Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu. Izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām sēdes darba kārtībā. Desmit deputāti bija iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā" . Ņemot vērā to, ka deputāte Viola Lāzo ir atsaukusi savu parakstu zem šiem dokumentiem, šie lēmuma projekti nav izskatāmi.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 90. un 51.pantu desmit deputāti lūdz pagarināt iesniegumu pieteikšanas termiņu otrajam lasījumam līdz šā gada 24.novembrim likumprojektam "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"", nosakot, ka tas izskatāms 30.novembra sēdē. Pret vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir viens no tiem, kas ir saistīts ar cienījamā Vanaga kunga nepiedalīšanos 18.novembra pasākumos. Tas ir jautājums par to, vai baznīcas īpašumi ir jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokli vai nav. Un es aicinātu šo jautājumu kārtējo reizi nemarinēt vai mākslīgi neveidot, atlikt, kā piedāvā cienījamie kolēģi no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet gan izskatīt šinī sēdē. Es saprotu arī jūsu valdošā vairākuma nepatiku pret šo likumu, jo ir mūsu frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumi, kur mēs pastāvīgi aizstāvam to, ka baznīcas īpašumi nav jāapliek ar šo nekustamā īpašuma nodokli. Un, lai netēlotu šoreiz politiskās spēles, cienījamie kolēģi, ja mēs gribam darīt kaut ko, tad atbalstiet mūsu iniciatīvu, un vienreiz šī spriedze tiks noņemta. Protams, var nodarboties ar politiskām manipulācijām, un atsevišķi kristīgie demokrāti, kas mainījuši savu politisko nokrāsu, tagad nu atkal kaut ko izdarīs, spēlītes, bet es aicinu šodien izskatīt sēdē, atbalstīt mūsu priekšlikumus, un tas būtu ļoti normāls solis pretī baznīcai, un izpildīt tos solījumus, ko, man liekas, visas partijas ir ļoti uzcītīgi parakstījušas visām baznīcām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par vēlas runāt deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Labrīt, godātie kolēģi! Es vēlētos iesniedzēju vārdā atsaukt šo priekšlikumu, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir vakar ar nelielu labojumu savu tekstu izlabojusi, jo iepriekšējā tekstā bija tomēr viena neprecizitāte, kuru juristi varētu tulkot dažādi, par šo reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, un būtībā pēc iepriekšējās redakcijas nesaprotams bija jautājums, vai kulta celtnes pašas ir apliekamas vai nav. Šī neprecizitāte ir novērsta, un mēs atsaucam un lūdzam izskatīt šodien šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Desmit deputāti lūdz izslēgt no 23.novembra Saeimas sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" , iekļaujot to nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Tāpat desmit deputāti lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību" ", iekļaujot to nākamās sēdes darba kārtībā. Deputāti piekrīt.

Izskatām Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Salkazanova, Ādamsona, Labanovska, Baldzēna un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Alkohola aprites likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (LC). Es aicinu Prezidiju, ja Saeimas balsojums ir pozitīvs, nodot Ārlietu komisijai, jo minētie ierosinājumi skar virkni starptautisku līgumu. Tautsaimniecības komisijai nevajag. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā. Par Ārlietu komisiju īpašu iebildumu nav, bet par šo likumprojektu vēlas runāt deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labrīt! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Cienījamie deputāti! Dabiski, jautājums ir ļoti aktuāls arī pēc būtības. Pašreiz spēkā esošajā Alkohola aprites likumā 20.8 pants nosaka, ka jēlspirta un spirta ražošanā izmantojamas Latvijā ražotas izejvielas. Importētās izejvielas jēlspirta un spirta ražošanā var izmantot tikai ar Valsts ieņēmumu dienesta atļauju. Bet otrajā daļā ir teikts šajā likumā: ja Saeimas apstiprinātajā starptautiskajā līgumā ir paredzēti citādi noteikumi jēlspirta un spirta ražošanas izejvielu ievešanai valstī, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi un Valsts ieņēmumu dienesta lēmums nav vajadzīgs. Tā kā mēs zinām, ka starptautiskie līgumi stāv augstāk par Saeimas likumiem, tad, dabiski, varētu rasties jautājums, vai šādi grozījumi šajā likumā būtu vajadzīgi?

Es un mani kolēģi no sociāldemokrātiem tomēr uzskatām, ka šādi grozījumi ir vajadzīgi. Un vajadzīgi tāpēc, lai, pirmkārt, aizstāvētu vietējo ražotāju, tas ir, lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju, un arī pārstrādātāju. Varbūt pārstrādātājiem šo aizstāvību tik daudz nevajadzētu, jo pārstrādātājs faktiski ir sava veida uzņēmējs. Arī zemnieks ir uzņēmējs. Pārstrādātājam būtu izdevīgāk ražot alkoholu no lētākām izejvielām. Kā zināms, pašlaik manā rīcībā ir informācija, ka no Igaunijas tiek ievests lētāks spirts Latvijā alkohola pārstrādātājiem. Divas firmas to jau ir darījušas. Es gribētu vaicāt, kāpēc tad Igaunijā ir pēkšņi radies lētāks spirts? Laika apstākļi mums gandrīz ir vienādi, ražošanas pašizmaksas ir vienādas, un pēkšņi no Igaunijas ieved daudz lētāku spirtu, līdz ar to kropļojot mūsu tautsaimniecību. Es domāju, ka mūsu ražotājs un pārstrādātājs tomēr ir jāaizstāv, jo, cienījamie deputāti, jūs savās programmās esat deklarējuši saviem vēlētājiem, ka jūs aizstāvēsiet vietējo ražotāju. Es nerunāju šeit par spirta kontrabandu, kas ieplūst ārkārtīgi lielos daudzumos Latvijā. Es nerunāšu par nezināmas izcelsmes spirtu, ko lieto daudzi pagrīdes ražotāji, un es varētu arī teikt, ka arī daudzi oficiālie ražotāji. Tāpat varētu arī minēt daudzus tūkstošus tonnu nezināmas izcelsmes gaļas produktu, bet tā ir cita institūcija, kam pienākums pret to cīnīties un karot. Baltijas brīvās tirdzniecības līgumā arī ir noteiktas normas, kādēļ ir jāaizstāv vietējais ražotājs un vietējais pārstrādātājs. Un es domāju, ka mēs nepārkāptu līguma punktus, ja mēs pieņemtu un nodotu Tautsaimniecības komisijai šos grozījumus. Latvijas zemniekiem tā nav nekāda saldā dzīve. Ņemsim kaut vai šo vasaru. Laika apstākļi nelutināja graudu ražotājus. Un ārkārtīgi liels daudzums ir nekvalitatīvu rudzu, kas ir zemnieku klētīs, kurus nepieņem maizes ražotāji. Un vienīgais glābiņš šogad bija spirta rūpnīcas, kas daudzējādā ziņā glāba esošo traģisko situāciju. Es negribētu vēlreiz piedzīvot tādus karus kā reņģu karus, kā cūkgaļas karus, es negribētu, lai rastos spirta kari. Jo tur, kur ir spirts, tur apreibināti prāti, un sekas var būt neprognozējamas.

Tāpēc, cienījamie deputāti, kolēģi, es jūs lūdzu atbalstīt šos grozījumus Alkohola aprites likumā. Var būt, ka varētu arī padomāt tuvākajā nākotnē par cita veida likumu, kas regulē spirta tirgu, eksportu, importu, bet es domāju, ka pašlaik ir pēdējais laiks aizstāvēt lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju, tas ir, latviešu zemnieku, latviešu cilvēku laukos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Alkohola aprites likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 11, atturas — 45. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Izskatām lēmuma projektu "Par Jelgavas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Lailas Gulbes atbrīvošanu no amata" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi Latvijas tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu apmierināt Jelgavas zemesgrāmatas nodaļas tiesneses Lailas Gulbes lūgumu atbrīvot viņu no šī tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskajai komisijai nebija pamata neatbalstīt šo lūgumu, tātad balsojums vienprātīgi pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: "Atbrīvot Lailu Gulbi no Jelgavas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās". Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Andras Jaunskungas apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Liepājas tiesas tiesnesei Andrai Jaunskungai ir beidzies pilnvaru termiņš pēc iecelšanas minētajā amatā. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" iesaka minēto tiesnesi apstiprināt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija, izskatot minēto jautājumu, uzklausīja valdes sekretāra vietnieci tiesu jautājumos, uzklausīja minēto tiesnesi, iepazinās ar materiāliem, ar raksturojumu par tiesneses darbu un, balsojot aizklātā balsojumā, balsis dalījās līdzīgi — 4 balsoja par apstiprināšanu amatā, 3 deputāti atturējās un viens balsoja pret.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Arnis Razminovičs vēlas debatēt par šo? Lūdzu! Atklājam debates. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labrīt, cienītie kolēģi! Tautas partija aicina cienīt pašu lemtos likumus un rīkoties saskaņā ar tiem. Likumā "Par tiesu varu" 55.pantā ir noteikts personu loks, kas nevar būt par tiesnešu kandidātiem. Tur cita starpā ir minēts, ka par tiesnešu kandidātiem nevar būt persona, par kurām ir ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana. Bez tam šā paša likuma 60.panta 2.punktā ir teikts, un es esmu pārliecināts, ka arī jūs visi to zināt, ka par tiesnesi var apstiprināt tikai tad, kad ir saņemts Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums. Cik es zinu, un to var apliecināt arī Muciņa kungs, šādu atzinumu Juridiskā komisija nav saņēmusi. Līdz ar to var teikt, ja mēs balsosim par tiesneses apstiprināšanu amatā, mēs vienlaikus necienīsim un pārkāpsim divas normas, ko nosaka Tiesu varas likums. Viens ir tas, ka mēs liksim par tiesnesi strādāt cilvēkam, par kuru ir šaubas likuma priekšā. Otrs — mēs paši apstiprināsim tiesnesi, par kuru nav saņemti visi likumā noteiktie atzinumi. Rezumējot, ja mēs šodien, balsojot par tiesneses apstiprināšanu, neievērojam likumu, tad ko var prasīt no tiesnešiem, kas ir iecelti, neievērojot likumu? Savukārt, ja izmeklēšana pierādīs, ka tiesneša amata kandidāte nav vainīga viņai inkriminētā pārkāpumā, Tautas partija ir gatava atbalstīt tiesneses apstiprināšanu amatā.

Kamēr tas nav noticis, Tautas partija neatbalstīs tiesneses apstiprināšanu, un mēs aicinām savus kolēģus darīt to pašu, tas ir, mēs aicinām tikai un vienīgi ievērot pašu noteiktos likumus jeb, kā saka tautas sakāmvārds, cienīsim paši sevi, un tad arī citi mūs cienīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Jā, godātie kolēģi, varētu daļēji piekrist Razminoviča kunga teiktajam, ja viņa teiktā būtu kaut neliela daļa patiesības. Pirmkārt, pret minēto tiesnesi krimināllieta nekad nav bijusi ierosināta. Jūs varējāt piedalīties Juridiskās komisijas sēdē un uzklausīt. Otrkārt, kolēģijas atzinums ir vajadzīgs pirms tiesneša iecelšanas amatā. Te jūs arī kļūdāties. Tas ir otrs iemesls. Un trešais iemesls, šo kandidatūru izvirza Tieslietu ministrija saskaņā ar likumu. Ja jums tas nav zināms, tad varat iepazīties ar likumu "Par tiesu varu". Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: "Apstiprināt Andru Jaunskungu par Liepājas tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 29, atturas — 25. Lēmums nav pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt valsts budžeta likuma 2001.gadam pavadošo likumprojektu paketi otrajam lasījumam, galīgajam lasījumam. Pirmais tātad ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"". Komisija ir apkopojusi visus saņemtos priekšlikumus.

Pirmais ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums — papildināt likumprojektu ar terminu "novadi" atbilstoši jau šobrīd esošajai praksei. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Otrais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par redakcionālu precizējumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 3. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī līdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Kā nākamais ir finansu ministra Bērziņa priekšlikums, kas precizē pašvaldību budžeta sastādīšanas procedūru un nepieciešamos dokumentus. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 5. arī ir jau atbalstītais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar terminu "novadi". Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 6. — Juridiskā biroja redakcionāls precizējums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 7. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par normu precizēšanu — ir atbalstīts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 9. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas pēc būtības tika atbalstīts, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, diskutējot par šo priekšlikumu, nedaudz precizēja arī 23.panta redakciju. Komisijā balsojot, tika izveidota pirmajam lasījumam šī alternatīvā redakcija, kas nosaka, ka aizņēmumi pašvaldībām ir jāatmaksā līdz tā saimnieciskā gada beigām, kurā tie ņemti, un vienlaikus šeit parādās kārtība, ka pašvaldības var aizņemties naudu ne tikai no valsts budžeta, bet arī komercbankās. Tātad komisija lūdz jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es aicinātu atbalstīt 9. priekšlikumu, to, ko ir atbalstījusi valdība, un neatbalstīt tomēr 10. priekšlikumu, kas radikāli maina pieeju pašvaldību kreditēšanas jautājumos. Lielā mērā konsolidētā budžeta deficīts ir atkarīgs no deficītiem visos budžetos — gan pamatbudžetā, gan speciālajos, gan pašvaldību budžetos, un šī kārtība, ka pašvaldības arī īstermiņa kredītu noteikto apjomu ietvaros var aizņemties valsts kasē, kur procenti vienmēr ir mazāki nekā komercbankās, bet vienmēr ir zināms, kādas pašvaldībām ir saistības, es aicinātu šo kārtību saglabāt. Pieņemot šo normu, notiek radikāla maiņa finansu politikā saistībā ar pašvaldībām, kas atstās ietekmi arī uz konsolidētā budžeta deficītu. Līdz ar to, lai noturētu deficītu iepriekšējos līmeņos, mums vajadzētu samazināt izdevumus pamatbudžetos.

Tāpēc es aicinu palikt pie esošās sistēmas, kas ir izveidojusies gadiem un kas funkcionē ļoti veiksmīgi, jo varu teikt, ka arī daudzās pašvaldībās finansu stāvoklis nav tik labs, kā vēlētos, Pašvaldību aizdevumu padome to rūpīgi vērtē. Jūs zināt, ka četrās pašvaldībās ir iecelti finansu pārraugi un vēl veselā virknē pašvaldību diemžēl tā situācija tuvojas tam. Turklāt tas skar jau arī ļoti lielas pašvaldības Latvijas valstī. Piekto, sesto lielāko pašvaldību un varbūt arī citas ļoti lielas. Tāpēc es aicinātu saglabāt šo stingro pieeju pašvaldību aizņemšanās sistēmai un atbalstīt 9.priekšlikumu un šoreiz tomēr neatbalstīt 10. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti... Atvainojiet, turpinām debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij, labrīt, cienījamie deputāti! Attiecībā par aizņemšanās iespējām pašvaldībās pašreizējā kārtība nosaka, ka aizņemšanās iespējas ir liberālas, un šodien pie varas ir liberālās partijas, kas mēģina tomēr šīs iespējas ierobežot, nevis brīvā tirgus pieeja, ko prasa Eiropas Pašvaldību hartā pagaidām neratificētā sadaļa par kapitāla tirgus pieejamību pašvaldībām, tā nav ratificēta Latvijā, bet šī norma pasliktina pašvaldību iespēju brīvai kapitāla tirgus pieejai, kas ir noteikta šajā hartā un agri vai vēlu Latvijā būs ratificēta. Tāpēc lūdzu atbalstīt 10.priekšlikumu, kā Budžeta komisija lēmusi.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamais priekšsēdētāja kungs, es piekrītu, ka mēs varam balsot par katru priekšlikumu, bet 9.priekšlikums pēc sava satura ir šaurāks. Līdz ar to mums, lai mēs izteiktu attieksmi, jābalso par abiem priekšlikumiem — gan par 9., gan par 10., kas ietver gan 9., gan arī ir nedaudz plašāks pēc sava satura vai atšķirīgāks pēc sava satura.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — nav, atturas — 52. Priekšlikums noraidīts.

Vai ir nepieciešams balsot par 10.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 28, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča . 11. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, tas ir redakcionāli precizēts atbilstoši likumdošanas normām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī 12.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 13. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums par sadaļu, kas nosaka, kā veidojami pašvaldību budžeti, pašvaldībām apvienojoties, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Atbalstīts, bet nedaudz redakcionāli precizēts ir arī finansu ministra Bērziņa 14. priekšlikums par pārejas noteikumiem. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju, tātad 15. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 14. un 15. priekšlikumu.

A.Poča . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 5, atturas — 9. Likums pieņemts

Kā nākamo izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"" , otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Kā pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt preambulu, kas attiecas uz valsts un pašvaldību aģentūrām, tātad nosakot, ka likums "Par budžetu un finansu vadību" attiecas arī uz valsts un pašvaldību aģentūrām. Lūdzu šo redakciju atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli precizē likuma normu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 3. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar vārdiem "un pašvaldību aģentūras". Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 4. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par redakcionālu precizējumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 5. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas precizē likuma piemērošanas kārtību. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 6. — Juridiskā biroja priekšlikums — redakcionāli precizēt. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 7. — Gaigala priekšlikums — nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu šim priekšlikumam pievērst uzmanību, jo īstenībā tā problēma, kas tur skarta, nav nemaz tik vienkārša. Un tas ir — mācību iestāžu pašieņēmumi. Tas, ka mācību iestādēm izmantot savus pašu ieņēmumus ir problēma, to atzīst visi. Un to atzīst arī Finansu ministrija un to atzina arī, izskatot šo jautājumu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un pagaidām tika atrasts tāds kompromisa variants, kas balstās uz Finansu ministrijas solījumu tuvākajā laikā atrisināt šos jautājumus un īpaši sekot, lai mācību iestādēm šīs problēmas vairāk nerastos. Bet tomēr problēma ir jāfiksē, un tās būtība ir tā, ka 1996. gadā pēc Finansu ministrijas iniciatīvas tika izņemts no šī paša likuma pants par speciālo budžetu, kurš paredzēja, kuros gadījumos tiek veidoti speciālā budžeta konti. Un tas ir, 3. punkts paredzēja: ja budžeta institūcija, izpildītājs, arī tātad mācību iestāde, sniedz maksas pakalpojumus, par kuriem saņemtie ienākumi ir pietiekami lieli, lai izveidotu atsevišķu speciālā budžeta kontu. Pamatojums bija pavisam vienkāršs — it kā visi finansu līdzekļi netiek uzskaitīti, it kā nav caurlūkojams, pārlūkojams valsts budžets. Četri gadi ir pierādījuši to, ka šie argumenti, likuma grozījumi nav nostrādājuši. Ir panākts pilnīgi pretējais efekts. Budžeta līdzekļi tiek ieskaitīti vienā kontā pilnīgi visi — gan valsts budžeta dotācijas, gan pašu ieņēmumi, gan ārvalstu palīdzība, un šīs līdzekļu samešanas vienā katlā rezultātā nevar konstatēt, no kādiem līdzekļiem kādi maksājumi tiek izdarīti, par to ir neapmierināta arī Valsts kontrole, nav iespējams kontrolēt, tajā skaitā augstākās mācību iestādes, par to, kā tiek izmantotas kaut vai studentu pašu tātad iemaksātās mācību maksas, kas tāpat tiek iepludinātas valsts budžetā. Vienotas uzskaites līdz ar to šiem līdzekļiem nav izmantojamas un tās ir grūti kontrolējamas.

Otra problēma ir tā, ka Finansu ministrija, neskatoties uz šo finansu līdzekļu pilnīgi dažādo avotu, tā ir tātad valsts dotācija vai tie ir pašu līdzekļi, tātad tajā skaitā studentu līdzekļi, un valsts kase pielieto vienus un tos pašus valsts budžeta līdzekļu izmantošanas nosacījumus, kas mācību iestādēm rada dažkārt ne tikai problēmas, bet pilnīgi nepārvaramus šķēršļus.

Viens no šiem šķēršļiem ir tas, ka budžeta līdzekļi tiek plānoti. Pašu ieņēmumus plānot nav iespējams vai katrā ziņā tik precīzi nav iespējams. Un savukārt izmaiņas tā saucamos finansēšanas plānos ir ļoti grūti izdarāmas, to var izdarīt tikai reizi ceturksnī. Ir bijuši gadījumi, piemēram, šī gada sākumā pirmajā ceturksnī to pat nebija iespējams izdarīt. Un līdz ar to mācību iestādes zaudē konkrētu spēju pat pilnīgi elementāros gadījumos, kad ir runa par bezdarbnieku pārkvalifikāciju vai citiem pasūtījumiem, tās vienkārši zaudē šos pasūtījumus.

Latvijas Universitātei, piemēram, vai citām augstskolām būtu jāplāno gandrīz divus gadus iepriekš precīzs uzņemamo studentu skaits. Papildu ieņēmumi tiek it kā pārskaitīti nākamajam gadam, bet šos papildu ieņēmumus, pārsniegto tāmi nav iespējams izmantot. Tikai tagad, novembrī, izdarot jeb oktobrī, kad izdarīja budžeta grozījumus, tika legalizēti pagājušā gada pašu ieņēmumu pārpalikumi.

Īstenībā vairākus gadus Izglītības ministrija cenšas šo problēmu atrisināt un pagaidām neveiksmīgi. Un arī Ivars Godmanis nupat te bija, varētu to apliecināt. Un no Finansu ministrijas prasa pavisam elementāras lietas: pašu ieņēmumus uzskaitīt atsevišķā kontā un novērst jebkurus ieņēmumu izmantošanas ierobežojumus, ja tie tiek izmantoti saskaņā ar apstiprinātu tāmi un atbilstoši likumā noteiktajiem mērķiem.

Finansu ministrija un finansu ministrs personīgi apliecināja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, ka tiks novērsti ierobežojumi jeb cēloņi šīm problēmām jau tuvākajā laikā. Un līdz ar to tie, kas tic Finansu ministrijai, var pagaidām arī neatbalstīt šo priekšlikumu. Man personīgi šīs ticības nav. Es nevarēšu balsot un neatbalstīt šo priekšlikumu, un es ceru, ka nākamgad mums nebūs jārunā vairāk par šīm problēmām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča . (LC). Komisija savu attieksmi ir izteikusi. Lūdzu izteikt arī deputātiem balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Gaigala priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 31, atturas — 30. Priekšlikums noraidīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautas partijas frakcijas iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu uz pusstundu. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Tautas partijas frakcijas ierosinājumu — izsludināt pārtraukumu uz pusstundu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 21, atturas — 3. Priekšlikums tiek atbalstīts. Pārtraukums līdz pulksten 10.05.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Pirms turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"", ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar ierosinājumu pārbalsot Juridiskā biroja 9. un 10. priekšlikumu likumprojektā "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"" sakarā ar to, ka zālē esošo deputātu skaits neatbilda balsojuma rezultātam. Saeimas Kārtības ruļļa paredzētajā kārtībā mums ir jālemj par šo ierosinājumu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai ir iebildumi pret pārbalsošanu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu — pārbalsot 9. un 10.priekšlikumu likumprojektā "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"". Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 25, atturas — 1.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu likumprojektā "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"". Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 21, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 35, atturas — 19. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret —6, atturas — 14. Likums pieņemts.

Turpinām izskatīt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"" 8.priekšlikumu.

A.Poča . (LC). 8. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ierosina noteikt, ka šos līdzekļus var sagatavot. Tātad pieprasījumus sagatavo finansu ministrs noteiktajā kārtībā. Komisija piedāvā to aizvietot ar "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas ir saistīts ar nepieciešamību finansu ministram operatīvi rīkoties. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča . 9. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 10. — Juridiskā biroja priekšlikums, es atvainojos, Juridiskās komisijas priekšlikums. Noteikt īpašu kārtību Valsts prezidentes, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas un Valsts kontroles budžeta sagatavošanas procesā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Juridiskā komisija sagatavoja un iesniedza likumam "Par budžeta un finansu vadību" šo priekšlikumu, kurš paredz zināmu īpatnību valsts varas augstāko konstitucionālo orgānu budžeta finansēšanas kārtībai, jo atšķirībā no citām centrālajām valsts varas iestādēm vai ministrijām, tomēr jāveido šīm institūcijām — Valsts prezidentam, Satversmes tiesai, Augstākajai tiesai un Valsts kontrolei līdz ar Ministru kabinetu un Saeimu — nedaudz atšķirīga finansēšanas kārtība. Juridiskajā komisijā jau pagājušogad iesniedza šādu priekšlikumu, un arī pagājušogad tas tika noraidīts, bet joprojām Juridiskā komisija ir vienīgā institūcija, kurā arī faktiski tiek uzklausīts šo institūciju pārstāvis tad, kad mēs izskatām budžetu, tāpat kā Iekšlietu ministrijas pārstāvis. Un joprojām mēs sastopamies ar situāciju, ka nenotiek dialogs budžeta formēšanas periodā, ka Finansu ministrija tikai noziņo skaitļus šīm institūcijām tāpat kā jebkurai centrālajai iestādei vai ministrijai. Tomēr ir atšķirība starp Valsts prezidenta institūciju, Satversmes tiesu, Augstāko tiesu un Valsts kontroli, kuras darbība zināmā mērā prasa zināmu autonomiju, kuras darbībai ir nepieciešama zināma finansiāla autonomija. Un tādēļ mēs piedāvājam šādu saskaņotu, līdzsvarotu modeli, kur šīs institūcijas varētu iesaistīties dialogā ar Ministru kabinetu, ja nepieciešams, ar Finansu ministriju, un tādā veidā tomēr līdztiesīgi veidot savu budžetu, nodrošinot savu finansu autonomiju. Un līdz ar finansu autonomijas nodrošināšanu tā varētu nodrošināt ar savu praktisko autonomiju. Jo katram šīm valsts varas funkcionālajam orgānam Satversmē ir noteikti savi uzdevumi un savas funkcijas, un, ja tas finansu resursu dēļ nevar veikt savus uzdevumus un funkcijas, tad tas kļūst atkarīgs. Un atkarīgs tikai no viena, no tā, kas tur finansu maku. Tad veidojas situācija, kad presē apraksta problēmas ar valsts vadītājas transporta līdzekli, jo nevar iegādāties, tam nav pietiekamu līdzekļu, nākas lūgties katrai ārzemju vizītei vai braukšanai, vai uzņemšanai un tamlīdzīgā veidā. Un tajā pašā laikā beigu beigās šie līdzekļi tiek piešķirti no neparedzētiem izdevumiem, bet tas neveido normālu līdzsvarotu dialogu starp citiem valsts varas konstitucionāliem orgāniem un Saeimu un Ministru kabinetu. Juridiskā komisija izvirzīja šādu priekšlikumu un aicina to atbalstīt. Padies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 5, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča . (LC). 11. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Komisija atbalstīja arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir ar nr.12.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Komisija atbalstīja finansu ministra Bērziņa priekšlikumu, 13. pēc skaita.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Jā. Paldies! Komisija lūdz atbalstīt arī komisijas redakciju par likumprojekta papildināšanu ar vārdiem "un pašvaldību aģentūras", lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 15. — finansu ministra priekšlikums, tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzam atbalstīt arī 16. — ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzam atbalstīt 17. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Komisija neatbalstīja deputāta Urbanoviča, Deņisova, Mitrofanova, Jurkāna, Solovjova un Tolmačova priekšlikumu nr.18.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 43, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča . Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja 19.priekšlikumu, kuru iesniegusi deputātu grupa no frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Savukārt tika atbalstīts Saeimas Juridiskais birojs un tā 20.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 19. un 20.priekšlikumu.

A.Poča . Komisija neatbalstīja 21. — deputāta Urbanoviča, Deņisova un citu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . Savukārt atbalstu guva Saeimas Juridiskā biroja 22. un 23.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti šie priekšlikumi.

A.Poča . Kā arī lūdzam jūs atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 25. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, šoreiz atbalstu neguva komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzam atbalstīt 26. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Netika atbalstīts Juridiskās komisijas 27.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzam jūs atbalstīt 28. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzu jūs atbalstīt 29. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Un lūdzu jūs atbalstīt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas nosaka kārtību, kādā veidā stāsies spēkā normas, kas attiecas uz valsts un pašvaldību aģentūrām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"" ir izskatīti, un lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 24, atturas — 5. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Kā 1. ir deputātes Počas priekšlikums, kas komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . 2. ir deputāta Kalniņa priekšlikums, kas arī komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

A.Poča . Komisija atbalsta deputāta Sokolovska 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 4. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu par redakcijas precizēšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pierīt.

A.Poča . Komisija atbalstīja Juridiskā biroja 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Šoreiz neguva atbalstu deputāta Kalniņa priekšlikums — 7.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Līdzīgs viedoklis komisijai bija arī par deputāta Kalniņa 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad šeit ir šis pants, kur tiek iestrādāts jauns ekonomiskais mehānisms par atbalstu vai neatbalstu uzņēmējdarbībai. Šinī gadījumā, protams, mēs esam par to, ka šāds atbalsts nodokļa atlaidēm ir vēlams. Gadu atpakaļ mēs arī tādā veidā ierosinājām. Toreiz nostādne bija noraidoša, lai gan jau tajā laikā aprēķini rādīja, ka mēs dodam nodokļu atlaides par to summu, ko investē, tad pusotra gada laikā jau tas kompensēsies ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālā nodokļa, uzņēmuma ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa papildu pienesumu valsts un pašvaldību budžetos. Tāpat daudzi citi pozitīvi momenti šajā ziņā, ieskaitot pat, ka tas palīdzēs legalizēt peļņas reālo patieso fiksēšanu grāmatvedībā un tā joprojām.

Mūsu 8. priekšlikumā ir arī otra daļa, kas varbūt ir jauna, salīdzinot ar iepriekšējo, un šeit rēķins ir vienkāršs. Tātad dot lielāku atlaidi tiem, kas rekonstruē, tiem uzņēmējiem, kas veic jaunu katlumāju celtniecību vai rekonstruē vecās katlumājas, kurās kurtuves tiks piemērotas vietējā kurināmā sadedzināšanai — koksnes atliekas, kūdra — un šī atlaide varētu būt 80% apmērā. Kāpēc šāds priekšlikums? Es domāju, daudziem tas ir skaidrs — mūsu īpatnība Latvijā, un, kā rāda, piemēram, asociācijas "Latvijas koks" aprēķini, tad šobrīd ik gadus Latvijā zāģmateriālu ražošanā un saplākšņu ražošanā veidojas atlikumi 3,4 miljonu kubikmetru apjomā. No šiem 3,4 miljoniem šķeldai var aiziet 1,2 miljoni. Paliek 2,2 miljoni kubikmetru, kas var tikt izmantoti kā siltumenerģiju nesošs un vienmēr atjaunojošs resurss. Tāpēc šeit arī neizgudrojiet varbūt jaunus velosipēdus šajā ziņā. Ņemot vērā ilggadīgo praksi, kas ir Zviedrijā, citās Skandināvijas valstīs, arī Vācijā, tātad saimniekošanas likumdošanā iet pretī tiem, kas veicina šo vietējo resursu izmantošanu kā enerģētikas avotu, samazinot attiecīgi importu akmeņogļu veidā, mazuta veidā un tā tālāk.

Otrs pluss, ja mēs ejam uz šo, tātad mēs iegūstam arī papildu ienesīgumu mūsu zāģmateriālu ražotājiem, jo viņi kļūs konkurētspējīgāki un viņi šos atlikumus var realizēt par kaut kādu zināmu cenu. Tas ir labs ekonomiskais instruments, lai problēmu sāktu iekustināt. Ir mums Latvijā arī prasmīgi šo kurtuvju projektētāji, ražotāji, un ar to mēs sabalansētu, protams, arī importa un eksporta bilanci, tāpēc mūsu priekšlikums ir arī ne vienkārši dot atlaidi, teiksim, šajā gadījumā 50% apmērā, bet tiem, kas ar šo specifisko darbību nodarbojas, līdz 80%. Iespējams, ka šodien arī šis balsojums nenotiks pozitīvi, bet, kā rāda pieredze, kaut kur ar gada nobīdi tas tiešām var sākt pakāpeniski realizēties. Bet lūdzu arī atbalstīt jau šoreiz šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kolēģa Kalniņa priekšlikums ir aktuāls, reāls, un tas palīdzēs pacelties, attīstīties daudziem Latvijas Republikas uzņēmumiem. Veicot remontus vai rekonstrukcijas, uzņēmumi saņem slavenos mūsu banku kredītus, tie ir no 14 līdz 20% gadā, plēš, cik vien var. Tādā veidā uzņēmējs pie mūsu smagās konkurences, pie mūsu smagām attiecībām, jo ir pazaudētas ārvalstu eksporta pozīcijas, vai var veiksmīgi strādāt? Strādāt veiksmīgi nevar, jo nodokļu lielā nasta, procentu uzrēķini viņu noved ļoti biežās situācijās pie bankrota. Valsts pie tādas situācijas nesaņem neko, toties maksā bezdarbnieku pabalstus. Ja valsts rūpējas par Latvijas Republikas uzņēmumiem, tad ienākumu nodoklis ir jāsamazina 50 vai pat dažos gadījumos 100 procentu apmērā. Jāņem piemērs no Latvijas Republikas pirmās brīvvalsts darbiem, un es ierosinu Arņa Kalniņa priekšlikumu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 30, atturas — 34. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu ar ierosinājumu nerīkot pārtraukumu Saeimas sēdē pulksten 10.30, bet turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz 12.30. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 34, atturas — 35. Turpinām izskatīt likumprojektu.

A.Poča (LC). 9. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums, komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Arī 10. — Kalniņa kunga priekšlikums — netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . Komisija noraidīja deputāta Kalniņa priekšlikumu, kas ir nr.11.

Sēdes vadītājs. Debates par šo priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi, Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, es aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (JP). Bērnu tiesību apakškomisiju lūdzu sanākt kopā Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pēterim Apinim.

P.Apinis (LC). Kolēģi no Saeimas apakškomisijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības likumprojekta izstrādei, mēs sanāksim pēc sēdes, tas būs jau vismaz pēc stundas, bet sanāksim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK telpās turpinās ziedojumu vākšana Lestenes brāļu kapiem. Uz šo brīdi ir fiksēti 18 ziedotāji, Saeimas deputāti, Rīgas domnieki un arī Saeimas darbinieki. 8 Saeimas deputāti no četrām frakcijām — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Tautas partijas, sociāldemokrātiem un "Latvijas ceļa". Kopīgā saziedotā summa patlaban ir 340 latu, ziedotāji ziedojuši no 5 latiem līdz 100 latiem. Lielākais ziedotājs ir Lejas kungs, kas viens pats ir ziedojis 100 latus. Aicinu arī turpmāk iesaistīties šajā visnotaļ nopietnajā pasākumā!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Informēju jūs, ka pulksten 10.30 Saeimas viesu zālē notiks Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde.

Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Romualdu Ražuku 45 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ainārs Šlesers, Dzintars Kudums.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates. Vārds debatēs deputātam Arnim Kalniņam par 11.priekšlikumu.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad pie 11.priekšlikuma mūsu priekšlikums ir izslēgt šo ceturto daļu. Un kāpēc? Tātad vispirms es gribētu izteikt komentārus par jaunieviesto terminu projektā "par atbalstītiem projektiem" jeb "atbalstāmiem projektiem". Šo priekšlikumu, kas arī iepriekš te pavīdēja, iesaku apsvērt un atteikties no tā, ko liek priekšā valdība, lai nesarežģītu vienkāršas lietas, jo ko nozīmē "atbalstāmie"? Es domāju, ka jāļauj ir saimnieciskās darbības tirgum sašķirot projektus, uzņēmējus, un viņi paši izlems, ko ražot, kādus pakalpojumus sniegt.

Otrs, ja būs tāda atbalstāmo projektu kategorija, tas nozīmē, ka valsts veidos institūciju, kas šādus atbalstāmos projektus šķiros atbalstāmos, neatbalstāmos.

Treškārt, šeit ir laba augsne iespējamai korupcijai. Un vēl liekas, ka Ekonomikas ministrija šobrīd cīnās ar rūpniecības stratēģijas izstrādi un pieņemšanu. Tāpēc diez vai šajā gadījumā tā ir domāts — Ekonomikas ministrijai uzkraut šo pienākumu, kas šķirotu atbalstāmos un neatbalstāmos projektus. Bet otra lieta, tātad šī norma, ka atlaidi saņemtu tikai investīciju projekti, kuri tiek apgūti trīs gadu laikā un kuri ir ar mazāk par desmit miljoniem latu. Domāju, ka šim viedoklim nekādā ziņā nevar piekrist. Tas nozīmē nevienādos saimniekošanas apstākļos nolikt Latvijas uzņēmējus. Nebūs godīga attieksme pret visiem uzņēmējiem, tas neveicinās konkurētspēju. Varbūt pat es, nu, pieņemu, es negribētu tā teikt, ka tas tiek veidots kaut kādas šauras ekonomiskās grupas interesēs. Otrkārt, mēs liekam šķēršļus mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Nu, kā zināms, tā ir labākā augsne, lai mums veidotos sabiedrības vidusslānis, sabiedrības mugurkauls.

Treškārt, šī norma neveicina arī racionālu kooperēšanos starp maziem, vidējiem uzņēmumiem, no vienas puses, un lieluzņēmumiem, no otras puses, kur sadarbības rezultātā daudz ko pirmie, mazie, var saražot priekš lieluzņēmuma. Arī uzņēmēju asociācija vai rūpniecības konfederācija, tajā skaitā arī Tautsaimniecības padome pie Ekonomikas ministrijas — šādu projektu es neesmu dzirdējis, ka būtu apspriedušas un apsvērušas.

Man beigās rodas tāds paskarbs secinājums. Balsojot par šo normu, mēs balsosim par sava veida valsts reketu pret vidējiem un mazajiem uzņēmējiem. Es nosacīti varētu teikt, ka viena trešdaļa ir šie lielie uzņēmēji, kas pretendē uz investīcijām virs 10 miljoniem latu, un divas trešdaļas ir šie mazie un vidējie. Pat jaunas instrumentu rūpnīcas uzbūvēšana prasa tikai kādus 3 miljonus dolāru, un es domāju, ka šādas normas ieviešana likumdošanā par atbalstu vienai kategorijai un neatbalstu citiem, var būt pat pamatā Latvijas uzņēmējiem, kas pārstāv mazos un vidējos uzņēmējus, nebūtu pieņemama. Es lūdzu balsot par manu priekšlikumu un izslēgt 4. daļu. Tā nav loģiska.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Piedāvājums, kas šobrīd ir uzņēmumu ienākuma nodoklī, valdībā ir pirmais solis investīciju piesaistē. Jāatzīst, šobrīd pasaulē neapšaubāmi valda konkurence nodokļu atvieglojumu jomā, lai piesaistītu investīcijas. Ir sākusies sacensība par labāku noteikumu piedāvāšanu lielajiem investīciju projektiem. Protams, šim aspektam, šai sacensībai ir otras ļoti negatīvās sekas, jo sevišķi īstermiņā, tās ir fiskālās sekas. Nešaubīgi, lietojot plašu atlaižu loku, samazinās fiskālie ieņēmumi vismaz pirmajā periodā. Tāpēc valdība šobrīd piedāvā spert pirmo soli, runājot par nopietniem, lieliem investīciju projektiem, jo jāatzīst, Latvijā tomēr desmit gadu laikā praktiski projekti, kas ir vērsti, teiksim, 10 miljonu latu investīcijām, jauni projekti gandrīz nav sastopami, un tie ir ļoti svarīgi, lai veicinātu Latvijas eksporta spēju, jo Latvijas tirgus ir ļoti mazs. Šeit ir ņemtas vērā arī tās negatīvās tendences, kas bija saistībā ar pirmo likumu, kas bija par ārvalstu investīciju atbalstu. Jo tanī likumā tika dalītas investīcijas ārvalstu un vietējās, teiksim, kapitāla izcelsme tika dalīta pēc vietas. Jaunajā likumā būtiskā atšķirība ir tā, ka valdība piedāvā nedalīt kapitālu ārvalstu, vietējā vai kādā citā, izvirzot vienādus noteikumus.

Otra lieta, turpinās debates par to, lai atbrīvotu vai samazinātu šo nodokli arī investīcijām, bet jāatzīst, šim lēmumam ir otra daļa, tas ir, fiskālais īstermiņa efekts. Ejot uz būtiskiem atvieglojumiem tālāk investīcijās, un es domāju, ka to valdība arī tālāk darīs, piemēram, šobrīd būtu jāsamazina izdevumi citos posteņos apmēram par 40 miljoniem latu. Igaunija šo ceļu iet, spējot samazināt ļoti radikāli, ļoti nepopulāri izdevumus daudzās sfērās — gan izglītības, gan citās jomās, un tad šis solis ir attaisnojams. Debate par to tiks turpināta, es aicinātu atbalstīt šo te pirmo soli, jo, piemēram, šis likums noteikti attieksies uz jauno celulozes rūpnīcu, ja tāda būs celta, arī vidējam un mazajam biznesam būs šīs te iespējas, un valdība turpina debates ar uzņēmējiem, uzņēmējsabiedrībām par tālāku klimata uzlabošanu investīciju veicināšanai, jo, protams, arī tikai tādā veidā ir iespējams panākt budžeta ieņēmumu palielināšanos vidējā un ilgtermiņā.

Jāsaka, ka ir vērojamas pozitīvas tendences. Piemēram, analizējot uzņēmumu ienākumu nodokli, šogad par pagājušo gadu atskaitījumi amortizācijai kopumā ir palielinājušies apmēram 3 reizes. Tas nozīmē, ka investīcijas uzņēmējdarbībā pieaug, un šī tendence ir ļoti pozitīva.

Es aicinu atbalstīt valdības piedāvāto risinājumu šobrīd un diskutēt tālāk par tālākiem soļiem uzņēmējdarbības un investīciju klimata uzlabošanai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča . (LC). (Kaut ko pasaka bez mikrofona.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 11. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 31, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča . Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums nr. 12. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Netika atbalstīts 13. priekšlikums, ko iesniedza deputāts Kalniņš.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

A.Poča . Atbalstu neguva 14. — deputāta Kalniņa iesniegtais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Un arī 15. priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Poča . Komisija atbalstīja finansu ministra Bērziņa priekšlikumu, kas ir tabulā ar numuru 16.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Līdzīga attieksme bija arī pret 17. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tātad ierosina jums atbalstīt 18. priekšlikumu par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 16, atturas — 11. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Minētajam likumprojektam kā pirmais ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — neizdarīt grozījumus 1. panta pirmajā daļā. Un konkrēti tas nozīmē, ka neizslēgt no šobrīd ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem būves. Pēc ilgām diskusijām komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Nekustamā īpašuma nodoklis ir viens no nodokļiem. Iepriekš gāja runa par citiem nodokļiem, bet tendence ir visiem šiem nodokļu grozījumiem aptuveni vienāda. Jo ar katru nodokļa grozījumu, ko šodien Saeima pieņem un ko pieņēma saistībā ar šīgada budžetu gada sākumā, arvien samazinās tā nodokļu daļa, ko maksā uzņēmēji, un arvien pieaug tā nodokļu daļa, ko maksā iedzīvotāji, arī jūs, šeit zālē sēdošie. Gala rezultātā budžetā samazinās ieņēmumi proporcionāli katram nodoklim un rodas sociāla rakstura problēmas ar bērnu pabalstu izmaksu, ar citiem jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldību budžetiem, un īpašuma nodoklis ir tieši viens no nodokļu veidiem, kas skar pašvaldību budžetus. Izdarot grozījumus šīgada budžetā, 130 pašvaldībām valdošā koalīcija neatrada naudas resursus, lai kompensētu 778 000 latu prognozētos, bet neieņemtos, jo tika izdarīti grozījumi likumā: samazināts diferencētais īpašuma nodoklis lieliem uzņēmējiem no 4% uz 1,5%, maziem uzņēmējiem no 0,5% palielināts uz 1,5%. Šie 778 tūkstoši latu, no šīs pašas tribīnes gan Počas kundze, gan finansu ministrs solīja, ka varētu būt risinājums šai naudai, šī gada beigās un nākamā gada budžetā tā tiks iestrādāta. Reāli tas nenotika, jo gan Ministru kabinets, gan Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu noraidīja, reāli nākamajā gadā, salīdzinot ar šo gadu, vēl 30 pašvaldībām samazinās ieņēmumi, saskaitot abus nodokļus — gan ienākuma nodokli, gan nekustamā īpašuma nodokli, vēl 30 pašvaldībām ir mīnus zīme.

Ko tad saka pašvaldības? Gulbenes pilsētas dome. Šie grozījumi par būvēm ir viens no ieņēmuma avotiem šai pašvaldībai. Nākamajā gadā šis nodokļa ieņēmums samazināts par 35,4%. Bet cienījamie koalīcijas deputāti jau ir iebalsojuši, ka aiznākamajā gadā no 2002.gada 1.janvāra nodoklis nekustamam īpašumam nebūs 1,5% , bet 1%. Un 2002.gadā šis nodoklis samazināsies par 50%.

