Par apgrozījumu Latvijas vērtspapīru tirgū

Viktors Gustsons, Vērtspapīru tirgus komisijas vadītājs, — preses konferencē vakar, 29.novembrī

Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) vadītājs Viktors Gustsons iepazīstināja ar vērtspapīru tirgus šā gada 10 mēnešu rezultātiem un informēja par aktualitātēm vērtspapīru tirgū.

Iepazīstinot ar vērtspapīru tirgus statistiku, tika minēti dati par vērtspapīru apgrozījumu šā gada oktobrī un apgrozījumu šā gada desmit mēnešos. V. Gustsons vērsa uzmanību uz oktobra rādītājiem, kur kopējais vērtspapīru apgrozījums ir 370 miljoni latu, no kuriem lielāko tirgus segmentu aizpilda darbs ar ārvalstu vērtspapīriem un ar Latvijas Republikas valsts parādzīmēm. Aplūkojot šā gada pirmo 10 mēnešu rādītājus, V. Gustsons norādīja, ka pirmo reizi ir fiksēts tik liels apgrozījums, kas norāda uz tirgus atdzīvošanos, jo, salīdzinot datus ar 1999.gada 10 mēnešiem, tirgus apgrozījums pieaudzis par 78 procentiem. VTK apkopotā informācija liecina, ka šā gada oktobra beigās vērtspapīru kontu turētāju kopējais vērtspapīru portfelis bija 403,9 miljoni latu un, salīdzinot ar septembri, tas ir palielinājies par 1,5 procentiem. Tāpat arī no turējumā esošajiem vērtspapīriem lielākā daļa ir bijuši kontu turētāju klientu īpašumā esošie vērtspapīri.

Oktobrī būtiski nav mainījies arī vērtspapīru īpašnieku sadalījums, salīdzinot datus ar šā gada iepriekšējiem deviņiem mēnešiem, un joprojām vairāk vērtspapīru pieder juridiskajām personām un starpnieksabiedrībām. VTK informācija liecina, ka nav notikušas arī būtiskas izmaiņas sadalījumā pēc investoru rezidentūras — Latvijas investoru īpatsvars kopējā vērtspapīru portfelī oktobra beigās bijis 41 procents, bet, ņemot vērā starpnieksabiedrību ieguldījumus vērtspapīru tirgū, var secināt, ka Latvijas rezidentu īpašumā ir apmēram 61 procents no kopējā vērtspapīru portfeļa.

Viktors Gustsons informēja, ka tieši 28.novembrī apritējuši četri gadi, kopš Saeima ar lēmumu iecēlusi VTK priekšsēdētāju uz septiņiem gadiem, un ar gandarījumu atzina, ka pagājušajos gados sasniegts būtiskākais mērķis — veicināta vērtspapīru tirgus attīstība un stabilitāte, kā arī nodrošināta ieguldītāju interešu aizsardzība un vienlīdzīgas konkurences iespējas vērtspapīru tirgū. VTK savu darbību uzsāka 1996.gada decembrī, kad komisijas priekšsēdētājs sāka pildīt savus pienākumus, bet likums "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" pieņemts 1995.gada 24. augustā.

Četru gadu darbības laikā VTK ir sagatavojusi trīs likumus, no kuriem divi ir pieņemti Saeimā un viens vēl atrodas apspriešanā. Izstrādāti arī 24 VTK normatīvie akti. VTK piedalījusies vairāku grozījumu sagatavošanā jau esošajos ar finansu tirgus regulēšanu saistītajos likumos, kā arī izdarīti vairāki grozījumi VTK normatīvajos aktos. Saskaņā ar ārvalstu izteiktajiem spriedumiem Latvijas vērtspapīru tirgu regulējošie normatīvie akti ir saskaņoti ar Eiropas Savienības direktīvām, un pirmā līmeņa direktīvas ir ieviestas pilnā apmērā. Tika sniegta informācija arī par to, ka VTK uzraudzībā pašreiz atrodas 103 emitenti ar 140 vērtspapīru emisijām, 24 licencētās starpnieksabiedrības un 666 licencēti vērtspapīru profesionālie speciālisti, kā arī trīs ieguldījumu sabiedrības un trīs ieguldījumu fondi. Četru gadu laikā VTK kopumā izteikusi 117 brīdinājumus — tajā skaitā simts brīdinājumi izteikti emitentiem, desmit — licencētajām starpnieksabiedrībām, pieci — licencētajiem profesionālajiem speciālistiem, viens — ieguldījumu sabiedrībai. V. Gustsons uzsvēra, ka pozitīvs rādītājs ir tas, ka 2000. gadā izteikti tikai pieci brīdinājumi, kas norāda uz to, ka tirgus dalībnieki ievēro normatīvajos aktos noteiktos priekšrakstus un pareizi tos piemēro.

Naudas sodi par normatīvo aktu neievērošanu no VTK komisijas puses pagājušo gadu laikā uzlikti vairāk nekā 29 tūkstošu latu apmērā, tostarp 1997.gadā tie bijuši 1750 lati, 1998.gadā — 22 150 lati, 1999.gadā — 5500 lati, bet 2000.gadā — 500 lati. Samazināšanos V. Gustsons skaidroja ar to, ka tiek iegūta arvien lielāka pieredze normatīvo aktu piemērošanā un prasību izpildē. VTK četru gadu darbības laikā anulējusi arī sešas licences starpnieksabiedrībām un 211 profesionālajiem vērtspapīru speciālistiem, bet licenču darbības termiņi šajā laikā beigušies 105 profesionālo speciālistu licencēm. Ar gandarījumu VTK vadītājs norādīja, ka līdz šim VTK nav zaudējusi nevienu tiesas prāvu, ir piedalījusies divos tiesas procesos kā atbildētājs, bet abos procesos tiesas nolēmums bijis VTK labvēlīgs. Tāpat arī pagājušo četru gadu laikā neviens ieguldītājs nav zaudējis savus vērtspapīrus, kas liecina par veiksmīgu vērtspapīru tirgus uzraudzību un regulēšanu.

Tika sniegta informācija arī par VTK starptautisko darbību un sadarbību, proti, 1997.gadā tika aizsākta VTK darbība Starptautiskajā vērtspapīru tirgus komisiju organizācijā, bet jau 1998.gada 15.septembrī par organizācijas pilntiesīgu locekli uzņemta arī Latvijas VTK, un šodien norisinās aktīva sadarbība šīs organizācijas ietvaros. Tika atzīmēta arī Baltijas valstu vērtspapīru uzraudzības institūciju sadarbība, kas aizsākta 1997.gada 30.septembrī pēc Latvijas VTK iniciatīvas. Tāpat VTK veido veiksmīgu sadarbību ar Dānijas valdības palīdzības programmu, Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūras tehniskās palīdzības programmu, kā arī ar "Phare" organizēto palīdzības programmu, kas bija vērsta uz finansu tirgus regulējošās likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienības direktīvām. V.Gustsons informēja, ka šobrīd VTK aktīvi strādā, lai Rīgas Fondu birža varētu integrēties Ziemeļvalstu biržu aliansē, un ir parakstīti arī informācijas apmaiņas līgumi ar Igaunijas, Lietuvas, Dānijas, Zviedrijas vērtspapīru un finansu tirgu uzraudzības institūcijām.

VTK novembra biļetenā iespējams iepazīties ar informāciju par ieguldītāju aizsardzības mehānismu — ieguldījumu kompensācijas shēmu, izlasīt VTK oktobrī pieņemtos lēmumus, ieskatīties kārtējā Baltijas valstu vērtspapīru tirgus uzraudzības institūciju tikšanās reizē un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) seminārā par Baltijas kapitāla tirgu, kā arī izlasīt informāciju par VTK pieņemtajiem jaunajiem noteikumiem par mēneša pārskatu par starpnieksabiedrību darbību vērstpapīru tirgū sagatavošanu, kas nosaka kārtību, kādā VTK brokeru sabiedrības un bankas iesniedz informāciju par darījumiem vērtspapīru tirgū un to vērtspapīru kontos turēto vērtspapīru apjomu.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore