Ministru kabineta noteikumi Nr.219

Rīgā 2006.gada 21.martā (prot. Nr.16 23.§)

Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" 10.panta trešo daļu un 11.panta trešo daļu

 

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos (turpmāk – atlīdzība), un atlīdzības novērtēšanas metodiku;

1.2. atlīdzības izmaksas un atlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību un termiņus.

II. Atlīdzības apmēra novērtēšana

2. Atbildīgā institūcija nodod ekspertam darbu veikšanai nepieciešamo informāciju par īpašumu, tajā skaitā:

2.1. nekustamā īpašuma kadastra numuru (zemes vienības kadastra apzīmējumu);

2.2. meža inventarizācijas datus;

2.3. nogabalu sarakstu, par kuriem paredzēta atlīdzība par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

3. Eksperts dabā iegūst šādu informāciju par nogabaliem, par kuriem paredzēta atlīdzība (turpmāk – nogabali):

3.1. koku skaits un caurmērs nogabalā sadalījumā pa koku sugām un caurmēra pakāpēm;

3.2. vidējais koku augstums nogabalā pa koku sugām;

3.3. koku kvalitātes novērtējums nogabalā;

3.4. iespējamais kokmateriālu pievešanas attālums;

3.5. piemērotākais meža atjaunošanas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu.

4. Lai iegūtu šo noteikumu 3.1.apakš­punktā minēto informāciju, eksperts veic koku uzmērīšanu:

4.1. visā nogabala platībā, ja tajā noteikts jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegums visa kalendāra gada laikā vai galvenās cirtes (izņemot kailcirti) aizliegums visa kalendāra gada laikā un mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes vecumu;

4.2. atsevišķos parauglaukumos, ja nogabalā, par kuru tiek prasīta atlīdzība, attiecīgajā mežaudzes vecumā aizliegta kopšanas cirte visa kalendāra gada laikā. Parauglaukumu izvietojumu, skaitu un platību nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

5. Nogabalu robežas atzīmē saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu atbilstoši meža inventarizācijas datiem un meža īpašuma meža zemju plānam.

6. Koku izvēli, uzskaiti, caurmēra uzmērīšanu un koku augstuma noteikšanu veic saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

7. Koku kvalitāti novērtē saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

8. No 1.aprīļa līdz 1.augustam mikroliegumos, kas noteikti īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanas vietās, kā arī īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanas vietu tuvumā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās atlīdzības apmēra novērtēšanai nepieciešamo informāciju iegūt nedrīkst.

9. Atlīdzības aprēķinam saskaņā ar šo noteikumu 4.1.apakšpunktu izmanto šādu formulu:

,       kur

Au – atlīdzības apmērs (sagaidāmie ienākumi no koksnes realizācijas);

V_sort – attiecīgā apaļkoku sortimenta prognoze nogabalā (m³);

C_sort – apaļkoku sortimentam atbilstošā cena (lati);

1,13 – atlīdzības apmēra korekcijas koeficients, ja attiecīgajā nogabalā kopšanas cirte ir bijusi aizliegta vairāk nekā desmit gadus;

c – meža atjaunošanas izmaksas pēc audzes nociršanas galvenajā cirtē.

10. Atlīdzības aprēķinam saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšpunktu izmanto šādu formulu:

,      kur

Au – atlīdzības apmērs (sagaidāmie ienākumi no koksnes realizācijas);

V_sort – attiecīgā apaļkoku sortimenta prognoze nogabalā (m³);

C_sort – apaļkoku sortimentam atbilstošā cena latos.

11. Sagaidāmos ienākumus no koksnes realizācijas aprēķina atbilstoši nogabala sortimentu tilpumu struktūras prognozei, kuru iegūst, izmantojot datorprogrammu "Mežvērte 3.0.2." vai līdzvērtīgu datorprogrammu. Datorprogrammu atlīdzības apmēra noteikšanai eksperta rīcībā nodod atbildīgā institūcija.

12. Kopšanas cirtēs, nosakot atlīdzības apmēru, paredz atlīdzināt kopšanas ciršu aizlieguma dēļ neiegūtās koksnes vērtību – starpību starp audzes faktisko šķērslaukumu un minimālo šķērslaukumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu meža zemēs.

13. Kopšanas cirtē neiegūtās koksnes apjomu nosaka, vidējo parauglaukumā aprēķināto neiegūtās koksnes apjomu attiecinot uz visu nogabala platību (1.pielikuma 2.tabula).

14. Meža atjaunošanas izmaksas nosaka, summējot eksperta norādīto piemērotākajam meža atjaunošanas veidam nepieciešamo pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu.

15. Eksperts aprēķinos izmanto publiski pieejamo informāciju par apaļkoku sortimenta vidējo tirgus cenu un meža atjaunošanas izmaksām iepriekšējā gadā atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.

16. Aprēķināto atlīdzības apmēru, kā arī aprēķinos izmantoto informāciju eksperts rakstiski un elektroniski iesniedz atbildīgajā institūcijā.

17. Atbildīgā institūcija atbilstoši atlīdzības novērtēšanai piešķirtajam līdzekļu apjomam nodrošina atlīdzības apmēra novērtējumu triju mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par iesnieguma pamatotību atlīdzības saņemšanai, izņemot šo noteikumu 8.punktā minēto gadījumu.

18. Atbildīgā institūcija nodrošina iepriekšējā gadā veikto atlīdzības novērtējumu auditu ne mazāk kā 5 % apjomā no novērtētās platības.

19. Pēc aprēķinātā atlīdzības apmēra pārbaudes atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par atlīdzības apmēru un divu nedēļu laikā nosūta to atlīdzības pieprasītājam, vienlaikus informējot atlīdzības pieprasītāju par atlīdzības izmaksas kārtību un lūdzot sniegt informāciju par viņa norēķinu konta numuru Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, ar kuras starpniecību atlīdzības pieprasītājs vēlas saņemt atlīdzību.

20. Saskaņā ar šiem noteikumiem pieņemtos atbildīgās institūcijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

III. Atlīdzības izmaksas un atlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtība un termiņi

21. Atbildīgā institūcija izmaksā atlīdzību tādā secībā, kādā pieņemti lēmumi par atlīdzības apmēru atbilstoši atlīdzības izmaksai piešķirtajam līdzekļu apmēram. Atbildīgā institūcija pārskaita izmaksājamo atlīdzību atlīdzības pieprasītāja norādītajā kontā kredītiestādē.

22. Atlīdzību, kuras apmērs nepārsniedz 10000 latu, izmaksā viena maksājuma veidā. Maksājumu veic mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atlīdzības apmēru.

23. Ja atlīdzības apmērs ir lielāks par 10000 latu, atbildīgā institūcija atlīdzību izmaksā, veicot vairākus maksājumus. Pirmo maksājumu veic šo noteikumu 22.punktā minētajā termiņā, atlikušo daļu atlīdzības izmaksā nākamajos gados. Katra gada laikā izmaksājamās atlīdzības daļa nedrīkst būt mazāka par 10000 latiem, izņemot gadījumu, ja atlikusī maksājuma daļa ir mazāka 10000 latiem. Atbildīgā institūcija rakstiski informē atlīdzības pieprasītāju par maksājumu laika grafiku.

24. Atbildīgā institūcija izveido un uztur atlīdzības izmaksu reģistru (elektronisko datu bāzi). Reģistrā par katru atlīdzības pieprasījumu ietver vismaz šādu informāciju:

24.1. atlīdzības pieprasītāja vārds, uzvārds;

24.2. nekustamā īpašuma kadastra numurs (zemes vienības kadastra apzīmējums), kvartāls un nogabalu numuri;

24.3. iesnieguma saņemšanas datums;

24.4. datums, kad pieņemts lēmums par iesnieguma pamatotību atlīdzības saņemšanai;

24.5. datums, kad pieņemts lēmums par atlīdzības apmēru, un atlīdzības apmērs;

24.6. atlīdzības vai tās daļu izmaksas datumi.

25. Atbildīgā institūcija aktualizē atlīdzību izmaksu reģistrā ietverto informāciju pēc izmaiņu izdarīšanas vai papildu informācijas saņemšanas.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.aprīli.

 

 

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.marta noteikumiem Nr.219

Parauglaukumu izvietojums, skaits un platība

1. Parauglaukumi nogabalā, kuram tiek noteikts atlīdzības apjoms, izvietojami vienmērīgi, tos iepriekš plānojot nogabala skicē.

2. Ja parauglaukums ir ieplānots audzei neraksturīgā vietā (piemēram, ceļš, tehnoloģiskais koridors, lauce, purvs), parauglaukumu ierīko ārpus šīs neraksturīgās platības.

3. Minimālais parauglaukumu skaits atbilstoši nogabala platībai noteikts 1.tabulā.

1.tabula

 

Minimālais parauglaukumu skaits atbilstoši nogabala platībai

Nr. p.k.	Nogabala platība (ha)	Parauglaukumu skaits
1.	0,1–1,0	4
2.	1,1–2,0	5
3.	2,1–3,0	6
4.	3,1–4,0	7
5.	4,1–5,0	8
6.	5,1–7,0	9
7.	7,1–10,0	10
8.	10,1 un vairāk	11

 4. Parauglaukuma lielums atbilstoši audzes koku vidējam caurmēram noteikts 2.tabulā.

2.tabula

 

Parauglaukumu lielums atbilstoši audzes koku vidējam caurmēram

Vidējais caurmērs (cm)	līdz 12	13–18	19–24	25–28	29 un vairāk
Parauglaukuma rādiuss (m)	5,64	7,98	9,77	11,28	12,62
Parauglaukuma platība (ha)	0,01	0,02	0,03	0,04	0,05
Pārrēķinot platību uz 1 ha	x100	x50	x33	x25	x20

5. Parauglaukumu forma var būt apļveida, kvadrātveida vai taisnstūrveida.

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.marta noteikumiem Nr.219

Nogabalu robežu atzīmēšana

1. Nogabalu robežas atzīmē dabā:

1.1. nogabalu no pārējām mežaudzēm norobežo ar labi saskatāmu marķējumu, kas saglabājas un ir atpazīstams ne mazāk kā 1,5 gadus pēc nogabala uzmērīšanas;

1.2. ja nogabals robežojas ar kvartālstigām, robežstigām, zemēm, kas nav meža zemes, izcirtumiem vai pēc vecuma atšķirīgām (atšķiras vairāk nekā par divām vecumklasēm) mežaudzēm, nogabala robežas dabā var nenorobežot ar marķējumu;

1.3. nogabalu virsotnēs nostiprina 6–8 centimetrus resnus stabus, atstājot virs zemes aptuveni 70 centimetru garu staba daļu. No nogabala virsotnes staba ir jābūt redzamam nogabala robežas virzienam.

2. Nogabala robežas atzīmē nogabala robežu skicē.

3. Nogabala robežu skicē norāda iespējamo kokmateriālu pievešanas ceļu un attālumu līdz to nokraušanas vietai.

4. Iespējamais kokmateriālu pievešanas ceļš – attālums no nogabala ģeometriskā centra līdz plānotajai kokmateriālu nokraušanas vietai (ar noteiktību līdz 50 metriem).

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.marta noteikumiem Nr.219

Koku izvēle, uzskaite, caurmēra uzmērīšana un augstuma noteikšana

I. Koku uzskaite un caurmēra uzmērīšana nogabalos

1. Koku caurmēra uzmērīšanai izmanto metodes, kas nodrošina noteiktību līdz 1 centimetram.

2. Koka caurmēra uzmērīšanas principi ir šādi:

2.1. caurmēru mēra 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla;

2.2. nogāzēs augošiem kokiem caurmēru mēra no kalna puses;

2.3. kokiem, kuru stumbri sadalījušies, atkarībā no dalīšanās augstuma caurmēru mēra kā vienam stumbram (ja dalīšanās augstāk par 1,3 metriem)
(1.a attēls) vai kā diviem stumbriem (1.b attēls);

2.4. izteikti nepareizas šķērsgriezuma formas kokiem caurmēru nosaka kā aritmētisko vidējo no diviem savstarpēji perpendikulāriem mērījumiem
(1.d attēls);

2.5. ja mērīšanas vietā uz stumbra ir izau­gumi vai citas caurmēra deformācijas, caurmēru nosaka kā aritmētisko vidējo no vienādos attālumos (virs un zem 1,3 metriem) iegūtiem caurmēra mērījumiem (1.c attēls).

1.attēls. Koka caurmēra noteikšana kokiem ar dažādu stumbra formu.

3. Uzskaitot kokus parauglaukumos, uz parauglaukuma robežas esošam kokam izmēra tā caurmēru 1,3 m augstumā. Ja attālums no parauglaukuma centra līdz koka vidus asij ir lielāks par pusi no paraug­laukuma diametra, koks nav ieskaitāms paraug­laukumā, ja mazāks, koku parauglaukumā ieskaita (2.attēls).

 

2.attēls. Koka attāluma un caurmēra mērīšana kokiem, kas atrodas uz parauglaukuma robežas.

4. Koku uzskaite, lai noteiktu atlīdzību saskaņā ar noteikumu 4.1.apakšpunktu:

4.1. nogabalos uzskaita (arī uzmēra caurmēru) visus kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks par 8 centimetriem;

4.2. uzskaitītos kokus marķē ar videi nekaitīgu krāsu tā, lai marķējums saglabājas vismaz 1,5 gadus;

4.3. visiem uzmērītajiem kokiem nosaka stumbra kvalitāti.

5. Koku izvēle un uzskaite, lai noteiktu atlīdzību saskaņā ar noteikumu 4.2.apakšpunktu:

5.1. koku izvēlei kopšanas cirtē izmanto Krafta koku klasifikāciju atbilstoši piecām klasēm (3.attēls):

5.1.1. virsvaldu koki – I klase;

5.1.2. valdošie koki – II klase;

5.1.3. līdzvaldu koki – III klase;

5.1.4. nomāktie koki – IV klase;

5.1.5. atmirušie un atmirstošie koki – V klase.

3.attēls. Koku iedalījums klasēs (Krafta klasifikācija).

5.2. audzes daļai, kuras vērtība nav iekļaujama atlīdzībā, pieskaitāmi šādi I, II un III klases koki:

5.2.1. veseli un nebojāti koki ar labi izveidotu zaļo vainagu un labu koksnes pieaugumu;

5.2.2. koki ar vienu galotni, taisniem, maz rauktiem stumbriem, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem;

5.2.3. koki ar veselīgu skujojumu vai lapojumu;

5.3. audzes daļai, kuras vērtība iekļaujama atlīdzībā, pieskaitāmi šādi koki:

5.3.1. nokaltušie un kalstošie koki;

5.3.2. vēja gāztie un lauztie koki, slimību, kaitēkļu un dzīvnieku bojātie koki;

5.3.3. IV un V klases koki (audzes daļa, kas dabiskās diferencēšanās procesā aiziet bojā);

5.3.4. neapmierinošas mežsaimnieciskās kvalitātes koki (ļoti zaraini koki, līki koki un koki ar dalītu stumbru);

5.3.5. daļa valdaudzes koku ar saīsinātiem koku vainagiem, kuri tiktu izvākti, lai nodrošinātu koku vienmērīgu izvietojumu un saglabātu normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs noteikto audzes minimālo šķērslaukumu;

5.4. kokus parauglaukumos marķē ar videi nekaitīgu krāsu tā, lai marķējums saglabājas vismaz 1,5 gadus; ar atšķirīgām krāsām norāda kokus, kuru vērtību iekļauj vai neiekļauj atlīdzībā;

5.5. stumbra kvalitāti nosaka tikai tiem kokiem, kuru vērtību iekļauj atlīdzībā.

II. Koku augstuma noteikšana nogabalos

6. Koku augstuma noteikšanai izmanto metodes, kas nodrošina noteiktību līdz 0,5 metriem.

7. Koka augstuma noteikšanas principi ir šādi:

7.1. augstumu nosaka atsevišķiem mež­audzes kokiem, kurus izmanto izlīdzinātās augstumlīknes konstruēšanai;

7.2. koka augstums ir attālums no sakņu kakla līdz galotnei;

7.3. augstumu mēra no vietas, kur labi saskatāma koka galotne;

7.4. kokus, kuriem mērīts augstums, atzīmē ar videi nekaitīgu krāsu, kas saglabājas vismaz 1,5 gadus.

8. Lai noteiktu atlīdzību saskaņā ar šo noteikumu 4.1.apakšpunktu, ievēro šādus nosacījumus:

8.1. ja koku sugu nogabalā pārstāv 1–5 koki, nosaka katra koka augstumu;

8.2. ja koku sugu nogabalā pārstāv viena caurmēra pakāpe (4 centimetru caurmēra pakāpes), nosaka vismaz piecu koku augstumu attiecīgajā caurmēra pakāpē;

8.3. ja koku sugu nogabalā pārstāv divas caurmēra pakāpes, nosaka vismaz piecu koku augstumu proporcionāli koku krājai attiecīgajā caurmēra pakāpē;

8.4. ja koku sugu nogabalā pārstāv trīs un vairāk caurmēra pakāpes, mazākajā caurmēra pakāpē nosaka vismaz viena koka augstumu, trijās vidējās caurmēra pakāpēs, kurās ir vislielākā koku krāja, nosaka vismaz triju koku augstumu katrā caurmēra pakāpē un lielākajā caurmēra pakāpē nosaka vismaz viena koka augstumu (izņemot īpaši atšķirīgus un netipiskus koku caurmērus);

8.5. lielākajā caurmēra pakāpē koku, kuram nosaka augstumu, izvēlas tikai no valdaudzes kokiem.

9. Lai noteiktu atlīdzību saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšpunktu, augstumu mēra tikai tiem kokiem, kuru vērtība tiek iekļauta atlīdzībā, saglabājot attiecīgu skaitu un sadalījumu caurmēra pakāpēs.

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.marta noteikumiem Nr.219

Koka stumbra kvalitātes vērtēšana

1. Stumbra kvalitāti vērtē, nosakot kvalitātes klases pēc dažādām redzamām pazīmēm.

2. Ir šādas apaļkoku kvalitātes klases:

2.1. A kvalitātes klase – īpaša kvalitāte. Iespējams iegūt labākās kvalitātes kokmateriālus. Šai klasei parasti atbilst stumbra resgaļa daļa bez vainām un bojājumiem vai ar niecīgiem defektiem un nedaudziem ierobežojumiem šo kokmateriālu izmantošanā;

2.2. B kvalitātes klase. Iespējams iegūt kokmateriālus, kuru kvalitāte ir no vidējas līdz labākajai. Nav īpašas prasības, lai koksne būtu bez vainām. Pieļauj visas vainas, kas nepasliktina koksnes dabiskās īpašības. Zaru apmērs atbilst attiecīgās sugas vidējam raksturojumam;

2.3. C kvalitātes klase. Iespējams iegūt kokmateriālus, kuru kvalitāte ir no vidējās līdz zemākajai. Pieļauj visas vainas, kuras būtiski nepasliktina koksnes dabiskās īpašības;

2.4. D kvalitātes klase. Kokmateriāli, kurus var sazāģēt tā, lai tie būtu derīgi izmantošanai, bet kuru kvalitāte ir sliktāka nekā A, B vai C kvalitātes klasei atbilstošā.

3. Koka stumbra vērtēšanā atbilstoši apaļkoku kvalitātes klasēm izmanto deviņas augošu stumbru kvalitātes klases (1.attēls).

1.attēls. Augošu koku stumbru kvalitātes klases.

4. Katram iedomātajam kvalitātes nogrieznim uz stumbra var piešķirt vienu kvalitātes klasi. Minimālais nogriežņa garums starp sagarumošanas vietām ir 3 metri.

5. Apaļkoku kvalitātes klases un stumbru kvalitātes klases izmanto saskaņā ar 1., 2., 3. un 4.tabulu.

 

 

Apaļkoku kvalitātes klases minimālie tievgaļa caurmēri (cm)

1.tabula

Nr. p.k.	Koku suga	Resnā lietkoksne	Vidējā lietkoksne	Tievā lietkoksne	Malka
1.	Priede	14	10	6	3
2.	Egle	14	10	6	3
3.	Bērzs	18	12	6	3
4.	Apse	18	12	6	3
5.	Melnalksnis	18	12	–	3
6.	Baltalksnis	–	14	–	3
7.	Liepa	–	14	–	3
8.	Ozols, osis	20	14	–	3

 

Kvalitātes klases kvalitātes prasības

2.tabula

Nr. p.k.	Rādītājs	Resnā lietkoksne	Vidējā lietkoksne	Tievā lietkoksne	Malka
1.	Veselie un nokaltušie zari (cm)	8	P1	P	P
2.	Trupējušie zari (cm)	3	5	P	P
3.	Kodola trupe, no D daļas	N	N lapu kokiem 1/5	1/3	P
4.	Aplievas trupe, no D daļas	N	N	P	P
5.	Aplievas iekrāsojums (kukaiņu bojājumi), no D daļas	N	Nepieļauj bojājumus koksnē	P	P
6.	Vienpusīgā līkumainība (%)	2	priedei, 2 eglei	3 priedei, 2 eglei	P
7.	Daudzpusīgā līkumainība (%)	1,5 eglei, 1 bērzam	1,5 priedei, 2 eglei	3 priedei, 2 eglei	P
8.	Apogļojums	M	M	N	P

 

Apaļkoku kvalitātes klases minimālie garumi (dm)

3.tabula

Nr. p.k.	Koku suga	Resnā lietkoksne	Vidējā lietkoksne	Tievā lietkoksne	Malka
1.	Priede	49	31	30	20
2.	Egle	49	31	30	20
3.	Bērzs	27,5	30	30	20
4.	Apse	41	30	30	20
5.	Melnalksnis	55	30	–	20
6.	Baltalksnis	–	30	–	20
7.	Liepa	–	30	–	20
8.	Ozols, osis	30	30	–	20

 

 

Stumbru kvalitātes klasēm atbilstošās apaļkoku kvalitātes klases

4.tabula

Nr. p.k.	Koku suga	Resnā lietkoksne	Vidējā lietkoksne	Tievā lietkoksne	malka
1.	Priede	B (AB)2	C (BC)2	C	D
2.	Egle	B (AB)2	C (BC)2	C	D
3.	Bērzs	B	C	C	D
4.	Apse	B	C	C	D
5.	Melnalksnis	B	C	–	D
6.	Baltalksnis	–	BC	–	D
7.	Liepa	–	BC	–	D
8.	Ozols, osis	B	C	–	D

Piezīmes.

 

¹ Saīsinājumi: P – pieļauj

 N – nepieļauj

 M – pieļauj mizas ārējā kārtā

 

² (AB), (BC) – sortimenti, kuros apvienoti dažādas kvalitātes apaļkoku sortimenti.

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.marta noteikumiem Nr.219

Sortimentu grupu cena (latos) par 1 m³, pārdodot augošus kokus izsolēs, un meža atjaunošanas izmaksas

1. Reģions

2. Reģionā ietilpstošie pagasti

3. Sortimentu grupu cena:

Nr. p.k.	Koku suga	Resnā lietkoksne	Vidējā lietkoksne	Tievā lietkoksne	Malka
3.1.	Priede
3.2.	Egle
3.3.	Bērzs
3.4.	Apse
3.5.	Melnalksnis
3.6.	Baltalksnis
3.7.	Ozols
3.8.	Osis
3.9.	Liepa
3.10.	Citi skuju koki
3.11.	Citi mīkstie lapu koki
3.12.	Citi cietie lapu koki

4. Meža atjaunošanas pasākumu izmaksas:

Nr.p.k.	Pasākums	Izmaksas
4.1.	Augsnes sagatavošana
4.2.	Meža reproduktīvā materiāla iegāde
4.3.	Sēšana
4.4.	Stādīšana
4.5.	Kopšana pirms mežaudzes atzīšanas par atjaunotu

Vides ministrs R.Vējonis