Ministru kabineta 2006.gada 28.marta sēdē

AM: Par Karavīru militārās disciplīnas reglamentu

Ministru kabinetā (MK) 28.martā apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta MK noteikumu projekts “Karavīru militārās disciplīnas reglaments”.

Apstiprinātais MK noteikumu projekts paredz nomainīt Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumus Nr.321 “Karavīru militārās disciplīnas reglaments”, kas regulē vairākus jautājumus attiecībā uz karavīru sastāvu un amatu nosaukumiem, ar jaunu MK noteikumu projektu “Karavīru militārās disciplīnas reglaments”. Jaunais MK projekts papildināts ar nodaļu “Dienesta izmeklēšanas veikšanas kārtība”, tāpat mainot disciplinārsodu apstrīdēšanas kārtību, kā arī precizējot atsevišķus terminus, nodrošinot to atbilstību Militārā dienesta likuma normām. Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) veikta karavīru amatu un dienesta pakāpju reforma, kā rezultātā izdarīti grozījumi Militārā dienesta likumā, no karavīru sastāva svītrojot virsniekvietnieku sastāvu. Vienlaikus izveidoti jauni karavīru amati un veikta NBS vienību štābu struktūru un karavīru amatu standartizācija.

AM: Par ārvalstu bruņoto spēku uzņemšanai nepieciešamajiem resursiem

Ministru kabinetā otrdien, 28.martā, pieņemts zināšanai Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais ziņojums “Informatīvais ziņojums par Ministru kabineta 2002.gada 17.septembra rīkojuma Nr.516 3. punkta izpildi”.

LR Ministru kabineta rīkojums paredz Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar citām uzņemošās valsts atbalsta (UVA) sistēmā iesaistītajām ministrijām izstrādāt uzņēmējvalsts atbalsta plānu. UVA plāns nodrošinās iesaistītās puses ar iepriekš definētām procedūrām un informāciju, kas nepieciešama ārvalstu bruņoto spēku uzņemšanai, nogādāšanai uz pulcēšanās vietu un nodrošināšanai ar nepieciešamajiem resursiem.

Galvenie UVA plāna uzdevumi ir precizēt prasības, lai nodrošinātu UVA sabiedroto spēku uzņemšanu; precizēt atbildīgo institūciju atbildību UVA sniegšanas procesā, precizēt šo institūciju sadarbību un koordināciju, arī precizēt tās infrastruktūras kapacitāti, kas būs nepieciešama UVA sniegšanai, kā arī noteikt UVA sniegšanas vadības un koordinācijas komandķēdi.

AM turpinās attīstīt Latvijas UVA sistēmu un izstrādās UVA sniegšanas plānu atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 17.septembra rīkojumā Nr.516 noteiktajam, precizējot citu iesaistīto institūciju atbildību un starpinstitūciju sadarbības koordināciju.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

ĀM: Par Latvijas un Moldovas attīstības sadarbības līgumu

Ministru kabineta 28.marta sēdē apstiprināts Latvijas Republikas un Moldovas Republikas valdības attīstības sadarbības līguma projekts, kuru parakstīs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke.

Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības attīstības sadarbības līguma mērķis ir, atsaucoties uz Eiropas kaimiņu politiku un ņemot vērā Latvijas prioritātes kaimiņu politikā, dot ieguldījumu Moldovas Republikas ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, veicināt vispārējo demokrātijas principu, starptautisko tiesību principu un cilvēktiesību ievērošanu. Ministru kabineta apstiprinātajās Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs un Attīstības sadarbības politikas plānā 2006.gadam Moldova ir noteikta kā viena no prioritārajām sadarbības valstīm.

Līgumā kā sadarbības jomas minēta demokrātiskās un pilsoniskās sabiedrības attīstības un valsts ekonomikas attīstības veicināšana, atbalsta sniegšana valsts pārvaldes un aizsardzības sistēmu reformas procesā, valsts institūciju stiprināšanā, reformu pieredzes nodošana vides aizsardzības, izglītības, tieslietu, iekšlietu, muitas un citos jautājumos. Līguma ietvaros Latvija plāno atbalstīt tehniskās palīdzības pasākumus – ekspertu, konsultantu un citu speciālistu nosūtīšanu uz Moldovu, kā arī stipendiju piešķiršanu Moldovas pilsoņiem.

