatuliviters, Kiršteins, Preinbergs, Zaščerinskis, jo saskaņā ar reglamentu jautājumu uzdošanas laiks ir beidzies. Debatēs ir pieteikušies deputāti Ščipcovs un Ābiķis. Debates, apspriežot ministru kandidatūras, mums ilgst līdz piecām minūtēm. Tā ka viens vēl var izteikties. Debatēs uzstāsies deputāts Ščipcovs.

Lūdzu, Zatulivitera kungs, par procedūru. Deputāt Ščipcov, acīmredzot mēs nepagūsim vairs līdz pārtraukumam izdebatēt…

V.Zatuliviters: */Man ir priekšlikums, kas tieši attiecas uz mūsu sēdes vadīšanas gaitu. Ierosinu pretendentus ielikt zināmos laika rāmjos, lai viņi īsi un konkrēti atbildētu uz jautājumiem, bet nelasītu lekcijas. Mēs paši to protam. Tad deputātiem būs vairāk iespēju uzdot jautājumus./

Priekšsēdētājs: Jā, es tam piekrītu. Tikai tad mums ir jāizdomā, kādas šīs… Varbūt jautājumus un atbildes organizēsim ne ilgāk par piecām minūtēm. Reizēm tās iznāk ilgākas. Varbūt pat tikai trīs minūtes, jo faktiski arī ministriem tomēr ir jāatbild diezgan kodolīgi, jo uz visiem jautājumiem nevar pilnīgi izsmeļoši atbildēt. Neviena priekšlikuma nav. Nu tad man pašam būs jāizdomā un jāmēģina apturēt runas vīrus. Ir vēl laiks?

Lūdzu, Ščipcova kungs!

O.Ščipcovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Pirmo reizi esmu šajā tribīnē kā otrās šķiras deputāts. Agrāk es to tikai sajutu… Es nepārdzīvoju un notikušo neuztveru nopietni. Tas ir tikai mūsu parlamenta politiskās kultūras apliecinājums, kuru var salīdzināt tikai ar to politisko kultūru, kas dod iespēju dažiem apstiprināt parakstu lapiņā, kaut gan tā tur nemaz nav.

Nākamais. Pēdējā laikā es uzmanīgi sekoju līdzi cienījamā pretendenta uz rūpniecības un enerģētikas ministra posteni darbībai. Nav laika, lai dotu konkrētus un precīzus kandidatūras parametrus, gribu tikai teikt, ka apspriežamā kandidatūra manās acīs mazāk ir speciālista kandidatūra, bet vairāk tās kustības politiska kandidatūra, kas oficiāli paziņojusi, ka tai nav nekādu principiālu domstarpību ar Pilsoņu kongresu. Es gribētu papildināt, ka ir bijušas sarunas ar rūpniecības vadības pārstāvjiem, ar direktoriem. Atsevišķos gadījumos to nomaiņa ir bijusi argumentēta. Radioprogrammā “Doma laukums” tika stāstīts par to, ka dažos gadījumos bijuši pavisam mulsinoši momenti, kuros personīgi piedalījies pretendents.

Man liekas, ka ir divi jautājumi. Vai šo kandidātu premjerministram kāds nav uzspiedis? Un no otras puses, vai šis kandidāts nav potenciālais grēkāzis, kas nākotnē var būt atbildīgais pēc panta par kaitniecību, par tādu kaitniecību, kādā vainīgs Staļins Padomju Savienības aizsardzības kritiskos brīžos? Līdzās tam man rodas doma par to, jo kandidāts ir pietiekami principiāls un sēdēs nereti ļoti drosmīgi iebilst premjerministram. Un tomēr šodien mūsu priekšā tas klasiskais paraugs, par kuru Edgars Andersons–es nepārtraukšu viņu citēt, kamēr vien būšu parlamentā,–saka: “Jaunie valsts darbinieki no latviešu vidus bieži ieņēma posteņus, kuriem bija pilnīgi nesagatavoti.” Tas attiecas uz apspriežamo kandidatūru un vairākiem direktoriem, kas jau iecelti. Šajā gadījumā es aicinu nepaklausīt premjerministru un nobalsot pret. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Pārtraukums. Sāksim darbu pulksten 12.00 ar Ābiķa kunga uzstāšanos.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Sāksim cienījamo ministru kandidatūru apspriešanu! Vārds deputātam Ābiķim. Reglaments–līdz piecām minūtēm.

Dz.Ābiķis: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Šoreiz es gribētu griezties pirmām kārtām pie tam deputātiem, kuri ir ievēlēti ar Latvijas tautas frontes atbalstu. Protams, ne vienmēr var vilkt paralēles starp cilvēka politisko un saimniecisko darbību, bet šoreiz es gribētu jums atgādināt, ka Millera kungs ir no tā “sarkanā” Ļeņingradas rajona, no kurienes esmu nācis arī es šeit, parlamentā. Un, pateicoties tieši Millera kunga pragmatiskajai un konstruktīvajai darbībai, Latvijas Tautas frontes tālaika Ļeņingradas rajona nodaļa izveidojās pietiekami spēcīga. Millera kungs sevi parādīja tiešām kā labu organizatoru. Es esmu runājis arī ar ļoti daudziem cilvēkiem no Rīgas Radio rūpnīcas, no kurienes nāk Millera kungs, un viņi visi atzīst, ka viņš tiešām ir labs rūpniecības speciālists. Tātad šeit nav nekādu pretrunu starp viņa politisko un saimniecisko darbību. Varbūt kādam no mums liekas, it īpaši tagadējiem kvēlajiem tautfrontiešiem, ka Millera kungs nav bijis pietiekami radikāls, izpildot rūpniecības ministra vietas izpildītāja amatu, bet es domāju, ka viņš ir bijis pietiekami radikāls, pietiekami radikāls konkrētajos apstākļos. Protams, ir problēmas sakarā ar šo ministriju apvienošanu, un daudzus baida, ka Enerģētikas ministrija, enerģētika vispār varētu nonākt kaut kādā pārliekā rūpniecības ietekmē, bet tajā pašā laikā es domāju, ka Millera kungs ir īstais vīrs, kas nepieļaus šo rūpniecības diktātu. Un tāpēc es šoreiz griežos tieši pie tiem deputātiem, kuri ir ievēlēti ar LTF atbalstu, jo es paredzu, ka citi deputāti šoreiz balsos simtprocentīgi “pret”. Tāpēc es aicinu visus atbalstīt premjeru un atbalstīt Millera kunga kandidatūru ministra amatam. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zatuliviter!

V.Zatuliviters: */Millera kunga kandidatūra netika apspriesta Ekonomikas komisijā, arī šeit nebija iespēju pretendentam uzdot jautājumus. Tāpēc nākas uzstāties debatēs. Gribu pievērst deputātu uzmanību trim problēmām.

Pirmā problēma. Mums ir izveidota superministrija, kuras vadīšanai acīmredzot tiks apstiprināts superministrs–rūpniecības un enerģētikas ministrs. Tās ir pilnīgi patstāvīgas nozares, katra no tām prasa īpašas zināšanas, turklāt ne tik daudz organizatoriskas, cik ekonomiskas zināšanas.

Man ir jautājums, vai pretendents, kas nav ekonomists, bet ārkārtīgi politizēts, ļoti izcēlies ar politizētiem uzskatiem par tīri ekonomiskām problēmām, varēs izpildīt šīs funkcijas?

Otrā problēma–rūpniecība un enerģētika. Nebūdams ekonomists, es šaubos par to, ka pretendents varēs izvairīties no vienām ārkārtīgi lielām briesmām un uz to pamata svarīgām kļūdām. Vai viņš izturēs lielā vilinājuma priekšā–pārvērst enerģētiku par rūpniecības pakalpiņu? Visi šeit sēdošie lieliski zina, ka rūpniecība tautsaimniecības struktūrā ir energoietilpīgākā nozare. Es, piemēram, ieklausoties runās, nemanu, ka pretendents pietiekami precīzi norobežotu rūpniecības lomu no enerģētikas lomas. Es baidos, ka rūpniecības un enerģētikas ministra rokās enerģētika kļūs par palīgnozari. Un tā, manuprāt, ir bīstama lieta.

Trešā problēma. Tirgus attiecības. Lieta tā, ka šodien rūpniecībā vairāk nekā citās nozarēs vajadzīgi pārkārtojumi tirgus attiecību virzienā, vajadzīga reāla virzība uz tirgu. Taču reālas programmas pāriešanai uz tirgu nav. Pretendenta runā nebija manāmi pat iedīgļi tādai programmai. Ekonomiskas programmas vietā tikai politiski uzskati. Domāju, ka mums visiem sen jau apnikusi politiska pieeja ekonomiskiem jautājumiem. Tirgus attiecības prasa saprātīgu pieeju ekonomisku, bet ne politisku attiecību formēšanai.

Vadoties pēc šiem trim momentiem, man ir pamats balsot pret šo kandidatūru un pateikt par to atklāti.

Pabeidzot savu uzstāšanos, es runāšu par procedūru. Mēs piedalāmies kādā diezgan savādā izrādē. Nesen mēs apspriedām premjerministra izvirzīto programmu Ministru kabineta reorganizēšanai. Mēs iezīmējām pieeju, lai varētu to apspriest pirmajā lasījumā, konceptuāli. Bet šie konceptuālie priekšlikumi tika noraidīti, kosmiskā ātrumā nonācām pie otrā lasījuma. Man tas liekas savādi, jo tika pārkāpta parlamenta procedūra. Tomēr visi uz to mierīgi noskatījās, bet cienītais Anatolijs Valerianovičs Gorbunovs, pārsniedzot savas priekšsēdētāja pilnvaras, aulēkšiem aizjāja no pirmā uz otro lasījumu, pārlecot pāri pat konceptuālām lietām, neliekot par tām nobalsot. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Albertiņa!

S.Albertiņa: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es patiesībā gribu mazliet dalīties ar jums dažās pārdomās un dažās šaubās. Es, protams, negribu teikt, ka es nebalsošu par Millera kungu. Es tikai gribu parunāt par dažām lietām. Es domāju, ka tad, ja mēs viņu arī apstiprināsim šajā amatā, tas varbūt liks viņam nedaudz padomāt par dažiem jautājumiem. Un tādēļ es tomēr uzskatīju par vajadzīgu par to šodien parunāt.

Man pēdējā laikā bija ļoti interesanta saskare ar Rūpniecības ministriju dažās privatizācijas lietās, kad mēs, daļa uzņēmumu, tas ir, mācību centrs, kurš savā laikā piederēja Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijai, bet tagad tas sakarā ar apvienību “Latvijas mežs” ir nonācis Rūpniecības ministrijas pakļautībā, mēģinājām pārveidoties par pašvaldības uzņēmumu. Ne tāpēc, lai mēs to izpostītu, bet gan tāpēc, lai tas beidzot sāktu arī strādāt–lai tas sāktu arī mācīt klausītājus, kas ir vajadzīgi Meža ministrijai. Mums tas neizdevās, un es šeit saskāros ar ārkārtīgi interesantu pretestību. Un šī pretestība, man jāsaka, principā nāca galvenokārt no Rūpniecības ministrijas. Tā sakot, tika iedarbinātas visas sviras, lai mums nekas no šīs lietas nerealizētos. Man tas likās ļoti interesanti kaut vai tādēļ vien, jo es uzskatu, ka valsts uzņēmums, kāds tagad skaitās šis mācību centrs, nozīmē, ka tam ir jāpilda valsts pasūtījums, un līdz ar to no valsts tiek nodrošināts finansējums, tātad budžeta līdzekļi, kas līdz ar to šo uzņēmumu uztur. Šim uzņēmumam, protams, nav neviena, ne otra, nav arī valsts pasūtījuma. Tas varētu nākt vienīgi no meža organizācijām, bet no tām tas nenāk. Un, kā jūs zināt, apvienību “Latvijas mežs” būtībā tagad tikai ļoti nosacīti var saukt par valsts uzņēmumu, un, protams, nav arī šīs valsts finansēšanas. Tātad šeit ir ļoti divdomīga situācija, tāpēc man bija pilnīgi nesaprotama Rūpniecības ministrijas nostāja šajā jautājumā.

Tālāk. Nākamais, kas man likās ļoti interesanti, bija tas, ka arī šī mācību iestāde, tāpat kā visi pārējie apvienības “Latvijas mežs” uzņēmumi, tika pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Arī tas man likās ļoti dīvaini, tādēļ ka principā visiem šiem uzņēmumiem pamatā, kā jūs zināt, ir ieguldīts valsts kapitāls, tātad tie tika izveidoti par valsts budžeta līdzekļiem, kurus viņi faktiski saņēma. Kādā veidā tas bija iespējams? Un es tomēr gribētu dzirdēt atbildi uz šo jautājumu. Kā tas galu galā notika?

Un beidzot vēl tāds jautājums: kā uz šīs sabiedrības ar ierobežotu atbildību fona tagad izskatās šī tā saucamā mācību iestāde? Arī tas man liekas ļoti dīvaini. Tātad tas attiecas uz “Latvijas meža” visiem šiem uzņēmumiem.

Tālāk. Mums ir vēl kāds ļoti interesants jautājums, uz kuru es gribēju dzirdēt atbildi: kā Rūpniecības ministrija domā privatizēt kokzāģētavas, mazos kokrūpniecības uzņēmumus Latvijā? Man jāsaka, ka es jau dzirdēju atbildi uz šo jautājumu, kaut gan par to būtu bijis vērts parunāt… Un vispār: kā notiks privatizācija mežrūpniecības saimniecībās? Kāda galu galā būs tās gaita, kā tas viss tur notiks–tas ir absolūti neskaidrs. Un katrs mēģinājums kaut ko noskaidrot, man jāsaka, godātie kolēģi, Rūpniecības ministrijā atduras kā pret sienu. Es vēl joprojām neesmu saņēmusi atbildi uz savu pieprasījumu, ko es rakstīju Meļķa kungam par dažiem jautājumiem. Diemžēl ir pagājušas jau vairāk nekā divas nedēļas, taču atbildes vēl nav.

Un beidzot pēdējais jautājums, kuru man ļoti negribas, protams, Millera kungam uzdot, un tomēr. Man likās ļoti dīvaini tas, ka visi mežrūpniecības saimniecību direktori, arī pensionāri to skaitā… Mēs labi zinām, ka Vosa dienestā viņi bija specmedību organizētāji un tamlīdzīgi. Un mēs zinām, kādi viņi ir. Tomēr ar viņiem visiem tika noslēgts līgums un šie visi viņu uzņēmumi tika apstiprināti par valsts uzņēmumiem. Un, ja mēs ko mēģinām darīt, tad mums priekšā ir papīrs: “Es esmu apstiprināts par direktoru uz pieciem gadiem… Šis ir valsts uzņēmums, nesnaikstieties ne ar savu privatizāciju, ne ar pašvaldībām!” Paldies, ka jūs mani uzklausījāt!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Buķele!

E.Buķele: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es atļaušos dalīties dažās šaubās un dažās problēmās, kas skar un turpmāk vēl vairāk skars mūsu jaunā ministra kandidāta tiešo darbu. Principā es domāju, ka mums ir jāatbalsta premjera piedāvātais jaunā kabineta sastāvs, tomēr ir tādas problēmas, kuras no pretendenta uzstāšanās nevarēja saklausīt. Un es šodien par to gribu izteikties.

Tiek savienotas divas tādas milzīgas energoietilpīgas nozares, kāda ir rūpniecība un resursi. Un tā situācija, kas ir izveidojusies republikā, manuprāt, ir vairāk nekā nenormāla. Atceroties, kā pavisam nesen mēs šeit, no šīs pašas tribīnes, klausījāmies bijušo “Latvijas naftas” priekšsēdi vai direktoru–kā nu viņu tur dēvē, ja? Tagad viņš ir “drošākā” vietā, bet vai tad situācija ir mainījusies? Situācija taču nav mainījusies! Ir nomainīti tikai daži cilvēki. Tajā pašā laikā visas Rīgas rūpnīcas līdz pēdējai iespējai ir piepildījušas savas degvielas tvertnes, turpretī laucinieki ir palikuši atkal tukšā. Varētu jau sacīt: ja ir slikti saimnieki, tad lai cieš! Taču diemžēl situācija ir tāda, ka šīs Rīgas rūpnīcas, par kurām tiešām varētu teikt, ka tās ir īstas rūpnieciskas haizivis, tagad ar drausmīgiem noteikumiem pārdod, lūk, šo pašu degvielu lauku saimniecībām. Un pārdod ne jau par kaut ko citu, bet par tiem pašiem kokmateriāliem. Un tas atkal ir ciešā saistībā ar mūsu resursiem. Un tagad šie resursi būs vienas ministrijas rokās. Es tiešām ieteiktu par šo jautājumu ļoti nopietni pārdomāt jaunās ministrijas jaunajam ministram un izdarīt no tā nepieciešamos secinājumus, lai mums nerastos tāda situācija, ka mums pēc laika atkal pie šīs tēmas ir jāatgriežas, bet tikai citādā kontekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Krūmiņam, kurš debatēs uzstāsies, kā es saprotu, komisijas vārdā. Jo mums ir paredzēts uzklausīt arī komisijas viedokli pirms balsošanas.

Ģ.Krūmiņš: Cienījamie kolēģi! Es gribētu ļoti īsi pateikt komisijas viedokli šajā jautājumā. Komisija vienbalsīgi lūdz atbalstīt Millera kandidatūru rūpniecības un enerģētikas ministra amatam. Gribētu atzīmēt dažus momentus. Millera kungs savā rīcībā bija samērā ierobežots, jo viņš nebija ministrs, bet bija tikai tā vietas izpildītājs, taču, arī raugoties pēc tā, ko viņš kā ministra vietas izpildītājs ir paveicis vissavienības uzņēmumu pārņemšanā un daudzos citos organizatoriskos jautājumos, mums, komisijai, ir radies par viņu vislabākais iespaids.

Bez tam es gribētu atzīmēt tādu momentu, ka, runājot par līguma slēgšanu ar rūpniecības uzņēmumu vadītājiem, Millera kungs tajos uzņēmumos, kur viņš ar iepriekšējiem direktoriem nav noslēdzis šos līgumus, tomēr ir pratis sameklēt cilvēkus, kas šajās vietās strādās, un tas ir vissvarīgākais moments, kas prasa visvairāk organizatorisko dotību, jo nenoslēgt līgumu ar rūpnīcu direktoru–to ir ļoti vienkārši izdarīt, bet panākt un atrast cilvēku, kas tur strādātu un lai šā uzņēmuma darbs no tā neciestu, tas prasa daudz lielākas pūles.

Šeit es gribētu pieskarties arī jautājumam par enerģētiku. Mūsu komisijas viedoklis ir zināms šajā jautājumā. Tas bija negatīvs. Taču, tā kā mēs paši par savu pieņemto likumu esam nobalsojuši, ka mums ir Rūpniecības un enerģētikas ministrija, acīmredzot ar šīm problēmām būs “jāsadzīvo”. Tomēr es nekādā ziņā negribu piekrist tam, kā šeit tika nostādīts jautājums–jā, bija ar degvielu grūti, bet tagad, kad rūpniecība ir apvienota ar enerģētiku, būs vēl grūtāk un tā tālāk. Es gribu atgādināt, ka Rūpniecības un enerģētikas ministrija nebūs tā, kas pirks un pārdos degvielu, tie būs “tīri” sagādes jautājumi, attiecībā uz kuriem Rūpniecības un enerģētikas ministrijai praktiski nebūs nekādas noteicošas lomas. Tā būs “tīra” energoresursu pirkšana un pārdošana. Un tas acīmredzot būs nākamās Tirdzniecības ministrijas svētais pienākums. Tā ka, lūdzu, degvielas problēmas šeit ar to nesasaistiet! Es aicinātu visus balsot par Millera kungu kā par rūpniecības un enerģētikas ministru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es šeit saklausīju vairākus momentus, par kuriem es gribētu pateikt savu personīgo nostāju. Attiecībā uz to, ka tiek ierosināta šāda rūpniecības un enerģētikas apvienota struktūra, kāda tā darbojas Igaunijā jau no paša valdības darbības sākuma, es varu teikt, ka savā laikā es konsultējos, kā strādā šī ministrija Igaunijā. Protams, tur bija ļoti atšķirīga situācija, jo viņi eksportē šo enerģiju, nevis importē–kā mēs. Tajā pašā laikā man šķiet, ka šī prakse igauņiem ir atjaunojusies. Kāpēc? Es mēģināšu to raksturot.

Es uzskatu, ka aiziet prom no ražošanas funkcijām nozīmē samazināt tādu situāciju, ka kādai ražošanas nozarei pretim ir ministrija, tāpēc vajag pamazām iet no šīs sistēmas projām. Ja katrai nozarei būs pretim ministrija, tad būs ļoti grūti panākt to, lai šī ministrija nodarbotos ar valsts funkcijām, nevis ar ražošanas funkcijām. Zināmā mērā šī problēma tiek atsvešināta no ražošanas jūga.

Otrais jautājums. Neapšaubāmi mani neapmierināja situācija Enerģētikas ministrijā kā tādā. Man nebija nekādu pretenziju ne pret “Latvijas gāzi”, ne pret “Latvenergo”, taču man ir ļoti lielas pretenzijas pret “Latvijas naftu” un pret visu to, kas notiek apgādes jomā. Tāpat man ir pretenzijas pret ministrijas darbību kā tādu, jo, kā jau ziņoja arī mans vietnieks Kalniņa kungs, iepriekšējai valdības administrācijai gada laikā tā arī neizdevās no Enerģētikas ministrijas iegūt perspektīvu programmu, kurā galu galā būtu pateikts, vai mēs būvēsim to vai būvēsim šito, vai būvēsim vēl kaut ko citu. Tāpat nepalika skaidrs arī tas, kā mēs taupīsim elektroenerģiju. Un kaut vai tas vien, ka mums nepalika skaidrs, kā mēs iegūsim naftu vai degvielu no Rietumu puses, ja Austrumu parādi mūs apgrūtinās, ir zināms rādītājs. Tāpēc es uzskatu, ka pirmām kārtām šīs izmaiņas ir saistītas ar šo problēmu Enerģētikas ministrijā kā tādā.

Nākamais. Es saprotu opozīcijas deputātu uztraukumus par to, vai šeit nesākas kārtējās “raganu medības”. Es gribēju jūs tiešām… Diez vai man izdosies jūs pārliecināt, bet es Millera kungu pazīstu ļoti sen. Vismaz trīs gadus, kopš es vispār esmu parādījies uz politiskās skatuves. Mēs esam kopā strādājuši, un es zinu, ka šis cilvēks nav dzīvojis superradikālos noskaņojumos, kādus viņam piedēvēja. Viņš ir spējīgs ļoti pragmatiski izvērtēt situāciju, bet tas, ka kadru jautājumi ir sasāpējuši, tas ir visiem skaidrs. Un arī tas, ka ministram būs jārisina kadru jautājumi, visiem ir skaidrs. Ja šie kadru jautājumi netiks risināti jau pašreiz, tad tādā gadījumā tas automātiski atstās ietekmi uz nozares darbu, un par to atbild ministrs. Uzskatus par to, ka ministrs var nodarboties ar visu ko citu, tikai ne ar kadru jautājumu, es šeit ar to domāju rūpnieciskajā līmenī, es atzīstu par nepareiziem, jo vairāk tāpēc, ka diemžēl lielākā daļa no rūpniecības kadru vadītājiem ir stipri politizējušies. Es ceru, ka tagad tas ir vairāk vai mazāk noiets etaps. Mēs šos kontaktus uzturēsim, un arī es personīgi strādāšu pie šīm mūsu regulārajām tikšanām, kas ir bijušas.

Nākamais. Rūpniecība ražo enerģētikai. Problēma līdz šim bija tāda, ka enerģētika piesūtīja rēķinu pirmām kārtām valūtā, sākot no transformatora un beidzot ar visām sīkajām lietām. Es domāju, ka mums citas iespējas nebūs, kā vien būs jāpārvērš daļa rūpnieciskās ražošanas enerģētikas nodrošināšanai kā tādai.

Tālāk. Tagad ir vienota atbildība taupīšanas ietvaros. No vienas puses, protams, izskatās labāk, ka rūpniecība tērē, bet enerģētikas ministrs no malas saka, ka nedrīkst tērēt. (Es tūlīt beigšu.) Taču, no otras puses, ja tas ir vienots komplekss un par to atbild viens cilvēks, tad viņš faktiski ir it kā ar divām rokām. Un ir jāzina, ka tad, ja ar vienu roku ņem, ar otru nāksies dot. Es uzskatu, ka šeit var šo lietu “sašūt” kopā tieši taupīšanas nolūkos, un tas nav sliktākais variants, kā to izdarīt.

Un beidzamais. Rūpniecība ir tā, kas var ražot preces barteram, bartera apmaiņai pret enerģētiku. Protams, šeit var izmantot arī Ārējās tirdzniecības ministriju, bet tajā pašā laikā pastāv arī tiešie kanāli, kur realizēt pašu struktūru kā tādu. Un katra nākamā rūpniecības uzņēmuma veidošana būs saistīta ar to, cik enerģētiski tas būs pamatots. Arī šeit ir vienota atbildība. Es domāju, tā ir atbilde uz to, ka ir jāveido Lauksaimniecības mašīnu departaments pie Rūpniecības ministrijas vai vismaz kaut kā tā, kur ietvert gan Rūpniecības ministriju, gan Lauksaimniecības ministriju, un tas ir pamatoti un pareizi, jo Lauksaimniecības ministrija šo jautājumu atrisināt nevar. Tāpēc es atbalstu un aicinu arī jūs atbalstīt šo kandidatūru. Risks, protams, ir liels, bet es uzskatu, ka ir pienācis brīdis, kad šis solis ir jāsper. Ja mēs šādu situāciju iekonservēsim, tad tā tikai pasliktināsies.

Un pats beidzamais attiecībā uz enerģētikas sagādi. Es uzskatu, ka pati sagāde maksimāli tiks likta uz Ārējās tirdzniecības ministrijas pleciem. Šo jautājumu risinās Ārējās tirdzniecības ministrija, bet tajā pašā laikā pārejas posmā sagāde var būt arī decentralizēta–ka daļēji ar to nodarbosies gan Transporta ministrijas uzņēmumi, gan daļēji arī Enerģētikas ministrijas uzņēmumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Deputāt Kirštein, vispirms reģistrēsimies, un pēc tam es došu jums vārdu! Reģistrāciju lūdzu!

A.Kiršteins: Par balsošanas motīviem. Tagad ir izveidojusies ļoti bēdīga situācija. Tā kā visi deputāti nevarēja saņemt atbildes uz saviem jautājumiem, tad te cilvēkiem nepalika skaidrs, vai valstī vairāk ir jāuzceļ jaunu rūpnīcu vai vairāk ir jāprivatizē esošās rūpnīcas? Ja tagad notiks sociālistiskā sacensība starp Kalniņa kunga ministriju un Millera kunga ministriju, kurš pagūs vairāk uzcelt un kurš pagūs vairāk privatizēt? Tā kā šī atbilde nepalika skaidra, es, piemēram, nevaru balsot, bet es gribu pēc šā bēdīgā notikuma ierosināt, lai nākamajiem ministriem tomēr ļauj atbildēt uz visiem jautājumiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par to, lai par Latvijas Republikas rūpniecības un enerģētikas ministru ieceltu Aivaru Milleru. Rezultātu! 102–par, pret–15, atturas–13. Tas ir vairākums no klātesošajiem, un tas ir arī vairākums, kas nepieciešams, lai apstiprinātu kandidātu. Apsveicam! (Aplausi.)

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti!

Kā jūs zināt, valdības struktūrā tika nolemts, ka ir paredzamas izmaiņas arī ārējā blokā. Ar to es saprotu ārlietu bloku un ārējo ekonomisko bloku. Tiek likvidēts Ārējās ekonomiskās tirdzniecības departaments. Tas tiek sadalīts tādā veidā, ka lielākā daļa politiskās daļas tiek iekļauta Ārlietu ministrijā, bet tā daļa, kas līdz šim nodarbojās ar pašu tirdzniecības bloku, tiek piesaistīta pie šīs jaunizveidojamās Ārējās tirdzniecības ministrijas. Saglabājot daļu no Materiālo resursu ministrijas, kas noteica mūsu tirdzniecību ar Austrumiem, daļa no šīs ministrijas tiek iekļauta jaunizveidojamajā ministrijā. Un trešais. Ļoti mazskaitliska daļa no bijušās Tirdzniecības ministrijas (tā praktiski tiek likvidēta), kura agrāk nodarbojās ar iekšējo tirdzniecību, tiek iekļauta Ārējās tirdzniecības ministrijā.

Cienījamie deputāti! Man šķiet, ka šinī brīdī būtu ļoti svarīgi uzsvērt, protams, arī visiem ministru kandidātiem, kurus es ierosinu, šā bloka ārkārtīgo nozīmīgumu pašreizējos apstākļos, kad turpinās mūsu jautājumu noskaidrošana ar Krieviju un pārējo Austrumu pusi, arī uz jaunas kvalitātes pamatiem veidotajām ekonomiskajām attiecībām ar Rietumiem. Man ir ļoti svarīgi, lai jūs izskatītu un visnotaļ iztaujātu, kā arī izteiktu savas domas par kandidātu, kuru es jums ierosinu. Edgars Zausājevs līdz kandidēšanas brīdim uz ārējās tirdzniecības ministra posteni strādāja par Latvijas Republikas materiālo resursu ministru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zausājeva kungs!

E.Zausājevs, ārējās tirdzniecības ministra amata kandidāts: Cienījamie deputāti! Kā jau premjers teica, jaunā ministrija ir izveidota uz bijušās Tirdzniecības ministrijas un Materiālo resursu ministrijas, kā arī uz Ārējo ekonomisko sakaru departamenta bāzes.

Kādus es saskatu trīs galvenos virzienus šīs jaunās ministrijas darbībā? Pirmais virziens ir Austrumu virziens. Otrais virziens ir Rietumu virziens. Trešais virziens ir republikas iekšējais tirgus.

Ar Austrumu virzienu līdz šim nodarbojās bijušā Materiālo resursu ministrija. Atļaušos jūs sīki informēt par stāvokli uz 1992.gadu starpvaldību līgumu sagatavošanā un parakstīšanā. No desmit bijušajām PSRS republikām savstarpējo piegāžu apjoms ir saskaņots ar četrām republikām–Krieviju, Baltkrieviju, Kazahiju un Uzbekiju. Baltkrievijas delegācija ierodas pie mums republikā šodien, bet uz Kazahiju un Uzbekiju mēs lidosim 25.datumā.

Ļoti grūti darbs virzās ar Krievijas Federāciju. Valdības krīze, kas tur turpinās jau zināmu laiku, ļoti negatīvi ietekmē šo darbu. Notiek iknedēļas sarunas, kad mēs komandējam uz Krieviju savus pārstāvjus. Patlaban stāvoklis ir šāds. Krievijas valdība savās rokās patur 208 nomenklatūras, ar kurām tā tirgosies ar citām republikām, arī ar mums, taču tas notiks par konvertējamo valūtu. Mūsu republika izstrādāja savu preču klāstu, ko likt pretī Krievijai, un tagad ir atlicis tikai cenu saskaņošanas jautājums. Būtībā tad varēs konkrēti apspriesties par šiem apjomiem. Tāds ir stāvoklis Austrumu virzienā.

Līdz šim zināmu apstākļu dēļ Rietumu virzienā tika strādāts diezgan maz. Bet tagad, izmantojot mūsu ģeogrāfisko stāvokli, šis darbs ir jāveic ar pilnu slodzi. Es uzskatu, ka šeit mums ir visvairāk darba.

Runājot par republikas iekšējo tirgu, pašlaik stāvoklis ir diezgan sarežģīts. Ļoti grūti tiek slēgti līgumi ar uzņēmējiem. Es uzskatu, ka tagad, kad šīs divas ministrijas ir apvienotas un kad bijušās materiālo resursu ministrijas rokās ir zināma daļa resursu, ar mūsu uzņēmumiem līgumus varēs slēgt labāk.

Un tagad ļoti īsi par to, kas jaunajai ministrijai tuvākajos mēnešos būtu jādara. Pirmkārt, mēneša laikā obligāti ir jāpabeidz līgumu slēgšana ar bijušajām PSRS republikām. Otrkārt, bijušās Tirdzniecības ministrijas bāzes ir jāpārveido par tirdzniecības namiem vai par komerccentriem, pakāpeniski pārvēršot tos par akciju sabiedrībām. Daudz darba būs jāveltī tirdzniecības pārstāvniecību izveidošanai citās valstīs. Attiecībā uz Krieviju tās būtībā jau eksistē, un tās tika nodibinātas pie Materiālo resursu ministrijas. Citās republikās un citās valstīs šis darbs notiek kopā ar Ārlietu ministriju.

Ekonomiskais stāvoklis ir ļoti smags, un es uzskatu, ka nākamgad ir obligāti jāsaglabā valsts pasūtījuma statuss. Zināma daļa nomenklatūras, kā arī svarīgākās izejvielas un materiāli ir jāpatur valdības rokās, respektīvi, tas būs tas pats vecais princips, kad būs jāsadala. Citas izejas nav, jo paši uzņēmēji strādāt ar līgumiem diemžēl vēl nevar, jo Krievija un Ukraina, kā arī citas republikas lielāko daļu resursu tur savās rokās. Lai aizsargātu iekšējo tirgu līdz likuma par mūsu nodokļiem pieņemšanai, manuprāt, obligāti jāsaglabā licencēšana. Tas ļoti īsi būtu viss, ko es gribēju jums ziņot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu grib uzdot deputāts Felss.

A.Felss: Cienījamais pretendent! Es gribētu dzirdēt, lai jūs pasakāt no šīs tribīnes, ko jūs domājat veikt materiāli tehniskās apgādes sfērā attiecībā uz laukiem, it īpaši attiecībā uz reģionālo mašīnbūvi? Vai šī politika tiks veikta tādos pašos apmēros kā līdz šim, vai arī jūs domājat kaut ko reāli mainīt?

E.Zausājevs: Es uzskatu, ka Lauksaimniecības ministrijā ir jāsaglabā esošā materiāli tehniskās apgādes sistēma, kas saistīta arī ar reģionālo mašīnbūvi, kā es jau teicu, ir jāsaglabā valsts pasūtījuma statuss. Arī reģionālajai mašīnbūvei jābūt valsts pasūtījuma sastāvā ar prioritāru nozīmi. Tie materiālu veidi, ko savās rokās paturēs valsts vai valdība, pirmām kārtām tiks novirzīti reģionālajai mašīnbūvei.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairs nav. Paldies, Zausājeva kungs! Debatēs izteikties, precīzāk sakot, izteikt komisijas viedokli grib deputāts Kehris. Un vēl arī deputāts Čepānis. Lūdzu, Kehra kungs! Nav? Lūdzu, Čepāņa kungs! Varbūt dodiet zvanu…

A.Čepānis: Tirdzniecības un pakalpojumu komisija ir izskatījusi Zausājeva kandidatūru un atbalsta to. Tā iesaka plenārsēdei balsot par Zausājeva iecelšanu par Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības ministru. Tas viss, kas objektīvi ir izteikts informācijā par viņa iepriekšējo un tagadējo darbību iepriekšējā valdībā, deputātiem ir zināms. Grūtību šeit ir ārkārtīgi daudz–ir ārkārtīgi daudz nenoslēgtu līgumu par materiāli tehnisko resursu piegādi Latvijas Republikai pat uz 1992.gadu. Taču, pēc mūsu komisijas domām, tā nebūt nav tagadējās Materiālo resursu ministrijas vaina, bet gan kopējā ekonomiskā situācija, arī politiskā situācija bijušajā Padomju Savienībā un tajās valstīs, kuras praktiski ekonomiski ir atdalījušās no Padomju Savienības, bet ar kurām Latvijas Republikai joprojām turpināsies ekonomiskā sadarbība. Zausājeva kungs, pēc komisiju domām, to varētu veikt viskvalificētāk un vislabāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Ekonomikas komisija savā sēdē izskatīja premjerministra piedāvāto kandidatūru ārējās tirdzniecības ministra amatam–Edgara Zausājeva kunga kandidatūru. Un pēc šīs izskatīšanas komisija vienbalsīgi atbalstīja šo kandidatūru, jo arī mēs uzskatām, ka tā pieredze, kas ir gūta pēdējā pusotra gada laikā, vadot Materiālo resursu ministriju, ir ļoti nepieciešama. Pirmām kārtām tas attiecas uz tirdzniecību un sakariem ar Austrumiem, kā arī ar bijušajām PSRS republikām, kurās pārsvarā gan vēl saglabājas tieši starpvaldību ekonomiskie sakari, bet kuri vēl ir diezgan vāji uzņēmumu līmenī.

Tāpat mēs lielā mērā pieņēmām to, ka Zausājeva kungs ir ļoti nopietni gatavs izveidot šīs ministrijas struktūru, jo pašlaik vēl acīmredzot šīs struktūras priekšlikumi tikai top. Mēs domājam, ka tai ir jātop par ļoti nopietnu ministriju, proti, par Ārējās tirdzniecības ministriju, ar ļoti precīzu un nopietnu struktūru tirdzniecībā ar Austrumiem, atvainojos, tirdzniecībā ar Rietumiem.

Tiesa, mēs uzskatām, ka būtībā ir palicis vēl viens neapspriests jautājums. Proti, tad, kad tika izveidota šī jaunā ministrijas struktūra, tad bija jānāk kopā vismaz četriem ministriem, tas ir, ārlietu ministram, ārējās tirdzniecības ministram, ekonomisko reformu ministram un finansu ministram un, mūsuprāt, pat protokolā ļoti precīzi jānosaka to funkcijas un atbildība attiecībā uz ārvalstīm un uz ārvalstu ekonomiskajām organizācijām. Tas, kas ir darīts līdz šim, un arī premjerministra atbildes uz šiem jautājumiem par to, kā tas tiks darīts… Mēs pašlaik to uzskatām par ļoti nepietiekamu, jo līdz šim brīdim mums nav precīzas atbildes, ko mēs varam dot mūsu ārzemju partneriem, jo nezinām, kas ar kuriem jautājumiem nodarbosies. Mēs domājam, ka Ārlietu ministrijā būs šāda informācija. Un tā tādā vai citādā veidā koordinēs šos jautājumus. Taču jau lēmuma pieņemšanas līmenī acīmredzot attiecībās ar starptautiskajām finansu organizācijām klasiskā veidā būtu parasti, ja par tirdzniecības lietām rūpētos Ārējās tirdzniecības ministrija, bet par ekonomiskās reformas realizēšanu–Ekonomisko reformu ministrija. Tomēr uzskatām, ka šis darbs pēc ministriju izveidošanas noteikti vēl ir jāizdara.

Tātad kopumā mēs tiešām uzskatām, ka ministrs ir gatavs sākt darbu, lai izveidotu šo ministriju. Mēs tātad vēlreiz rekomendējam jums viņu apstiprināt par ārējās tirdzniecības ministru. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai reģistrācija ir vajadzīga? Mēs gan nesen reģistrējāmies, taču man liekas, ka ir tikai izgājušie… Vajag, ja? Lūdzu reģistrāciju. Balsosim par Zausājeva kunga kandidatūru ārējās tirdzniecības ministra amatam. Lūdzu. 103–par, pret–2, atturas–10. Apsveicam Zausājeva kungu. (Aplausi.)

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamais sēdes vadītāj! Nākamais kandidāts, kuru es gribētu ierosināt, ir Dandzberga kungs, kuru es gribētu rekomendēt jums kā jaunizveidotās Jūras lietu ministrijas vadītāju.

Ar jūsu pašu pieņemto likumu tiek likvidēta Zivsaimniecības ministrija. Mēs veidojam jaunu ministriju, kas pamatā balstās uz to, ka esam jūras zeme un daudz kas, varētu teikt, ir saistīts ar mūsu darbību jūrās un okeānos. Man nevajadzētu šeit raksturot šīs ministrijas nozīmīgumu kaut vai pārtikas raciona ziņā, kur zivīm ir pietiekami liels īpatsvars. Arī ārzemju investori (es vienkārši gribētu minēt piemērus no tikšanās ar ārzemju investoriem) no Ziemeļu investīcijas bankas kopējiem piešķirtajiem līdzekļiem vairāk nekā 30 procentus ir ar mieru investēt mūsu zivsaimniecībā, kas saistīta ar jūras lietām.

Ministrijas izvēle ir saistīta ar to, lai tomēr viss, kas saistīts ar jūru, nonāktu vienas ministrijas rokās. Iekšējie ūdeņi tādā gadījumā, protams, pāries Lauksaimniecības ministrijai vai, kā es ceru, pēc kāda zināma laika citas ministrijas rokās. Un es gribētu, lai Dandzberga kungs nāktu šeit un atbildētu uz jūsu jautājumiem, un arī izteiktu savu viedokli par turpmāko iespējamo darbību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dandzberga kungs!

A.Dandzbergs, jūras lietu ministra amata kandidāts: Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības nozare, kurā es kandidēju uz ministra amatu, šobrīd ir nonākusi samērā grūtā situācijā. Par Rīgas kuģniecību runājot, varētu teikt, ka šeit stāvoklis ir daudzmaz normāls, jo šā uzņēmuma darba stils īpaši nav mainījies, turpretī, runājot par zivrūpniecības floti, stāvoklis ir ļoti kritisks, lai neteiktu vairāk. Visa mūsu ekonomika ir iegājusi jau diezgan dziļā krīzē, un, protams, tas atstāj savu iespaidu arī uz šo nozari. Šajā nozarē sarežģītību rada vēl tas, ka praktiski visu saņem no Austrumiem un lielākā daļa produkcijas–līdz 80 procentiem–tiek atkal izvesta uz Austrumiem. Pašreizējā periodā, kad mūsu valsts ir ieguvusi neatkarību, kad mums vairs nav iespējas strādāt ekonomiskajās zonās, jo līgumi par šīm ekonomiskajām zonām bija noslēgti ar PSRS, tāpēc ar mūsu valsts karogu mēs nedrīkstam turpināt strādāt šajās zonās, un tas situāciju vēl vairāk sarežģī.

Jūsu zināšanai varu pateikt, ka trīs ceturtdaļas no visas nozvejas un pat drusciņ vairāk sastāda nozveja okeānā, un tikai nedaudz mazāk par vienu ceturto daļu mēs nozvejojam Baltijas jūrā. Bez tam šī nozare ir svarīga ar to, ka, pastāvot tai pārtikas bilancei, kāda ir mūsu republikā, zivju produkcija iegūst aizvien būtiskāku nozīmi. Tanī pašā laikā mēs varam vērot, ka šobrīd ar zivju produkcijas apgādi nav sevišķi spoži.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pēdējos 10 mēnešos, vērtējot pēc atskaitēm, kuras ir ienākušas Zivrūpniecības ministrijā, apgāde ir stipri palielinājusies salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā, taču mēs to nejūtam paši uz savas ādas. Kaut vai tāds neliels piemērs: pēc atskaitēm iznāk, ka mēs, katrs iedzīvotājs, zīdaiņus ieskaitot, šogad esam nopirkuši vairāk nekā divas kārbiņas otrā numura šprotu. Jūs katrs pats padomājiet, vai tāds daudzums šprotu ģimenē ir nopirkts? Taču šis daudzums šprotu vairumtirdzniecībā patiešām ir piegādāts, un te nav nekādu kļūdu. Tātad ir jautājums: kur tās palikušas? Es domāju, ka mums ilgi nebūs jālauza galva par to, ka galvenā vaina ir tajā apstāklī, ka tās struktūras, kuras šobrīd nodarbojas ar tirdzniecību, galīgi nepilda tās funkcijas, kuras tām būtu jāpilda. Tātad produkcija vairumtirdzniecības bāzēs nonāk, bet mazumtirdzniecībā nenonāk. Mēs visi zinām, ka šobrīd darbojas ļoti daudzas firmas un firmiņas, kuras, izmantojot pašreizējo situāciju saskaņā ar cenu starpību Austrumos un Rietumos un visādā veidā manipulējot un saņemot licences vai arī bez licencēm cauri Lazdijiem… Ka tas notiek, tas visiem ir skaidrs, jo šī produkcija acīmredzot noteikti ir aizgājusi savu “garu” ceļu. Tā ka nākamajai ministrijai arī šiem jautājumiem būtu jāpievērš ļoti liela un nopietna uzmanība, jo es uzskatu, ka šajā periodā, kamēr nostiprināsies mūsu ekonomika, ir ļoti svarīgi, lai mūsu iedzīvotāji iespēju robežās būtu daudzmaz normāli apgādāti ar viņiem nepieciešamo produkciju.

Attiecībā uz darbību šajā ministrijā es gribētu teikt, ka manā skatījumā būtu jāstrādā divos līmeņos jeb divu bloku virzienā. Viens no tiem būtu neatliekamie jautājumi, kuri izriet no šīs ārkārtējās situācijas, kāda ir izveidojusies republikā. Un otrais bloks būtu jautājumi, kuri virzīti uz perspektīvu. Domāju, ka lēmums par zivrūpniecības un kuģniecības apvienošanu zem vienas ministrijas jumta ir optimāls lēmums, tāpēc ka tas dos lielāku iespēju manipulēt ekonomiskajā jomā, jo ir jāparēķina, vai mums ir nepieciešams saglabāt tik ārkārtīgi lielu nozveju pasaules jūrās un okeānos, ja mēs šobrīd, teiksim, uz vienu iedzīvotāju nozvejojam gandrīz…
Mums ir viena no lielākajām nozvejām pasaulē, taču mums pašreiz 10 mēnešos uz vienu iedzīvotāju ir patērēti 23 kilogrami, varbūt līdz gada beigām būs kādi 30 kilogrami, un diez vai arī vairāk būs vajadzīgs, ja šis daudzums nonāks līdz patērētājam. Taču nozveja mums sniedzas pāri 180 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju. Tātad es domāju, ka ir ekonomiski jāizrēķina, vai tas ir vajadzīgs un vai tas ekonomiski attaisnojas. Ja aprēķini parādīs, ka šeit ir liela efektivitāte, tad mēs šādā veidā varam risināt arī energoresursu jautājumus un arī daudzus citus jautājumus; un ir iespējams, ka šinī virzienā turpmāk būs jāstrādā, taču, ja aprēķini parādīs, ka tas nav efektīvi, tādā gadījumā varbūt ir jādomā pat par to, ka zivrūpniecības nozare būtu jāsašaurina, turpretī jāvērš plašumā kuģniecības nozare.

Es domāju, ka tā ir viena no lielākajām mūsu nacionālajām bagātībām–mūsu ostas, mūsu transportiespējas, jo mēs atrodamies šā tranzītceļa krustpunktā, un, izmantojot divas neaizsalstošas ostas–Liepāju un Ventspili –, kā arī Rīgas ostu, mēs ļoti sekmīgi varētu konkurēt ar tām pārējām ostām, kurām daudzām šo priekšrocību nav. Mūsu pārvadājumi kaut vai tāpēc vien varētu būt lētāki, ka mums Liepājas un Ventspils ostās varētu strādāt kuģi bez ledus klases, kuri ir lētāki, un līdz ar to lētāki ir arī pārvadājumi.

Tikai mums, protams, ir jāizstrādā un jāīsteno pareiza politika. Arī attiecībā uz tranzīta nodokļiem ir pareizi jāizlemj jautājums, lai mēs varētu visus mūsu iespējamos potenciālos klientus piesaistīt savām ostām un attīstīt kuģniecību. Jau šobrīd šeit ir lieli valūtas ienākumi mūsu republikā, un es domāju, ka arī turpmāk, pareizi virzot darbu, šie ienākumi varētu būt vēl lielāki.

Manuprāt, šie ir tie galvenie momenti, par kuriem varēju pastāstīt, bet attiecībā uz izvērstāku programmu es domāju, ka vajag drusciņ vairāk laika, lai pie tās varētu pastrādāt un tad par to ziņot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā deputāts Vaivads.

J.Vaivads: Cienījamais Dandzberga kungs! Jūs kļūsit par neatkarīgās Latvijas ministru, valdības locekli. Sakiet, lūdzu, vai jūs esat arī PSRS Augstākās padomes jeb PSRS tautas deputāts? Pēdējais PSRS Tautas deputātu kongress nobalsoja par to, lai šis deputāta statuss netiktu atņemts. Sakiet, lūdzu, vai jūs izmantojat šo statusu un pilnvaras un kādas jums vispār saistības ar šo bijušo PSRS struktūru?

A.Dandzbergs: Neesmu izmantojis un nedomāju izmantot šo statusu.

J.Vaivads: Taču vai, teiksim, oficiāli un kaut kā juridiski šīs attiecības ir noformētas vai nav?

A.Dandzbergs: Man vienkārši… Es domāju, ka šo attiecību nokārtošanai ir personīgi jāierodas Maskavā. Pēc kongresa es esmu bijis ļoti noslogots ar darbu un uz Maskavu neesmu braucis. Tā ka juridiski, ja jūs domājat mandāta nolikšanu, es neesmu šo jautājumu nokārtojis, bet nekādas saistības, nekādus sakarus es vairs neuzturu un nekāda darbība šajā jomā vairs nenotiek.

J.Vaivads: Otrais jautājums. Es jau frakcijā jums uzdevu jautājumu par problēmām, kādas ir, teiksim, ārpus zivsaimniecības lietām. Tagad es domāju, ka ir pagājis laiks, un es gribētu dzirdēt, kādi būs jūsu pirmie nopietnie soļi, tieši runājot plašākā nozīmē par jūras lietām vai, pareizāk sakot, par kuģniecības jomu?

A.Dandzbergs: Jā, trīs dienas ir pagājušas… Es jau savas nelielās uzstāšanās laikā teicu, ka galvenā mūsu bagātība šajā tautsaimniecības nozarē ir mūsu ostas un mūsu transporta iespējas. Tātad, manuprāt, galvenā vērība ir jāpievērš tieši ostu jautājumiem–Rīgas ostai, Vents­pils ostai un Liepājas ostai. Visās šajās trijās ostās ir savas problēmas. Visas šīs trīs ostas vajag labiekārtot tā, lai varētu, teiksim, maksimāli tās izmantot gan naftas produktu pārvadāšanai, gan augļu pārvadāšanai, gan gaļas pārvadāšanai un arī sauso kravu pārvadāšanai. Rīgas osta daudzmaz ir iekārtota, arī Ventspils osta daudzmaz ir iekārtota naftas produktu pārvadāšanai, turpretī, kā jūs zināt, Liepājas ostā, kopš to pārņēma armija, praktiski tas viss, kas tur bija attiecībā uz tirdzniecību, tika likvidēts. Tur viss ir jāsāk no jauna. Es domāju, ka šeit mums ir tikai jāatrod pareiza pieeja, jo ārzemnieki noteikti būs ļoti ieinteresēti investēt šeit. Ir jāatrod tikai pareiza pieeja. Droši vien starp ārzemju firmām būs jārīko konkursi, jātaisa, tā teikt, tehniskie un ekonomiskie pamatojumi un pēc tam jāizvēlas pareizais variants, pareizie investori un jāsāk attīstīt šo ostu darbība. Tas, es domāju, īsumā būtu pats galvenais jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies, Dandzberga kungs! Mums jautājumu vairs nav. Jūras lietu komisijas vārdā izteikties par kandidatūru vēlas deputāts Einiņš.

V.Einiņš: Godājamais sēdes vadītāj! Cienītie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu izteikt gandarījumu, ka vienreiz mākslīgi sadalītā jūrniecība ir apvienota vienā ministrijā–Jūras lietu ministrijā. Kā jūs zināt, līdz šim bija Zivsaimniecības ministrija un Satiksmes ministrijā bija Jūrniecības departaments.

Otrkārt, es gribētu pateikt, ka līdz ar to mūsu valsts sāks atgūt savu īsto nosaukumu. Latvija ir jūras valsts. Un es domāju, ka te priekšā stāv vēl ļoti liels darbs.

Treškārt, es domāju, ka ministru priekšsēdētājs Godmaņa kungs ir izdarījis vispareizāko izvēli, izvirzīdams mums šodien ministra kandidātu Andreju Dandzberga kungu.

Ceturtkārt, arī mūsu komisija izskatīja kandidatūru un kopā ar Latvijas zvejsaimniecību organizāciju vadītājiem, ar Jūras sabiedrību uzskatīja, ka šis varētu būt gandrīz vienīgais vai pagaidām vispiemērotākais cilvēks, kurš varētu ieņemt šo posteni.

Dandzbergs ir lietišķs, principiāls, nosvērts un tā tālāk, un tā tālāk ar ļoti labām īpašībām. Viņš labprāt ir atvērts visu priekšlikumu uzklausīšanai un prot izdarīt attiecīgus pareizus secinājumus un pieņemt lēmumus. Turklāt viņš ne tikai prot perspektīvi domāt, bet arī šos pieņemtos lēmumus realizēt. Es uzskatu, ka viņš pareizi izprot mūsu pašreizējo ekonomiskās politikas virzību uz privatizāciju, un personīgi pats viņa vadītajā zvejsaimniecības firmā “Engure” arī praktiski šos darbus dara jau divus gadus.

Cienītie kolēģi! Es domāju, ka visi iepriekšējie pagaidām nav kļūdījušies, un tad arī jūs, balsojot par Dandzberga kungu, nekļūdīsities, un tādēļ es uzaicinu visus balsot par Dandzberga kunga kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu reģistrāciju. Ir 119 deputāti. Būs balsojums par lēmumu, lai ieceltu par Latvijas Republikas jūras lietu ministru Andreju Dandzbergu. Lūdzu rezultātu. 106–par, 1–pret, 5–atturas. Apsveicam Dandzberga kungu kā ministru. (Aplausi.)

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pirms likuma par valdības reorganizāciju apstiprināšanas bija runa arī par atsevišķu kandidatūru un atsevišķu ministru nomaiņām, kuri ieņēma posteņus kā ministri tajās ministrijās, kuras netiek reorganizētas. Viena no šādām ministrijām, kas saglabā savu nosaukumu, ir Meža ministrija. Man Baņa kungs oficiāli iesniedza rakstisku iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no meža ministra amata. Un šajā sakarā es gribu izvirzīt jūsu apstiprināšanai kā Latvijas Republikas… Es atvainojos, jo laikam nedaudz pārkāpju likumu. Acīmredzot man būtu lūgums, pirmkārt, apstiprināt Baņa kunga iesniegumu par viņa atbrīvošanu no meža ministra amata parlamenta līmenī, lai pēc tam, ja parlaments apstiprinās šo iesniegumu, es varētu izvirzīt jums jaunu kandidatūru meža ministra amatam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Bet man liekas… Kā es sapratu, juristi teica, ka juridiski viss ir kārtībā. Lūdzu.

L.Muciņš: Pirmkārt, mums noteikti vajadzētu uzrakstīt vismaz formālu tekstu, ka mēs atbrīvojam.

Otrkārt, vajadzētu izdarīt arī grozījumus Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas tautas deputātu vēlēšanām” un izsvītrot 11.pantā vārdus: “personas, kas ietilpst Ministru padomes sastāvā, izņemot Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāju, Latvijas PSR ministru un valsts komiteju priekšsēdētāju vietniekus, Latvijas PSR resoru vadītājus un viņu vietniekus”. Man būtu priekšlikums pirms šo personu tālākas apstiprināšanas iekļaut šāda likumprojekta apspriešanu darba kārtībā kā steidzamu un to pirms pusdienām pirmo reizi izskatīt, bet pēc pusdienām mēs varētu to izskatīt otro reizi, lai tiktu ievērota visa procedūra. Es domāju, ka šis jautājums ir nobriedis, un arī politiski mums tas ir skaidrs, taču formāli tas būtu jāizdara.

Priekšsēdētājs: Paldies, Muciņa kungs! Bet vispirms apspriedīsim konkrētā ministra atbrīvošanu. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Es ierosinu sagatavot lēmuma projektu par bijušā ministra Baņa atbrīvošanu no ieņemamā amata, ņemot vērā viņa personīgo iesniegumu. Es gribētu premjerministram šajā sakarā uzdot jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Sakiet, premjerministr, kā jūs uzskatāt: vai nebūtu lietderīgi noklausīties bijušā un vēl esošā meža ministra Baņa informāciju? Varbūt jūs uzskatāt, ka tas nav nepieciešams?

I.Godmanis: Es uzskatu, ka tas nav nepieciešams, jo mēs esam izrunājušies. Ja parlaments uz to pastāv, tās ir parlamenta tiesības, taču šeit nekādu konfliktsituāciju principā nav. Baņa kungs pats pilnībā piekrita atstāt šo posteni. Tā ka man būtu lūgums… Tādā gadījumā es griežos pie parlamenta ar lūgumu izdarīt nelielu pārtraukumu, lai mēs sagatavotu attiecīgos dokumentus, ko varētu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Jā, tas būtu loģiskāk. Lūdzu.

V.Strīķis: Mēs Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā ļoti rūpīgi izskatījām šos jautājumus. Pēc būtības šeit problēmu nebija. Gan komisija vienojās ar Baņa kungu, gan personīgi mūsu komisijas priekšsēdētājs Šļakotas kungs par šo jautājumu vairākkārt runāja. Tā ka pēc būtības šeit problēmu nav. Ja tas skar juridisko pusi, tad tā ir cita lieta.

Priekšsēdētājs: Par būtisko pusi šeit nav runas. Šeit tagad ir runa par formālo pusi, cik lielā mērā mēs to ievērojam vai neievērojam. Mums vajag pieņemt lēmumu par Baņa kunga atbrīvošanu no meža ministra amata. Premjerministrs ir gatavs sagatavot tekstu.

I.Godmanis: Es lūdzu 15 minūšu ilgu pārtraukumu.

Priekšsēdētājs: Vai nav nevienas citas kandidatūras? Un otrais, tas, ko ierosināja Muciņa kungs. Varbūt tiešām līdz pārtraukuma beigām, būtībā līdz pulksten 15.00, vajadzētu sagatavot lēmuma projektu un izdarīt attiecīgos labojumus, kas ir nepieciešami. Kolēģi, vai kāds grib izteikt savas domas? Ja principā jums nav noteiktu viedokļu par to, tad formāli patiešām ir labāk iztaisīt šo pārtraukumu un pastrādāt pie attiecīgajiem lēmumiem.

A.Gorbunovs: Kolēģi, taču tad būtu jāvienojas par konkrētajām komisijām, jo mēs labi saprotam, ka šis jautājums ir diskutējams un viedokļi ir dažādi. Vieni kolēģi uzstāj par attiecīgo Latvijas PSR Konstitūcijas pantu ievērošanu, bet citi uzstāj par Satversmes attiecīgo pantu ievērošanu. Tāpēc acīmredzot būtu jāuzdod Likumdošanas jautājumu komisijai, lai tā vajadzības gadījumā precīzi izsaka savu attieksmi un sagatavo arī lēmuma projektu. Citādi mēs varam sākt debates ar diezgan plašu diskusijas spektru, kas, protams, ir labi, bet rezultāta var arī nebūt. Tāpēc man ir ierosinājums, lai to izdara Likumdošanas jautājumu komisija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Ministru padome un Godmaņa kungs sagatavos lēmumu par ministra atbrīvošanu, bet savukārt Likumdošanas jautājumu komisija strādās pie šīs problēmas atrisinājuma, kā deputāti varētu kļūt par ministriem.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)