• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 27. marta rīkojums Nr. 204 "Par koncepciju "Priekšlikumi centralizēto eksāmenu sistēmas pilnveidošanai"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.03.2006., Nr. 51 https://www.vestnesis.lv/ta/id/131499-par-koncepciju-priekslikumi-centralizeto-eksamenu-sistemas-pilnveidosanai-

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.205

Par Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas "Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali 2006.gadā

Vēl šajā numurā

29.03.2006., Nr. 51

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 204

Pieņemts: 27.03.2006.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta rīkojums Nr.204

 Rīgā 2006.gada 27.martā (prot. Nr.16 33.§)

Par koncepciju “Priekšlikumi centralizēto eksāmenu sistēmas pilnveidošanai”

 

1. Atbalstīt koncepcijā “Priekšlikumi centralizēto eksāmenu sistēmas pilnveidošanai” (turpmāk — koncepcija) ietverto risinājuma 2.variantu.

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt un izglītības un zinātnes ministram līdz 2006.gada 1.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas īstenošanai nepieciešamo tiesību aktu projektus.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

 

 

 

 

 

(Ministru kabineta

2006.gada 27.marta rīkojums Nr.204)

Koncepcija
“Priekšlikumi centralizēto eksāmenu sistēmas pilnveidošanai”

1. Problēmas formulējums

Vidējās izglītības ieguve

Ir trīs vidējās izglītības veidi:

— profesionālā izglītība, kas nodrošina 2. un 3.līmeņa profesionālo kvalifikāciju, taču nenodrošina atestātu par vispārējo vidējo izglītību,

— profesionālā vidējā izglītība, kas nodrošina 3.līmeņa profesionālo kvalifikāciju un diplomu par profesionālo vidējo izglītību,

— vispārējā vidējā izglītība četru virzienu programmās. Vispārējo vidējo izglītību var iegūt vidusskolās, ģimnāzijās, valsts ģimnāzijās un vakarskolās. Vispārējās vidējās izglītības programmas var apgūt arī neklātienē.

Skolēna maksimālā mācību stundu slodze vispārizglītojošos priekšmetos visā mācību laikā ir atšķirīga:

Vidusskola, ģimnāzija, valsts ģimnāzija

Vakarskola

Neklātiene

Profesionālā vidējā
izglītība

3780 (100 %)

2940 (78 %)

1505 (40 %)

1540 (41 %)

 Vispārējā vidējā izglītībā skolēni var izvēlēties četru virzienu izglītības programmas:

Vispārējās vidējās izglītības programmas

Programmu skaits

%

Izglītojamo skaits

%

Vispārizglītojošā virziena programmas

420

50 %

40508

57 %

Humanitārā un sociālā virziena programmas

142

17 %

7958

11 %

Matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas
virziena programmas

189

22 %

15826

22 %

Profesionāli orientēta virziena programmas

89

11 %

5107

7 %

Speciālās vispārējās vidējās izglītības
programmas

6

1 %

1122

2 %

Kopā

846

70521

Visās vispārējās vidējās izglītības programmās ir astoņi obligātie mācību priekšmeti (latviešu valoda un literatūra; divas svešvalodas vai viena svešvaloda un mazākumtautības valoda un literatūra; matemātika (algebra un ģeometrija); vēsture; sports; biznesa ekonomiskie pamati; lietišķā informātika), kā arī vēl 5–6 attiecīgajam programmas virzienam atbilstošie obligātie mācību priekšmeti. Papildus var apgūt skolas piedāvātos izvēles mācību priekšmetus. Katrā virzienā obligāti jāizvēlas mūzika vai kultūras vēsture.

Apmēram 25 % vidusskolēnu apgūst dabaszinību kursu, nevis atsevišķi fiziku, ķīmiju, bioloģiju. Jāņem vērā, ka galvenokārt tie ir vidusskolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena izglītības programmas un profesionāli orientēta virziena programmas, tātad neplāno studēt eksaktās zinātnes. Pašlaik norisinās darbs, lai nodrošinātu jauna mācību priekšmeta standarta un mācību līdzekļu izstrādi dabaszinībās.