Atbilstoši līguma projekta nosacījumiem ir paredzēts izveidot apvienoto komiteju ar diviem pārstāvjiem no katras puses, kas uzņemsies tehniskās palīdzības pasākumu prioritāšu noteikšanu un informācijas apmaiņas nodrošināšanu.

Līgumā Moldovas puse apņemas piešķirt Latvijas ekspertiem privilēģijas – atbrīvot viņus no nodokļiem un citiem maksājumiem attiecībā uz atalgojumu, ievedamajiem saimniecības piederumiem, transporta līdzekļiem, kā arī citās jomās.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par ES struktūrfondu finansējumu komercsabiedrību infrastruktūras modernizācijai

Lai rastu optimālāko risinājumu ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai komercsabiedrību infrastruktūras modernizācijai, Ekonomikas ministrija (EM) Ministru kabineta 28.marta sēdē rosināja veikt grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 24.janvāra noteikumos Nr.79 “Noteikumi par grantu shēmu “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai””, kas nosaka valsts atbalsta saņemšanas kārtību komercdarbības infrastruktūras modernizācijai.

Ņemot vērā uzņēmēju viedokli, visus juridiskos iebildumus no valsts pārvaldes iestādēm un neatkarīgajiem ekspertiem, Ekonomikas ministrija piedāvāja apvienot divus plānotos šīs programmas uzsaukumus un palielināt programmas kopējo finansējumu par 10 miljoniem latu, līdz ar to jau šobrīd tas ir 57 miljoni latu. Papildus tam Ekonomikas ministrija gatavo dokumentus, lai grieztos Eiropas Komisijā ar lūgumu atļaut palielināt programmas finansējumu vēl par 10 miljoniem latu, līdz ar to iespējamais kopējais programmas finansējuma apjoms varētu sasniegt 67 miljonus latu. Ekonomikas ministrija arī rosināja Ministru kabinetu slēgt programmu mēnesi pēc publikācijas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis.”

Ministru kabineta 28.marta sēdē šā jautājuma izskatīšana tika atlikta uz vienu nedēļu, rosinot veikt atkārtotu juridisko izvērtējumu un saskaņot to ar Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju. Vienlaikus panākta konceptuāla vienošanās par finansējuma palielināšanu šai programmai par 10 miljoniem latu. Jāatzīmē, ka EM piedāvātais variants jau iepriekš saskaņots ar Finanšu un Tieslietu ministriju, kas norādīja, ka ir rūpīgi jāizvērtē, vai ar izstrādātajiem grozījumiem netiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, ko Ekonomikas ministrija arī ir ņēmusi vērā. Ir saņemts arī advokātu biroja neatkarīgs atzinums, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais variants nepārkāpj indivīda tiesiskās paļāvības principus. Piedāvāto risinājumu ir atbalstījuši arī uzņēmēji.

Kā norāda Ekonomikas ministrija, ja tie projekti, kas jau iesniegti, atbildīs izvirzītajiem 49 administratīviem un 16 kvalitatīvajiem kritērijiem, pastāv iespēja saņemt tiem prasīto atbalsta finansējumu. Savukārt, ja Eiropas Komisija piekritīs palielināt programmas finansējumu līdz 67 miljoniem latu un ja projekts atbildīs visiem izvirzītajiem kritērijiem, atbalsta finansējuma saņemšanas iespēja būs arī tiem projektiem, kas tiks iesniegti laikā līdz programmas slēgšanai. Jāņem vērā, ka, iespējams, ne visi projekti atbildīs izvirzītajiem kritērijiem – kā liecina pieredze, aptuveni 10% no projektiem mēdz neatbilst izvirzītajām prasībām.