Ludzas pilsētas dome. Nekustamā īpašuma nodoklis par būvēm. Ieņēmumu bāze SIA "Latvijas propāna gāze", privatizējamā akciju sabiedrība "Latvenergo", privatizējamā akciju sabiedrība "Latvijas nafta", valsts akciju sabiedrība "Latgales ceļi", šie lielie uzņēmumi bija tie, kas veidoja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus šai pašvaldībai, arī šie ieņēmumi samazināsies šo grozījumu rezultātā. Jāsaka, ka attiecībā par nekustamā īpašuma nodokli vēl ir interesanta tendence ar šo būvju izslēgšanu, nekustamā īpašuma nodokļa lielākais uzsvars tiek likts atkal uz iedzīvotājiem, nevis uz uzņēmējiem. Jo tiem uzņēmējiem, kam ir būves, šis nodoklis tiek noņemts. Es saprotu, ka liberālām partijām ir nostāja darīt visu iespējamo, lai samazinātu to nodokļu slogu, kas gulstas uz uzņēmēju. Bet tad nedomājiet, ka būs iespējams atrisināt tās samilzušās sociālās problēmas, kas ar katru gadu pieaug. Vienu gadu mēs atliekam bērnu pabalstu izmaksu, otru gadu, un tagad vēl būs trešais gads, ja? Atliksim arī tagad, jo vienkārši nav naudas. Aicinu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kāpēc tiek izslēgts vārds "būve"? Spēkā esošā redakcija ir pilnīga un nepārprotama. Ja veicam izmaiņu, ko ir ierosinājusi valdība, tad šiem ļoti zinošajiem cilvēkiem uzdodu jautājumu: lidlauka skrejceļš vai pievedceļš — vai tā ir ēka vai būve? Skrejceļš. Kādā veidā to var nosaukt par ēku? Gāzes degvielas cauruļvadi, ūdensvadi vai kanalizācijas vadi. Vai tad tie arī ir ēkas? Osta, kur iebrauc kuģis un pietauvojas. Vai tā arī ir ēka? Protams, tikai būves. Degvielas vai gāzes cisternas, ieraktas zemē vai virs zemes. Vai tās arī var nosaukt par ēkām? Pazemes un virszemes daudzstāvu stāvvietas automašīnām, kā arī stāvlaukumi. Vai tad tos arī var nosaukt par ēkām? Sporta stadions, golfa laukumi, tenisa korti, parki pērkamie, tās arī nav ēkas. Izpriecu visdažādākie aprīkojumi, tie ir karuseļi un citi. Tās arī nav ēkas. Tirgus laukumi. Arī tā nav ēka. Mums vienmēr rada izbrīnu, ka mūsu Ministru kabinets Saeimai piespēlē visdažādākās izmaiņas, kurām ir ļoti tālejoši nodomi. Un arī risinājumi. Un galvenais risinājums: ir noteiktu cilvēku grupas, lai varētu izvairīties no nodokļu maksāšanas. Šie priekšlikumi ir iestrādāti speciāli, lai turīgi cilvēki nemaksātu nodokļus. Tā ir tiešā korupcija. Tāpēc nav jāveic nekādas izmaiņas un ir jāatbalsta mūsu priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Pirmkārt, cienījamie kolēģi, es pārteicos. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tādējādi pašvaldību budžetiem netiek noņemta nauda, un tā nauda nav tik liela, lai radītu problēmas šodien par šīm ar nodokli apliekamajām būvēm, lai tās saglabātu. Nedomājiet, ka tas miljons, kur valdošās koalīcijas katrs deputāts 15 tūkstošus sadalīja pašvaldībām, ir pietiekami, lai kompensētu to naudas masu, kas šā gada budžetā 778 tūkstoši latu 130 pašvaldībām netika kompensēti un netiks kompensēti nākamajā gadā.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Protams, te ir tādi jautri izsaucieni par šīm lietām. Bet iedomājieties sevi uzņēmēja personā! Un šeit es gribu pievest vienkāršu nesaisti. Tikko mēs pieņēmām grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Un tur ir teikts, ka šīs lepnās investīcijas tātad var būt ēkās un būvēs, ēkās un būvēs, un tas ir vairākkārt uzsvērts tajā likumā. Tātad, ja es investēju, tad man rodas kaut kāds īpašums arī būvēs. Un vai tvertnes, piemēram, cauruļvadi, pazemes krātuves vai tā tālāk nav tāds pats īpašums kā ēka virs zemes, ja tās ir nepieciešamas ražošanai un tā tālāk? Tā ka tīri no ekonomiskā viedokļa šeit neizpratni radīs uzņēmēju vidū, ka dod priekšroku vienai uzņēmējgrupai, kura saistīta ar šādām būvēm, bez kurām nevar iztikt. Un otra uzņēmējgrupa, kas iegulda investīcijas, kur tehnoloģiski šādas būves nav vajadzīgas. Tāpēc tīri no ekonomiskā viedokļa nav pamatoti šīs būves nošķelt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā... (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 35, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča . (LC). Nākamais priekšlikums ir deputātes Annas Seiles priekšlikums, kas arī ir attiecināms uz šo pašu 1.panta pirmo daļu, kur Anna Seile lūdz precizēt, kādas tieši būves nebūtu apliekamas ar nekustamā īpašuma nodokli. Arī šo priekšlikumu pēc ilgām diskusijām komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 24, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča . Nākamais ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums — 3. priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Tika atbalstīts arī finansu ministra Bērziņa 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . Netika atbalstīts arī 6. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 7. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par likumprojekta 4.punkta ceturtās daļas redakciju. Netika atbalstīts pilnīgi identisks, bet ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Vienlaikus es jums visiem deputātiem lūdzu paņemt šodien izdalīto atsevišķo lapu, kas attiecas uz grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", par ko, lai pilnībā precizētu redakciju un lai pilnīgi viennozīmīgi saprastu, kādi reliģisko organizāciju nekustamie īpašumi nav apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli, lūdzu tātad lemt un balstīties tieši uz šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Es šoreiz izmantošu izdevību, ka Saeimas plenārsēde ir pieslēgta radiotranslācijai un šodien to klausās ļoti daudzi iedzīvotāji. Un es gribētu tieši ar šo manu uzstāšanos debatēs pielikt punktu jautājumam par to, vai bija paredzēts un vai šobrīd valdība un arī parlaments gatavojas aplikt reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu ar nekustamā īpašuma nodokli. Es gribētu ienest skaidrību šajā jautājumā tāda ziņā, ka priekšlikumi par to, ka reliģisko organizāciju nekustamais īpašums, kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā, bet kuru izmanto reliģiskajā darbībā, tas ir, kulta celtnes, tas ir, tie ir dievnami, tās ir kapsētas, tās ir citas rituāliem, reliģiskiem rituāliem nepieciešamās celtnes, kā arī tos nekustamos īpašumus, kurus neizmanto saimnieciskā darbībā, tās ir zemes, kuras netiek apstrādātas, tās ir ēkas un būves, kuras izmanto labdarības mērķiem, vai tās ir ēdināšanas virtuves, vai tās ir, kā mēs sakām, veco ļaužu patvēruma telpas, vai tās ir tās, kurās tiek tirgoti reliģiskiem rituāliem nepieciešamie priekšmeti, kā arī garīgos seminārus, tātad mācību ēkas, kurās tiek sagatavoti reliģiskie, tātad garīgie darbinieki, nevienu no šiem nekustamiem īpašumiem nebija paredzēts aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli. Tikai pavisam neliela daļa, tā daļa, kura tiek izmantota saimnieciskā darbībā un kurā notiek atbilstoši citiem likumiem uzņēmējdarbība, kur tad arī atbilstoši vispārējai kārtībai būtu nodoklis jāmaksā. Šie priekšlikumi bija valdības sagatavoti un iesniegti, šie priekšlikumi pirmajā lasījumā jau bija atbalstīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un arī šobrīd es lieku priekšā tātad deputātiem atbalstīt šos priekšlikumus. Un, lai būtu skaidrība, es atļaušos nocitēt pilnīgi precīzu šī likuma panta redakciju. Tātad: "Ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikti reliģisko organizāciju nekustamie īpašumi, kurus neizmanto saimnieciskajā darbībā. Attiecībā uz reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu par saimniecisku darbību nav uzskatāma arī tā izmantošana labdarībai un sociālajai aprūpei, kā arī Reliģisko lietu pārvaldē reģistrēto garīgā personāla mācību iestāžu darbība." Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Sākam izskatīt pavadošo dokumentu 2001.gada budžeta projekta izskatīšanai. Man ir skumji, kārtējo reizi mūsu Latvijas valsts iedzīvotāju intereses atstātas bez īpašas gādības. Valdība 2001.gada beigās ieplānoja ārējo un iekšējo parādu palielināt 720 miljonu apmērā. Kura Latvijas Republikas iedzīvotāju paaudze atmaksās šos gigantiskos, protams, priekš Latvijas, parādus? To norāda dokumenta nr.690 10.pants. Šoreiz es domāju, ka premjerministrs Bērziņa kungs atzīs šo ciparu, kuru viņš neatzina Latvijas televīzijā. Galvenos budžeta rādītājus vajag zināt arī premjerministram. Prātīgiem cilvēkiem prātā tik tiešām nenāk radīt parādus. Parāds — tā ir negatīva parādība, un jo vairāk, ja mēs vēl iegādājamies, atvelkam sapuvušus kuģus Rīgas ostā un pēc tam par viņiem maksājam miljonus. Vēl nezinām, kā beigsies "Lattelekom" tiesa. Varbūt arī tur būs vraks uz kādiem 200 miljoniem latu. Un vēl, kas notiks ar stikla kalnu, kad uzliksim iedzīvotājiem slogu 90, 110 miljonu apmērā? Tā varam ietikt miljardieru klubā. Tikai parādu. Diemžēl tāda ir Latvijas nepatīkamā šī diena un arī nākotne. Ir jālāpa budžets. Oriģinālu risinājumu valdībai nav. Kā ir, tā būs — kā viens no mūsu bijušajiem kolēģiem pateica. Visām ministrijām palielināta izdevumu daļa. Nav aprēķināts reāli iespējamais finansējums. Uz valsts parāda tiek finansētas karšu izgatavošana, gaisa kontrole, strukturizācijas, pārstrukturizācijas, nu un, protams, šiki remonti, un izdomātas jaunas pozīcijas. Diemžēl viss tas novedīs pie bēdīga finiša. Beigsies dzīve uz nebēdu, un tad meklēsim kārtējo vaininieku. Tā kā melnu kaķi tumšā telpā tur, kur viņa nav. Kas tiek darīts? Budžeta ieņēmumu daļa uzlikta uz vidējo un mazo uzņēmumu pleciem, zemniekiem, pensionāriem, maznodrošinātajiem. Galvenais ienākumu avots no Latvijas Republikas iedzīvotājiem — izspiest, kā vien var, vairāk naudas nodoklī, nodoklī un vēlreiz nodoklī. Un visdažādākie maksājumi par jebkuru klerka izziņu, zīmoga uzspiešanu vai parakstu. Latvijas Republikas iedzīvotāju ienākumi ir ļoti mazi, salīdzinot ar izdevumiem, bet vēl iedzīvotājiem ir jāmaksā par īri, uzturu, apģērbu, izglītību. Diemžēl valdība par to nedomā.

Cienījamie pozīcijas deputāti! Jūs aizmirstat solījumus vēlētājiem — palielināt bērnu pabalstus, palielināt pensijas, neatbrīvot lielos uzņēmumus no nodokļiem, neieviest abonentu maksu televīzijai un radio, necelt cenu elektroenerģijai, saņemt budžetā maksājumus no biržas un valūtas spekulantiem, sakārtot apdrošināšanas tirgu, lai tas nestu ienākumus valsts budžetā. To aizmirstat. Aizmirstat tautas interešu pārstāvēšanu un viņas uzplaukuma veicināšanu. Divu gadu laikā jūs moka domstarpības par amatiem, turpinās beztaupības režīma graujošā darbība, perināt jaunas institūcijas, superdārgie remonti, mašīnas, ārvalstu preču plaša iepirkšana, bezdarbs deviņu vai 14% apmērā, kā kurš to prot aprēķināt. Ļoti liels plānotais fiskālais deficīts 2000. un 2001.gada budžetā, iekšējais tirgus ir aizstāvēts tikai teorētiski. Lauksaimniecība kritiskā stāvoklī, noziedzība plaukst, kā arī narkomānija. Un tagad ir atrasta pozīcija, no kurienes mēs gribam papildināt valsts budžetu. Tas ir, aplikt reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu ar nodokli. Priekšlikums uzrakstīts virtuozi. Tiešām valdība vēlas sabalansēt budžetu uz reliģisko organizāciju rēķina. Ļoti oriģināli. Kas ir aprēķinājis, cik un kādi īpašumi ir jāapliek ar nodokli un ko viņi nesīs valsts kasē? Aprēķinu nav. Vai valdība par saviem līdzekļiem ir veikusi rekonstrukciju kaut vienā baznīcā, vai apmaksājusi svētbilžu remontu, atjaunojusi dievnamus vai uzcēlusi jaunus? Diemžēl tā nav. Viss tiek uzturēts, celts un restaurēts par iedzīvotāju sīkiem ziedojumiem, kurus viņi ziedo savām draudzēm. Reliģiskās organizācijas veic sīkus saimnieciskos darījumus, viņi ir spiesti to darīt, jo ir jāuztur dievnami un jāveic cita darbība, kura maksā ļoti lielu naudu.

Sēdes vadītājs. Ir laiks! (Starpsauciens: "Lai runā!")

L.Bojārs . Es vienu minūti!

Sēdes vadītājs. Vienu minūti, kolēģi. Piekrītat? Lūdzu, turpiniet!

L.Bojārs . Un dotajā laikā reliģiskās organizācijas pilda valsts funkciju, audzina jaunatni, pulcina iedzīvotājus uz garīgo atslodzi, jo klubi, tautas nami diemžēl mums ir slēgti vai pārvērsti naktsklubos, veic citu darbību cilvēku psihiskās un fiziskās veselības un morāles stiprināšanai. Un arī reitingu paskatieties: baznīca — plus 50,4, Ministru kabinets — mīnus 31,4, Saeima — mīnus 43,7, un Privatizācijas aģentūra slavenā — mīnus 62. Cik tas ir skumji un nepatīkami! Tāpēc es ierosinu šo finansu ministra Bērziņa ierosinājumu neatbalstīt. No baznīcas mēs nesaņemsim to, ko mēs vēlamies saņemt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Es netaisos tā kliegt, kā kliedza Leons Bojārs, bet es gribu ar jums parunāt. Un tādēļ es gribu uzdot pāris jautājumu. Varbūt arī cienījamais finansu ministrs Gundars Bērziņa kungs varēs Saeimai pateikt, cik viņš plāno ieņemt nodokļos no baznīcas īpašuma. Man interesē ciparos, lai viņš nosauc, vai tas būs 10 tūkstoši latu vai 100 tūkstoši latu.

Cienījamie kolēģi, jūs varat paskatīties. Nē, nu kaut vai, bet nu ir prognozes. Man interesē, cik ir. Es vēlreiz atkārtoju, Leiškalna kungs, jums kā kristīgam studentam vajadzētu arī aizstāvēt baznīcas intereses. Un mīlestība jāizsaka pareizā balsojumā. Un tādēļ es gribētu arī Prezidijam norādīt tādu jautājumu: kāpēc Počas kundze neiepazīstina ar mūsu frakcijas priekšlikumu, kas ir daudz radikālāks? Mēs piedāvājam saglabāt to pašu nodokļu sistēmu, kā bija līdz šim, līdz šā gada 31.decembrim, tas ir, ka visi baznīcas īpašumi netiek aplikti ar nodokli. Tikai tad vajadzētu arī balsojumā sākt ar šo, ja šis priekšlikums netiek atbalstīts, tad var runāt par Gundara Bērziņa priekšlikumu vai komisijas, jo citādāk iznāk pavisam pretējs mehānisms, ka tiek atbalstīts mazāk radikāls, un tad, protams, mūsu priekšlikums jau gandrīz vairs nav balsojams. Es lūgtu... nevajadzētu, te arī daži studenti no kristīgajiem vēlas uzstāties, ja grib, lai nāk no tribīnes.

Tāpat, cienījamie kolēģi, es vēlreiz aicinu: mēs neiegūsim no tā nekādus finansu ieņēmumus vai tas būs arī māņu finansu ieņēmums. Kaut vai, man liekas, daudziem būs patiešām kauns Ziemassvētkos skriet uz to baznīcu, vai arī, kad kārtējo reizi sūtīs no Aglonas bazilikas ielūgumus, varbūt arī baznīca pārdomās, kam sūtīt vai nesūtīt. Un tādēļ es aicinātu sākt ar mūsu balsojumu, ko mēs piedāvājam, radikāli atstāt baznīcai tajā pašā situācijā, kā bija līdz šim, un pēc tam sākt šķirot, vai klosterim, ja viņš lies sveces, ir jāapliek ar nodokli viņa zeme vai nebūs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Šoreiz es jūtu nepieciešamību izteikties. Kad runā pa radio vai pa televīziju, tad no desmit teikumiem var parādīt vienu — skaidrībai ir jābūt. Bojāra kungs, par valsts līdzekļiem ir atjaunota Aglonas bazilika, tas ir vēstures un kultūras piemineklis, un teikt, ka valstī neviens piemineklis nav atjaunots, nav godīgi.

Otrkārt, par reliģisko organizāciju īpašumu, es vienmēr esmu bijis pret iepriekšējo formulu, kura tiešām izputinātu lauku draudzes Kurzemē un Vidzemē, ja par zemi būtu jāmaksā. Es varu tikai izteikt apbrīnu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājai, kura tikās ar konfesiju pārstāvjiem, atrada šo formulu, un vēl lielākai skaidrībai gribu pateikt, ka baznīcu vadītāji ar šo formulu principā bija pazīstami arī pirms valsts svētkiem. Un šajā gadījumā es tiešām nezinu, cik daudz iegūs vai neiegūs budžets, bet svarīgs ir princips. Un, godātie kolēģi, būsim godīgi, ir reliģisko organizāciju īpašumi, kuros ir naudas mīšanas punkti. Vai arī šos neapliksim ar nodokli? Šajā gadījumā es personīgi, komisijā es neesmu apspriedis, šajā gadījumā es personīgi saku paldies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu parunāt par to lielo ieguvumu valsts budžetam, kas pašreiz tiek paredzēts no tā, ka atsevišķi nekustamā īpašuma veidi baznīcai aplikti ar aptuveni 200 tūkstošiem latu. Un es gribu jautāt, vai šis budžeta grozījums pavadošajos likumos ir tā vērts? Paskatīsimies uzmanīgi, šis pats nelaimīgais kuģis, par kuru daudz šeit politiķu zina aizkulises, kura vērtība ir 3,1 miljons ASV dolāru aptuveni, tas būtu 10% no šīs summas, ko mēs taisāmies iegūt, tikai 10%, tātad desmit reizes lielāks būtu ieguvums neuztaisīt šādu vienu afēru. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies uz "Latvenergo" 3 miljoniem, atkal varam izvērtēt, cik reizes? Ahā, 15 reizes! Mēs varam paskatīties uz G—24 kredītiem un tā tālāk. Mēs varam paskatīties uz Panteļējeva kunga teikto arī par to, ka "Latvenergo" lietā ir vēl 37,5 miljoni ASV dolāru afēra. Un tad izvērtēt, cik tas ir vajadzīgs. Es gribētu teikt, ka man ir prieks, ka valdības partijas atsevišķā gadījumā ir piekāpušās gan par šo labdarību, Počas kundzei gribētu paslavēt katrā ziņā sociālo aprūpi, par personāla mācību iestāžu darbību, bet tas nebūt neattiecas uz visu šo nekustamo īpašumu. Un uz kā rēķina mēs to gribam gūt? Reāli baznīca — tā ir draudze, tātad uz draudžu rēķina. Kur šī draudze ir trūcīgāka — laukos, tātad uz lauku draudžu rēķina. Valdības partijas ir parakstījušas un atbildējušas par zināmiem dokumentiem arī valdībā pirms šīs Saeimas vēlēšanām. Pirms šīs Saeimas vēlēšanām ir bijusi viena nostāja, tagad ir pavisam cita nostāja. Nu, kolēģi, es gribētu teikt, ka nav labi krāpt ne vēlētājus, ne draudžu locekļus, ne baznīcu. Es domāju, ka šeit par morāli vajag noteikti runāt. Mēs šādas apņemšanās neesam pildījuši, un arī pirms gada, kad šeit bija balsojums, mūsu nostāja bija tāda pati kā šobrīd. Mēs uzskatām, ka baznīcām šis nekustamais īpašums nav jāapliek. Varbūt kaut kad nākotnē, kad mūsu sabiedrība būs bagātāka, mēs to varēsim darīt, bet pašreiz tas nelielais ieguvums, šie 200 tūkstoši latu iet uz baznīcu jumtiem, uz atjaunotām baznīcām. Nu paskatieties, kas tā ir par summu visām baznīcām — 200 tūkstoši latu gadā. Vai tas ir tā vērts?

Es gribētu uzsvērt vēl. Mēs bieži runājam: lūk, vajag visiem vienādas iespējas uzņēmējdarbībā. Piekrītu, bet kāpēc tad mēs slēdzam tādus Eiropas Savienības līgumus, ka savus vietējos uzņēmējus, vietējos ražotājus nostādām sliktākā situācijā, nekā ir tie, kas importē pie mums iekšā produkciju?

Kolēģi, šo lietu mēs aizmirstam. Ārvalstu investoriem mēs dodam atlaides? Dodam atlaides. Paskatīsimies šī paša likuma 9.punkta 2.apakšpunktu, un ir labas atlaides, un pareizi dots pārejas noteikumos, kam tad tieši 2001.gadā. Tādām nopietnām organizācijām kā Latvijas bērnu fonds, Kinematogrāfistu savienība, dažādas sporta biedrības un to uzņēmumi, un tas ir vajadzīgs, bet kāpēc baznīcu strīpot ārā no šī saraksta? Vai tāpēc, ka viņi ir atļāvušies kaut ko teikt arī kritisku? Un mēs esam dzirdējuši Latvijas inteliģences apvienībā, ka par sociālo politiku baznīca runā kritiski, bet tai taču ir tiesības paust savu viedokli, savu draudžu locekļu viedokli. Vai tad mēs par to gribam atriebties? Ja gribam, tad es varu pateikt tikai to, ka plaisa starp valdības eliti un baznīcu pieaug tāpat kā plaisa starp valdību un sabiedrību. Vai to mēs gribam? Ja to gribam, tad balsojam par šiem priekšlikumiem. Es domāju, ka mums, valsts varai, nav jākļūst agresīvākai, tai nav jābūt nihilistiskai pret baznīcu, pret draudzēm. Un draudzes, kā jūs paši labi zināt, it īpaši laukos, kļūst nabadzīgākas. Es jums gribētu šeit nocitēt varbūt Antonam Seikstam vienu tādu mazu atbildi no Jāņa Pāvila II, pāvesta, kas arī ir katolis un viņa autoritāte: "Taisnīguma un sabiedrības solidaritātes ideāliem ir jāgūst virsroka pār tirgus interesēm un tiesībām." Vai tas notiks, tas ir jūsu rokās, godājamie deputāti! (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Mums šodien tiek dota iespēja pieņemt reti nepopulāru lēmumu — finansiāli izvērtēt cilvēciskās attiecības. Vairāku gadu garumā baznīca, atrodoties blakus cilvēkam viņa priekos un bēdās, izveidoja kontaktu, izveidoja savstarpējo sapratni. Mums, politiķiem, valdībai, parlamentam šo savstarpējo sapratni ar cilvēku joprojām diemžēl neizdevās izveidot. Un mums, šīs laicīgās varas pārstāvjiem, kuri neatrisināja šo visnotaļ būtisko jautājumu, šodien tiek dotas tiesības izšķirt garīgas varas pārstāvju nopelnus, ka viņi atrada iespēju šo jautājumu atrisināt.

Es domāju, ka uz šo jautājumu ir jādod atbilde, un atbildi var dot tikai katrs, izejot no personīgās pieredzes. Reti kurš no mums nepieder pie kādas no konfesijām. Man ir tas gods piederēt pie katoļu baznīcas, un es gribu pateikt, ka katoļu baznīca nav bagāta baznīca. Un katoļu baznīca dzīvo un strādā ar cilvēkiem, ar savām draudzēm, kas arī nav bagātas. Un tās tomēr šajos apstākļos atrod iespēju uzklausīt viena otru, un tā ir viņu bagātība.

Runājot par to, ar ko baznīca dzīvo, var droši vien pateikt vienu, un neviens no jums to neapstrīdēs, ka ienākumi lielāko tiesu sastāv no draudžu ziedojumiem. Un Latgalē lielākā tiesa no cilvēkiem tuvāko dažu desmitu gadu laikā sev nopelnījuši tikai sociālo pensiju, ne vairāk. Viņu ieņēmumi neļauj nopelnīt normālu pensiju pie tā, kas jau ir šodien. Un tomēr viņi atmet noteiktus naudas līdzekļus savas baznīcas pastāvēšanai. Tas ir pietiekami nopietns iemesls, lai mēs viņus uzklausītu.

Jā, mēs sakām, lai baznīca pastāv, lai viņa nodarbojas ar labdarību, lai nodarbojas ar apmācību, tur nodokļus nemaksās. Bet jautājums — no kurienes tai vispār radīsies līdzekļi papildus tam, ko dod šie nabadzīgie cilvēki, lai tā varētu šo labdarību veikt? Un šeit parādās arguments, ka mēs drīkstam ļaut tai nodarboties ar saimniecisko darbību, kur varētu pelnīt naudu. Un šeit ir Seiksta kungs, kurš pieminēja katoļu baznīcas vienu no posmiem — Aglonas baziliku. Es gribu pateikt, ka saistībā ar Aglonas baziliku, ka papildu valsts finansējumam, kas bija nepieciešams priekš atjaunošanas, pārējās katoļu baznīcas draudzes ziedoja naudu savu baznīcu uzturēšanai un atjaunošanai, nodrošināja Aglonas bazilikas atjaunošanu, un pēc tam pēdējos gados Aglonas bazilika dalās ar saviem ieņēmumiem, varbūt no 15. augusta saieta ieņēmumiem, ar draudzēm, kuras stāv blakus.

Domāju, ka mums nav tiesību šodien iejaukties jau izveidotā struktūrā, kura funkcionē, kura ir pozitīvi orientēta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Godīgi sakot, mani mazliet emocionāli stimulēja šodien runāt par šo jautājumu, par kuru nebiju cerējis runāt, Seiksta kunga teiktais. Šodienas budžeta likums par nekustamā īpašuma nodokli reliģiskajām organizācijām tika izmainīts pagājušās valdības koalīcijas laikā. Tas paredzēja, ka līdz 2000. gada 31. decembrim reliģisko organizāciju nekustamais īpašums netiek aplikts, un arī šodien tas vēl netiek aplikts ar nodokli. No 2001. gada 1. janvāra reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru izmanto reliģiskās darbības veikšanai, arī neapliks. Tā ir šodienas likuma redakcija. Grozījumi tātad paredz precizēt, kādus īpašumus neapliks. Precizē: labdarībai, sociālai aprūpei un reliģiskā personāla mācību iestāžu darbībai. Es atvainojos, Seiksta kungs, šeit nav Aglonas ģimnāzija, jo tā neveic personāla apmācību, bet veic jauniešu apmācību. Šeit nav svētdienas skolas, šeit nav vesela rinda izglītības iestāžu, kas šodien ir pie baznīcām, un tās jūs gribat aplikt ar nodokli.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, Kārli, tu arī esi no svētajiem... tāpēc jau semināru beidzi...Cienījamie kolēģi! Aglona, jā, tikai daļēji valsts iedeva līdzekļus remonta darbiem. Un tas tikai bija iedots tāpēc, ka bija Romas pāvesta vizīte Latvijā. Tāpēc iedeva Aglonas baznīcai! Un tā atmaksāšanās vilkās ļoti ilgi un ar lielām mokām, bet mēs aizmirstam ēnu ekonomiku, cienījamie kolēģi. 40% it kā esot apgrozījums no valsts budžeta. Vai tad tik tiešām tur mēs nevaram ievest kādu kārtību, un tas simtkārtīgi pārsniegs to, ko mēs gribam paņemt no svētās baznīcas. Un tagad pat! Kuģa vraks — 2,1 miljons. Mēs samaksāsim kaut kādiem neliešiem. Un arī tur ir vainīgi mūsu pilsoņi, kas to atvilka uz šejieni. Gribēja nezin kāpēc ievietot kaut kādu tur viesnīcu vai kaut ko. Tā kā redziet, naudas līdzekļus mēs izšķiežam kaut kur un kaut kam maksājam. Un ja mēs paskatāmies mūsu robežpāreju — 144 tūkstoši samaksā par telefonizāciju vienā robežpārejas punktā. Vai tad tā nav briesmīga summa? Vai nopirkt divus elektrokāriņus par 220 000, ka par tādu pašu summu var nopirkt trīs jaunas "Scania" ar visām piekabēm. Redziet, kur ir naudas summas, kur tās noplūst! Un tagad mūsu valdība grib paņemt naudu no mazaizsargātajiem un tiem, kas nevar pretoties. No tiem jau visvieglāk var paņemt. Nu lieliem uzņēmējiem neķeras klāt, jo tur ir diezgan problemātiski. Un tāpēc tā ir kauna lieta, pie kura mēs esam piegājuši, ka lāpīsim budžetu...

Sēdes vadītājs. Paldies, laiks!

L.Bojārs . ... ar baznīcas palīdzību, un es aicinu 7. priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es aicinātu tomēr runāt par lietu. Un šie vairāki priekšlikumi, kuri skar konkrēto pantu, tomēr manī izraisa zināmu neizpratni. Pirmkārt, kā es saprotu, tad šie priekšlikumi skar pašvaldības. Skar tās pašvaldības, kuras piesūtīja konkrētiem nekustamo īpašumu īpašniekiem paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu. Tātad pašvaldības būs tās, kas izlems jautājumu, kā piemērot šo normu. Un, ja šajā normā ir minēta labdarība, sociālā palīdzība, izglītība un ja šī norma tiks piemērota no labas gribas, tad it kā nebūtu nekādu iebildumu pret to balsot. Bet, ja šī norma netiks piemērota no labas gribas un tā, kā likumdevējs to ir vēlējies, ja pašvaldībai būs cita izpratne par šo normu, tad mēs varam nonākt diezgan lielās jukās.

Katrā ziņā tas, ko mēs šobrīd darām, manā skatījumā ir mēģinājums piespiest baznīcu komercializēties. Tas ir mēģinājums piespiest baznīcu komercializēties, un baznīca būs spiesta attīstīt ar šo priekšlikumu, ko iesaka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, komercdarbību un būs spiesta iesaistīties tādā apritē, kas viņai vispār nav tradicionāla. Es tā to saprotu un es tā to redzu. Varbūt ka mana izpratne šajā jomā ir vienpusēja.

Bet es gribu jautāt šī priekšlikuma gatavotājiem tikai vienu lietu: "Ko jūs, kolēģi, saprotat ar vārdu īpašums?" Es ar vārdu "īpašumi" saprotu arī to, ka nesaraujami ar šo vārdu ir savienojams vārds "pienākumi". Un, lai šo īpašumu uzturētu, ir jāpilda pienākumi. Pienākums gan šo īpašumu uzturēt tādā kārtībā, lai nebirtu apmetums, uzturēt tādā kārtībā, lai tas regulāri būtu nodrošināts ar siltumu, uzturēt tādā kārtībā, lai šis īpašums iekļautos vismaz pilsētas vai pagasta arhitektoniskajā vidē. Kas tam visam ir vajadzīgs? Tam visam, protams, ir vajadzīgs, lai realizētu šo pienākumu, ir vajadzīga nauda. Kur baznīca ņem naudu? Un te atkal es gribu vaicāt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai: kur to naudu ņem baznīca, no kurienes? No ziedojumiem, no draudzes. Jūs domājat, ka šobrīd mūsu sabiedrība ir tik bagāta, ka draudzes spēj segt tos izdevumus, kas ir nepieciešami n—to tūkstošu kubikmetru gaisa piesildīšanai, kas ir nepieciešami baznīcu atjaunošanai. Tas, ko šobrīd dara valsts, palīdz baznīcai ar budžeta likumu un šur tur palīdz arī atjaunot šīs arhitektoniskās vērtības, protams, tas ir labi. Bet tas, ko mēs darām ar šo grozījumu, manā skatījumā ir mēģinājums piespiest baznīcu komercializēties. Es negribu, ka pie baznīcām būtu kazino vai pie baznīcām būtu valūtas maiņas punkts, kur šur tur jau mēs to esam redzējuši. Un, ja Finansu ministrijas ierēdņi neprot pamatot un neprot paskaidrot elementāras lietas, tad, es atvainojos, par šādu priekšlikumu es nevaru balsot, un es balsošu noteikti pret.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Es domāju, ka tūlīt potenciālais Rīgas mērs nāks un skaidros komisijas un ministrijas viedokli, kā varēs iekasēt nākotnē šo naudu pašvaldības, kā pašvaldības to risinās, cik lieli ieņēmumi. Tas viss labi.

Es atceros vienu vēl nesenu gadījumu Rīgā, Baznīcas ielā, kur ir luterāņu draudze. Un tur parasti staigā veca sieviņa ar tādu lielu kārbu apkārt. Viņa pieiet pie mašīnām. Un, ja nav paspējuši policisti noķert, tad vismaz viņa pienāk. Un mēs parasti ar viņu parunājam, un viņa saka: "Redziet, es savācu ziedojumus, un, redziet, mēs esam ielikuši tur restītes logos baznīcai, mēs darām daudzko!" Protams, es domāju, ka varbūt baznīcai būs jālūdzas pēc šā lēmuma, ko mēs šodien akceptēsim. Vairāk lai šīs sieviņas staigā apkārt, lūgdamas ziedojumus. Tikai, es vēlreiz saku, tad, kad būs atkal Ziemassvētku dievkalpojumi, es nezinu, kur būs acis jāliek Prezidija locekļiem un pārējiem kolēģiem, kas tur ieradīsies. Jo gan jau atkal ieradīsies palūgt Dieviņu. Un varbūt, protams, tad iemetīs arī ziedojumu kastītē kādu artavu. Bet es uzskatu, ka mums varbūt kā deputātiem tas nav jādara tādā formā, bet jāpieņem ir loģiski likumi. Un šinī gadījumā es aicinātu vismaz tuvākajā laikā baznīcas īpašumus neaplikt ar tādiem nodokļiem. Un es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un cienījamā finansu ministra, mūsu Bērziņa kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Rihards Pīks.

R.Pīks (TP). Godājamie kolēģi! Un šajā gadījumā arī radioklausītāji! Es gribētu vērst uzmanību, varbūt aiz neuzmanības Rasnača kungs un Bojāra kungs ir kļūdījušies. Viņi ļoti labi runāja, ka nevajag akceptēt šo ilgi diskutēto, ar konfesiju vadītājiem meklēto risinājumu, ko finansu ministrs ierosina un precizē komisija. Bet viņi aicina nebalsot par šo. Tātad atstāt spēkā esošo. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē ar 2001.gada 1.janvāri aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli visu reliģisko organizāciju īpašumu. Tātad jūs to aicināt, Bojāra kungs un Rasnača kungs? Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš.

I.Kalniņš (TB/LNNK). Godājamie kolēģi! Pīka kungs mums nupat notēloja situāciju, no kuras kļūst skaidrs, ka ir baznīca iedzīta zināmā strupceļā, jo, ja nenobalsos par vienu no piedāvātajiem priekšlikumiem, tad jūs tiksit aplikti ar visiem nodokļiem.

Manuprāt, parlaments nevar šo jautājumu izlemt pēc būtības, jo mums nav zināmi divi eksakti lielumi. Pirmais, kādi ir baznīcas ienākumi no saimnieciskās darbības. Un otrais, kādas finanses ir nepieciešamas, lai baznīca varētu sevi uzturēt pie dzīvības. Man šķiet, ka sen būtu laiks izmest no Satversmes to augstprātīgo un jezuītisko frāzi, kas skan: "Baznīca ir atdalīta no valsts." Tas nozīmē, ka arī cilvēki ir atdalīti no valsts.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka mums ir 7., 8. un 9. priekšlikums. Un arī 9.priekšlikums būs jābalso. Mēs katrā ziņā pieprasīsim to balsot. Un tāpēc nevajadzētu pašreiz uztraukties, ka varētu izveidoties tāda situācija, kā Pīka kungs norādīja, jo šajā 9.priekšlikumā ir arī runāts par garīgā personāla mācību iestāžu darbību, sociālo aprūpi, labdarību, ka tādā gadījumā tas nebūtu, ka tas notiktu tādos īpašumos, tad nevajadzētu aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli. Tā ka šeit viss ir kārtībā. Aicinātu izšķirties pēc pārliecības, vai mums tiešām šajā vispārējā nabadzībā ir nepieciešams likt nekustamā īpašuma nodokli, kura vērtība varētu būt apmēram 200 000 latu šajā gadā, ko iekasēs nodoklī baznīcām. Es domāju, ka pilnīgi nē, jo tas ir nodoklis draudzēm.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es kategoriski protestēju pret atsevišķu mūsu draugu un kolēģu tendenci nostādīt valsti pret baznīcu vai tendenci nostādīt Saeimu pret baznīcu. Šis likumprojekts tikai saskaņo to, kas ir Latvijā jau sen noticis. Dīvainā kārtā ar visiem nodokļiem tiek apliktas medicīnas iestādes, izglītības iestādes, nabago patversmes un viss pārējais. Sakārtota sistēma, un mēs netaisāmies aplikt ar kādu nodokli to baznīcas darbību, kas ir viņas pamatdarbība. Diemžēl mums visiem ir diezgan labi zināms, ka uz baznīcas lielajām zemēm šur tur ir gan naudas mijēju kantori, gan azartspēļu kantori. Un tas nav nevienam noslēpums, un nebūtu iemesls šīs vietas, šīs zemes neaplikt ar tiem nodokļiem, kas viņiem pienākas. Un ir pilnīgi kategoriski jānorobežojas no šādām kustībām un šādām darbībām, kas, izmantojot Latvijas radioklausītāju nesapratni, mēģina nostādīt Saeimas reālu finansiālu darbību pret tiem cilvēkiem, kas ir ticīgi un kurus var iespaidot. Godātie kolēģi, tas nav vērsts pret baznīcu. Un es to vēlētos teikt arī Latvijas radioklausītājiem — ne mazākā mērā ne. Tas ir vērsts tikai uz visas Latvijas sistēmas sakārtošanu. Mēs balsosim tā, kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir lēmusi un kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja ir jau vienojusies ar Latvijas konfesiju vadītājiem.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Pirmā lieta, ko es gribētu Rasnača kungam noteikti minēs, ka tas nav Finansu ministrijas priekšlikums. Tas ir valdības priekšlikums, kas ir vienprātīgi akceptēts valdībā, kurā ir arī jūsu ministri, un vienprātīgi guvis atbalstu.

Otra lieta. Šīs sarunas ar reliģiskajām organizācijām šogad ilga apmēram pusgadu, jo jūs varat redzēt blakus iepriekšējo redakciju, kas ļoti stingri paredz aplikt šos te reliģisko organizāciju īpašumus. Rasts šis kompromiss par to, ka netiek apliktas šīs atsevišķās lietas, un ļoti precīzi arī iepriekš Apiņa kungs minēja, ka valsts, cienot pašvaldības, par saviem visiem īpašumiem maksā, par skolām, slimnīcām maksā pašvaldībām.

Un trešā lieta, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir pašvaldību nodoklis, un savā ziņā, mēģinot visus jautājumus atrisināt pašvaldību vietā, tas ir, manuprāt, arī balsojums par neuzticību pašvaldībām, ka tas nevienu jautājumu nespēj atrisināt. Pašvaldībai ir tiesības dot jebkuras atlaides. Šis nodoklis ir pašvaldību, un arī citos gadījumos viņi to var darīt. Šeit neiet runa par naudu, vai no baznīcas iegūstam. Jūs dzirdējāt summas, kas tiek minētas. Šeit ir runa par principu izlīdzināšanu, teiksim, saistībā sevišķi ar uzņēmējdarbību. Jo šobrīd, teiksim, ir pašvaldības, kur reliģisko organizāciju īpašumi sastāda 25% lielās, ļoti lielās pilsētās, teiksim, Vidzemē — 25% no īpašuma, no zemes īpašumiem. Mēs parasti arī ar reliģiskajām organizācijām izprotam it kā tradicionālās reliģiskās organizācijas, jo sevišķi arī šodien es dzirdēju minējumu, praktiski tikai divas — katoļu baznīcu un luterāņu. Tad noprecizējot šobrīd oficiāli ir reģistrētas 800 draudzes, pie kam notiek dažādu jaunu reliģisku organizāciju dibināšanās, un bieži vien, izmantojot šo atviegloto nodokļu politiku saistībā tieši, lai izmantotu šo priekšrocību, un ar mērķi — drīzāk veidot biznesu. Jo mēs te it kā izprotam, es arī no debatēm saprotu, ka ir divas vai sešas konfesijas, kas ir tradicionālās, bet ir 800 reģistrētas draudzes, un daudzos gadījumos tas ir saistīts tieši ar šo īpašumu apsaimniekošanu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītāja jums arī tūlīt nocitēs 1926.gada noteikumus. Varu teikt, ka šobrīd valdības piedāvātā kārtība ir ievērojami pretimnākošāka baznīcām, kādu Latvijas valsts atļāvās no 1918. līdz 1940.gadam. Tāpēc es aicinātu akceptēt šo saprātīgo lēmumu, ko ir pieņēmusi valdība un vienprātīgi akceptējuši visi valdībā esošie ministri, līdz ar to arī valdībā esošās partijas.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka pašlaik iet diskusija it kā par finansu ministra priekšlikumu. Ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kur ir papildināts — labdarība un sociālā aprūpe, kaut daļēji izglītība attiecībā uz semināriem, kur izglīto garīgā personāla cilvēkus. Jāsaka gan, ka iepriekš mēs esam atbalstījuši vai, pareizāk sakot, valdošā koalīcija ir atbalstījusi finansu ministra Bērziņa 3.priekšlikumu, kur ar nekustamā īpašuma nodokli netiek apliktas ēkas un zeme, ko izmanto medicīnai, sociālajai aprūpei. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pareizāk sakot — finansu ministrs, piedāvā arī neaplikt ar nodokli reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, ko izmanto labdarībai un sociālajai aprūpei. Bet cienījamā Tautas partija! Jūs teicāt, ka jūsu prioritāte ir izglītība. Ne 3. — finansu ministra priekšlikumā, ne arī 7. — finansu ministra priekšlikumā, neiet nevienā runa par to, ka reliģisko organizāciju izglītības iestādes vai arī privātās izglītības iestādes tiek atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa. Jā, var piekrist finansu ministram, ka pašvaldībām ir šādas tiesības atbrīvot. Tikai, ja likumā nav ierakstīts, ka šīs izglītības iestādes, gan pašvaldību, gan reliģisko organizāciju, ir atbrīvotas, izlīdzināšanas likumā nekustamā īpašuma bāzē ieiet iekšā visi šo izglītības iestāžu ieņēmumi par nekustamo īpašumu. Ja Tautas partija, kura saka, ka prioritāte ir izglītība, uzskata, ka izglītība ir jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokli, tad balsojiet par, bet mēs balsosim pret.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Acīmredzot te ir jāienes zināma skaidrība atsevišķās lietās, jo, manuprāt, deputāti, debatējot nedaudz varbūt pārpratuši situāciju vai arī nedaudz to neizprot.

Pirmkārt, par balsošanas kārtību. Mēs līdz balsošanai vispār nenonācām. Es tikai runāju par finansu ministra iesniegto priekšlikumu, un es runāju debatēs. Visi pārējie debatētāji arī runāja par jautājuma būtību, bet par balsošanas procedūru, par to atbild Saeimas Prezidijs, un pie tās mēs vēl nonāksim. Tas ir pirmkārt.

Otrām kārtām. Attiecībā uz to, ko tikko minēja Salkazanova kungs, ir noteikts, ka pašvaldības nemaksā par tām iestādēm, izglītības un labdarības iestādēm, medicīnas iestādēm, kas atrodas tieši tās pašvaldības teritorijā. Jo pašvaldības, tas ir, pēc būtības pašvaldības saņem šo naudu, pašvaldība pēc tam izdod. Lai nebūtu vienkārši šīs iekasēšanas un izmaksāšanas procedūras, jo pašvaldības arī uztur šīs iestādes, vienkārši te mēs samazinām naudas ceļu, ja tā drīkst izteikties.

Trešām kārtām. Es tiešām jums nocitēšu no likumu un Ministru kabineta noteikumu krājuma 12.burtnīcas 1926.gada 20.jūlijā. Saeimas pieņemts un Valsts prezidenta izsludināts likums. Likums par nodokli no nekustamas mantas pilsētās un miestos. 2.pants. No nodokļa atsvabināta. 5.apakšpunkts. Baznīcas, lūgšanas nami, sinagogas, klosteri, kapsētas un tamlīdzīgi, līdz ar pagalmiem un neizīrētām vai neiznomātām blakus mantām luterāņu, Romas un Austrumu katoļu baznīcām, kā arī citām konfesijām un reliģiskajām organizācijām piederīgās ēkās atrodošies semināru, garīdznieku un kalpotāju mitekļi. Šeit, kā jūs redzat, nekas netiek runāts ne par labdarības, ne par sociālās aprūpes iestādēm. Tādējādi Latvijas Republikas Saeima var lemt par krietni paplašinātāku likuma normu šobrīd, tātad dodot zināmas priekšrocības arī šīm divām darbībām.

Es gribētu minēt vēl kādu normu. Šeit jau daudz runāja par to, ka pašvaldībām ir tiesības nepiemērot šo nodokli. Tik tiešām. Un vislabāk jau pašvaldības zina, kuras no šīm ēkām, ja tās tiek izmantotas arī kādiem citiem nolūkiem, patiesi kalpo sabiedrībai un patiesi kalpo sociālajām vajadzībām, varbūt paralēli vēl tam, ko mēs esam nosaukuši.

Un vēl. Ja mēs runājam, teiksim, par šo taisnīgumu nodokļu sistēmā, tad pasakiet, kā tas iznāks, balstoties uz likumu par šo pašu nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, ja zeme pieder vienam īpašniekam un uz tās atrodas dzīvojamā māja, kur šobrīd likums nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokli var maksāt arī nomnieks vai lietotājs, tad ko tas nozīmē? Ja mēs atbrīvosim šo baznīcu, tas nozīmē, ka uz tām zemēm atrodošās dzīvojamās ēkās šis nodoklis iedzīvotājiem nebūs jāmaksā? Tas nozīmē, ka viņi būs priviliģētākā stāvoklī? Ja mēs skatāmies vispār uz likumdošanas normām, tad mums tās ir jāskata ļoti plašā kontekstā un jāskatās, ka, vienam kaut ko dodot, lai mēs otram kaut ko neatņemam vai arī otrādi. Un tagad es lūdzu pāriet pie balsošanas procedūras un tik tiešām atbilstoši procedūrai balsojami vispirms ir plašākie priekšlikumi, bet es Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūgtu jūs atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto redakciju ar to papildinājumu, ar vārdiņu "arī", kas ienes pilnīgu skaidrību šajā aplikšanas kārtībā, tātad papildus izdalītajā materiālā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tā kā finansu ministrs valdības vārdā noņem 7.priekšlikumu, izsakot atbalstu 9. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Deņisova, Solovjova, Tolmačova un Jurkāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 29, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš ir dokumentā ar nr.2297c. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 3, atturas — 14. Priekšlikums ir atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča . Kā 10. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, vienlaikus tad nebūtu jābalso. Ja mēs atbalstām, tad tas ir identisks arī deputātu Urbanoviča, Deņisova, Solovjova, Tolmačova un Jurkāna priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 12. — deputātes Annas Seiles priekšlikums. Komisija šo noraidīja un es mazliet varbūt paskaidrošu, kāpēc. Šeit iet runa par to, ka no nekustamā īpašuma nodokļa ir atbrīvota īpaši aizsargājamā zeme īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas. Seiles kundze šo normu ierosina nedaudz paplašināt un nosaka — "un šo teritoriju pārvaldīšanai un aizsardzībai izmantojamās ēkas, kas varētu atrasties arī ārpus šīm īpaši aizsargājamajām zemēm. Tā kā tas tomēr skar citas pašvaldības vai tas, iespējams, ir citās pašvaldībās, komisija šoreiz šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Mans priekšlikums drīzāk ir redakcionāls, un es esmu to sagatavojusi tikai aiz tā apsvēruma, lai tās administratīvās ēkas, par kurām valstij vajadzētu maksāt nodokļus pašvaldībai, netiktu apliktas ar nodokli, lai nodokļu summas netiktu pārliktas no vienas kabatas otrā. Šī pirmajā lasījumā sagatavotā redakcija, kuru atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, īstenībā ir arī pretrunīga, jo, ja lasa uzmanīgi, tad juristi šo frāzi varētu tulkot tikai tā, kā tās ēkas, kuras atrodas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, tiek atbrīvotas no nodokļa, no nekustamā īpašuma nodokļa. Bet šajās teritorijās, kurās ir aizliegta saimnieciskā darbība, piemēram, Slīteres rezervātā, ir tikai varžu purvs un vecais piemineklis, kurā nevienas ēkas nekad nav bijis un nekad mūžā arī nebūs. Un tāpat tas ir arī Gaujas nacionālā parka stingrajās zonās, kur ir aizliegta saimnieciskā darbība, un, ja paliek šāda redakcija, tad neviena rezervātu vai nacionālo parku administrācija no šī nodokļa netiek atbrīvota. Es gribu teikt, ka atbrīvotas tiek arī pašu pašvaldību ēkas, kā mēs esam ierakstījuši, ja tās netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, bet nez kāpēc šīs ēkas, kuras kalpo par pamatu gan tūrisma attīstībai, gan izglītībai, gan mūsu valsts kultūras un dabas aizsardzības nostiprināšanai, tās tiek apliktas ar nodokļiem. Es aicinu tomēr pārdomāt un atbalstīt šo manu redakcionālo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 27, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 13.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 14. — finansu ministra priekšlikums, ir atbalstīts pēc būtības, bet nedaudz ir precizēta komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Faktiski tāds līdzīgs ir arī 15. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kurš arī ir precizēts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Bet mums vēl jālemj par deputātes Seiles diviem priekšlikumiem, kurus komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 16.priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Vispirms es gribu pateikt, ka es noņemu savu 17.priekšlikumu, jo tas daļēji ir atbalstīts, izsakot sociāldemokrātu frakcijas ieteiktajā redakcijā, un to ir atbalstījusi arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Un tas nozīmē tikai to, ka netiks apliktas ar dubultiem nodokļiem tās dzīvokļu daļas vai māju daļas, kuras tiek iznomātas kādam citam cilvēkam. Un šis precizējums, ja ēkas tiek iznomātas saimnieciskajai darbībai, manuprāt, ir loģisks, bet sagatavotā redakcija, kuru iesniedza Ministru kabinets, nebija loģiska, jo tad dzīvoklis, kurš tiek iznomāts citai personai, tiek aplikts ar dubultiem nodokļiem. Vispirms ir jāmaksā ienākuma nodoklis par saņemto īres vai nomas maksu, un pēc tam būtu bijis jāmaksā arī vēl no inventarizācijas vērtības šim iznomātajam dzīvoklim, būtu jāmaksā arī šis nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā. Es pateicos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai par sapratni.

Bet mans 16.priekšlikums tātad ir ierosinājums svītrot, ka neapliek ēkas un būves, tas ir, dzīvojamās ēkas neapliek līdz 2003.gada 31.decembrim. Mēs katru reizi, labojot šo nekustamā īpašuma nodokli, šo termiņu paceļam aizvien tālāk, aizvien tālāk. Manuprāt, būtu pienācis laiks izsvītrot, lai individuālās ēkas vispār neapliek ar nodokli, un tad likums skanētu tā: ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek ēkas. Un tas, manuprāt, būtu ļoti loģiski. Tāpēc es pieprasu balsojumu par 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 27, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts. 17.priekšlikums ir noņemts.

A.Poča (LC). Jā, līdz ar to es lūdzu atbalstīt 18. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Sprindžuks vēlas debatēt? Nevēlas. Iebildumu pret 18.priekšlikumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča . Nākamais 19. — deputātes Seiles priekšlikums, ir līdzīgs viņas tikko pieteiktajam 16.priekšlikumam, tikai ar šaurāku saturu, tas nozīmē, ka svītrota norma, kas nosaka, ka līdz 2003.gadam netiek apliktas ēkas, kuras izmanto lauksaimnieciskai ražošanai. Šo komisija arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 20. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. — finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 11, atturas — 15. Priekšlikums ir atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča . Komisija atbalstīja arī 21. — finansu ministra Bērziņa iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 22. — Juridiskā biroja priekšlikums, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

A.Poča . 23. — deputātes Počas priekšlikums, netika atbalstīts. Vai es drīkstētu arī nedaudz debatēt?

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Atklājam debates par 23.priekšlikumu. Aija Poča.

A.Poča (LC). Šis jautājums, šis priekšlikums, patiesību sakot, ir radies prakses dēļ. Un prakse ir šāda, ka šobrīd likumā par kooperatīvajām sabiedrībām ir noteikts, ka katrs biedrs, respektīvi, un arī likumā par nekustamā īpašuma nodokli ir noteikts, ka katrs īpašnieks jeb katrs kooperatīva biedrs pats slēdz līgumu, teiksim, ar zemes īpašnieku par tās zemes daļas nomu. Šobrīd ir pietiekami sarežģīti zemes īpašniekiem iekasēt šo naudu, jo zemes īpašniekam ir individuāli jāslēdz līgums ar katras daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem, darbs ir pietiekami sarežģīts. Atsakās šie īpašnieki bieži slēgt šos līgumus, un jāsaka, ka kopumā līdz ar to ir ļoti grūti iekasēt nekustamā īpašuma nodokli. Tiesas process ir dārgs un ilglaicīgs. Un, godīgi sakot, līdz ar to zaudē arī pašvaldības, nesaņemot tām pienākušos nodokļus.

Mana priekšlikuma būtība bija paredzēt, ka kooperatīvajām sabiedrībām var būt pilnvarojums kooperatīva valdei, vai to varētu uzlikt arī par obligātu pienākumu, lai tās ir atbildīgas par šī nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu. Bet šobrīd, ņemot vērā, ka komisija neatbalstīja, es šo priekšlikumu noņemu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu.

A.Poča . 24. — deputātes Annas Seiles priekšlikums, ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Līdzīgi tas ir ar 25. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Līdz ar to es lūgtu atbalstīt 26. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 27. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 28. — līdzīgs. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums nr. 29 komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 34, atturas — 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča . Komisija šoreiz neatbalstīja arī Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Netika atbalstīts arī Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Un no Juridiskā biroja piedāvātajiem diviem variantiem Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja otro variantu, kas kopumā ir izteikts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā 33. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 34. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 35. — Seiles kundzes priekšlikums. Šoreiz nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Ierosinu jums atbalstīt 36. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 37. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 38. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Un lūdzu atbalstīt arī 39. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par jaunu pārejas noteikumu punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 28, atturas — 1. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Aijai Počai.

A.Poča (LC). Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputāti, lūdzu uz sēdi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Aicinu visus Eiropas lietu komisijas locekļus uz sēdi pretī Ārlietu komisijas zālei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Reformu apakškomisijas locekļi! Lūdzu uz kopēju sēdi komisijas telpā!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Silva Golde, Jāzeps Šņepsts, Ainārs Šlesers, Dzintars Kudums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Visi priekšlikumi ir apkopoti dokumentā nr. 2298b. Un kā pirmais ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par teksta precizēšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 2. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums, kurš komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 4. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 5. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, ir nedaudz redakcionāli precizēts, un ir izveidota Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt 6. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 8. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Atbalstu komisijā neguva.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . 9. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . 10. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 11. — finansu ministra priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča . Līdzīgi lūdzu atbalstīt 12. — ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča . Arī 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 14. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī izveidoto Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju, kas ietverta 15. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 16. — ministra priekšlikums, ir konceptuāli atbalstīts, bet izveidota precīzāka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt 17. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī 18. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 19. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . Netika atbalstīts arī 20. — ministra Muciņa priekšlikums... Es atvainojos, deputāta Muciņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . 21. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums konceptuāli atbalstīts, bet redakcionāli precizēts 22. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Komisija neatbalstīja deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu nr.23.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Un līdzīgi arī 24. — deputāta Muciņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Arī 25. — deputāta Muciņa priekšlikums — netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča . Savukārt 26. — ministra Bērziņa priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Un kārtējo reizi mēs neatbalstījām deputātu Muciņu 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča . 28. — deputātu Urbanoviča, Deņisova, Mitrofanova, Jurkāna, Solovjova, Tolmačova priekšlikums, komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu, balsosim par 28. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 29, atturas — 22. Netiek atbalstīts šis priekšlikums.

A.Poča . 29. — deputātu Urbanoviča un citu priekšlikums arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . 30. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Šoreiz gan 31. — ministra Bērziņa priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Ministrs iebildumus neceļ. Tālāk, lūdzu.

A.Poča . 32. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums, ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 34. priekšlikumā, un līdzīgi arī 33. — deputātu Urbanoviča, Deņisova un citu priekšlikums — arī ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 34. priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 32., 33. un 34. priekšlikumu.

A.Poča . Līdzīga attieksme ir arī pret 35. — deputāta Kalniņa, 36. — Urbanoviča un citu deputātu un finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu nr. 37, kas ir atbalstīti, bet precizēts šajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 38.priekšlikumā. Lūdzu līdz ar to atbalstīt arī 38.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Šobrīd komisija neatbalstīja 39. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Un neatbalstīja arī 40. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . 41. — deputātes Monikas Zīles priekšlikums, neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

A.Poča . 42. — deputāta Kalniņa priekšlikums, atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Netika atbalstīts deputātes Birznieces 43.priekšlikums, 44. — deputāta Leiškalna priekšlikums, bet mēs atbalstām 45. — deputāta Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 43., 44. un 45. priekšlikumu.

A.Poča . Lūdzu jūs atbalstīt 46. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par jaunu panta daļu, kas nosaka, ka turpmāk attiecībā uz viesnīcu pakalpojumiem tiks piemērota tā saucamā "taxi—free" sistēma, kas padarīs mūsu viesnīcu pakalpojumus konkurētspējīgus kopīgajā ekonomiskajā telpā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 47. — finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 48. — ministra Bērziņa priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 49.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 50. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Kā arī 51. — ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 52. — finansu ministra priekšlikumu — komisija konceptuāli atbalstīja. Jāsaka, ka mēs atbalstījām arī Ministru kabineta priekšlikumu — 53., bet nedaudz redakcionāli precizējām. Lūdzu līdz ar to atbalstīt 54.priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 55. — ministra Bērziņa priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 56. — Juridiskā biroja priekšlikums, tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 57. — deputātes Zīles priekšlikums, konceptuāli ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 59.priekšlikumā. Un līdzīgs ir arī vides un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums nr. 58, kurš ir ietverts 59. priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt šo!

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Anna Seile vēlas debatēt par 57.priekšlikumu? 58.priekšlikums. Lūdzu! Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Protams, ka 57. un 58. priekšlikums ir daļēji saistīti. Un, manuprāt, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātais variants, iestrādājot to pašu domu par tūrisma mītņu daļēju pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu, neglābj šo situāciju, kāda ir izveidojusies, apkalpojot no ārzemēm iebraukušos tūristus, jo gandrīz visās ārvalstīs, it sevišķi Eiropas valstīs, ir šie atvieglojumi pilnīgi doti nevis caur pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu, bet tieši tūrisma mītņu sniegtie izmitināšanas pakalpojumi netiek aplikti ar apgrozījuma nodokli. Manuprāt, par nozari atbildīgā ministra priekšlikums ir daudz precīzāks, un tas tieši nostiprina mūsu ieiešanu Eiropas tūrisma tirgū un arī Eiropas tūristu iebraukšanu Latvijā. Līdz ar to, radot daudz labvēlīgāku Latvijas tēlu šeit, arī labākus ekonomiskos nosacījumus. Un galvenais ir tas, ka uzlabotos vispārējā ekonomiskā situācija, jo nauda no ārzemju tūristu pirkumiem un dažādiem pakalpojumiem, kurus viņi izmanto šeit, Latvijā, ne tikai šīs mītnes izmantošana, pieaugtu daudzkārtīgi salīdzinājumā ar šo nelielo atlaidi, kuru mēs esam piemērojuši 46. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātajā priekšlikumā tikai gadījumos, ja tūrists par naktsmītni samaksā vismaz 50 latus. Un tāpēc es domāju, ka ir iespējams arī papildus vēl atbalstīt šo 58.priekšlikumu, kas neizjauc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vispārējo koncepciju, jo piemērojot 0% likmi vispārējiem tūristu pakalpojumiem, bet, precīzi atrunājot, ka tūrisma mītņu sniegtie pakalpojumi, izmitināšanas sniegtie pakalpojumi ārvalstu tūristiem netiek aplikti tādā veidā, bet lai mēs līdzinātos Eiropas valstīm un plūsma ritētu arī mūsu virzienā, nevis apejot Latviju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča . (LC). Man jāsaka, ka mēs nedrīkstam šo deputātes Seiles ierosināto priekšlikumu atbalstīt viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka likumā mums jāskatās ne tikai šī norma, bet arī visas citas normas, kas regulē, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu. Un likumā ir noteikts, ka pakalpojumu sniegšanas vieta ir viens no kritērijiem, kam tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Un iekšzemē visi pakalpojumi ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli. Tieši tāpēc tūrisma mītņu sniegtie izmitināšanas pakalpojumi ārvalstu tūristiem, kur pakalpojumu vieta ir iekšzeme, mēs nevaram citādāku normu piemērot kā vienīgi šo nulles likmi ar atmaksāšanu.

Ko nozīmē nulles likme? Tas nozīmē, ka praktiski šiem viesnīcu īpašniekiem ir tiesības saņemt priekšnodokli. Tas ir ļoti būtiski. Pretējā gadījumā viņiem šīs priekšnodokļu summas ir jāiekļauj pakalpojumu cenā. Un atvieglojumus tad saņems tikai un vienīgi, ja mēs piemērojam šo "tax—free" sistēmu, pakalpojumu saņēmējs. Tā ka mums jāskatās šīs normas kontekstā, un tāpēc mēs ļoti daudz diskutējām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par to, kādas būs ekonomiski izdevīgākas normas mūsu viesnīcu īpašniekiem. Un šeit mēs tāpēc arī izveidojām šo 46.priekšlikumu, kas, mūsuprāt, ir objektīvāks.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Seiles kundze, debates par 58.priekšlikumu ir pabeigtas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 58. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 23, atturas — 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča . 60. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums, ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 61. priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 59., 60. un 61.priekšlikumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 62. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī 63. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izveidoto redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 64. — Gundara Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 65. — ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Atbalstīts ir 66. — ministra Bērziņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 67. — ministra Bērziņa priekšlikums, atbalstīts, bet precizēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 69. — finansu ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 70. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto redakciju. Jā, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Un arī 71. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Lūdzu jūs atbalstīt arī 72. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Arī 73. un 74. priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju par pārejas noteikumu punktu piemērošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 10, atturas — 8. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Šim likumprojektam ir saņemti trīs priekšlikumi. Kā pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru mēs lūdzam atbalstīt Ministru kabineta izveidotajā alternatīvajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 10, atturas — 6. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča (LC). Kā 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums — redakcionāli precizēt. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir konceptuāli atbalstīts un ir izveidota 3.priekšlikumā jauna redakcija. Lūdzu atbalstīt tātad 3.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča . Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot par pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 10, atturas — 8. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Kā 1. ir saņemts deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Poča . 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums par jaunu precizēt redakciju. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 3. — deputāta Klementjeva priekšlikums, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 29, atturas — 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča . 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 5. — deputāta Klementjeva priekšlikums par panta izslēgšanu, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . Netika atbalstīts arī deputāta Klementjeva priekšlikums par nākamā panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 7. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts un ir izveidota alternatīva Ministru kabineta redakcija. Lūdzu atbalstīt 8.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts 8.priekšlikums.

A.Poča . 9. — deputāta Klementjeva priekšlikums, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča . Lūdzu jūs atbalstīt labklājības ministra Požarnova priekšlikumu par likumprojekta spēkā stāšanās brīdi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 12, atturas — 5. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā", otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts — Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā", reģistrācijas nr.645. Šeit pamatā otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts paredz atteikties no izdevumu sasaistes ar minimālo mēneša darba algu un nosaka konkrētus invaliditātes pensijas apmērus.

1.priekšlikums ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā tas ir pieņemts daļēji un iestrādāts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš . 2.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

J.Dalbiņš . 3.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš . 4.priekšlikums — Saeimas deputātes Silvijas Dreimanes priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti neuztur balsojumu.

J.Dalbiņš . Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 10, atturas — 12. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" , otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Dokuments ar reģistrācijas nr.641. Šeit otrajam lasījumam sagatavoto priekšlikumu būtība ir tātad tieši tas pats — sasaiste ar minimālo algu, izņemšana šeit ārā un sakārtošana Zemessardzes likumā, lai šis likums ietu kopā ar pārējiem Nacionālo bruņoto spēku likumiem, kur varētu atvaļinātās militārpersonas no Zemessardzes arī ieskaitīt rezervē.

1.priekšlikums — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš . 2.priekšlikums — Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš . 3.priekšlikums — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, pieņemts daļēji, iestrādāts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

J.Dalbiņš . 4.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. ... ir jau pieņemts.

J.Dalbiņš . 5.priekšlikums — aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums, daļēji iestrādāts 6.priekšlikumā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

J.Dalbiņš . 7.priekšlikums — aizsardzības ministra priekšlikums, daļēji iestrādāts komisijas variantā 8.priekšlikumā. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Dalbiņš . Paldies, priekšsēdētāja kungs! Viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 21, atturas — 7. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem", otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, reģistrācijas nr.639. 1.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš . 2. — aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš . 3.priekšlikums — aizsardzības ministra priekšlikums, pieņemts daļēji, iestrādāts 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

J.Dalbiņš . 5. priekšlikums— aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 19, atturas — 8. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Robežsardzes likumā", otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas nr.638. 1.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir izmainīt redakcionāli likuma nosaukuma vienu vārdu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš . 2.priekšlikums ir izslēgt 27.pantu un to iekļaut šinī dokumentā. Komisija lūdz atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš . Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Robežsardzes likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 23, atturas — 4. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par arhīviem"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Škapars.

J.Škapars (TP). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jūsu izskatīšanai likumprojekts nr. 2321b. Likumprojektam otrajam lasījumam priekšlikumi ir divi — atbildīgās komisijas priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums. Komisija šo izskatīja un piedāvā redakciju, kāda jums ir izsniegta. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Škapars . 2.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet! Atklājam debates par 2.priekšlikumu. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Pirms divām dienām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē kultūras ministre ierosināja noteikt savādāku valsts arhīvu sistēmas vadības iecelšanas un nedaudz arī pārraudzības kārtību. Atbildīgā komisija atbalstīja šādu viedokli. Tomēr atļaujiet paust savu individuālo uzskatu par to, kā būtu jāreformē mūsu valsts arhīvu sistēma, proti, jau divus gadus darbojas valdības apstiprinātā komisija, kura gatavo izskatīšanai īpašu, jaunu likumu, kas reglamentētu mūsu Latvijas valsts arhīvus. Šis likums vēl nav pilnībā izstrādāts, Kabinetā iesniegts. Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šobrīd izskata likumu par aģentūrām, likumu par valsts pārvaldes iekārtu, un saskaņā ar šiem abiem likumiem, kad tie stāsies spēkā, būs arī jāreformē Valsts arhīvu ģenerāldirekcija un mūsu valsts arhīvi. Tādēļ, godātie kolēģi, tas ir mans personīgais viedoklis, ka šobrīd būtu pāragri grozīt valsts arhīvu sistēmas tiesisko statusu, Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas statusu un šādas normas iekļaut. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Škapars.

J.Škapars . (TP). Attiecībā uz šo priekšlikumu, otro priekšlikumu, tas tika debatēts ļoti rūpīgi vairākkārtīgi komisijā. Par šo priekšlikumu ir panākta vienošanās arī starp Kultūras ministriju un Tieslietu ministriju, un priekšlikums ir — atbalstīt komisijas piedāvāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lagzdiņš uzstāj uz balsojumu? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Jā!") Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 3, atturas — 22. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu, tālāk!

Škapara kungs, likumprojekta izskatīšana vēl nav beigusies.

J.Škapars . 3.priekšlikums — izslēgt 6.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par arhīviem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 25. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" ", trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu ieskatīties dokumentā nr.2465. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija noraidīja, jo šis priekšlikums noteica kārtību, ka pēc trešās izsoles visi jautājumi par jaunu jāskata Ministru kabinetā. Komisija uzskatīja, ka tāda kārtība nebūtu pareiza, ja ir kāds objekts, par kuru ir īpaši, teiksim, atsavināšanas noteikumi, tad to valdība, pieņemot lēmumu par mantas atsavināšanu, var pieņemt jau sākotnēji. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Bunkšs . Un 2. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija atbalstīja, jo tādējādā veidā likumā tiek noteikta šī prasība — atbrīvot no valsts nodevas to darījumu nostiprināšanu, kur kā maksāšanas līdzeklis ir izmantoti sertifikāti. (Starpsauciens: "Noraidīts!")

Sēdes vadītājs. Komisijas atzinums ir negatīvs par šo priekšlikumu.

J.Bunkšs . Es atvainojos, tad...

Sēdes vadītājs. Lūdzu atklājam debates par 2.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Patiesībā šim priekšlikumam nevajadzēja būt, jo maksāšanai ar sertifikātiem vajadzēja beigties, bet līdz šim parlaments ir atbalstījis tieši situāciju, kādu turpināt piedāvāju es, un valdība šo situāciju piedāvājusi mainīt. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas savus sertifikātus izmantos tajā termiņā, kurā parlaments ir pagarinājis to izmantošanas termiņu, būs nostādīti citādā situācijā nekā cilvēki, kas izmantoja savus sertifikātus iepriekš, jo līdz šim mēs nemaksājām nodokli no šiem darījumiem, Godmaņa kungs. Es vienkārši esmu par to, lai visiem zem šīs saules ir vienādi nosacījumi, izņemot, protams, tiem, kam mēs dodam īpašas nodokļu atlaides.

Sēdes vadītājs. Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Es ierosinu tomēr deputāta Leiškalna priekšlikumu neatbalstīt, jo pašreiz visus šos jautājumus regulē Ministru kabineta noteikumi, un idejiski arī tas, ko Leiškalna kungs piedāvā šajā papildinājumā ir iestrādāts jaunajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos, un nevajadzētu šo lietu īpaši izcelt šajā te likumā.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns . (LC). Spurdziņa kungs, tas, kas tiks iestrādāts Ministru kabineta noteikumos, pat ja tas atrodas šodien projektā, mani nepārliecina. Mani pārliecina norma, kuru parlaments ir ierakstījis likumā, kas ir likumā pateikts un balstoties uz kuru jau ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi. Vēl jo vairāk, ja mēs ņemam vērā, ka darījumi ar sertifikātiem beigsies pēc gada, tad es negribētu, lai mēs šobrīd apzogam tos cilvēkus, kas bieži vien valsts vai pašvaldību mazspējas dēļ nav realizējuši savus sertifikātus. Tā ir visa mana ideja, un šī ideja balstās pat ne sociālā, bet elementārā taisnīgumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates... Atvainojiet, Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tā problēma ir vienā apstāklī, ka mums jābūt pilnīgai skaidrībai. Ja ir postenis izdevumu daļā valsts budžetā, no kura tiks samaksāti izdevumi, kas ir, vienalga, vajadzīgi — šie izdevumi, jo reģistrēt īpašumu, tur ir zināmi izdevumi visās zemes, lietās tajās institūcijās, bet tagad mēs ierakstām, ka valsts nodeva nav jāmaksā, arī es par sertifikātiem pērku. Labi, bet kas samaksās? Un man ir jautājums, es saprotu, ka komisija ir pietiekami stipri izpētījusi, ja tāds izdevumu postenis budžetā nav un valsts par to nesamaksā tādā vai citādā kvalitātē, tad mēs varam šo priekšlikumu pieņemt, bet līdzekļu nebūs, tie cilvēki aizies, teiks, piereģistrējiet, jo man ir tiesības nemaksāt nodevu, un tur pretīm teiks: nē, es nezinu. Man šķiet, ka tā ir zināma problēma. Vajadzētu tomēr komisijai pateikt to diskusijā, tā vienkārši mēs varam populistiski pieņemt un beigās vienkārši nevienam nereģistrēt to īpašumu un pateikt, ka nav naudas, par ko reģistrēt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs . (LC). Cienījamie kolēģi! Par šo priekšlikumu. Kādēļ man te tāds misēklis iznācis, komentējot šo otro priekšlikumu? Pēc būtības komisijai pašai šajā procedūrā, pašam šim faktam — šo faktu, teiksim, nenoraida, bet mēs vairāk strīdējāmies par formu. Kā mēs arī dzirdējām šobrīd no parlamentārā sekretāra Spurdziņa kunga, tad šobrīd jau eksistē Ministru kabineta noteikumi, kas ir izdoti pamatā uz likumu par nodokļiem un nodevām, kas šādu atvieglojumu paredz. Un mums vairāk komisijā bija tikai nu šī te diskusija par formu, kurā vietā, teiksim, un vai mums būtu nepieciešams vēl kādā likumā dublēt.

Es esmu paskatījies. Un tik tiešām šis te likums par nodokļiem un nodevām paredz vispārējas tiesības Ministru kabinetam to darīt. Bet nu šeit, kā ir rakstīts šajā te jums izdotajā dokumentā, komisija tomēr uzskatīja pēc būtības, atbalstot šo pašu ideju un atzīstot to, ka tāda prakse pielietojama, pēc formas, teiksim, šo priekšlikumu neatbalstīt. Tāpēc arī varbūt tie daži pārpratumi bija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 29, atturas — 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 14. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Bojāra kungs! Jūsu priekšā, dāmas un kungi, ir likumprojekts, kas saucas "Grozījumi Dzelzceļa likumā", kuru atbildīgā komisija ir sagatavojusi trešajā lasījumā. Kancelejas numurs šim dokumentam ir 2462. Un tajā ir tikai daži priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja un runā par aizstājumu atsaucē. Es aicinu šo biroja priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . Dāmas un kungi, nekur nav jāskrien... Trešajā lasījumā ir priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi, un es aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

K.Leiškalns . Paldies! Un 3. — pēdējais priekšlikums — ir no Juridiskā biroja. Runā par izslēgumu 31. panta pirmajā daļā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi, un aicinu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Dokumenta kancelejas numurs ir 2463. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā". Tāpat kā iepriekšējais šis likums pieder pie tā sauktās regulatoru paketes. Šajā likumprojektā ir divi priekšlikumi. Tie abi atrodas 5. lappusē.

Un pirmo ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Māris Pūķis no Satiksmes ministrijas par 39. pantu, kurā viņš mēģina noteikt vienādas taksometru pakalpojumu cenas visā valsts teritorijā. Komisija nav atbalstījusi, ņemot vērā, ka situācija ar ceļiem dažādās pašvaldībās ir dažāda. Līdz ar to komisija aicina neatbalstīt parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns . Turpretī otrā priekšlikumā Pūķa kungs ir precizējis likuma spēkā stāšanās laiku, saskaņojis to ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", komisija to atbalsta un aicina atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns . Līdz ar to likums ir izskatīts. Aicinu atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pilsētu domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Sagatavojot trešajam lasījumam šo likumprojektu, atbildīgā komisija izvērtēja 11 priekšlikumus.

Pirmais un otrais priekšlikums attiecas uz 3. panta otro daļu. Juridiskais birojs un atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt. Aicinām atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš . 3., 4., 5., 6. un 7. priekšlikums attiecas uz 3.1. pantu. Juridiskais birojs ierosina precizēt šā panta redakciju. Atbildīgā komisija daļēji ir pieņēmusi 3., 4., 5. un 6. Juridiskā biroja priekšlikumu, izstrādājusi savu redakciju 3.1. pantam. Aicinām atbalstīt 7. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš . Nākamais ir 8. priekšlikums, kas attiecas uz 3. nodaļas nosaukumu. Juridiskais birojs aicina, ierosina to precizēt, atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . 9. priekšlikums attiecas uz 15.pantu. Atbildīgā komisija to redakcionāli ir precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš . 10. — Juridiskā biroja priekšlikums — tātad ir attiecībā uz likuma izstrādes tehniku. Es aicinātu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš . 11. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir par to, ka ir jāpapildina pārejas noteikumi ar atsevišķu tātad daļu. Aicinātu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš . Aicinām pieņemt trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 15. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija sagatavoja jums izskatīšanai dokumentu nr. 2475 un ir atsevišķi deputāta Maksimova priekšlikumi, kurus arī var izvērtēt.

Pirmais priekšlikums ir par to, lai papildinātu 8. pantu ar jaunu 13. punktu. Komisija uzskata attiecīgo papildinājumu par iespējamu atbalstīt un to piedāvā darīt arī jums.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par deputāta Maksimova priekšlikuma pirmo daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Maksimova priekšlikuma pirmo daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 21, atturas — 25. Priekšlikuma pirmā daļa netiek atbalstīta.

V.Lauskis . Tāpat deputāts Maksimovs piedāvāja šo pašu 8. pantu papildināt ar jaunu 14. punktu. Komisija uzskatīja par iespējamu šo piedāvājumu arī daļēji atbalstīt, bet redakcionāli piestrādāt, piedāvā to kā savu un piedāvā arī parlamentam šo piedāvājumu atbalstīt. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par otro — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 14, atturas — 11. Priekšlikums atbalstīts.

V.Lauskis . Un ir trešais — deputāta Maksimova piedāvājums, kur viņš uzskata par nepieciešamu papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jaunu punktu. Komisija šo piedāvājumu daļēji atbalstīja un piedāvāja jums to atbalstīt, tikai izteiktu savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Lauskis. Komisija piedāvā jums attiecīgo likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 2, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi augstskolu likumā" , trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt dokumentu nr. 2479. Ja drīkst, tad sākam izskatīt iesniegtos priekšlikumus. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 2. — deputāta Plinera priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 4. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 5. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilumu.

Dz.Ābiķis . 6. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis . 7. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis 7. mans priekšlikums ir saistīts arī ar 13. un 14.priekšlikumu, kas faktiski ir tikai ievads 23. priekšlikumam. Un jautājums faktiski pēc būtības ir: kas tad ir augstskola? Vai augstskola ir tā, kā mēs to izpratām padomju laikos — iestāde, valsts iestāde, varbūt arī iestāde, ko dibinājusi pašvaldība vai kāda cita privāta institūcija, vai augstskola tomēr ir cita rakstura institūcija un tai ir nepieciešama īpaša reģistrācija, īpaša reģistrācijas kārtība. Šī reģistrācijas kārtība un dibināšanas kārtība faktiski ir it sevišķi Eiropas augstskolās, tāpat kā Eiropas pilsētās daudzās vietās notikusi un faktiski veidojusies vēl, pirms tikusi dibināta valsts. Un tāpēc mēs varam mierīgi teikt, ka augstskola, pilsētas bieži vien ir radušās agrāk par valsti. Un ne jau valsts ir tā, kas dibina augstskolas. Bieži tās ir pilsētas vai kā citādāk, bet visādā ziņā šīs visas trīs institūcijas ir savā ziņā līdzvērtīgas, līdzvērtīgas un ar kaut ko saistītas. Un šī saistība diemžēl šajā likumdošanā arvien vairāk tiek nīdēta ārā. Pagaidām Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atļāvusies atstāt tādu formulējumu, ka augstskola ir iestāde ar kaut kādām pašpārvaldes iezīmēm. Nē, cienījamie deputāti! Augstskola ir personu apvienība. Personu apvienība publisko tiesību jomā. Un uz to mums ir jāiet. Uz to ir mums jāiet. Mēs saprotam, ka mēs nevaram, būdami cieši saistīti ar padomju tiesību sistēmu, mēs nevaram tā vienkārši šodien no izpratnes par iestādi, par ministrijai pakļautu augstskolu, kuru mēs finansējam, kuru mēs ar karotīti barojam, kurai mēs ieceļam, gribam iecelt rektoru vai kaut kā citādāk regulēt, ka mums jāiziet uz to, ka mēs atdodam kaut ko no savas varas daļas, ka mēs atdodam kaut ko no valdības vai ministrijas varas kādam citam tikpat, ne mazāk ietekmīgam, bet, nu, protams, finansiāli no valdības un no budžeta atkarīgam subjektam, kā augstskola. Diemžēl mums šī izpratne nav populāra. Diemžēl tas neveido pilsonisku sabiedrību. Tas neveido citus demokrātiskas pašpārvaldes centrus, uz ko vairākkārtīgi ir norādījusi mūsu diezgan populārā socioloģe Ostrovska.

Šeit tāpēc šis priekšlikums arī ir. Trijos šajos priekšlikumos runā par to, ka nevis tā ir iestāde, bet tā ir institūcija. Tātad nu daudz mīkstāk pateikts, ka tā ir institūcija, un pie 23. priekšlikuma es, protams, šajā te komentārā centīšos sniegt padziļinātu skaidrojumu. Bet visādā ziņā pieeja augstskolai kā iestādei ir savā būtībā nepareiza. Varbūt nav labākais variants, un šeit jāpiekrīt Ābiķa kungam, vai trešajā lasījumā risināt šādas fundamentāla rakstura problēmas, taču jautājums ir par to, vai mēs virzāmies uz priekšu un dodam arvien vairāk pašpārvaldes tiesības šādai iestādei un beigās to pārveidojam par to, par ko būs teikts manā 23.priekšlikumā, vai arī mēs tai soli pa solim noņemam šīs te pašpārvaldes funkcijas nost. Priekš kam tad mēs veidojam pasniedzēju pašpārvaldi, priekš kam mēs veidojam darbinieku pašpārvaldi? Priekš kam mēs veidojam studentu pašpārvaldi? Priekš kam mēs veidojam tātad attiecīgi senātu, kur šīs institūcijas vēlēto grupu pārstāvji sanāk kopā un kuri pieņem savu satversmi. Tikpat neatkarīgi kā, nu, atvainojiet par salīdzinājumu, kā to dara valsts vai pilsētas. Un šī arī ir pēc būtības mana priekšlikuma būtība, ka, ierakstot nevis iestāde, bet institūcija, mēs ļaujam, protams, virzīties uz priekšu nākamajiem priekšlikumiem, stingri nenosakot, ka augstskola ir iestāde. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Jautājums par vārdiņu "iestāde" mums bieži vien saistās ar to terminoloģiju, kāda ir vēsturiski lietota mūsu valstī. Tikko, pāris stundu atpakaļ, mēs pieņēmām likumu "Par budžetu un finansu vadību". Likumā ir runa gan par institūcijām, gan par iestādēm. Par iestādēm ir teikts sekojošais: "Budžeta iestāde ir valsts vai pašvaldību iestāde, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskās varas pilnvaras, lai veiktu valsts vai pašvaldību funkcijas, un kuras pilnīgi finansē no valsts un pašvaldību budžeta." Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolas 15 miljonus saņem no budžeta un 14 miljonus saņem no dažāda veida, citāda veida maksas pakalpojumiem un citāda veida ieņēmumiem. Un tās netiek pilnībā finansētas no valsts budžeta. Tātad iestādes statuss ir pilnīgi nepieņemams jebkurai augstskolai, kura tiek finansēta no citiem avotiem, nevis no valsts vai pašvaldības budžeta.

Tālāk iet runa šajā pašā likumā par institūcijām. Kas tad ir institūcijas? "Budžeta finansētas institūcijas ir budžeta iestādes, valsts un pašvaldību aģentūras, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības." Tā varbūt nav pilnvērtīga redakcija attiecībā pret tiem likumprojektiem, kas top Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā par valsts aģentūrām un valsts pārvaldes iekārtu, bet katrā gadījumā kaut cik iezīmē tendenci uz to, ka iestāžu statusā nākotnē, kad pieņems šos divus likumus, var palikt tās iestādes, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta. Un tās varētu būt inspekcijas, tās varētu būt ministriju administrācijas, bet nekādā gadījumā šeit nevajadzētu pielīdzināt autonomas iestādes — augstskolas un nosaukt tās par iestādēm. Daudz elastīgāks ir vārdiņš "institūcija", jo pēc šo valsts pārvaldes likumu pieņemšanas šis vārdiņš ļauj elastīgi pārveidoties šīm tā sauktajām iestādēm vai nu uz aģentūrām, vai uz kādām citām institūcijām. Lūdzu atbalstīt Muciņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Apspriežot likumprojektu, mūsu sēdēs regulāri piedalījās gan Augstākās izglītības padomes, gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas studentu organizāciju pārstāvji. Mēs, apspriežot likumprojektu, respektējām Rektoru padomes viedokli, piemēram, strīdīgajā jautājumā par kancleru. Un es gribu uzsvērt, ka komisijas sēdēs regulāri piedalījās Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. Šis strīds ir vairāk juridiskas dabas, un šobrīd Saeimas Juridiskais birojs, es atkārtoju — Saeimas juristi, uzskata, ka, kamēr nav pieņemts likums par publiskām institūcijām, diemžēl vārdam "iestādes" likumā ir jāpaliek.

Es aicinu Muciņa kungu, kurš vada Saeimas Juridisko komisiju, varbūt strādāt pie likuma par publiskām institūcijām, un, ja šāds likums tiks pieņemts, tad arī mēs varēsim izdarīt labojumus visos citos likumdošanas aktos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 9, atturas — 48. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis . Nākamais — 8. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 9. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 9., 10., 11. un 12.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis . Nākamais — deputāta Linarda Muciņa priekšlikums, ir identisks 7.priekšlikumā iesniegtajam, un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

Dz.Ābiķis . 14. ir identisks iepriekš minētajam, tas ir Linarda Muciņa priekšlikums, un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis . 15. — deputāta Gaigala priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis . 16. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 17. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 18. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 19.priekšlikums, ko iesniedz politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 20. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 21. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis . 23. — Linarda Muciņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumus deputāti neceļ.

Dz.Ābiķis . 24...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, atklāsim debates par 23. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējiem trim priekšlikumiem, kuri diemžēl dažādu aspektu dēļ jūsu atbalstu neguva, taču es neatturēšos no iespējas izteikt savu viedokli šinī jautājumā, jo jebkurā gadījumā likumdošana mums ir jāsakārto. Un, ja tas nav iespējams šajā reizē, tad par to ir jārunā vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz. Ja iepriekš mēs šeit runājām iepriekšējā priekšlikumā, tajos divos citos vēl, par kuriem es nedebatēju, es runāju par varbūt juridiskām niansēm par iestādi vai institūciju, tad šeit 7.pantā izdarītais grozījums otrajā lasījumā vai pirmajā lasījumā — izslēgt pirmās daļas otro teikumu "augstskolas ir pašpārvaldes iestādes", kas faktiski ir kā tilts starp manu piedāvājumu un esošo, sauso formulējumu "iestāde", šeit es saskatu tiešus draudus augstskolu demokrātijai, augstskolu pašpārvaldei, augstskolu nolikšanai zem stingrākas vai pārlieku stingras valsts regulācijas. Jo nenoliedzami, ka augstskolām ir šis pašpārvaldes moments ļoti svarīgs. Tāpat kā pašvaldībām. Tikai tās ir teritoriālas pašpārvaldes, un augstskolas ir nozaru pašpārvaldes. Un tās, protams, sastāv no personām, nevis tās ir iestādes. Un tādēļ arī šis mans piedāvātais formulējums, ka augstskolas ir publisko tiesību autonomi pašpārvaldes subjekti. Tātad tās ir publisko tiesību subjekti, tikpat līdzvērtīgi Rīgas, Liepājas vai citām domēm pēc sava juridiskā statusa. Tās nav ministrijai pakļautas iestādes, kurās mēs varam iecelt un gribējām iecelt kanclerus, kurās mēs gribētu iecelt dažādus citus cilvēkus, kas varētu šeit regulēt kaut ko. Bet neatkarīga augstskola — tā ir ne tikai tāda demokrātijas iegriba. Tā ir vēsturiska situācija, tā ir vēsturiska prakse, kad augstskolas pašas sevi pārvalda. Un pārvalda no šiem trijiem vai četriem zariem. Tātad pasniedzēji, darbinieki, studenti, un veidojas šī Satversmes sapulce. Tādēļ arī šāds formulējums. Un nevis tas ir privāto tiesību kāds veidojums, bet tas ir publisko tiesību veidojums, jo mēs viņiem prasām, prasām no viņiem un dodam viņiem... nu, lielāko tiesu, protams finansējumu mēs viņiem dodam, bet mēs arī viņiem dodam tiesības, mēs viņiem uzliekam pienākumus, un saskaņā ar šīm tiesībām, saskaņā ar šiem pienākumiem, kas ir ierakstīti šo augstskolu Satversmēs, tās attiecīgi darbojas.

Un tādējādi es domāju, ka šī panta otrā teikuma izslēgšana ir zināma atgriešanās atpakaļ pie padomju sistēmas, pie tā, ka tā ir stingri ministrijai pakļauta kāda iestāde, nevis pašpārvaldes šis moments, kas ir ierakstīts otrajā teikumā. Pie tā, ka mēs gribam zem vienas ministrijas sakoncentrēt visu ministriju augstskolas, lai kaut kā unificētu šo sistēmu, un tajā pašā laikā es domāju, ka tā ir antidemokrātiska pieeja. Jo tikai demokrātija šinī jomā un, protams, kontrole par valsts budžeta izlietojumu var dot efektīvus rezultātus. Un tajā pašā laikā es nedomāju, ka augstskolām ir tīkams kāds tāds tieši — ministrija, iestāde, šādu te attiecību modelis. Augstskolas ir demokrātiskas, augstskolas ir neatkarīgas, augstskolas ir pazīstamas ar savu brīvo garu, un es domāju, ka brīvam garam augstskolās ir sava vieta. Un tādēļ arī mums jācenšas uz to, lai augstskola tiktu noformulēta tā, kā tā tiek noformulēta parasti Eiropā, Centrāleiropā, kā personu apvienība, kā publisko tiesību subjekts, kā pašpārvaldes subjekts. Jo bez šāda noformulējuma mums Eiropā nav ko darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Sākumā gribētos pakomentēt attiecībā par institūcijām pieminēto, ka ar Juridisko biroju ir saskaņots. Jā, ar Juridisko biroju šo normu saskaņoja, jo to citātu no šīm normām, kuru es citēju, pieņēmām mēs šodien likumā "Par budžetu un finansu vadību". Tikko pāris stundas atpakaļ pieņemtajā likumā rodas problēma ar šo iestādi, un piedevām par šo 7.pantu — izglītības iestāžu autonomija — pašreizējā redakcijā spēkā esošam pantam nosaka, ka augstskolām ir juridiskās personas statuss. Valsts dibinātas augstskolas ir pašpārvaldes iestādes. Tā ir šodienas redakcija. Un, ja netiek atbalstīts ne Muciņa variants, ne politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas piedāvātais variants, tādā gadījumā kāda vajadzība šo noteikto autonomiju 7.pantā vispār bija labot. Katrā gadījumā tā kā pirmajā lasījumā ir nobalsots — izslēgt 7.pantu, tad ieteiktu kolēģiem atbalstīt vai nu 23., vai 24.priekšlikumu, kur šī autonomija tomēr parādās Augstskolu likumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Linards Muciņš, runājot par savu priekšlikumu, izteica daudzas vērā ņemamas domas attiecībā uz augstskolu autonomiju, patstāvību, darbības tiesisko nodrošinājumu, neatkarības nodrošinājumu. Bet, godāto kolēģi, ierakstot likumā jūsu piedāvāto normu, ne par gramu, ne par kaut mazāko daļu nepalielinās augstskolu patstāvība, autonomija, neatkarība, jo jūsu piedāvātā norma ir teorētiska definīcija, es kā jurists pievienojos, zinot tās normas, kādas ir iestrādātas likumprojektā par publiskām institūcijām, bet šobrīd jūsu priekšlikumam vienkārši nav nozīmes. Turklāt mēs neesam konceptuāli vienojušies par to, kādā veidā mēs institucionāli veidojam savu valsti. Un tieši šīs lietas ir topošajā likumā par publiskajām institūcijām. Un šobrīd ir pāragra šāda norma, pirms mēs neesam vienojušies par pašu galveno, par to, kā mēs būvēsim valsts pārvaldi Latvijā. Es aicinātu tomēr šobrīd atturēties no šī priekšlikuma pieņemšanas!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Īpaši augsti godātais Lagzdiņa kungs! Man ir patiess kauns par to, ka jūs tā runājat. Jo jūs šos visus septiņus gadus esat klasiski runājis par augstskolu pašpārvaldi. Jūs esat vienmēr runājis par autonomiju un par publiskām tiesībām. Jā, nu, mēs esam ļoti daudz runājuši par to, ka mums ir jāuzticas augstskolu mācību spēkiem, nevis tikai vienīgi birokrātiem. Mēs esam jau tāpat panākuši to, ka mēs esam viena birokratizēta valsts. Mēs katru dienu lasām avīzēs un redzam, ko spēj mūsu birokrāti, bet mēs vēl vairāk, mēs ejam atpakaļ. Mēs arī augstskolām atņemsim jebkādas autonomijas iespējas, lai tās pilnībā pakļaujas Izglītības ministrijas ierēdņiem, kuri varēs diktēt absolūti visu pēc sava prāta. Pat to, ka bija jau sasniegta zināma autonomija, kaut vai deklaratīva, arī to mēs noņemsim. Arī mēs noņemsim to iespēju virzīties uz priekšu, mēs visādā ziņā mēģināsim panākt tikai to, ka vienīgie, kam uzticēties Latvijā, tie ir klasiski ierēdņi, kuri sēž dažādās Latvijas ministrijās, pašvaldībās un tā tālāk, un tie nu ir vienīgie cilvēki, kam pēc Lagzdiņa kunga definīcijas drīkst uzticēties. Nevienam augstskolas pasniedzējam, augstskolu pašpārvaldei, augstskolu senātiem. To, ka profesori, studenti, mācību spēki spētu reāli izveidot situāciju, spētu reāli kontrolēt, spētu reāli noteikt mācību programmas, tam Lagzdiņa kungs netic. Kā jūs esat beidzis augstskolu, tas nu gan man nav skaidrs, un kāpēc jūs vēl joprojām lepojaties ar savu jurista diplomu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — otro reizi.

J.Lagzdiņš . (TP). Godātie kolēģi deputāti! Kādas institūcijas vai personas tiesības un pienākumus nenosaka izdomātas, teorētiskas, skaistos vārdos ietērptas definīcijas, kurām neseko likumos, Kabineta noteikumos vai pašvaldību normatīvos aktos konkretizētas tiesības. Šis ir lozungs, tas ir vārdu savirknējums, kuram neseko konkrētas normas, kas nodrošina šo pašpārvaldi. Apiņa kungs, likumos mazāk ietversim normas, kas satur teorētiskas definīcijas, vairāk likumos liksim iekšā konkrētas labas lietas, kas ir vajadzīgas cilvēkiem un arī augstskolām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es jums teikšu vienu nepopulāru lietu, bet ko var darīt, es saprotu, ka ne jau iet jautājums... tas ir, šis jautājums nav tautoloģisks, ja. Protams, vārdu savirknējums tādu vai šādu, tie ir būtiski no speciālistu viedokļa. Bet es domāju, ka būtība, kas arī tālākos pantos būs, tik lielā mērā mēs kaislīgi aizstāvam augstskolas patstāvību. Un te man paceļas viens jautājums kā bijušajam finansu ministram, un faktiski mēs spriedām arī ar deputātiem, jā, bet ja 75% ir valsts budžeta līdzekļi un 25% aptuveni ir pašu nopelnītie līdzekļi, un mēs iestājamies par absolūti simtprocentīgu neatkarību. Labi, izņemam ārā kanclerus. Labi, es vēl kaut ko varu izņemt ārā, bet man ir tikai viens sīks jautājums. Es nevaru noskaidrot, man nav skaidrības, jā, bet kādā veidā atskaitās par šīs naudas izlietošanu (Starpsauciens: "Pēc sirdsapziņas!"). Vai ir kaut kādas līguma attiecības? Nav. Vai ir kaut kādi konkrēti padarāmie darbi, par kuriem konkrēti samaksā? Nav.

Nu tad, dārgie deputāti! Es domāju, ka varbūt sāksim ar to, ka, pirms mēs runājam par 120 procentīgu neatkarību, es nesaku populāras lietas, vismaz ir jānoskaidro tas mehānisms, kā šie ļoti lielie 10 miljoni, par ko mēs šeit balsosim nākamnedēļ, tiek izmantoti, kas par tiem atskaitās. Jo, ja mēs absolūti to naudu iedodam tā superneatkarīgai institūcijai, nu tad tas ir jautājums par to cilvēku sirdsapziņu, kas tur strādā. Man nav pamata apšaubīt to, bet es domāju, ka kontrolei, vienalga, ir kaut kādā veidā jābūt, jo mēs jau atskaitāmies par budžetu vēlētāju priekšā, un viņi prasa, kur tā nauda aiziet. Mēs sakām vispārēji, nu, aiziet augstskolās, bet kāda ir atdeve, nu, tad mums atbild zinātniski. Tagad Augstākās izglītības padome, jā, viņa to naudu vairāk vai mazāk varbūt arī kaut kā sakanalizē, bet es nedomāju, ka tā ir tā forma, kas ir pietiekama. Tāpēc, ejot tādā absolūtā neatkarībā, vajadzētu tomēr pirms tam noskaidrot, kādas būs šīs līgumiskās vai kontroles kaut kādas pozīcijas, jo viņiem nav sava audita, viņi netaisa tādu auditu kā akciju sabiedrības. Tātad es nezinu, vai nu jāauditē, vai nu ir kaut kāds ārējs audits, vai nu līgums konkrēts, bet tā jau mēs aiziesim līdz bezgalībai, mēs pataisīsim viņas pilnīgi neatkarīgas. Nu, jā, bet tā valsts nauda, ko viņi izmato, ir 75% no visas naudas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Jā, tieši par šo naudas tērēšanu ar Godmaņa kungu mēs tikko runājām. Esošais likums "Par budžetu un finansu vadību" nosaka ļoti interesanti, ka viss ir valsts kasē, un tā tas arī ir šodien, un viss tiek tērēts, un, budžetu pieņemot gan iepriekšējo, gan šo budžetu, mēs izdalīsim naudu vienai, otrai, trešai funkcijai un simtiem iestāžu, bet nevienai iestādei šodien budžeta un finansu vadības likums nenosaka, kā šo naudu tērēt. Un nav, Godmaņa kungs, jāpārmet šeit visiem deputātiem, bet jāpārmet šajā gadījumā — un pārmetums ir vietā — valdībai, ka budžeta un finansu vadības likumā nav šāda veida grozījumu, ka, naudu iedodot vienai vai otrai institūcijai, ir jānorāda, pirmkārt, rezultatīvie rādītāji, kas ir jāsasniedz. Otrkārt, kādiem mērķiem drīkst tērēt šo naudu un kādā veidā par šo naudu ir jāatskaitās. Pašlaik Aģentūru likumā parādās pirmo reizi līgums, vadības līgums starp ministru un iestādes vadītāju, kur ir noteikti rezultatīvie rādītāji, kur ir noteiktaa atskaitīšanās kārtība, kur ir noteikta audita kontroles iespējamība un dažāda veida citi nosacījumi šajā vadības līgumā. Šo autonomijas pakāpi nevajag salīdzināt ar to, ka tā ir visatļautība. Visatļautība ir šodien. Ir jādomā par rītdienu, palielinot autonomiju, ir jāpieaug arī kontrolei pār šo iestāžu darbību ne tikai no valsts puses, bet arī no sabiedrības puses, arī tas Aģentūru likumā ir iestrādāts. Tā ka pārmetumi šajā gadījumā nav vietā.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tā vien liekas, ka kādā frakcijā ir sagatavots jau kāds likums par jaunas ministrijas, pašvaldību ministrijas — nodibināšanu un teritoriālās pašpārvaldes, tātad, kas izvietotas visā Latvijā, mēs pakļausim kādai ministrijai, jo, redziet, arī pašvaldībām no valsts budžeta ir vairāk, tas ir, pašvaldībām pašām ir ne vairāk kā 25% savu ienākumu, un tieši kā šeit teica viens no iepriekšējiem runātājiem, 75% viņi saņem no valsts budžeta. Un situācija pašvaldībās nav ne par matu savādāka. Un kas tad ir pašvaldība, un kas ir šī, teiksim, augstskola kā viena no pašpārvaldes formām? Vienas pašvaldības — tās ir teritoriālās pašvaldības, otras ir nozaru pašvaldības. Mēs negribam demokrātiju, mēs negribam laist no savām rokām ārā neko, mēs visu gribam turēt zem birokrātiskas ierēdņu stingras kontroles. Mēs neko negribam atstāt pašām augstskolām, mēs uzskatām šos augstskolu attiecīgos senātus un attiecīgos dekānus, attiecīgajos tērpos tērptos, par tādām, nu, es nezinu, leļļu figūrām?

Viņi mums tur piešķir dažādus goda doktorus un tā tālāk. Viņi mums tur atgādina... Valsts prezidente savā runā Latvijas Universitātē, saņemot attiecīgo goda doktora nosaukumu, atgādināja par finansu piešķiršanu zinātnei, bet vai mēs to darām? Mēs to nedarām.

Tādējādi, cienījamie deputāti, mēs nevēlamies demokrātiju, mēs vēlamies visu turēt tikai vienā vecajā formā — viss ir valsts, tā, kā tas bija padomju laikos. Pašvaldības padomju laikos neeksistēja, nu pašvaldības kaut kā ir izspraukušās, turpat ir izaugusi kāda Pašvaldību savienība, kura tur cīnās un kaut ko iebilst Kabinetam, bet citā jomā mēs neko negribam dot. Tātad demokrātija mums ir apdraudēta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis — otro reizi. (Starpsauciens: "Pēteri, izstāsti, kas notiek!")

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Mēs pilnīgi ar šo punktu nerunājam par 120 procentīgu brīvību. Mēs ar šo punktu pilnīgi nerunājam par to, ka mēs ar vienu šādu ierakstu spējam panākt, ka augstskolas ir pilnīgi suverēnas un pašas dala un dara, ko grib. Mēs gribam panākt to, lai vismaz nedaudz mēs kaut kur šajā valstī izvairītos no šīs absolūtās ierēdniecības, kurā mēs paši ar savu darbu vien esam šo valsti ieveduši. Un tur nu atbildība jāuzņemas nevis augstskolām, viņu laipni vēlētajiem senātiem, viņu satversmei, bet jāuzņemas ir mums un Ministru kabinetam. Jo mēs esam virzījuši šo valsti tā, ka ļoti augsti godātie Jānis Gaigals, Silva Golde, Māris Vītols un citi, kas ir vadījuši šīs ministrijas, patiesībā neko nav spējuši izdarīt viņām. Un nav spējuši izdarīt pārsvarā tāpēc, ka birokrātiskais aparāts tam ir centīgi pretojies, un izdarīt absolūti visu, lai šodien pat dažas cienījamas partijas, kurās ir tikai cilvēki ar augstāko izglītību, cīnītos pret šo augstskolu suverenitāti. Izkliedz visādus dīvainus saukļus pret augstskolu suverenitāti. Neuzticēties saviem pasniedzējiem, saviem kursabiedriem, saviem Latvijas zinātniekiem un pedagogiem. Nu pie tā mēs šodien nonākam.

Paldies, lai jums labi veicas! Es tikai nesaprotu, kāpēc jums toreiz bija vajadzīga šī izglītība.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka ir ļoti interesanta tēma parādījusies šodien un diskusija vēršas plašumā. Un mēs aizmirstam acīmredzot nu zināmā emociju iespaidā pamatprincipus, kuri eksistē visā pasaulē, un diez vai mēs izdomāsim kaut kādu divriteni no jauna. Visā pasaulē augstskolām ir ļoti augsta autonomijas pakāpe, ļoti augsta autonomijas pakāpe. Tajā pašā laikā paralēli likumdošanā ir paredzēts ļoti striktas normas jeb rāmji, kuros augstskolām ir jādarbojas. Tajā skaitā par finansu darbību. Un īstenībā nav jāuzbrūk augstskolām par to, ka viņas grib autonomiju. Ir jāatzīstas drīzāk savā bezspēcībā, izdarot šos grozījumus Augstskolu likumā, paredzēt tādu mehānismu, kas neliktu apstrīdēt augstskolu autonomijas tiesības, bet vienkārši paredzēt tos kontroles mehānismus, kas liktu augstskolām atskaitīties par to naudu, par to valsts budžeta naudu, kas viņām tiek piešķirta. Un šie instrumenti pamatā ir divi.

Pirmkārt, tie ir līgumi starp valsti Izglītības un zinātnes ministrijas personā un konkrēto augstskolu, kurā ir paredzēts konkrēts finansējums konkrētam studentu skaitam konkrētajā studijās, un augstskola savukārt apņemas tādu un tādu skaitu šo speciālistu sagatavot.

Otrs instruments ir obligātais audits, kurš pēc vienas — pēc minimālās vai pēc maksimālās — programmas ir jādara, bet tas ir samērā dārgs prieks. Es zinu, ka dažas augstskolas to ir izdarījušas, piemēram, Latvijas Universitāte, un tādā gadījumā, ja būtu šīs normālās līgumattiecības, mums nebūtu jākontrolē kā vecos padomju laikos pats process, kā to cenšas daudzi darīt vai reglamentēt, bet beidzot sāktu strādāt normatīvu princips. Augstskolai tiek iedots finansējums atbilstoši studentu skaitam, attiecīga specialitāte, normatīvs plus koeficients attiecīgajam studiju virzienam. Viss. Un tiek kontrolēts galarezultāts — cik studentu ir beiguši. Un Augstākās izglītības padomei savukārt ir jāizdara korekcijas nākamajam gadam, veidojot šo te valsts pasūtījumu studijām. Un, starp citu, ja tiek minēta Rīgas Aviācijas universitāte vai "Stabiņa" augstskola, vai Medicīnas akadēmija un citas mācību iestādes, tad lūgums nejaukt to vienā katlā, jo krimināli sodāmas lietas, kādas ir notikušas Aviācijas universitātē, ir attiecīgi jāizskata tiesību sargājošajām institūcijām un jāsoda kriminālpārkāpēji, savukārt tajos gadījumos, kad mēs runājam par pašieņēmumiem, ir jānovērš tie cēloņi, kas noved pie sekām, kad mācību iestādēm, augstākajām mācību iestādēm ir jāmeklē kaut kādi citi varianti, kā aizsargāt savus pašu ieņēmumus. Nejauksim absolūti dažādas lietas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Cienījamie Saeimas deputāti! Godāto priekšsēdētāj! Domāju, ka diskusija šobrīd ir uzsākta, izskatot pavisam citu pantu nekā tur, kur šai diskusijai pēc būtības bija jānotiek, jo šobrīd mēs izskatām vairāk definīcijas un juridisku terminu jautājumus, bet autonomijas jautājums un finansu līdzekļu izlietošanas kontroles jautājums mums būtu jādiskutē tajos pantos, kur par to ir runa. Tāpēc es vienkārši uzskatu, ka šī diskusija attiecas uz nākamajiem pantiem, par ko mēs vēl šeit runāsim un arī, iespējams, karsti diskutēsim.

Bet šeit jau minēja dažas lietas. Nevajag jaukt autonomiju un nevajag skatīties uz autonomiju, augstskolu autonomiju, nesadalot vai nenošķirot divus jautājumus — akadēmiskā, satura un zinātniskā autonomija, kas ir pilnībā garantēta šodien katrai augstskolai, un finansu autonomija, finansu līdzekļu pārvaldīšana, kas ir pavisam cita lieta visā pasaulē.

Mēs visi zinām, ka pasaulē tieši senāts ir tas, kas katrā augstskolā izlemj jautājumus, kas ir saistīti ar akadēmisko neatkarību, ar studiju programmas saturu, ar mācību saturu, zinātniskās darbības saturu, bet vienmēr, no otras puses, ir finansu kontrole, kas tiek īstenota no augstskolas dibinātāju puses, šajā gadījumā valsts augstskolās tā ir valsts kā šīs augstskolas dibinātājs, kas šo līdzekļu izlietojumu kontrolē. Un tikai šī gada sākumā pirmo reizi tika īstenots valsts pasūtījuma princips augstākajā izglītībā, jo līdz šim valsts budžeta līdzekļi augstskolām tika piešķirti, neprasot pretī konkrēti nekādu rezultātu.

Valsts budžeta līdzekļi, nodokļu maksātāju līdzekļi tika piešķirti augstskolām, neprasot par to nekādu rezultātu, lai gan likums, likuma panti šādu kārtību paredzēja jau vairākus gadus iepriekš. Jāteic, tas ir labi, ka pirmo reizi šis valsts pasūtījums ir īstenots, ir precīzi noteikts par budžeta līdzekļiem uzņemamo studiju studentu skaits katrā studiju programmā un kādā veidā šo mehānismu tālāk īstenot, tajā skaitā līguma attiecību veidošana starp augstskolu un augstskolu dibinātāju, tas jau ir pavisam citu nākamo pantu jautājums. Un arī tad, kad mēs tos izskatīsim šeit, tad aicinu par to diskutēt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis . (TP). Cienījamie kolēģi! Man šī diskusija varbūt ne tik daudz izbrīnīja, kā pat izvilināja smaidu. Cienījamie kolēģi! Nu mēs komisijā taču gribam demokrātiju, bet tajā pašā laikā mēs gribam, lai likumdošanas akti būtu sakārtoti un saskaņoti savā starpā, cienījamais Muciņa kungs. Nu pieņemsim likumu par publiskām institūcijām, un tad arī es jums apsolu, ka komisija darīs visu, lai atbilstoši tam likumam iestrādātu atbilstošas nostādnes arī šajā te Augstskolu likumā.

Tāpat papildinot to, ko Vītola kungs teica un Gaigala kungs par kontroles mehānismiem, gribu vēl atgādināt, ka nākamajos pantos ir ieviesta tāda norma, ka rektors būs personīgi atbildīgs par augstskolas finansiālo darbību, kas nebija līdz šim.

Un, runājot vēl par demokrātiju, augstskolu autonomiju, es tomēr aicinātu lasīt visus pantus pēc kārtas, un likumā ir speciāls 4. pants, kas tā arī saucas — Augstskolu autonomija, kurā ir uzskaitīta vesela rinda tiesību, kas augstskolai piemīt, kas norāda, ka augstskola ir autonoma.

Tā ka es uzskatu, ka mēs nevaram atbalstīt šo deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu, jo es neredzu vienkārši iemeslu, lai to atbalstītu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. — deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 12, atturas — 47. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 41, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis . 25. — deputāta Plinera priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz. Ābiķis. 26. — deputāta Muciņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . 27. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Estas kunga priekšlikums, ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 28. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis .29. — deputāta Gaigala priekšlikums, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 30. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 31. — deputāta Muciņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . 32. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 33. — deputāta Gaigala priekšlikums, ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . Līdzīgi ir atbalstīts arī 34. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 35. — deputāta Plinera priekšlikums, nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35. — deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 38, atturas — 28. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis . 36. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 37. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 38. — deputāta Gaigala priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . 39. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 36, atturas — 25. Priekšlikums nav atbalstīts. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

No zāles"Juridiskās domas giganti mūs nobeigs..."

P.Apinis (LC). Likumprojekta "Par Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijas izstrādāšanas" apakškomisija. Kolēģi, iesim tagad uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un sasauksim nelielu apakškomisijas sēdi.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Turpinām izskatīt grozījumus Augstskolu likumā. 40.priekšlikums. Lūdzu!

Dz.Ābiķis . (TP).40. — deputāta Muciņa priekšlikums. Ir atbalstīts, precizēts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 41. — deputāta Muciņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Jā, nu, protams, visi mēs esam beiguši augstskolas, cienījamo priekšsēdētāj, un cienījamie deputāti, bet īsti laikam nesaprotam, kas tā ir par institūciju. 41. priekšlikums, ko es esmu sagatavojis, faktiski šeit nebūtu diskutējams, jo tā, kā tur ir rakstīts, tā arī jānotiek augstskolas reorganizācijai. Tātad lēmums par augstskolas reorganizāciju stājas spēkā pēc tam, kad augstskolas Satversmē likumā noteiktā kārtībā izdarīti attiecīgi grozījumi un tie apstiprināti likumā noteiktā kārtībā. Tātad, lai apstiprinātu Satversmi jaunā redakcijā, tātad ņemsim par piemēru Universitātes un Stradiņa Latvijas Medicīnas akadēmijas apvienošanos. Tātad viņām abām šīm augstskolām ir jāpieņem kopīga Satversme, un šī Satversme likumā noteiktā kārtībā ir jāapstiprina. Un citādāka varianta nav. Citādāka varianta nav! Tātad, protams, Kabinets un ministrija kā finansu donori, kā tie, kas ir dibinājuši, bet atcerēsimies, ka viņi dibina arī pilsētas un viņi dibina arī citas lietas, bet tas bērns ir piedzimis, un tā nav iestāde, kas nav atdalīta faktiski no valsts ķermeņa, bet pēc būtības tā tomēr ir autonoma un suverēna institūcija. Un, ja šī autonomā un suverenā institūcija ir likumā noteiktā kārtībā apstiprinājusi un pieņēmusi savu Satversmi un valsts Ministru kabineta personā ir šīs augstskolas Satversmi apstiprinājusi, tad loģiski, ka šī augstskola uzsāk savu dzīvi, un, kā sacīt, tā kā vienkārša iestāde, tā kā vienkārša ministrija to nevar tik vienkārši nolikvidēt vai apvienot un tā tālāk. Tāpēc šeit ir tas, pret ko tik kategoriski iebilda Lagzdiņa kungs un nosauca tikai par teorētiskām konstrukcijām. Jā, tajā vietā man būs grūti atspēkot šo zināmu teorētiskumu un vilkšanu uz akadēmiskumu. Bet šeit 41.priekšlikumā tas akadēmiskums, tas teorētiskums, ko jūs atsakāties iekļaut likumā, tas šeit konkrēti izpaužas. Un šeit tas konkrēti saka, ka tādā veidā tad tā autonomija tiek nodrošināta. Autonomija tiek nodrošināta caur to, ka katrai augstskolai, kad tā ir piedzimusi, ir sava satversme.

