• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par reģistrēto bezdarbnieku skaitu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.2000., Nr. 432/434 https://www.vestnesis.lv/ta/id/13188

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par starptautiskajiem pasta naudas pārvedumiem

Vēl šajā numurā

30.11.2000., Nr. 432/434

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par reģistrēto bezdarbnieku skaitu
Līdz 2000. gada 1. novembrim valstī reģistrēts 95,1 tūkstotis aktīvu darba meklētāju (2000.g. 1. oktobrī - 96,5 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 92,8 tūkstoši cilvēku jeb 7,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (2000.g. 1. oktobrī - attiecīgi 94,3 tūkstoši un 7,9%). 1999. gada 1. novembrī valstī bija reģistrēti 113,5 tūkstoši aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 111 tūkstoši.
Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (58%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevar atrast 26,9 tūkstoši cilvēku (1999. gada 1. novembrī - attiecīgi 33,4 tūkst.).
2000. gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 9,7 tūkstošiem cilvēku, februārī - 9,3 tūkstošiem, martā - 9,5 tūkstošiem, aprīlī - 9,1 tūkstotim, maijā - 7,9 tūkstošiem, jūnijā - 7,6 tūkstošiem, jūlijā - 8,3 tūkstošiem, augustā - 7,9 tūkstošiem, septembrī - 8 tūkstošiem, oktobrī - 8,8 tūkstošiem.
Bezdarbnieka statusu oktobrī zaudējuši 10,2 tūkstoši cilvēku, no tiem 39,8% atraduši darbu paši vai ar Nodarbinātības valsts dienesta palīdzību, bet 56,6% to zaudējuši, jo nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus.
Visaugstākais bezdarba līmenis 2000. gada 1. novembrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā - 25,4%, Krāslavas - 22,1%, Balvu - 21,3%, Preiļu - 20,1%, Ludzas - 19,1%, Daugavpils - 18%.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija liecina, ka 2000. gada oktobrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 37,5 tūkstošiem cilvēku jeb 40% no bezdarbnieku kopskaita. 2000. gada oktobrī bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 1,545 miljoniem latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 41,21. Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par tautsaimniecības uzņēmumos strādājošo darba laika izmantošanu 2000. gada 3. ceturksnī. Minētā informācija liecina, ka šai periodā kopējie darba laika zudumi bija 663,7 tūkstoši cilvēkdienu un salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu tie ir auguši (2. cet. - 601,4 tūkst.). Vislielākie zudumi bija apstrādes rūpniecības uzņēmumos - 205,4 tūkstoši cilvēkdienu, būvniecībā - 121,2 tūkstoši, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras nozares uzņēmumos - 103,6 tūkstoši, t.i., kopā 430,2 tūkstoši cilvēkdienu jeb 65% no kopējiem darba laika zudumiem.
Joprojām lielāko daļu no darba laika zudumiem veido atvaļinājumi bez darba algas saglabāšanas - 3. ceturksnī to īpatsvars bija 85,8%. Gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs 3. ceturksnī darba laika zudumi palielinājās, pieaugot tieši bezalgas atvaļinājumu dēļ zaudētajam darba laikam. Šī iemesla dēļ visstraujāk darba laika zudumi pieauga izglītības nozarē - 3. ceturksnī 36,7 tūkstoši cilvēkdienu (2. cet. - 9,1 tūkst.) un veselības un sociālās aprūpes nozarē - 3. ceturksnī 14,4 tūkstoši (2. cet. - 6,7). Turpretim samazinājums vērojams būvniecības (2. cet. - 125,5 tūkstoši cilvēkdienu, 3. cet. - 121,2 tūkst.) un transporta nozarē (attiecīgi 37,6 un 32,4).
Vidēji 2000. gada 3. ceturksnī nevienu dienu nav strādājuši, t.i., bijuši slēptie bezdarbnieki, 10,2 tūkstoši cilvēku, no tiem apstrādes rūpniecībā - 3,2 tūkstoši, būvniecībā - 1,9 tūkstoši, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras nozares uzņēmumos - 1,6 tūkstoši cilvēku.
Centrālās statistikas pārvaldes
Darba statistikas daļa
Par reģistrētā bezdarba līmeni pilsētās un rajonos
1.oktobrī 1.novembrī
Pavisam valstī 7,9 7,8
Pilsētās:
Rīga 3,8 3,7
Daugavpils 10,5 10,3
Jelgava 8,2 8,0
Jūrmala 8,1 8,1
Liepāja 11,4 11,2
Rēzekne 11,3 11,5
Ventspils 6,6 6,5
Rajonos:
Aizkraukles 9,0 8,7
Alūksnes 9,9 9,4
Balvu 21,3 21,3
Bauskas 8,6 8,5
Cēsu 6,6 6,6
Daugavpils 19,0 18,0
Dobeles 9,9 10,0
Gulbenes 9,3 9,0
Jelgavas 11,0 10,9
Jēkabpils 12,7 12,4
Krāslavas 22,3 22,1
Kuldīgas 9,4 9,2
Liepājas 12,2 11,8
Limbažu 7,0 6,8
Ludzas 19,4 19,1
Madonas 11,6 11,3
Ogres 5,3 5,2
Preiļu 20,6 20,1
Rēzeknes 25,5 25,4
Rīgas 6,3 6,3
Saldus 6,3 6,3
Talsu 7,3 6,9
Tukuma 7,2 7,0
Valkas 7,2 6,9
Valmieras 7,1 7,1
Ventspils 9,0 8,9

Centrālās statistikas pārvaldes Darba statistikas daļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!