Par Albānijas ārlietu ministra vizīti Latvijā

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien, 28.martā, Rīgas pilī tiekoties ar Albānijas ārlietu ministru Besniku Mustafaju (Besnik Mustafaj), izteica cerību, ka pirmā Albānijas ministra vizīte Latvijā dos nozīmīgu impulsu abu valstu tālākām divpusējām attiecībām, kā arī plašākam dialogam Eiropas drošības, stabilitātes un izaugsmes kontekstā.

Ministrs izteica atzinību Latvijai par tās straujo izaugsmi pēc neatkarības atjaunošanas, paužot cerību par to, ka arī Albānija būtu gandarīta sekot Latvijas reformu un starptautiskās politikas veiksmīgajam ceļam.

B.Mustafajs atzīmēja, ka Albānija ir ieinteresēta pamatīgāk iepazīties ar Latvijas pieredzi Eiropas Savienības un NATO integrācijas reformu veikšanā. Ministrs pauda arī Albānijas vēlmi attīstīt valstu divpusējos sakarus tirdzniecībā, izglītībā un kultūrā.

Prezidente sarunā uzsvēra, cik nozīmīga Eiropas nākotnei ir Balkānu reģiona tālākā stabilitāte un izaugsme, tāpēc mudināja Albāniju aktīvi īstenot aizsāktās reformas demokratizācijas, labklājības un drošības jomā, un arī atzīmēja, ka Latvija ir gatava dalīties savā attīstības pieredzē.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Otrdien, 28.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Albānijas Republikas ārlietu ministru Besniku Mustafaju (Besnik Mustafaj).

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Albānijas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas un sadarbību starptautisku organizāciju ietvaros.

Albānijas ārlietu ministrs pauda patiesu prieku par šo vizīti, norādot uz abu parlamentu kontaktu intensificēšanas un pieredzes apmaiņas svarīgumu politiskajos jautājumos, īpaši attīstot sadarbību Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas līmenī. Stāstot par Albānijas virzību uz Eiropas Savienību (ES), ārlietu ministrs informēja, ka viņa valsts cer tuvākajā laikā noslēgt stabilizācijas un asociācijas līgumu starp Albāniju un ES, un lūdza arī Latvijas atbalstu šajā jautājumā. B.Mustafajs informēja arī par notiekošajām reformām valsts institūcijās, izmaiņām likumdošanā un demokrātisko procesu attīstību, kas veicinās stabilitāti visā Balkānu reģionā.

Pārrunājot sadarbības paplašināšanas iespējas gan divpusējā līmenī, gan starptautisko organizāciju ietvaros, Saeimas priekšsēdētāja pauda atbalstu Albānijai ceļā uz ES un gatavību dalīties Latvijas eirointegrācijas pieredzē. B.Mustafajs pastāstīja par aprīlī gaidāmo Baltijas valstu, Albānijas, Maķedonijas un Horvātijas ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmi, lai veicinātu informācijas apmaiņu, un izteica priekšlikumu veidot šādas tikšanās arī parlamentu un komisiju līmenī. Reģionālā sadarbība ir ļoti svarīga, it īpaši mazām valstīm, atzina arī I.Ūdre.

Saeimas preses dienests

Pie ārlietu ministra

Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks un Albānijas ārlietu ministrs Besniks Mustafajs (Besnik Mustafaj) otrdien, 28.martā, parakstīja Starpvaldību nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu. Ministri pauda cerību, ka abu valstu divpusējās attiecības attīstīsies straujāk un nākotnē tiks parakstīti līgumi par sadarbību arī citās jomās.

Albānijas ārlietu ministrs apsveica Latviju ar panākumiem pēdējo gadu laikā, tai skaitā kļūstot par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Albānija un citas Rietumbalkānu valstis gūstot iedvesmu un paraugu no Latvijas un citu Baltijas valstu sasniegumiem.

Abi ārlietu ministri arī pauda gandarījumu, ka Rietumbalkānu reģiona valstis virzās demokrātijas, Eiropas integrācijas un tirgus ekonomikas virzienā.

Ministri bija vienisprātis, ka Kosovas jautājuma atrisināšana vairos drošības un stabilitātes sajūtu ne tikai šī reģiona kaimiņvalstīm, bet arī visai Eiropai. Albānijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka visam reģionam ir nozīmīga Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalība miera uzturēšanas misijā Kosovā.

Artis Pabriks informēja, ka Albānijas ārlietu ministra vizīte Latvijā un Arta Pabrika vizīte Serbijā un Melnkalnē, tajā skaitā Kosovā pagājušā gada oktobrī, apliecina gan Latvijas vēlmi iegūt detalizētāku informāciju par šajās zemēs notiekošo, gan vēlmi sekmēt reformu procesu šā reģiona valstīs, daloties Latvijas pieredzē virzībā uz dalību ES un NATO.

Kā labas sadarbības un pieredzes apmaiņas piemēru Artis Pabriks minēja aprīlī Horvātijā plānoto triju Baltijas valstu un triju Adrijas hartas valstu (Horvātijas, Albānijas un bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas) ārlietu un aizsardzības ministru kopēju tikšanos.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments