Krāslavas rajona padomes plānošanas un attīstības nodaļas speciāliste, Tūrisma informācijas centra vadītāja Ilze Stabulniece:

No vietas, kur sākas Latvija

Kā sava rajona patriote esmu priecīga, ka Latgales pētniecības institūta 9. zinātniskā konference "Latgales pagātne, tagadne, nākotne" notiek pie mums, Krāslavā. Zinu, ka šāda veida konferences devušas lielu ieguldījumu Latgales reģiona attīstībā, un ceru, ka šā gada konference vēlreiz parādīs un uzsvērs arī Krāslavas rajona nozīmīgo lomu Latgalē.

Es esmu plānošanas un infrastruktūras attīstības nodaļas speciāliste, un mana darba galvenais uzdevums ir piedalīties Krāslavas rajona attīstības plānošanā, attīstības virzienu prognozēšanā un projektu izstrādē. Kā optimiste es visas problēmas mēģinu izskaidrot iespēju veidā. Ideāls variants ir tāds, ka nākotnei jābūt bez problēmām, taču tas nav iespējams. Katrai problēmai ir jārod risinājums vietējā, reģionālā vai valsts līmenī.

Savā ziņojumā pastāstīšu par Krāslavas rajona savdabību, resursiem un tā ģeogrāfisko un ģeopolitisko vietu Latvijā, kā arī attīstības galvenajiem virzieniem un attīstību bremzējošajiem faktoriem.

Ģeogrāfija un ģeopolitika

Krāslavas rajons atrodas Latvijas teritorijas dienvidaustrumos — 300 km attālumā no Rīgas. Rajons robežojas ar Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu un Ludzas rajonu un Baltkrievijas Republiku. Rajona teritorijā ir divas pilsētas — Krāslava un Dagda — un 24 pagastu pašvaldības, no kurām tikai Kaplavas pagasts atrodas Daugavas kreisajā krastā. Krāslavas rajons atrodas galvenokārt Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā. Daugavas kreisajā krastā iestiepjas Augšzemes augstienes austrumu stūris. Reljefs galvenokārt paugurains. Lielākie kalni: Mazais Liepukalns (263 m), Asaru kalns (229 m), Sauleskalns (210 m), Šķaunes valnis (194 m). Klimatiskajā ziņā Krāslavas rajons ir viskontinentālākais Latvijā. Krāslavas rajona upes ietilpst Daugavas baseinā. Rajona teritorijā ir vairāk nekā 270 ezeri. Rajona kopējā platība ir 2285 kvadrātkilometri.

Tautību īpatsvars Krāslavas rajonā ir šāds: latvieši — 44,2% (otrs zemākais rādītājs valstī aiz Daugavpils rajona), krievi — 28%, baltkrievi — 18,7%, poļi — 5,9%, ukraiņi — 1,5%, lietuvieši — 0,4% un citas tautības — 1,3%. Viens no latviskākajiem visā Latvijā — Aulejas pagasts, kas izceļas ar lielu kultūras rosību, īpaši dziedātājiem, dejotājiem, muzikantiem, tautas māksliniecēm.

Rajonā nav neviena skolas vecuma bērna, kas nemācītos. 53% bērnu un jauniešu mācās latviešu ģimnāzijā, vidusskolās, pamatskolās. Demogrāfiskā bilance rajonā diemžēl negatīva. Pašreiz vairāk nomirst, nekā piedzimst. Oficiālais bezdarba līmenis Krāslavas rajonā 2000.gada oktobrī — 22,1% no darbaspējīgo iedzīvotāju kopskaita.

Nozīmīgākā Krāslavas rajona bagātība ir dabas krāšņums un daudzveidība, daudzie kultūrvēsturiskie objekti un cilvēku resursi.

