Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs O.Spurdziņš

Uz jaut.nr.115 – dok.nr.5582

Par papildu resursiem valsts budžetam

Izskatot Latvijas Republikas Saeimas Sociālistiskās partijas frakcijas deputātu 2006.gada 9.martā uzdotos jautājumus (vēstules Nr.8/8-2-109) par Valsts kases iespējām apkalpot pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju kontus, informējam, ka ne Finanšu ministrijas, ne Valsts kases rīcībā nav detalizēta informācija par dažādu pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju (t.sk. namu pārvalžu, a/s “Lattelekom” u.c.) atvērtajiem kontiem komercbankās, šo kontu atlikumiem, apgrozījumu, skaidras naudas iekasēšanas apjomiem un citu informāciju, kas saistīta ar šo uzņēmumu saimniecisko darbību. Lai arī, pēc mūsu domām, šāda informācija nekādā gadījumā nevarētu tikt uzskatīta par komercnoslēpumu, tomēr atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai šiem uzņēmumiem, kuri darbojas, pamatojoties uz Komerclikuma normām, nav pienākuma sniegt Finanšu ministrijai vai Valsts kasei šādu informāciju. Līdz ar to arī ne Finanšu ministrijai, ne Valsts kasei nav iespējams detalizēti veikt analīzi, kādā veidā šo uzņēmumu kontu pārcelšana uz Valsts kasi varētu ietekmēt Valsts kases rīcībā esošo līdzekļu apjomu, un jebkuri aprēķini, kas tiktu balstīti uz neprecīzu vai nepilnīgu informāciju, šobrīd varētu novest pie nekorektiem secinājumiem.

Principiāli piekrītam jūsu vēstulē izteiktajam apgalvojumam attiecībā par to, ka komercbankas nenodarbotos ar maksājumu pieņemšanu no iedzīvotājiem, apkalpošanu un pārskaitīšanu apkalpojošās sfēras uzņēmumiem, ja tas nebūtu komercbankām izdevīgi, t.i., šīs darbības radītu zaudējumus. Taču nevar noliegt arī to, ka šo darbību veikšana prasa arī zināmus izdevumus, kurus Finanšu ministrija norādīja jau 2006.gada 7.februāra vēstulē Nr.30.1.3-5.5/413 kā izdevumus, kurus būtu nepieciešams veikt, lai organizētu maksājumu pieņemšanu no iedzīvotājiem ar Valsts kases starpniecību. Šie izdevumi ietver gan sākotnējos ieguldījumus atbilstošas infrastruktūras izveidē – nepieciešamo norēķinu grupu izveide, informācijas tehnoloģiju iegāde vai izstrādāšana u.c., kā arī tās uzturēšanā un maksājumu apkalpošanas procesa organizēšanā – šeit jāatzīmē tādi izdevumi kā telpu īre, darbinieku algas u.c. Šos izdevumus, ietverot arī sev pieņemamu peļņas daļu, komercbankas arī sedz no komisijas maksām par maksājumu apkalpošanu, ņemot vērā maksājumu apjomu un citus faktorus. Atbilstoši jūsu 2006.gada 1.februāra vēstulē Nr.8/8-2-6 izteiktajam ierosinājumam, organizējot maksājumu pieņemšanu no iedzīvotājiem bez komisijas maksu iekasēšanas ar Valsts kases starpniecību, no valsts budžeta būtu jāsedz visi izdevumi gan atbilstošās infrastruktūras izveidošanai, gan arī tās uzturēšanai un maksājumu apkalpošanas procesa nodrošināšanai, savukārt ieņēmumi šo izdevumu segšanai netiktu saņemti. Tas palielinātu valsts budžeta fiskālo deficītu.

Visbeidzot uzskatām par nepieciešamu atzīmēt, ka Valsts kases funkcijās pašreizējā brīdī ietilpst valsts budžeta izpilde, t.sk. valsts budžeta iestāžu maksājumu apkalpošana un valsts budžeta izpildes uzskaite, valsts parāda vadība, Eiropas Savienības politikas instrumentu maksājumu iestādes funkcijas veikšana un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana, un arī Valsts kases izveidošanas mērķis nekad nav bijis veikt privātā sektora, t.sk. apkalpojošās sfēras uzņēmumu un organizāciju, maksājumu izpildi un līdzekļu pārvaldīšanu. Līdz ar to atkārtoti norādām, ka Finanšu ministrija neatbalsta iedzīvotāju skaidras naudas maksājumu apkalpošanu Valsts klases struktūrās.

 Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Rīgā 2006.gada 13.martā

Ministru prezidents A.Kalvītis

Uz jaut.nr. 121– dok.nr.5634

Par tiltu un automaģistrāļu perspektīvo radīšanu

Atbilstoši LR Saeimas deputātu 2006.gada 15.marta vēstulē Nr.8/8-2-125 izteiktajam lūgumam, sniedzam Jums informāciju.

1) Valsts autoceļu tīklā netiek plānots uzcelt jaunus tiltus pār Daugavu tuvākajā laikā. Bet papildus varam informēt, ka pašreiz notiek izpēte par jaunu Daugavas šķērsojumu Jēkabpilī, tās rezultātā būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā, kas tiek plānota 2007.gada sākumā, tiks noteikta perspektīvā tilta novietne un tehniski ekonomiskajā aprēķinā noteikts ekonomiski attaisnojams būvniecības gads.

2) Laika periodā līdz 2013.gadam tiek plānots jauns tilts pāri Lielupei Slokā valsts galvenajā autoceļā A10 valsts un privātās partnerības projekta “A10 Rīga– Ventspils posmā Priedaine– Sloka” ietvaros. Jauni tilti un viadukti viennozīmīgi būs nepieciešami divlīmeņu satiksmes mezglos, kā arī vietējās satiksmes nodrošināšanai, realizējot automaģistrāļu projektus, šobrīd nevar būt runas par to novietojumu un skaitu, tas tiks noteikts projektēšanas procesā un akceptēts būvniecības ieceres publiskajās apspriešanās.

