• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas Ministru prezidenta vizīti Vācijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2006., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/131672

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas tūrisma iespēju plašu prezentāciju Ukrainā

Vēl šajā numurā

30.03.2006., Nr. 52

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas Ministru prezidenta vizīti Vācijā

KALVITIS.JPG (15141 bytes)
Aizvakar, 28.marta vakarā, Vācijas Federatīvās Republikas kanclere Angela Merkele vizītē Berlīnē uz programmātiskām tālāko attiecību sarunām sagaidīja Latvijas Republikas Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti
Foto: epa/A.F.I.

Otrdien, 28.martā, Berlīnē Ministru prezidents Aigars Kalvītis darba vakariņās tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Divu stundu vakariņu laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības (ES) aktualitātes, sadarbību enerģētikā un ārpolitiku.

Pārrunājot tālāko ES konstitūcijas virzību, Ministru prezidents pauda viedokli, ka būtu jāpagarina tā sauktais pārdomu periods un nav jāsteidzas ar lēmuma pieņemšanu konstitūcijas sakarā, jo tas varētu būt neproduktīvi.

Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta Eiropas kopējā ārējā dienesta izveidē, lai nodrošinātu Latvijas diplomātisko darbību ES ārpolitikas struktūrās, tādējādi stiprinot ES ārējo politiku. Turklāt Ministru prezidents norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta veidot ES konsulāro sadarbību, jo šobrīd Latvijai ir ierobežots diplomātisko pārstāvniecību tīkls.

Turpinot pagājušajā nedēļā Eiropadomē aizsākto diskusiju par kopējo ES enerģētikas politiku, A.Kalvītis informēja Vācijas kancleri par trīs Baltijas valstu vadītāju parakstīto vienošanos, kas paredz sākt izpētes darbus jaunas atomelektrostacijas būvniecībā.

Vakariņu laikā apspriests jautājums par Vācijas–Krievijas gāzes vada būvniecību Baltijas jūrā. A.Kalvītis uzsvēra Latvijas ieinteresētību sadarboties ar gāzes vada būvniecībā iesaistītajām kompānijām, lai spriestu par iespējamo gāzes vada atzaru uz Latviju. Ministru prezidents arī pauda viedokli, ka nepieciešama rūpīga ietekmes uz vidi izpēte, lai gāzes vada celtniecība neapdraudētu vides situāciju Baltijas jūrā.

Pārrunāti arī ES kaimiņpolitikas aspekti jautājumos par situāciju Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām un Ukrainas parlamenta vēlēšanām. Prezidenta vēlēšanās Baltkrievijā tika novērota rezultātu falsifikācija un ir apšaubāma tā norise. Abu valdību vadītāji pauda viedokli, ka ES ir jādomā, kā stiprināt pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā, jo tās izpratne par savu lomu valsts politiskajā dzīvē bijusi nepietiekama, lai prezidenta vēlēšanās lielāku atbalstu gūtu opozīcijas pārstāvji.

Ministru prezidents, izklāstot Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību jautājumu aspektus, pauda viedokli, ka Latvijas valdība vienmēr ir bijusi atvērta un gatava politiskajam dialogam, taču šāda reakcija nav vērojama no Krievijas puses. A.Kalvītis informēja, ka piecpadsmit gadu laikā nav notikušas reālas abu valstu valdību vadītāju sarunas ne par ekonomiskajiem jautājumiem, ne arī par līgumtiesisko attiecību risināšanu.

Abu valdību vadītāji vakariņu laikā pieskārās jautājumam par novembrī Latvijā gaidāmo NATO samitu, kā arī tā iespējamai dienaskārtībai. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija vēlētos, lai samitā tiktu runāts par NATO transformāciju, kopējo operāciju finansēšanu un to izvērtējumu, kā arī par dialogu ar alianses partneriem.

Vācijas kanclere Angela Merkele interesējās par Latvija izveidoto sociālo un veselības aizsardzības sistēmu, jo šis jautājums šobrīd ir ļoti aktuāls Vācijā.

Vakariņu gaitā apspriests jautājums par vienotās valūtas eiro ieviešanu Latvijā un iespējamām perspektīvām mūsu valstij pievienoties eirozonai jau 2008.gadā.

Sarunu nobeigumā Ministru prezidents Aigars Kalvītis aicināja 2008.gadā veidot kopēju Baltijas valstu un Vācijas kultūras gadu, lai atzīmētu Baltijas valstu dibināšanas 90.gadskārtu, kurā tiktu akcentēta sadarbība, kas izveidojusies starp Baltijas valstīm un Vāciju.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!