Mūsu rajona īpatnība — tas ir viens no ūdeņiem bagātākajiem rajoniem Latvijā. Rajona teritorijā esošo ezeru veidojošā piekrastes zona ir garāka nekā Kurzemes jūrmalai. Ezers Drīdzis ir dziļākais Baltijā. Kombuļu pagastā atrodošais Sauleskalns ir populārs kā kulta vieta ar ievērojamiem magnētiskajiem laukiem. Liela pakalnu daudzveidība, kā arī augsnes struktūra. Ģeologam liels atradums daudzas zemnieku saimniecības ar tajās sastopamo gan smilts, gan māla, kūdras u.c. veidu augsni.

Krāslavas rajonu var saukt par "videi draudzīgu", jo tā teritorijā nav lielu, videi kaitīgu rūpniecības uzņēmumu un lielu transporta maģistrāļu, kas ar gāzēm un citiem atkritumiem piesārņotu vidi. Tā piemērota videi draudzīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanai, rekreācijas zonu izveidei un lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanai.

90.gadu sākums iezīmējas ar komunistiskās partijas struktūru pretdarbību reformām, kuras veicināja vecās saimniekošanas sistēmas sagraušanu, jaunu uz tirgus ekonomiku vērstu uzņēmumu veidošanu. Toreizējā neizlēmība zemnieku saimniecību atjaunošanā un esošo lielo uzņēmumu pārstrukturizācijā ir viens no galvenajiem cēloņiem tagadējā Krāslavas rajona sociāli ekonomiskajā atpalicībā. Tikai pēdējos gados palielinājusies rajona iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, pateicoties iespējām, ko dod dažādu fondu un programmu līdzekļu piesaistīšana Krāslavas rajona sociāli ekonomiskajā apritē.

Reģionālais fonds

Lielu atbalstu rajonam sniegusi bezpeļņas organizācija valsts SIA "Reģionu attīstība", kas pārvalda Reģionālo fondu, kura mērķis ir sniegt palīdzību īpaši atbalstāmiem reģioniem. Reģionālā fonda līdzekļus var izlietot ieguldījumiem uzņēmuma pamatkapitālā, aizdevuma procentu vai daļējiem procentu maksājumiem, ekonomiskās izglītības pasākumiem, ieguldījumiem reģionu vietējās attīstības fondos, reģiona infrastruktūras attīstībā un pašvaldības organizēto, uzņēmējdarbību veicinošo pasākumu finansēšanā.

Pateicoties Reģionālā fonda finansējumam, jaunradītas 250 un saglabātas vairāk nekā 100 pastāvīgas darba vietas. Vislielākā projektu proporcija ir aizdevuma procentu atmaksa, šāda veida palīdzību ir izmantojušas saimniecības, kuru izvietojums rajona teritorijā gan nav vienmērīgs, tās koncentrējas vairāk vienviet dažādos pagastos — Andrupenes, Aulejas, Kalniešu, Kastuļinas, Krāslavas, Robežnieku, Skaistas u.c. Šādu līdzekļu saņemšana ir palīdzējusi aktivizēt Krāslavas rajona lauku uzņēmējus gan sava uzņēmuma tālākā attīstībā, kredītu izmantošanā, gan arī pieredzes un informācijas apmaiņā, lauku pašpārvaldē un kooperācijā.

Otra veida populārākā finansiālās palīdzības izmantošana ir pašvaldību rīkoto uzņēmējdarbību veicinošo pasākumu īstenošana. Notikuši mācību semināri un kursi pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem, sadarbība starp pašvaldībām plānošanā, projektu sagatavošanā, tūrisma organizāciju izveidē, bukletu sagatavošanā utt.

No fonda darbības sākuma Krāslavas rajons iesniedzis 128 projektus, no tiem 102 ir akceptēti, piesaistot 370 000 latu.

Lielu darbu Reģionālā fonda līdzekļu piesaistē veikusi A.Liscova, kas arī vadījusi vietējās Reģionālā fonda padomes "Daugava" izveidošanu. Radīti apstākļi, lai nelielus, ne pārāk liela finansējuma projektus varētu izskatīt un apstiprināt Dienvidlatgalē uz vietas, nenogādājot tos centrālajā Reģionālā fonda birojā Rīgā. Pašlaik padomē "Daugava" notikušas 4 padomes sēdes un izskatīti 53 projekti, t.sk. 12 ir infrastruktūras projekti, ir 4 arī lielu aizņēmumu ņēmēji — ap 15 000 latu. Ir akceptēti 45 projekti, 1 noraidīts un 4 projekti ir jāizskata atkārtoti uzņēmēju klātbūtnē.

Acīmredzami pieaugusi vietējo pašvaldību aktivitāte, uzsākot padomes darbu Dienvidlatgalē. Arī šodien notiek kārtējā sēde, kur apspriedīs jaunu darba vietu paplašināšanas, strādājošo apmaksas un citus nozīmīgus jautājumus. Tajā piedalās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate, kura atzīst, ka par reāli īstenojamiem atzīti 50 projekti, kurus iesnieguši reģiona uzņēmēji un zemnieki. Viņa arī apliecina, ka iespējams piešķirt 33 000 latu, lai dzēstu kredītu procentus un 60 000 latu infrastruktūras attīstībai. Tuvākajā laikā tas tiks izlemts starpministriju institūciju līmenī.

Tūrisms

Pateicoties tam, ka ar Reģionālā fonda atbalstu 1998.gadā izveidots Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs (TIC), audzis to lauku māju skaits, kas gatavas uzņemt tūristus. 1998.gadā tādas bija tikai 2, bet 2000.gadā jau ir 19 šādas saimniecības. TIC ir veicinājis zemnieku saimniecību nodarbi ar tūrisma atbalstu, organizējot informatīvās dienas pagastos, piedaloties izstādēs, konsultējot saimniecības, izbraucot uz tām. 2000.gadā no vairāku māju saimniekiem izveidojās laba komanda, jo TIC rīkoja izbrauciena tūri pie rajona māju saimniekiem. Saimnieki mācījās cits no cita, kā arī deva daudzus vērtīgus padomus. Ar TIC palīdzību informācija par šīm saimniecībām (ēdināšanas iestādēm, apskates un izklaides objektiem) tūrisma pakalpojumu piedāvājumiem tikusi izplatīta presē, 4 katalogos, Latvijas ceļu kartē, jaunajā izdevumā "Atpūta Latvijas laukos" u.c.

Pašlaik tūrisms Krāslavas rajonā attīstās trijos virzienos.

Pirmais no tiem ir atsevišķas lauku mājas, kas piedāvā rekreatīvo tūrismu — atpūta pie ezeriem, mežiem, pēršanos pirtiņās. Tiek piedāvāti laivu braucieni pa izstrādātiem maršrutiem, zirgu izjādes, makšķerēšana.

Otrs virziens ir kultūras tūrisms un dabas tūrisms. Tā ir iepazīšanās ar kultūrvēsturisko mantojumu un ievērojamām vietām. Ir iespēja apskatīt dabas parku "Daugavas loki" un divus aizsargājamo ainavu apvidus. Ezeru novada interesenti var apmeklēt ezerus, no kuriem daudziem ir savas īpatnības: Velnezers ir noslēpumainākais ezers, Ežezerā ir 69 salas, Sīvera ezers ir lielākais ezers rajonā un Drīdzis, kā jau minēju, — dziļākais Baltijā. Krāslavas rajonā ir daudz ievērības cienīgu kultūrvēsturisko objektu: Indricas baznīca, grāfu Plāteru pils, Dagdas Romas katoļu baznīca un Andrupenes lauku sēta. Par sevišķi pievilcīgām vietām uzskatāmas podnieku, pinēju, floristu un citu daiļamatnieku darbnīcas. Latgales attīstības plāna pilotprojekta ietvaros izveidotas 3 kempingu vietas Aulejas, Skaistas un Kombuļu pagastā.

Trešais virziens ir netradicionālās lauksaimniecības saimniecību apmeklēšana — saimniecības, kurās tiek audzēti strausi, (kas jau dēj olas), pāvi, pērļu vistiņas, staltbrieži, audzēti ārstniecības augi u.c.

Lai sekmētu tūrisma attīstību, tiek sakārtota atsevišķu pagastu un ainavu vienību infrastruktūra. Drīz vien uz Andrupeni varēs braukt pa šoseju: ceļu darbinieki klāj asfaltu. Te piesaista Gaļinas Zupānes mājīgā un oriģinālā kafejnīca. Drīz kafejnīcas atvērs arī dažviet citur. Līdzās G.Zupānes kafejnīcai tiek iekārtota neliela viesnīca ar vairākiem numuriem, kuru eiroremonts tuvojas nobeigumam. Daudzus tūristus Andrupenē piesaista Jāņa Briļa uzceltais antropoloģiskais muzejs, kas aizvien tiek papildināts. Runājot par Robežnieku pagastu, var teikt, ka tūristi uz šejieni drīz brauks skatīt ne tikai strausus, kurus te audzē Gabruzānu ģimene. Strausu saimniece, reizē arī pagasta priekšsēdētāja Ērika Gabruzāne iecerējusi izveidot nelielu zooloģisko dārzu.

Pirms diviem gadiem apstiprinātais pagasta attīstības plāns lēnām, bet neatlaidīgi tiek īstenots, visvairāk domājot par tūrisma pakalpojumu attīstību. Nesen izveidots Skuķu aprūpes centrs. Tiek domāts un arī praktiski darīts viss, lai tūristi varētu piekļūt daudziem apskates cienīgiem objektiem krāšņās dabas vidū. Tās ir senās kulta vietas, senkapi, pilskalns, Gusena ezera pussala, kurā saglabājušies acīmredzot pils vaļņi. Pats 7 km garais ezers, kas sākas pašā Robežnieku ciematā, ar lieliskām makšķerēšanas un peldēšanas vietām. Starp baznīcu un pussalu — Kalnarijas kalns, kur uzstādīta Jēzus statuja. Pati 19.gs. celtā Robežnieku baznīca ir sakrālās arhitektūras ūnikums. Daudzi tās liturģiskie priekšmeti nākuši no Francijas, jo te daudzus gadus (1911—1933) par priesteri strādājis francūzis Sigizmunds Taborē. Pussalā ir priestera Taborē taka, pa kuru viņš regulāri gājis sagaidīt brīnišķīgos saullēktus. Pagastā ir daudz citu lielisku vietu un interesantu objektu — muižnieku Šadursku ģimenes kapi, Orehova parks, vecās robežsargu celtnes, Garezers — otrais dziļākais Latvijā, Mateikas ezera labiekārtotā pludmale un atpūtas māja "Ezerkalns", īpatnējā tautas mākslinieka Jevģēnija Iļjiņeca koka izstrādājumu ansamblis, Maisēļu parks ar melnajiem stārķiem un daudz kas cits. Ja minēsim, ka pagastā ir 17 ezeri un 230 zirgi, no kuriem daudzi derīgi saistošām izjādēm, varam secināt, ka tūristam un atpūtniekam Robežnieku pusē nenākas garlaikoties. Vēl var minēt, ar ko lepojas Robežniekos, — pagastam ir 10 km gara robeža ar kaimiņvalsti Baltkrieviju. Pēc kāda laika tā būs Eiropas Savienības robeža.

Te un citur skolotāji un muzeja speciālisti izstrādājuši tūristu maršrutu. Ceļotājs, iegriezies pagastmājā, var iepazīties ar īpašā albumā apkopoto nozīmīgāko — ezeriem, iespējamās mītnes mājām, vēsturiskajiem objektiem.

Taču ar to vēl nepietiek, lai tūristi gūzmām dotos uz Krāslavas rajonu. Nav asfaltēti vairāki ceļi, nav izveidotas atrakciju vietas tūristiem, nav izdots pietiekami daudz informatīvo materiālu, kas kavē tūrisma mārketinga politikas īstenošanu. Krāslavas rajons atrodas pierobežā, kur tūristam no Rīgas, piemēram, jānobrauc gandrīz 300 km attālums. Šis jautājums — kā nodrošināt interesantu maršrutu pa ceļam līdz Krāslavai, ir jārisina kompleksi ar citiem rajoniem.

TIC kopā ar Somijas ekspertiem strādā pie jauna projekta, lai Krāslavas novadā lauku māju saimniekiem palīdzētu izveidot jaunas tūristu piesaistes, atrakciju un atpūtas vietas.

Pierobeža

Krāslavas rajona 6 pagastu teritorijas robežojas ar kaimiņvalsti Baltkrieviju, kopējais robežas garums ir 161 km, kas ir perspektīvā ES austrumu robeža. Ģeopolitiskā atrašanās vieta Baltkrievijas pierobežā ietekmējusi iedzīvotāju nacionālo sastāvu (vidējais rādītājs Krāslavas rajonā — 20% baltkrievu, daļa pagastos — pat vairāk nekā 40%). Krāslavas pilsētas ģerbonī redzama laiva, kuru airē ar 5 airiem, kas nozīmē dažādu nacionalitāšu tautības. Bet tas arī veicinājis pārrobežu sadarbības attīstību ar kaimiņvalsti. Līdz Vitebskai Baltkrievijā un Viļņai Lietuvā ir tuvāk nekā līdz pašu galvaspilsētai.

1998. gadā Krāslavā notika konference, kuras mērķis bija sapulcināt pašvaldību pārstāvjus no abu valstu pierobežu rajoniem, lai pārrunātu sadarbības iespējas. Konference noritēja veiksmīgi. Tika noteikts pirmais prioritārais projekts — informācijas apmaiņa starp Latviju un Baltkrieviju. Ar ES "Credo" un "Tacis" programmu finansiālu atbalstu tika realizēts no 1999. gada oktobra līdz 2000. gada oktobrim. Šajā laikā izveidota datu bāze par Latvijas un Baltkrievijas pierobežas teritorijās esošajiem uzņēmumiem un organizācijām, kas vēlas sadarboties ar Latviju. Notika 3 semināri un projekta noslēguma konference, kuru laikā izteiktas vēl idejas nākamajiem projektiem šādās jomās: informācijas apmaiņā, izglītībā, kultūras un sociālajā sfērā, uzņēmējsadarbībā un sabiedrisko organizāciju sadarbībā. Arī aptauja parādīja šādas sadarbības nepieciešamību.

Darbojas Latvijas–Lietuvas–Baltkrievijas pierobežas reģionu pārrobežu sadarbības padome jeb eiroreģions "Ezeru zeme", kurā bez Krāslavas rajona vēl ir arī Daugavpils rajons, Daugavpils pilsēta un Rēzeknes pilsēta. Eiroreģiona Latvijas puses sekretariāts atrodas Krāslavā. Eiroreģions "Ezeru zeme" nu jau gadu ir pazīstams arī ar Eiropas Pierobežas reģionu asociāciju, kurā tas tuvāko gadu laikā varēs iestāties.

Šādi sadarbojoties un izstrādājot attīstības projektus, pastāv iespējas piesaistīt vēl līdzekļus no vairāk nekā 80 divpusējiem un ES pirmstrukturālajiem fondiem.

Uzņēmējdarbība

Viena no jaunākajām sabiedriskajām organizācijām, kas izveidota Krāslavas rajonā, ir Krāslavas rajona uzņēmēju klubs. Kluba prezidents ir jaunā uzņēmuma "Latgales miesnieks" vadītājs, kurš sācis darboties nozarē, kura agrāk Krāslavas rajonā nebija attīstīta, — gaļas pārstrādē žāvējumos un desu izstrādājumos.

Krāslavu var dēvēt par "gurķu pilsētu", jo gar visu Daugavas malu var saskatīt acīmredzamus šīs nodarbošanās cienītājus, redzamas desmitiem plēvmāju. Un Krāslavas gurķi pazīstami visos kaimiņu rajonos. Krāslavas rajonā atdzimst linkopība, atkal atsākusi strādāt Krāslavas linu fabrika. Veiksmīgi darbojas šūšanas fabrika "Nemo", kokapstrādes uzņēmumi "Krebsar" un "Vārpa", saldumu fabrika "Narūta", datorfirma "Promis", "Zelta grauds", celtniecības firma "Leven", zemnieku saimniecības "Zundi", "Stivriņi", "Kurmīši" (ārstniecības augu audzēšana), tirdzniecības un citi uzņēmumi.

Administratīvi teritoriālā reforma

Pavisam Krāslavas rajonā pēc izstrādātā vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas priekšlikuma tiek piedāvātas 3 apvienošanās teritorijas un 1 sadarbības teritorija, kurai ilgtermiņa perspektīvā tiek prognozēta apvienošanās ar potenciālo Krāslavas novada teritoriju. Ņemot vērā to, ka Latvijā arī reģionālā līmeņa reformas variants ir lielu reģionu izveide pēc ES NUTS 3 standarta, tad pareizi ir arī izveidot lielas vietējā līmeņa pašvaldības.

Pamatā 3 apvienoto teritoriju veidošanos noteica:

— retais pilsētas un attīstības centru izvietojums rajona teritorijā, kas nodrošina pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem. To skaidri parādīja pētījuma laikā veiktās aptaujas rezultāti par iedzīvotāju kustību pēc dažādiem pakalpojumiem Krāslavas rajonā;

— nelielais iedzīvotāju skaits esošajās pašvaldību teritorijās un zemais iedzīvotāju blīvums;

— vidusskolu tīkla izvietojums rajona teritorijā.

Izstrādātajā priekšlikumā nav paredzēts nevienu no esošajām pašvaldībām sadalīt sīkāk. Ir pieļautas apvienošanās iespējas ārpus rajona robežām.

Vakar rajona padomes sēdē arī tika apstiprināts atzinums par šo priekšlikumu. Turpinās infrastruktūras sakārtošana. Tika dots principiāls akcents lielu vietējo pašvaldību veidošanai, kuru iedzīvotāju un finansu resursu kapacitāte būtu daudz lielāka nekā līdz šim.

Attīstības virzieni

Izglītoti, kompetenti cilvēki un attīstīta, ilgtspējīga tautsaimniecība rada pastāvīgas nodarbinātības iespējas vietējiem iedzīvotājiem, veido spēcīgu, izglītotu vidusslāni lauku teritorijās. Svarīgākās un perspektīvākās tautsaimniecības nozares:

1) rūpniecība, kas veicina modernizētu ražošanu un vietējo resursu pārstrādi ar plašo mazo un vidējo uzņēmumu tīklu, kas ražo konkurētspējīgu produkciju;

2) tūrisms — viens no nodarbinātības problēmu risinājumiem, kas kompleksi gan tieši, gan pastarpināti iesaista daudzas citas tautsaimniecības nozares;

3) uz ilgtspējības principiem balstīta mežsaimniecība un kokapstrāde;

4) intensīva un videi draudzīga lauksaimniecība;

5) plašs pakalpojumu sfēras diapazons;

6) informācijas tehnoloģiju attīstība;

7) izglītoto jauniešu atgriešanās atpakaļ darbam savā novadā ar lielāko vērtību — zināšanām.

Krāslavas rajona vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā izveidojas labvēlīgas, sevi uzturētspējīgas, saimnieciski un demogrāfiski stabilas, etnogrāfiski un kultūrvēsturiski bagātas, draudzīgas un sakoptas pašvaldības.

Ziņojuma nobeigumā vēlos izteikt atziņu, kas radusies tepat — Krāslavā. Pasaulē ir daudz mērvienību. Viena no tām — centieni noteikt, kur sākas valsts. Daudzu cilvēku priekšstatā valsts sākas ar galvaspilsētu, mūsu gadījumā — ar Rīgu, un beidzas ar nomalēm — perifēriju.

Mūsu, krāslaviešu, uzskats ir citāds — Krāslavas rajons ir vieta, kur Latvija nevis beidzas, bet sākas!

Referāts "Krāslavas rajons šodien" nolasīts zinātniskajā konferencē "Latgales pagātne, tagadne, nākotne" 2000.gada 27.oktobrī Krāslavā