Profesionālās vidējās izglītības programmās obligātie vispārizglītojošie mācību priekšmeti ir latviešu valoda, viena svešvaloda, matemātika, informātika, biznesa pamati un vēsture, kā arī 330 mācību stundas izvēles priekšmetos. Valsts pārbaudījumi, kas apliecina profesionālās vidējās izglītības apguvi, ir kvalifikācijas eksāmens un četri eksāmeni vispārizglītojošos mācību priekšmetos.

Vidējās izglītības programmas apguve noslēdzas ar gada novērtējumu visos mācību priekšmetos. Novērtējumu veido regulāri pārbaudes darbos un/vai ieskaitēs gūtie vērtējumi par atsevišķām izglītības satura tēmām. 

Vidējās izglītības programmas absolvēšana

Pēc vispārējās vidējās izglītības programmas apguves skolēns ir saņēmis gada vērtējumu visos obligātajos izglītības programmas mācību priekšmetos. Taču valsts mērogā šis vērtējums netiek atzīts par pietiekami ticamu ne atlasei studijām augstskolās, ne arī kā sasniegtā zināšanu līmeņa objektīvs novērtējums.

Tādēļ noslēgumā ir noteikti valsts pārbaudes darbi — ieskaites un eksāmeni —, kas aptver visu atbilstošā mācību priekšmeta standartā noteikto saturu. Papildus valsts pārbaudes darbiem var rīkot arī skolas eksāmenus.

Centralizētie eksāmeni ir vienādi visiem, kuri vēlas iegūt vispārējo vidējo izglītību gan vispārējās, gan profesionālās, gan vakara, gan neklātienes izglītības programmās. Šobrīd obligāti ir eksāmeni latviešu valodā un literatūrā un pirmajā svešvalodā. Obligātās ieskaites ir matemātikā, informātikā un sportā. 

Centralizētais eksāmens:

— dod iespēju vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā novērtēt sasniegto zināšanu līmeni atsevišķos mācību priekšmetos;

— ļauj objektīvi izvērtēt valsts mērogā skolēna sniegumu attiecībā pret standarta prasībām;

— dod iespēju objektīvi salīdzināt skolēnu sasniegumus, sarindojot visus rezultātus no labākajiem līdz sliktākajiem un atspoguļojot katra skolēna sniegumu salīdzinājumā ar pārējiem eksāmena kārtotājiem.

Pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, notiek uzņemšana augstākās izglītības pilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, tādējādi skolēniem nav vēlreiz jākārto iestājeksāmeni. 

Uzņemšana augstākās izglītības pilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās

Pilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kur ir nepieciešama iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti konkursa kārtībā, pamatojoties uz vismaz divu centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Augstskolas un koledžas pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālo iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi.

 

Problēmas formulējums

Izvērtējot situāciju vidējās izglītības centralizēto eksāmenu sistēmā, konstatēts, ka obligāto centralizēto eksāmenu skaits humanitāro un eksakto zinātņu mācību priekšmetos nav pietiekami līdzsvarots.

2. Ar problēmas risināšanu saistītie tiesību akti

1. Vispārējās izglītības likums.

2. Profesionālās izglītības likums.

3. Augstskolu likums.

4. Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu”.

5. Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumi Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”.

6. Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumi Nr.112 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem”.

7. Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.104 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”.

3. Problēmas risinājums un prognozējamās sekas, ja problēma netiks risināta

Darba grupa, kura tika izveidota ar Ministru prezidenta 2005.gada 4.marta rīkojumu Nr.89 “Par darba grupu”, 2005.gada 23.augusta informatīvajā ziņojumā par darba tirgus attīstības prognozi un atbilstošas izglītības nodrošināšanas rīcībpolitiku kā vienu no uzdevumiem izvirzīja pilnveidot obligāto centralizēto eksāmenu sistēmu, lai nākotnē nodrošinātu skolēniem plašākas izvēles iespējas iestāties augstākajās izglītības iestādēs un apgūt modernās tehnoloģijas, matemātiku, dabaszinātnes un inženierzinātnes.

Lai varētu īstenot izvirzīto mērķi, skolēniem ir kvalitatīvi jāapgūst eksaktie mācību priekšmeti un jābūt labi informētiem par atbilstošajām studiju programmām un perspektīvām darba tirgū. Būtiski ir saglabāt līdzsvaru starp visām astoņām studiju programmu tematiskajām grupām un obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem. 

Vidējās izglītības programmas

Izglītības satura un eksaminācijas centrs īsteno struktūrfondu nacionālo programmu “Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā”, kas aptver 50 izmēģinājumprojekta skolas. Struktūrfondu nacionālās programmas mērķis ir uzlabot mācību kvalitāti dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējās izglītības jomā Latvijā, lai sagatavotu zinošus un konkurētspējīgus jauniešus, lai radītu priekšnosacījumus valsts attīstībai zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgajās nozarēs un sekmētu Eiropas Savienības izglītības attīstību atbilstoši Lisabonas konvencijas stratēģiskajām pamatnostādnēm. Lai uzlabotu mācību kvalitāti dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos, nepieciešams modernizēt mācību saturu, izstrādāt tam atbilstošus atbalsta materiālus skolotājiem, labiekārtot mācību kabinetus ar modernizētā mācību satura ieviešanai nepieciešamo aprīkojumu, sagatavot skolotājus darbam ar izstrādātajiem materi­āliem, kā arī stiprināt cilvēku darbspējas un institucionālo darbību. Īstenojot programmu, tiks paaugstināta izglītības sistēmas konkurētspēja dabaszinātņu jomā vidējā izglītībā. Tiks izveidota vienota pedagogu metodiskā, tālākizglītības un konsultatīvā atbalsta sistēma dabaszinātnēs, matemātikā un tehnoloģiju izmantošanā. Tas dos iespēju mācīt dabaszinātņu mācību priekšmetus un matemātiku vidējās izglītības iestādēs, paaugstinot mācīšanas kvalitāti līdzīgi kā daudzās Eiropas Savienības valstīs. 

Vidējās izglītības programmas absolvēšana

Galvenā centralizēto eksāmenu funkcija ir iespēja valsts mērogā objektīvi izvērtēt skolēnu snieguma atbilstību izvirzītajām (standarta) prasībām. Obligātie valsts pārbaudes darbi šobrīd ir latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā, lietišķajā informātikā un sportā. Ieskaites tiek vērtētas 10 ballu skalā.

Būtiski ir noteikt, tieši kuros mācību priekšmetos nepieciešams organizēt obligātos centralizētos eksāmenus, lai valsts mērogā objektīvi izvērtētu skolēnu sasniegumu atbilstību izvirzītajām (standarta) prasībām. 

Seku prognoze, ja netiks risināta problēma

Centralizētie eksāmeni ir būtiska izglītības sistēmas sastāvdaļa. Nerisinot problēmas, kas saistītas ar centralizēto eksāmenu sistēmu, tiks apdraudēta uzņemšana augstākās izglītības studiju programmās, kā arī iespējama atgriešanās pie novecojušās kārtības, kad bija nepieciešams kārtot vairākus eksāmenus, lai iegūtu vidējo izglītību un arī lai iestātos augstskolā. Šādā gadījumā tiktu neefektīvi tērēti gan finanšu, gan laika resursi; eksāmenu laikā pieaugtu stress un palielinātos slodze gan skolēniem, gan viņu vecākiem un pedagogiem. Nerisinot problēmu, tiktu apdraudēta arī vienota un objektīva mācību sasniegumu novērtēšanas kārtība vidējā izglītībā. Nepietiekami līdzsvarots obligāto centralizēto eksāmenu skaits humanitāro un eksakto zinātņu mācību priekšmetos var ierobežot vidējās izglītības absolventu iespējas izvēlēties noteiktas augstākās izglītības programmas.

Informācija par jebkurām būtiskām pārmaiņām centralizēto eksāmenu sistēmā jāsniedz vismaz trīs gadus pirms to ieviešanas, lai izglītojamie un augstskolas būtu laikus informēti un varētu plānot savu darbību. 

 

4. Iespējamie problēmu risināšanas varianti

1.variants

Centralizētie eksāmeni

Lai iegūtu vidējo izglītību, ar 2008./2009.mācību gadu noteikt šādus centralizētos eksāmenus:

1) eksāmens latviešu valodā un literatūrā, ko kārto izglītojamie, kuri izglītības programmu apgūst latviešu valodā, un ko kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu;

2) eksāmens pirmajā svešvalodā (angļu, vācu, franču vai krievu valodā);

3) skolas noteikts eksāmens;

4) skolēna izvēlēts eksāmens;

5) skolēna izvēlēts eksāmens.

Priekšrocības

Trūkumi

1. Skola var koriģēt skolēna izvēli, nosakot obligātu eksāmenu atbilstoši izglītības programmas profilam (piemēram, dabaszinātņu programmā — fizikas eksāmens).

2. Skolēns var izvēlēties divus eksāmenus atbilstoši savām interesēm un vajadzībām.

3. Nav nepieciešamas tehniskas un organizatoriskas pārmaiņas eksāmenu organizācijas procesā.

1. Esošais modelis rada problēmas augstskolām garantēti nokomplektēt studiju programmas, izmantojot studiju programmai nepieciešamos specifiskos priekšmetus.

2. Nav līdzsvarots obligāto centralizēto eksāmenu skaits humanitārajos un eksaktajos mācību priekšmetos.

3. Eksāmenu sistēma neveicina pietiekami kvalitatīvu zināšanu apguvi matemātikā.

 

2.variants

Centralizētie eksāmeni

Lai iegūtu vidējo izglītību, ar 2008./2009.mācību gadu noteikt šādus centralizētos eksāmenus:

1) eksāmens latviešu valodā un literatūrā, ko kārto izglītojamie, kuri izglītības programmu apgūst latviešu valodā, un ko kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu;

2) eksāmens pirmajā svešvalodā (angļu, vācu, franču vai krievu valodā);

3) eksāmens matemātikā;

4) skolas noteikts eksāmens;

5) skolēna izvēlēts eksāmens.

Priekšrocības

Trūkumi

1. Vairāk līdzsvarots obligāto centralizēto eksāmenu skaits humanitārajos un eksaktajos mācību priekšmetos.

2. Ieviešot obligāto centralizēto eksāmenu matemātikā, varētu palielināties šī priekšmeta mācīšanas un mācīšanās kvalitāte.

1. Esošais modelis rada problēmas augstskolām garantēti nokomplektēt studiju programmas, izmantojot studiju programmai nepieciešamos specifiskos priekšmetus.

2. Ir nepieciešamas vairākas tehniskas un organizatoriskas pārmaiņas eksāmenu

3. Augstskolām paplašinās izvēles iespējas, uzņemot studentus moderno tehnoloģiju, matemātikas, dabaszinātņu un inženierzinātņu studiju programmās, jo obligāto centralizēto eksāmenu saraksts ir papildināts ar obligāto eksāmenu matemātikā.

4. Pārmaiņas centralizēto eksāmenu sistēmā tiek plānotas laikus saskaņā ar struktūrfondu nacionālajā programmā “Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā” plānotajiem pasākumiem dabaszinātņu mācību kvalitātes uzlabošanai.

5. Skola var koriģēt skolēna izvēli, nosakot obligāto eksāmenu atbilstoši izglītības programmas profilam (piemēram, dabaszinātņu programmā — fizikas eksāmens).

organizācijas procesā, tai skaitā matemātikas eksāmena saturā, arī atbilstoša salīdzinoša algoritma izveide, lai varētu salīdzināt “jaunos” un “vecos” eksāmenus kārtojušo skolēnu sasniegumus korektai uzņemšanai augstskolās.

Papildu finanšu līdzekļi koncepcijas īstenošanai nav nepieciešami. Visus ar centralizēto eksāmenu sistēmas pilnveidi sais­tītos izdevumus plānots nodrošināt esošā Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta ietvaros.

Uz pašvaldību budžetiem neviens no šiem variantiem ietekmi neatstāj.

5. Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos

Nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu”, kur noteikti obligātie valsts pārbaudes darbi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi. Šobrīd saskaņā ar minētajiem noteikumiem obligāti ir eksāmeni latviešu valodā un literatūrā un pirmajā svešvalodā. Obligāto centralizēto eksāmenu saraksts papildināms ar eksāmenu matemātikā, attiecīgi nosakot tikai vienu eksāmenu izglītojamā izvēlētajā mācību priekšmetā.

Nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumos Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”, kur noteikts, ka profesionālās vidējās izglītības programmu valsts noslēguma pārbaudījumi ir kvalifikācijas eksāmens un četri eksāmeni vispārizglītojošos mācību priekšmetos. Par obligātiem jānosaka eksāmeni latviešu valodā un literatūrā, pirmajā svešvalodā un matemātikā.

Tiesību aktu projektus izstrādās Izglītības un zinātnes ministrija.

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!