Par reģistrēto bezdarbnieku skaitu |
Līdz 2000. gada 1. novembrim valstī
reģistrēts 95,1 tūkstotis aktīvu darba meklētāju (2000.g. 1.
oktobrī - 96,5 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 92,8
tūkstoši cilvēku jeb 7,8% no ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem (2000.g. 1. oktobrī - attiecīgi 94,3 tūkstoši
un 7,9%). 1999. gada 1. novembrī valstī bija reģistrēti 113,5
tūkstoši aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem
atzīti 111 tūkstoši. |
Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku
kopējā skaita (58%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevar
atrast 26,9 tūkstoši cilvēku (1999. gada 1. novembrī -
attiecīgi 33,4 tūkst.). |
2000. gada janvārī bezdarbnieka statuss
tika piešķirts 9,7 tūkstošiem cilvēku, februārī - 9,3
tūkstošiem, martā - 9,5 tūkstošiem, aprīlī - 9,1 tūkstotim,
maijā - 7,9 tūkstošiem, jūnijā - 7,6 tūkstošiem, jūlijā - 8,3
tūkstošiem, augustā - 7,9 tūkstošiem, septembrī - 8
tūkstošiem, oktobrī - 8,8 tūkstošiem. |
Bezdarbnieka statusu oktobrī zaudējuši
10,2 tūkstoši cilvēku, no tiem 39,8% atraduši darbu paši vai
ar Nodarbinātības valsts dienesta palīdzību, bet 56,6% to
zaudējuši, jo nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka
pienākumus. |
Visaugstākais bezdarba līmenis 2000. gada
1. novembrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā -
25,4%, Krāslavas - 22,1%, Balvu - 21,3%, Preiļu - 20,1%,
Ludzas - 19,1%, Daugavpils - 18%. |
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras
informācija liecina, ka 2000. gada oktobrī tiesības saņemt
bezdarbnieka pabalstu bija 37,5 tūkstošiem cilvēku jeb 40% no
bezdarbnieku kopskaita. 2000. gada oktobrī bezdarbniekiem
piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 1,545 miljoniem latu
jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 41,21. Centrālā
statistikas pārvalde apkopojusi datus par tautsaimniecības
uzņēmumos strādājošo darba laika izmantošanu 2000. gada 3.
ceturksnī. Minētā informācija liecina, ka šai periodā kopējie
darba laika zudumi bija 663,7 tūkstoši cilvēkdienu un
salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu tie ir auguši (2. cet. -
601,4 tūkst.). Vislielākie zudumi bija apstrādes rūpniecības
uzņēmumos - 205,4 tūkstoši cilvēkdienu, būvniecībā - 121,2
tūkstoši, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības;
automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un
sadzīves aparatūras nozares uzņēmumos - 103,6 tūkstoši, t.i.,
kopā 430,2 tūkstoši cilvēkdienu jeb 65% no kopējiem darba
laika zudumiem. |
Joprojām lielāko daļu no darba laika
zudumiem veido atvaļinājumi bez darba algas saglabāšanas - 3.
ceturksnī to īpatsvars bija 85,8%. Gandrīz visās
tautsaimniecības nozarēs 3. ceturksnī darba laika zudumi
palielinājās, pieaugot tieši bezalgas atvaļinājumu dēļ
zaudētajam darba laikam. Šī iemesla dēļ visstraujāk darba
laika zudumi pieauga izglītības nozarē - 3. ceturksnī 36,7
tūkstoši cilvēkdienu (2. cet. - 9,1 tūkst.) un veselības un
sociālās aprūpes nozarē - 3. ceturksnī 14,4 tūkstoši (2. cet.
- 6,7). Turpretim samazinājums vērojams būvniecības (2. cet.
- 125,5 tūkstoši cilvēkdienu, 3. cet. - 121,2 tūkst.) un
transporta nozarē (attiecīgi 37,6 un 32,4). |
Vidēji 2000. gada 3. ceturksnī nevienu
dienu nav strādājuši, t.i., bijuši slēptie bezdarbnieki, 10,2
tūkstoši cilvēku, no tiem apstrādes rūpniecībā - 3,2
tūkstoši, būvniecībā - 1,9 tūkstoši, vairumtirdzniecības un
mazumtirdzniecības; automobiļu, motociklu, individuālās
lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras nozares
uzņēmumos - 1,6 tūkstoši cilvēku. |
Centrālās statistikas pārvaldes |
Darba statistikas daļa |
Par reģistrētā bezdarba līmeni pilsētās un rajonos
|
1.oktobrī |
1.novembrī |
Pavisam valstī |
7,9 |
7,8 |
Pilsētās: |
Rīga |
3,8 |
3,7 |
Daugavpils |
10,5 |
10,3 |
Jelgava |
8,2 |
8,0 |
Jūrmala |
8,1 |
8,1 |
Liepāja |
11,4 |
11,2 |
Rēzekne |
11,3 |
11,5 |
Ventspils |
6,6 |
6,5 |
Rajonos: |
Aizkraukles |
9,0 |
8,7 |
Alūksnes |
9,9 |
9,4 |
Balvu |
21,3 |
21,3 |
Bauskas |
8,6 |
8,5 |
Cēsu |
6,6 |
6,6 |
Daugavpils |
19,0 |
18,0 |
Dobeles |
9,9 |
10,0 |
Gulbenes |
9,3 |
9,0 |
Jelgavas |
11,0 |
10,9 |
Jēkabpils |
12,7 |
12,4 |
Krāslavas |
22,3 |
22,1 |
Kuldīgas |
9,4 |
9,2 |
Liepājas |
12,2 |
11,8 |
Limbažu |
7,0 |
6,8 |
Ludzas |
19,4 |
19,1 |
Madonas |
11,6 |
11,3 |
Ogres |
5,3 |
5,2 |
Preiļu |
20,6 |
20,1 |
Rēzeknes |
25,5 |
25,4 |
Rīgas |
6,3 |
6,3 |
Saldus |
6,3 |
6,3 |
Talsu |
7,3 |
6,9 |
Tukuma |
7,2 |
7,0 |
Valkas |
7,2 |
6,9 |
Valmieras |
7,1 |
7,1 |
Ventspils |
9,0 |
8,9 |
Centrālās statistikas
pārvaldes Darba statistikas daļa
|