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likumā ir noteikts, ka “struktūrfonda projekta iesnieguma iesniegšana nerada pienākumu struktūrfondu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt struktūrfonda projekta iesniedzējam vai grantu shēmas projekta iesniedzējam finansējumu struktūrfonda projekta ieviešanai”. Tātad likums nenosaka, ka visi, kas iesnieguši savus projektus, garantēti saņems līdzfinansējumu; likums sniedz iespēju uzņēmējiem saņemt līdzfinansējumu sava projekta realizācijai, ja tas sagatavots atbilstoši visiem noteiktajiem kritērijiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par ES Solidaritātes fonda līdzekļiem 2005.gada janvāra vētras postījumu likvidēšanai

Valdība otrdien, 28.martā, pieņēma un apstiprināja nolīguma projektu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Komisiju par aptuveni 9,5 miljonu eiro piešķiršanu no Eiropas Savienības (ES) Solidaritātes fonda pērnā gada janvāra vētras seku likvidācijai. No Latvijas puses parakstīt nolīgumu ir pilnvarots finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, bet Finanšu ministrija pilnvarota koordinēt piešķirto līdzekļu izmantošanu.

Eiropas Komisija (EK) 2006.gada 15.martā pieņēma lēmumu Nr.K(2006)778 galīgajā variantā, ar ko pēc 2005.gada 8.janvārī Latvijā notikušās vētras veic piešķīrumu no ES Solidaritātes fonda ārkārtas pasākumu finansēšanai. Nolīgums paredz, ka Solidaritātes fonds Latvijai palīdz finansēt katastrofas seku likvidēšanas darbus, piešķir 9 487 180 eiro, ko EK izmaksā saskaņā ar tās lēmuma galīgo variantu un nolīguma noteikumiem.

Nolīgumā minēti nosacījumi, kas Latvijai jāizpilda, īstenojot saņemto piešķīrumu. Tie aptver tādus aspektus kā piešķīruma īstenošanas koordinācija, finansējamie pasākuma veidi, saņēmējas valsts īstenotā finanšu kontrole, EK īstenotā finanšu kontrole, izpildes ziņojums un pārskats par pamatotību.

Atbilstoši nolīgumam līdzekļi no Solidaritātes fonda tiks piešķirti trim pasākumu veidiem: ap 3,97 miljoni eiro – infrastruktūras un iekārtu darba stāvokļa atjaunošanai enerģētikas, ūdens un notekūdeņu, telekomunikāciju, transporta, veselības un izglītības jomā; ap 2,13 miljoni eiro – aizsarginfrastruktūru tūlītēja nodrošināšana un kultūras mantojuma tūlītējas aizsardzības pasākumu izstrādei; ap 3,38 miljoni eiro – nelaimes skarto apgabalu, tostarp dabas zonu, tūlītējai attīrīšanai.

Konkrēti līdzekļi paredzēti ielu braucamās daļas sakārtošanai un remontam, ūdensapgādes sistēmu un apgaismes līniju atjaunošanai, centralizētās siltumapgādes atjaunošanai slimnīcās, izglītības iestādēs un publiskajam sektoram piederošās dzīvojamās mājās, kuģu kanālu attīrīšanas darbiem, kāpu zonas nostiprināšanai, bojājumu novēršanai muzejos un teātros un citu darbu veikšanai vai izdevumu kompensēšanai.

Šie līdzekļi tiks piešķirti Zemkopības ministrijai, Vides ministrijai, Satiksmes ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Ekonomikas ministrijai atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 17.janvāra sēdē nolemtajam. Tā kā likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” nav ieplānoti Solidaritātes fonda piešķīruma līdzekļi, ministrijas varēs saņemt piešķīrumus pēc ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu un apropriācijas palielināšanas. Katra ministrija tai piešķirto apropriāciju palielinājumu varēs izmantot, lai finansētu 2005.gada 8.janvāra vētras seku likvidēšanas darbus, kā arī lai kompensētu iepriekš paveiktos darbus.

Valdība 17.janvārī nolēma Latvijai paredzētos Eiropas Savienības (ES) Solidaritātes fonda līdzekļus 9,5 miljonus eiro (6,7 miljonus latu) ministrijām sadalīt proporcionāli vētras seku likvidēšanai nepieciešamajam līdzekļu apjomam:

Satiksmes ministrijai – ap 1,5 miljoniem latu; Ekonomikas ministrijai – 665 tūkstoši latu; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai – 525 tūkstoši latu; Vides ministrijai – 539 tūkstoši latu; Zemkopības ministrijai – ap 3,4 miljoniem latu.

Vētra, kas Latvijā plosījās 2005.gada 8.janvārī, mūsu valstij radīja tiešos zaudējumus aptuveni 193 miljonu eiro vērtībā, no tiem valsts sektora zaudējumi bija 87 miljoni eiro. Pieteikumu līdzekļu saņemšanai no Solidaritātes fonda Latvija EK iesniedza 2005.gada martā, un vētras seku likvidēšanai nepieciešamās izmaksas tika noteiktas 57 miljonu eiro vērtībā. Pieteikumā iekļautie zaudējumi un izmaksas noteiktas, pamatojoties uz ES regulas prasībām.

Princips, kuru ievēro, rēķinot palīdzības apmēru, ir atrunāts Eiropas Komisijas ziņojumā par ES Solidaritātes fonda darbību 2002.un 2003.gadā. Lai valsts varētu pieteikties fondam, zaudējumu apjomam ir jāpārsniedz limits, kas ir 3 000 000 000 eiro jeb 0,6% no valsts IKP 2002.gada cenās. Tā kā katrai valstij šis limits ir atšķirīgs, tad arī palīdzības apmērs, rēķinot procentos no kopējiem zaudējumiem, atšķiras:

FM: Par līdzekļu plānošanu EEZ un NV finanšu instrumentu projektiem

Valdība pieņēmusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par kārtību valsts budžeta līdzekļu plānošanai un maksājumu veikšanai projektiem, kas tiek finansēti no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības (NV) divpusējā finanšu instrumenta.

Noteikumi reglamentēs kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus EEZ finanšu instrumenta un NV divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai vai faktiski veikto izdevumu atmaksai, kā arī kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes sagatavo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu kārtējā gada valsts budžetam un valsts budžeta ilgtermiņa saistībām finanšu instrumentu finansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas kārtību.

EEZ finanšu instrumentu veido Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas iemaksas, bet Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu pilnībā finansē Norvēģija. Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros, kā arī atbalstīt jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis to centienos pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū. Saskaņā ar EEZ paplašināšanās līgumu EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments būs pieejams vairākām ES dalībvalstīm, arī Latvijai.

Abu finanšu instrumentu darbības termiņš ir pieci gadi – no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim. Kopējā Latvijai pieejamā summa abu finanšu instrumentu ietvaros, atskaitot finanšu instrumentu vadības izmaksas, būs 51269 400 eiro. Latvijai katru gadu ir iespējams saņemt vienu piektdaļu no kopējās valstij piešķirtās summas.

FM: Par personu izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra

Ministru kabineta (MK) 28. marta sēdē pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) izslēdz personu no VID ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistra. Kārtība par izslēgšanu no reģistra ir precizēta atbilstoši grozījumiem likumā par PVN.

Noteikumi reglamentēs kārtību, kādā VID izslēdz personu no reģistra, kurā reģistrētas ar PVN apliekamās personas, ja notikusi attiecīgās apliekamās personas likvidācija vai reorganizācija, ja persona mēneša laikā pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa neiesniedz nodokļa deklarāciju vai nodokļa deklarācijā sniedz nepatiesu informāciju vai pēc nodokļu administrācijas rakstveida pieprasījuma neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, kā arī – sja apliekamā persona nav sasniedzama juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā vai arī šī adrese faktiski nepastāv.

Noteikumi paredz, ka paziņojumu par personas izslēgšanu no reģistra VID iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” desmit darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par izslēgšanu no apliekamo personu reģistra vai, ja notikusi apliekamās personas likvidācija, – desmit darbdienu laikā pēc Uzņēmumu reģistra lēmuma saņemšanas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par Latvijas Republikas pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem

Ministru Kabinets (MK) otrdien, 28.martā, iecēla astoņus Latvijas Republikas pilnvarotos robežas pārstāvjus, kas risinās jautājumus par valsts robežas režīma uzturēšanu, kā arī noregulēs robežincidentus.

Latvijas pilnvarotais robežas pārstāvis uz Latvijas un Igaunijas robežas turpmāk būs Guntars Kamenskis, viņa vietnieks – Valsts robežsardzes (VRS) Valmieras pārvaldes priekšnieks Laimonis Klimovičs. Latvijas pilnvarotais robežas pārstāvis uz Latvijas un Krievijas robežas būs Jānis Kononovs, viņa vietnieki – VRS Viļakas pārvaldes priekšnieks Vladislavs Skromāns un VRS Ludzas pārvaldes priekšnieks Arvīds Liepiņš.

Valsts robežsardzes pilnvaroto Ēvaldu Mekšu MK nolēma apstiprināt par Latvijas pilnvaroto robežas pārstāvi uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, bet par viņa vietnieku apstiprināts VRS Daugavpils pārvaldes priekšnieks Leonards Doņikis.

Latvijas pilnvarotais robežas pārstāvis uz Latvijas un Lietuvas valsts robežas būs Rihards Plivčs.

Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības 1994.gada 31.augusta Vienošanās par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību 1.pantu, Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 1994.gada 14.decembra Vienošanās par robežas pārstāvju darbību 2.pantu, Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības 1995.gada 7.septembra Vienošanās par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību 1.pantu, lai izpildītu minēto vienošanos noteikumus, katra puse ieceļ ne tikai pilnvarotos robežas pārstāvjus, bet arī viņu vietniekus, kas gadījumos, kad pilnvarotais robežas pārstāvis nevar ierasties uz tikšanos, pārstāv to. Vietniekiem minētajos gadījumos ir tādas pašas tiesības, kādas piešķirtas pilnvarotajam robežas pārstāvim.

IeM: Par robežsardzes pulkveža pakāpes piešķiršanu S.Dančenokam

Ministru kabinets (MK) otrdien, 28.martā, piešķīra Valsts robežsardzes (VRS) Sēlijas pārvaldes priekšniekam, robežsardzes pulkvežleitnantam Staņislavam Dančenokam kārtējo dienesta pakāpi – robežsardzes pulkvedis.

Latvijas Republikas aizsardzības spēkos S.Dančenoks iesaukts 1992.gada 20.janvārī. 1992.gada 3.jūnijā viņam piešķirta dienesta pakāpe – kapteinis, 1994.gada 25.jūlijā – majors, bet 2001.gada 1.februārī – robežsardzes pulkvežleitnants. Kopš 2004.gada 21.novembra robežsardzes pulkvežleitnants ieņem VRS Sēlijas pārvaldes priekšnieka amatu.

Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par robežsardzes pulkveža dienesta pakāpes piešķiršanu S.Dančenokam” sagatavots saskaņā ar Robežsardzes likuma 30.panta piekto daļu, kurā noteikts, ka vecākos virsniekus pulkveža dienesta pakāpē paaugstina MK.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

SM: Par valsts pārvaldes iestāžu domēnu vārdu reģistrāciju

Ministru kabineta 28.marta sēdē akceptēts noteikumu projekts “Valsts pārvaldes iestāžu domēnu vārdu reģistrācijas augstākā līmeņa domēnā “.eu” pakāpeniskās reģistrācijas periodā tiesību pārbaudes kārtība”. Līdz ar jauno Ministru kabineta noteikumu ieviešanu Latvijā ir noteikta kārtība valsts pārvaldes iestāžu tiesību domēnu vārdu reģistrācijas augstākā līmeņa domēnā “.eu” pārbaudei pakāpeniskās reģistrācijas periodā. 2005.gada 7.decembrī Eiropas Savienībā ir uzsākta reģistrācija augstākā līmeņa domēnā “.eu”. Laika posmā no 2005.gada 7.decembra līdz 2006.gada 7.aprīlim tikai valsts iestāžu pieteikumiem ir pirmtiesības uz domēnu reģistrēšanu, taču no 2006.gada 7.aprīļa pieteikumus uz domēnu vārdu nosaukumiem varēs reģistrēt visi pretendenti.

Lai iesniegtajiem valsts iestāžu pieteikumiem tiktu nodrošinātas pirmtiesības, regulā Nr.874/2004 noteikts, ka pārbaudi veic Valdības pārbaudes punkts (Government Validation point).

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa