Par statistiku Latvijā gadsimta amplitūdā

Pēteris Zvidriņš, akadēmiķis, Latvijas Statistiķu asociācijas prezidents, — "Latvijas Vēstnesim"

Pagājis pusotrs gads, kopš nodibināta Latvijas Statistiķu asociācija (LSA). Nesen, 7.novembrī, LSA kopsapulcē statistiķi — praktiķi, zinātnieki, pasniedzēji un studenti — atskatījās uz paveikto un izvirzīja uzdevumus tuvākajam periodam.

Statistika ir viena no senākajām zinātnes nozarēm. Praktiskie statistiskās uzskaites pirmsākumi attiecas uz sirmo senatni. Arī Latvijā statistikai ir sena vēsture un tradīcijas. Tā nav nejaušība, ka tūlīt pēc Latvijas Republikas proklamēšanas jau 1919.gada 1.septembrī jaunās valsts Ministru kabinets nodibināja Valsts statistisko pārvaldi, kuras statuss bija visai augsts. Tās organizētājs un ilggadējs direktors bija valstsvīrs un zinātnieks Marģers Skujenieks, kas kādu laiku bija arī Ministru prezidents, iekšlietu un finansu ministrs. Raksturīgi, ka arī statistikas kursu pasniegšana sākās jau tūlīt pēc Latvijas Augstskolas izveidošanas. Visi pirmskara neatkarīgās Latvijas Universitāti beigušie vairāk nekā 1700 tautsaimnieki un juristi bija apguvuši vispārējo statistiku vai speciālās statistikas kursus.

Arī padomju periodā varas dienesti statistikai veltīja lielu vērību. Jau 1944.gada nogalē, kad darbu atsāka Latvijas Valsts universitāte, tajā nodibināja statistikas katedru. 1964.gadā Latvijā pirmajā no bijušajām padomju republikām nodibināja PSRS Centrālās statistikas pārvaldes zinātniskās pētniecības institūta Latvijas nodaļu, bet nedaudz vēlāk (1969.gada janvārī) darbību uzsāka Latvijas Medicīnas statistikas birojs.

Protams, pēc neatkarības atjaunošanas valsts statistikas sistēma bija jāreorganizē.

Patstāvību ieguva LR Valsts statistikas komiteja (no 1998.gada Centrālā statistikas pārvalde), kopš 1991.gada funkcionē Latvijas Statistikas institūts, sekmīgi darbību turpina LU Statistikas un demogrāfijas katedra, kuru izveidoja jau 1979.gadā. Kopš 1999.gada vidus pastāv Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģijas aģentūra, kas pārmanto Medicīnas statistikas biroja darbības pamatuzdevumus.

Lai veicinātu iepriekšminēto un citu institūciju darba koordināciju, statistikas zinātnes, izglītības un prakses attīstību, tajā skaitā arī attīstītu sadarbību ar citu valstu un starptautiskajām statistikas asociācijām un zinātniskajām organizācijām, pērn tika izveidota LSA. Statistiķu asociācijas ir gandrīz visās Eiropas valstīs. Jau astoņus gadus tādas asociācijas darbojas mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.

Atskatoties uz aizvadīto pirmo asociācijas darbības posmu, var droši apgalvot, ka tās izveidošana sekmē ļoti sazarotās statistikas darbinieku konsolidāciju un visas statistikas sistēmas pilnveidošanu. Asociācija rīkoja vairākas konferences, tajā skaitā sadarbībā ar Starptautisko statistiķu asociāciju plašu starptautisko konferenci Rīgā 1999.gada augustā, kurā piedalījās 100 dalībnieku no 42 valstīm. 1999.gada 30.novembra Latvijas konferences "Statistika — 2000" materiāli publicēti speciālā zinātnisko rakstu krājumā.

Iznāk LSA informatīvais biļetens, kurš asociācijas locekļiem (apmēram 100 biedru) un interesentiem sniedz informāciju par LSA valdes darbību un jaunākās ziņas par aktualitātēm valsts un starptautiskajā mērogā.

Šā gada 8.jūlijā LSA valde kopā ar Ventspils augstskolu rīkoja semināru "Statistika augstskolās un praksē". Ar to uzsākts nodoms izvērtēt statistikas attīstību dažādos valsts reģionos, kā arī statistikas apmācības stāvokli dažādās augstskolās. Jau nolemts, ka asociācija 2001.gada rudenī organizēs starptautisku konferenci "Statistikas zināšanas — priekšnoteikums konkurētspējīgai izglītībai". Šajā konferencē paredzēts apmainīties ar pieredzi statistikas un ar to saistīto priekšmetu pasniegšanā, izvērtēt speciālistiem nepieciešamo zināšanu apjomu un iepazīstināt konferences dalībniekus ar sagatavotajiem mācību materiāliem.

Sākot ar šā gada novembri, asociācija rīkos regulārus ikmēneša tematiskos lasījumus par aktuāliem statistikas teorijas un prakses jautājumiem. Šī cikla tematu sarakstā ir "Dzīves līmeņa pētījumi", "Tautas skaitīšanas rezultāti", "Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām", kā arī citi temati par banku, finansu, medicīnas un aktuāru statistikas problēmām.

Jau šogad asociācijas valdē izskatīti atsevišķi jautājumi par sadarbību ar Latvijas Sabiedrības veselības asociāciju un Latvijas Aktuāru asociāciju. Šo sadarbību paredzēts attīstīt.

Statistiku bieži peļ, bet tā visiem ir vajadzīga.Turklāt datu ticamība bieži vien ir atkarīga no cilvēku attieksmes pret to. Tipisks piemērs ir tautas skaitīšana. Tās dati nevar adekvāti atspoguļot stāvokli, ja indivīdi izvairās no uzskaites vai apzināti sniedz nepatiesas ziņas. Var pat apgalvot, ka bez statistikas nav iespējama valsts pārvalde. Pēc Latvijas pieteikuma iesniegšanas par vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā liels darbs veikts integrēšanās procesā statistikas jomā, pirmām kārtām ES statistisko standartu izmantošanā (klasifikāciju, metodoloģiju jomā, statistisko rādītāju un datu apstrādes sistēmā). Tas dod iespēju ne vien ieviest attīstītākajās valstīs jau aprobētu metodoloģiju un statistiskos indikatorus un tādējādi pārvarēt daudzos gadījumos padomju statistikai piemītošo ideoloģismu, bet arī nodrošināt starptautisko salīdzināmību un informācijas sniegšanu starptautiskām organizācijām, it īpaši ES statistikas birojam "Eurostat". Latvijas statistika un zinātne ir to jomu skaitā, kas saņēmušas augstu Eiropas Komisijas vērtējumu. Tomēr šajā integrēšanas procesā ir arī daudz problēmu, nepietiekama ir Latvijas statistiķu līdzdalība Starptautiskās statistiķu asociācijas pasākumos.

Neapmierinošs stāvoklis izveidojies augstākas kvalifikācijas speciālistu statistiķu sagatavošanā. Kopš 1997.gada nav bijis statistiķu (ekonomistu) izlaiduma bakalauru programmā LU. Mūsdienu jaunieši dod priekšroku tādiem virzieniem kā finanses, grāmatvedība vai uzņēmējdarbība, bet daļa augstākās izglītības organizētāju nevēlas regulēt šo procesu, nodrošinot pāris desmitu ekonomistu analītiķu (statistiķu) sagatavošanu valsts vajadzībām. Daļēji šo speciālistu iztrūkumu aizpilda 90.gadu vidū uzsāktā matemātiķu statistiķu sagatavošana, tomēr ekonomiskā (biznesa) un sociālā statistika (arī demogrāfiskā statistika) ir visai svarīgas jomas, un bez valsts pasūtījuma šo speciālistu sagatavošanā ilgi mēs neizturēsim. Neliels cerību stars ir tas, ka LU ekonomikas studiju programmā šogad izdalīts sociālekonomiskās statistikas studiju virziens un tajā mācības sākuši divi desmiti trešā kursa studentu. Tādējādi ir zināms pamats uzskatīt, ka pēc pāris gadiem profesionālo statistiķu saime papildināsies un Latvijas Statistiķu asociācijā turpmāk varētu veidoties arī jauno statistiķu sekcija, uzturot katrai valstij tik nepieciešamo augsto statistiķu statusu.

Daudzās valstīs statistiķi ir augsti atalgoti, tie ir profesionāli analītiķi, elites ekonomisti, kas labāk par citiem pārzina situāciju konkrētā nozarē un izgaismo ceļus optimālai virzībai. Daudziem no mums jāpārvar uzskati, ka statistiķis ir kāds rēķinvedis, kas ar skaitīkļiem uzskaita objektus, un ka šo darbu var veikt gandrīz ikviens. Mūsdienās pat profesionāli sagatavots statistiķis var labi orientēties tikai dažās nozarēs. Ir visai liela atšķirība, vai statistiķis pētī situāciju banku sistēmā, agrārā sektorā vai arī iedzīvotāju veselības un paaudžu nomaiņas jomā. Informācijas laikmets prasa lietpratīgu informācijas savākšanu, tās analīzi un izmantošanu sabiedrības attīstības vadīšanā. LSA izveidošana valstī notika nedaudz vēlāk nekā lielākajā daļā citu Eiropas valstu. Mēs nedrīkstam pieļaut, lai valsts institūciju vai sabiedrības ignorances dēļ gausāk noritētu arī valsts statistikas sistēmas pārveide un statistikas zinātnes attīstība.