3) Laika periodā līdz 2013.gadam plānotas automaģistrāles valsts galveno autoceļu tīklā:

– A2 Rīga– Sigulda– Igaunijas robeža (Veclaicene) posmā Rīgas apvedceļš– Sēnīte,

– A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers– Saulkalne),

– E22 perspektīvais virziens posmā Rīgas apvedceļš– Koknese,

– A7 Rīga– Bauska– Lietuvas robeža (Grenctāle) posmā Rīgas robeža– Ķekavas apvedceļš,

– A8 Rīga– Jelgava– Lietuvas robeža (Meitene) posmā Rīgas robeža– Jelgavas apvedceļš,

– A10 Rīga– Ventspils posmā Priedaine– Sloka.

4) Pamatā visus automaģistrāļu projektus minētos 3) punktā paredzēts realizēt valsts un privātās partnerības modeļa ietvaros, izņemot perspektīvā E22 posma Rīgas apvedceļš– Koknese 1.kārtas būvniecība tiek plānota, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus.

5) Eiropas Savienības Kohēzijas fonds autoceļu nozarē tiek plānots Eiropas Savienības transporta tīklā (TEN-T) ietilpstošo projektu realizācijai:

– E22 posms Rīgas apvedceļš– Koknese, 1.kārta,

– E22 posms Ludza– Terehova (A12),

– A5 krustojums ar P132 un posms Skulte– Babīte,

– E22– A10 posms Sloka– Tukums (pašreiz nav atbalstīts Operacionālajā programmā),

– Rīgas apvedceļa satiksmes mezgli, tilti un ceļa pārvadi (pašreiz nav atbalstīts Operacionālajā programmā).

Eiropas Reģionālās attīstības fonda ERAF līdzekļi tiek plānoti valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošanai.

Ar cieņu,

satiksmes ministra vietā

Ministru prezidents A.Kalvītis

Rīgā 2006.gada 21.martā

Latvijas Bankas prezidenta vietnieks A.Ruselis, valdes priekšsēdētāja vietnieks H.Ancāns

Uz jaut.nr.126 – dok.nr.5636

Par Latvijas Bankas likumdošanas iniciatīvu sakarā ar neatliekamiem pasākumiem inflācijas apturēšanai

Augsti godātie kungi!

Atbildot uz Jūsu 2006.gada 15.marta jautājumu, sniedzam šādu informāciju.

Inflācijas ierobežošana ir viena no centrālās bankas prioritātēm. Kā jau minējām 1.februāra vēstulē Nr.07.1-08.1/19, Latvijas Banka izmanto tās rīcībā esošos instrumentus, kuri palikuši pēc Latvijas iestāšanās Valūtas kursa mehānismā II, kas tika darīts saskaņā ar valdības izvirzīto mērķi ieviest eiro jau 2008.gadā. Papildus 2005.gadā veiktajai banku obligāto rezervju likmes paaugstināšanai no 4% līdz 8% 2006.gada martā Latvijas Bankas padome nolēma paplašināt obligāto rezervju bāzi, obligāto rezervju prasības ar š.g. 24.maiju piemērojot arī banku saistībām ar noteikto termiņu virs 2 gadiem. Šis pasākums ierobežos banku iespējas izsniegt jaunus kredītus vairāk nekā 200 miljonu latu apmērā, tā mazinot stiprā iekšzemes pieprasījuma ietekmi uz inflāciju un ar valsts makroekonomisko stabilitāti saistītos riskus.

Latvijas Banka nav to subjektu vidū, kuriem ir iespēja tieši iesniegt Saeimai likumprojektus. Tomēr Latvijas Banka nepieciešamības gadījumā izmanto iespējas veicināt likumdošanas izmaiņas netiešā veidā. Piemēram, 2005.gada vidū Latvijas Banka, piedaloties starpministriju darba grupā, izteica vairākus priekšlikumus, kurus, vienlaicīgi īstenojot, mūsuprāt, būtu iespējams gan strauji samazināt inflāciju Māstrihtas kritēriju vērtējuma periodā, gan arī nodrošināt mērenu inflācijas tempu tuvākajos gados. Ir skaidrs, ka daļai no šiem instrumentiem (PVN samazināšanai pārtikai, atsevišķu regulējamo cenu paaugstināšanas atlikšanai) būtu raksturīga īstermiņa (līdz 1 gadam) iedarbība. Taču obligāto rezervju bāzes paplašināšana vai atsevišķu kredītu aplikšana ar nodokli varētu palīdzēt inflācijas ierobežošanā ilgākā laika posmā.

Vēlamies arī vērst Jūsu uzmanību uz to, ka Latvijas Banka viena pati nevar izstrādāt izmaiņas likumdošanā, kura ir citu institūciju kompetencē, jo jebkuras šādas izmaiņas prasa ļoti dziļu un vispusīgu analīzi, kuras veikšanai nepieciešama gan detalizēta statistiskā informācija, gan arī specifiskas zināšanas konkrētajā nozarē.

Latvijas Banka, ja jūs uzskatāt par lietderīgu, ir gatava tikties ar Jums un detalizēti pārrunāt ar cenu kāpumu saistītās problēmas un to iespējamos risinājumus.

Ar patiesu cieņu,

Latvijas Bankas prezidenta vietnieks A.Ruselis,

 valdes priekšsēdētāja vietnieks H.Ancāns

Rīgā 2006.gada 22.martā