Un tālāk. Ja, protams, Saeima nepieņem kādu aktu, kā tas bija diemžēl ar vienu augstskolu, par tās likvidēšanu, citāda ceļa nav. Un faktiski manā priekšlikumā ir aprakstīta tikai reālā situācija. Jo faktiski man diemžēl nākas atzīt... Ābiķa kungs, pagaisis... tad, ja paliek tā, kā ir ierakstīts šeit, tad tas diemžēl neatbilst visiem šiem likuma citiem noteikumiem. Tas ir tikai šis lēmums, ko pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Tas ir tikai preliminārs lēmums. Tas ir tikai ierosinājums. Un mēs šeit šodien konstatējām faktiski savā nesenajā vēsturē, ka šis ierosinājums, tāds viņš ir bijis. Ministrija ir ierosinājusi apvienot abas augstskolas, Kabinets ir nolēmis, nu un vai viņas ir apvienotas, šīs augstskolas, šodien? Viņas nav apvienotas tādēļ, ka to var izdarīt tikai tā, kā ir rakstīts manā priekšlikumā. Un nekā savādāk! Un tā ir faktiski arī rakstīts šajā likumā. Faktiski, pieņemot vai nepieņemot 41. priekšlikumu, nekas nemainās, jo šeit ir tikai šajā pantā par reorganizāciju. Tas ir pierakstīts klāt. Bet pēc likuma teksta, pēc tā, kā viss jautājums ir izklāstīts likumā, tieši tā jau var arī notikt. Citādāk jau notikt nevar! Tā ka es domāju, ka diemžēl šāda pieeja augstskolu apvienošanai, šāda pieeja augstskolas demokrātijas ierobežošanai — tai tomēr ir jābūt uz kaut kādas partnerības, uz kaut kādas savstarpējas vienošanās, uz kaut kādas saskaņas principa balstītai. Tā nevar būt balstīta tikai uz to, ka, redziet, ministrija ierosinās, Kabinets pieņems un augstskolas kā vienkārši iestādes tiks reorganizētas. Tā tas atbilstoši šim likumam nevar notikt. Un es arī redzu, ka nenotiks. Tā ka manam priekšlikumam faktiski ir tikai hipotētiska nozīme. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis . (TP). Cienījamie kolēģi! Tā kā pats Muciņa kungs atzina, ka, pieņemot vai nepieņemot šo 41.priekšlikumu, nekas nemainās, es aicinu atbalstīt 42. — atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 41. — deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 7, atturas — 40. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis . 42. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 43. — deputātes Ūdres priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis .44. — deputāta Gaigala priekšlikums, ir atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 44., 45. un 46.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis . 47. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 48. — deputāta Gaigala priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . 49. — LSDSP frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 50. — deputāta Muciņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jautājums par rektoru ievēlēšanu ir, kā sacīt, Lagzdiņa kunga noliegtās šīs autonomiskās teorijas konkrētais atspoguļojums. Vēl viens no tiem. Nu diemžēl tā man nācās konstatēt jūsu viedokli. Jo tā ierakstīt, kā šeit mēs ierakstām, mēs pieļaujam divējādu tulkojumu. Augstskolas ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Bet ja ministrs neierosinās? Un ja Kabinets neapstiprinās? Diemžēl tā tas demokrātiskā un tiesiskā valstī nenotiek. Ja mums nepatīk rektora deguns un Ministru kabinets to neapstiprina, tad tā nav tiesiska valsts, tā ir cita tipa valsts, ko acīmredzot mēs gribam šeit nodibināt. Tādēļ arī mans priekšlikums ir, ka Ministru kabinets var atteikt apstiprināt rektora amatā, ja tas ievēlēts, pārkāpjot šī likuma un augstskolas satversmes noteikumus. Tikai konkrētos gadījumos, ja ir pārkāpta juridiskā izvirzīšanas, apstiprināšanas vai izglītības, vai stāža, vai cita kritērija kārtība, kura ir nepieciešama, ievēlot šādu rektoru amatā. Tāpēc jāsaprot, ka Ministru kabineta loma šeit nav absolūta. Ministru kabineta loma šeit nav absolūta, un Ministru kabinets šeit nevar darboties kā diktators. Gribam — apstiprinām, negribam — neapstiprinām. Tiesiskā valstī jebkuras institūcijas darbība, it sevišķi Ministru kabineta darbība, notiek tikai saskaņā ar likumu un tikai atbilstoši likumam. Tādēļ aicinu atbalstīt 50.priekšlikumu, kurš pēc būtības tikai precizē 17.panta otro daļu. Jo pat, nenobalsojot šo priekšlikumu, Ministru kabinets nevar brīvi neapstiprināt rektoru. Viņš rektoru var neapstiprināt tikai tad, ja ir pārkāpts kāds likuma vai Satversmes noteikumi viņa izvirzīšanas vai ievēlēšanas procesā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ko tad piedāvā Muciņa kungs? Jurists... Es neesmu jurists, bet es mēģināšu traktēt citādi, kā es to saprotu. Es saprotu, ka likumam ir jābūt tik skaidram, lai to varētu saprast visi. Jebkuru pantu, jebkuru punktu. Tātad Ministru kabinets var atteikt apstiprināt rektoru amatā, ja tas ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un savas Satversmes noteikumus. Tātad var atteikt Ministru kabinets. Šis rektora pretendents ir pārkāpis, tātad var atteikt un var arī neatteikt. Kā šeit tulkot? Var tulkot arī otrādi. Tātad Ministru kabinets var apstiprināt rektoru amatā, ja tas ir pārkāpis šos divus likumus, bet nav pateikts, kas notiek tad, ja viņš ir pārkāpis citus likumus. Ja viņš ir pārkāpis citus normatīvos aktus, vai tad Ministru kabinetam ir tiesības vai nav? Tā ka tik neskaidrs formulējums vienkārši ierobežo jeb uzliek Ministru kabinetam, kā Muciņa kungs teica, vadīties nevis pēc likuma normām, bet skatīties pēc zilām acīm vai kā citādi.

Es aicinu noraidīt šo, neatbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Lagzdiņa kungs! Ja jūs nekāpsiet tribīnē un neteiksiet pretējo, tad es noteikti atbalstīšu Muciņa kungu, jo patiesībā tas, ko jūs teicāt, nozīmē, ka Ministru kabinets izvirza rektoru. Un tad augstskolas padomei jāapstiprina. Jo Muciņa kunga redakcija ir pilnīgi precīza. Ministru kabinets var iebilst nevis aiz subjektīviem, bet aiz likumiskiem motīviem. Rektoram tur ir, es nezinu, kādas viņam ir nelaimes. Ievēlot rektoru, ir pārkāpts likums, ir pārkāpta augstskolas satversme. Tātad Kabinetam, neapstiprinot rektoru, jāparāda pilnīgi precīzi objektīvi iemesli. Nu nevar neapstiprināt Kabinets rektoru tikai tāpēc, ka Kabineta priekšsēdim vai izglītības ministram šis rektors nepatīk, vai viņš nav devis viņam bērnībā špikot. Es te neredzu iemeslu šobrīd kauties par deputāta Muciņa priekšlikumu. Tikko Šķēles kungs teica, un ja nu ievēlamais rektors atrodas zem kriminālizmeklēšanas? Jautājums ir par to, vai ir atrunātas lietas, ko darīt, ja viņš ir bijis tiesāts par tīšiem noziegumiem. Nu viss tas pats, kas ar Saeimas deputātiem vai arī citām valsts amatpersonām, kur mēs uzrādām ierobežojumus. Ja ir ierobežojums un attiecīgi Satversme ir ievēlējusi viņu par rektoru, neskatoties, pārkāpjot šos ierobežojumus, tad Ministru kabinetam ir tiesības neapstiprināt, bet nevis tāpēc, ka viņam nepatīk. Un šeit Muciņa kungam ir pilnīga taisnība. Un es pat aicinātu jūs arī atbalstīt. Nestrīdēties par šo tēmu. Šeit ir ļoti precīza redakcija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Cienījamie deputāti!

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību, kolēģi!

A.Seile . (TB/LNNK). Es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt šo Muciņa kunga priekšlikumu, kurš ir skaidrs un loģisks. Pretēji Estas kunga skaidrojumam, kurš nebija tik skaidrs un nebija tik loģisks. Jo — ko pasaka Muciņa kunga priekšlikums? Tas pasaka, ka augstskolas ievēlēto rektoru Ministru kabinets var atteikt tikai vienā gadījumā — ja ir pārkāptas likumu robežas. Un punkts. Un tas ir pareizi un labi. Bet esošā redakcija pieļauj, ka tiek rīkotas vēlēšanas augstskolā, rektors tiek ievēlēts, bet Kabinets viņu neapstiprina. Labi, ja tas ir mūsu Kabinets. Viņš tā nerīkosies. Bet kādi Kabineti nevar nākt daudzu gadu laikā šī likuma darbības laikā? Es nepiekrītu tādam variantam, kuru ir atbalstījusi komisija un aicinu visus atbalstīt Muciņa šoreiz tik tiešām labo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Esta otro reizi. (No zāles J.Esta: "Balsosim!")

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Muciņa kunga priekšlikumam ir ļoti labs pamats, un faktiski šis priekšlikums būtu atbalstāms, ja tas būtu pilnīgs. Es minēšu vienu piemēru, godātie kolēģi. Saeimas deputātiem un citām valsts amatpersonām, kuru amata ierobežojumus reglamentē Korupcijas novēršanas likums, ir atļauts veikt pedagoģisko darbu. Proti, jebkurš no mums var strādāt par pasniedzēju, pildīt docenta, profesora pienākumus Latvijas Universitātē vai citā augstskolā. Bet mums, godātie kolēģi, ir aizliegts kļūt par katedru vadītājiem, dekāniem, prorektoriem un rektoriem. Šos ierobežojumus nosaka nevis Augstskolu likums, nevis tas likums, uz kuru atsaucas Muciņa kungs, bet gan Korupcijas novēršanas likums. Un, ja Augstskolas likuma noteiktā kārtībā nelikumīgi amatā ir iecelts par augstskolas vadītāju Saeimas deputāts vai ministrs, tad kā tad būs? Ministru kabinets apstiprinās viņu amatā? Nē! Ministru kabinets to nedrīkst darīt, jo ir pārkāpts pretkorupcijas likums. Tādēļ arī Muciņa kunga priekšlikums ir nepieņemams.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Jāni Lagzdiņ! Man visu laiku iznāk runāt pēc tevis, un prieks par tevi, ka tu visu laiku šādus argumentus lieto. Visa tā darbība ir bijusi vērsta uz to, lai apkarotu korupciju. Tad, kad tev beidzot izdevās izstrādāt Korupcijas novēršanas likumu, tad izrādījās tikai viens cilvēks, kas visā Latvijā ir korumpēts tajā mirklī, tas bija augstskolas rektors Zaķis, kurš no Saeimas aizgāja. Neviens cits korumpēts, kā zināms, Latvijā pēc tam neatradās. Ja nu vienīgi tagad vēl mūsu ekonomikas ministrs, kurš gan, tiesa, jau bezgala sen ir visus dokumentus nokārtojis, bet vēl joprojām tiek tiesāts, es domāju, no preses vai no citiem tādiem pašiem korupcijas apkarotājiem. Ja nu mēs runājam par korupciju kā jēdzienu, tad tā atkal ir kārtējā neuzticība Latvijas augstskolu senātiem. Tā ir kārtējā neuzticība tam, ka varētu arī akadēmiski izglītoti cilvēki, kas ir mūsu augstskolu profesori, pasniedzēji un arī studenti, kuriem mēs dodam 15% mūsu senātos, būt tik neuzticami, ka nekādi nezina pārējo likumdošanu, ka viņi nu noteikti ievēlēs vienīgo to pasniedzēju par rektoru, kurš nemāk latviešu valodu pietiekamā daudzumā, viņi noteikti ievēlēs to, kurš ir krimināli vajāts tajā brīdī, kurš ir nozadzis kaimiņienei palagus no šņores jau bērnībā un vispār citādi pats sliktākais cilvēks, ko nu varēja atrast. Pēc šī argumenta, pēc šiem pārliecinošiem Lagzdiņa kunga argumentiem mēs noteikti nedrīkstētu vispār ļaut nevienam senātam neko lemt. Tieši otrādi, mums būtu mierīgi šeit pat jānolemj, ko mēs ceļam par vienu vai otru rektoru, bet atbilstoši tādai loģikai arī par dekāniem, prodekāniem, katedru vadītājiem un visiem pārējiem nolemsim šeit, iecelsim, kā nu gadīsies, tā nu arī celsim, un tad nu beidzot viss tas birokrātiskais aparāts būs triumfējis. Bet atbilstoši tam, kā likumā rakstīts, lai to dara Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Lagzdiņa kungs, jums neizdevās mani atspēkot, un pilnīgi pareizi, būtu daudz labāk, ja Muciņa kungs savā redakcijā ierakstītu — izņemts arī vārdiņš— šā, jebkuru likumu pārkāpjot, ievēlēts un pārkāpjot augstskolas Satversmi. Tas ir pēc būtības. Bet tā ir ārkārtīga detaļa, jo tas gadījums, kuru jūs minējāt, nav ņemams vērā, šajā gadījumā attiecībā pret kandidātu iestājās kriminālā atbildība, un jūs zināt, viņš automātiski zaudē abus amatus. Nu vismaz administratīvo atbildību, mēs jau vairāk amatpersonas sodām administratīvi. Skaidrs, ka labāk būtu, ja Muciņa kunga priekšlikumā... būtu ierakstīts, ka tad, ja jebkuru likumu pārkāpj vēlēšanu ceļā... tad skaidrs būtu, un šis laikam ir trešais lasījums, grūti ko labot. Bet es domāju, šeit likumā doma ir pilnīgi skaidri pateikta, un Korupcijas novēršanas likums jau nu nebūs tas, kas būs par šķērsli augstskolas rektora ievēlēšanā, Lagzdiņa kungs. Piekāpsimies šodien Muciņam un uzskatīsim, ka šajā beidzamajā kaujā viņš ir ņēmis pilnīgu pārspēku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Diemžēl ne tikai Latvijas juristi, bet arī Saeimas juristi slimo ar vienu un to pašu slimību, tas ir normatīvisms, viņi lasa tikai likuma burtu, viņi neko nezina un nav dzirdējuši par likumu garu, viņi nezina, ka Ministru kabinets nevar nevienu pretlikumīgu lēmumu pieņemt. Līdz ar to, rakstot šeit ar vārdu "šā" vai rakstot bez vārda "šā", nav nekāda nozīme, jo es ticu, ka šodien Ministru kabinets katru dienu, katru nedēļu visus savus lēmumus pieņem saskaņā ar valodas likumu, saskaņā ar korupcijas likumu, saskaņā ar citiem likumiem un tā tālāk un tā joprojām. Tādēļ man nav nekādu šaubu, ka svītrojot vai nesvītrojot vārdiņu "šā" manā priekšlikumā, Kabinets, ja tas lems, tas lems uz tiesiska pamata, tas atradīs, uz kāda pamata, tas neapstiprinās šo rektoru, ja tas uzskatīs, ka tas nav apstiprināms, nevis šeit nodarbosies ar šādu, kā sacīt, gramatisko likumu tulkošanu, un es domāju, kas sen jau Universitātē ir pārvarēts. Varbūt mums laiks drusku atgriezties un tur pamācīties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Esta — otro reizi.

J.Esta (TP). Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinātu šīs neprecizitātes novērst, jo kā tad notiks rektoru atcelšana uz šo divu likumu pamata vai uz citu normatīvo aktu pamata, ja rektors šos aktus vai likumus būs pārkāpis? Tā kā gan šis likums, gan arī iepriekšējais likums nosaka to, ka arī citi normatīvie akti ir spēkā, ja rektors šādus ir pārkāpis. Aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es negribu iesaistīties vairs politikā... (Zālē smiekli.) Vairs polemikā. Es atvainojos, polemikā par šo jautājumu, jo komisija, kuras viedokli es šeit pārstāvu, kurā ir visu partiju pārstāvji, viedoklis ir tāds, ka šo priekšlikumu vajadzētu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 50. — deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 7, atturas — 22. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 51. — deputāta Muciņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . 52. — deputāta Plinera priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 53. — deputāta Gaigala priekšlikums, ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . Līdzīgi arī 54. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 55. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 56. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 57. — deputāta Lauska priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 58. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 59. — deputātes Ūdres priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . 60. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, ir atbalstīts, precizēts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 61. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 62. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 63. — deputāta Muciņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . 64. — deputāta Muciņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 65. — deputāta Muciņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 66. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 67. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis . 68. — deputāta Muciņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 69. — deputāta Plinera priekšlikums, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 70. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 71. — deputāta Gaigala priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . Līdzīgi arī 72. — deputāta Zvejsalnieka priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 73. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 74. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 74.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis . 75. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 76. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 76. un 77.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis . 77. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir jau pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis . 78. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . Tālāk es lūgtu šo 43. lappusi nomainīt ar jums izdalīto, jo 79. — Juridiskā biroja priekšlikumā — ir ieviesusies tehniska neprecizitāte, un komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . 80. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 81. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, tikai es gribētu, lai stenogrammā nofiksē, ka šajā lappusē 33.pantā, kur ir vārds "amats", ir jābūt "amata vieta". Es ceru, ka kolēģi nedusmosies, tā ir vienkārši tehniska neprecizitāte.

Sēdes vadītājs. Kolēģi nedusmojās. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis . 82. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 83. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 84. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 85. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis . 86. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 87. — deputāta Osvalda Zvejsalnieka priekšlikums, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 88. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 89. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 90. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis . 91. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 92. — deputāta Plinera priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . 93. — deputāta Vītola priekšlikums, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 94. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Estas kunga priekšlikums, ir daļēji atbalstīts

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 95. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 96. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis . 97. — Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 98. — deputāta Plinera priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis . 99. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 100. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 101. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 102. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 103. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ir atbalstīts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 103. un 104. priekšlikumu.

Dz.Ābiķis . 105. — deputāta Salkazanova priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . 106. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Estas priekšlikums, ir atbalstīts precizētā komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 107. — deputāta Plinera priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 108. — deputāta Zvejsalnieka priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 109. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 110. — deputāta Plinera priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . 111. — deputāta Plinera priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 112. — deputāta Zvejsalnieka priekšlikums, ir atbalstīts precizētā komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . Tāpat precizētā atbildīgās komisijas redakcijā ir atbalstīts 113. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 114. — deputāta Jakova Plinera priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 115. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts precizētā komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 116. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Ābiķis . 117.— Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 118. — deputāta Jakova Plinera priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 119. — deputāta Gaigala priekšlikums, ir atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 120. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 121. priekšlikums — atbildīgās komisijas redakcijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 122. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 123. — deputāta Jakova Plinera priekšlikums, ir atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 124. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, ir atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 125. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 126. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis . 127. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis . 128. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 129. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 130. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 131. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis .132. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 133. — deputāta Gaigala priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 134. — deputāta Gaigala priekšlikums, ir atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 135. — deputāta Plinera priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 136. — deputāta Zvejsalnieka priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 137. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 138. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . Atbildīgās komisijas 139. priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 140. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis . 141. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 142. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 143. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis . 144. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis . 145. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 146. — deputāta Plinera priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 147. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis . 148. — deputāta Muciņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis . 149. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 150. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 151. — deputāta Valda Lauska priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Atvainojos, atklājam debates par 151. priekšlikumu. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šis 151. priekšlikums balstās uz to, ka varbūt, lai mēs ar parlamenta lēmumu varētu pieņemt konkrētu savu attiecīgo un apstiprinātu skatījumu uz lietu, kad depresīvajos reģionos cilvēku skaits arvien samazinās, un vieni aizbrauc prom, citi nebrauc uz turieni, jo gan iespējas strādāt nav tik spožas kā centrā, gan iespēja nopelnīt naudas līdzekļus nav tik spoža, bet speciālisti tur ir nepieciešami. Un līdz ar to, ja mēs runājam par studiju kreditēšanu, un ir tāds fonds, un tas ir ļoti labi, ka tāds ir, tad lai būtu garantija tam mūsu skatījumam, ja mēs uzskatām, ka šiem speciālistiem kaut kādā veidā ir jādod iespēja, jāpalīdz šis ceļš nostiprināt uz šiem reģioniem, tad balstīties ne tikai uz Ministru kabineta lēmumiem, bet arī uz to, ka mēs ar parlamenta lēmumu varētu iestrādāt šo normu, un tad jau parlamenta šo konkrēto lēmumu Ministru kabinets tālāk realizētu uz vietas.

Līdz ar to mēs garantētu savu skatījumu tam, lai šajos reģionos būtu pēc iespējas vairāk speciālistu apstiprināti ar attiecīgo likumu, un tad tur manā priekšlikumā ir arī konkrēti ierakstīts — ja šie cilvēki strādā noteiktu gadu skaitu, tad viņiem saņemtais kredīts par studijām ar katru nostrādāto gadu tiktu samazināts, samazināts, līdz arī tiktu dzēsts.

Es domāju, pietiekami labs priekšlikums, ko varētu apstiprināt tieši konkrēti ar parlamenta vārdu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (TP). Cienījamie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Finansu ministriju izstrādā studiju kredītu ņemšanas un dzēšanas kārtību, kuru apstiprinās Ministru kabinets. Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis . (TP). Cienījamie kolēģi! Īstenībā Lauska kunga priekšlikums konceptuāli nav pretrunā ar 154. priekšlikuma otrajā daļā atbalstīto priekšlikumu, proti, ka kārtību, kādā tiek piešķirts un atmaksāts studiju kredīts un studējošo kredīts no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī studiju un studējošo kredīts no kredītiestāžu līdzekļiem, ar valsts galvojumu nosaka Ministru kabinets. Jo mums ir jāņem vērā, ka pieprasījums pēc dažādu nozaru speciālistiem gadu no gada var mainīties un Ministru kabinets katru gadu var pieņemt attiecīgu lēmumu, tanī pat laikā nemainot likumu.

Es aicinu deputāta Lauska priekšlikumu neatbalstīt, jo principā līdzīga nostādne ir pausta attiecīgajā pantā par studējošo un studiju kreditēšanu, par ko es jūs tikko informēju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 151. — deputāta Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 7, atturas — 49. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis . 152. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 153. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . 154. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis . 155. — deputāta Māra Vītola priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 156. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 157. — deputāta Osvalda Zvejsalnieka priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 158. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 159. — deputāta Jakova Plinera priekšlikums, nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 159. — deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 32, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis . 160. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts precizētā komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . 162. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 161. un 162. priekšlikumu.

Dz.Ābiķis . 163. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis . 164. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis . l65. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis . Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs balsot par likumu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis . Cienījamie kolēģi! Paldies par atbalstu! Un īpašu paldies saku atbildīgās komisijas deputātiem, kuriem tiešām nebija viegli gada garumā šo likumu aizstāvēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts ar reģistra nr. 704, dokuments 2324. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", iesniedzis Ministru kabinets. Šis likumprojekts ir vērsts uz administratīvo sodu sakārtošanu un papildināšanu par administratīviem pārkāpumiem dzelzceļa ritošā sastāva, sliežu ceļu lietošanas jomā, dzelzceļa satiksmes drošības noteikumu pārkāpšanas jomā, kā arī nosaka, kuras dzelzceļa transporta institūcijas un kādas konkrētas privātas amatpersonas, kurām tiek piešķirta ar šo likumu publiska vara, ir tiesīgas uzlikt šos sodus un kādā kārtībā šie sodi tiek uzlikti. Šeit ir paredzēts juridiskām personām 110.1. pants — līdz 3000 latu naudas sods par dzelzceļa ritošā sastāva un sliežu ceļu lietošanas aizliegumu neievērošanu, 110.2. pants — par dzelzceļa satiksmes drošības noteikumu pārkāpšanu juridiskām personām nosaka arī līdz 1000 latiem un precizē, kādi pārkāpumi tiek sodīti juridiskām personām par informācijas nesniegšanu — līdz 500 latiem. Un tālākie panti ir vērsti uz procedūrās kārtības nokārtošanu un nosaka konkrēti, kad tātad dzelzceļa amatpersona, konkrēti tagad dzelzceļš mums ir privāto tiesību subjekts, bet kurām šīm amatpersonām mēs piešķiram publisko varu, tātad tiesības uzlikt šos sodus un attiecīgi sastādīt protokolus. Aicinu jūs šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", reģistrācijas nr. 704, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Muciņš . 28.novembris.

Sēdes vadītājs. 28.novembris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Likumprojekta reģistra nr.680. Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta nr.2277 — "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", pirmajam lasījumam. Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojekts ir iesniegts kopīgā paketē, kurš nokārto pierakstīšanas sistēmas pārveidošanu uz dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu. Likumprojekts paredz ieviest divus pantus — 186. pantu izteikt jaunā redakcijā: "Dzīvošana bez pases vai bez deklarētas dzīvesvietas", nosakot naudassodu par dzīvošanu bez pases līdz 25 latiem un bez deklarēšanas — līdz 250 latiem.

Piedāvā izslēgt 188.pantu un papildina likumu ar 190.10. pantu — Par apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm, uzliek tāpat naudassodu kā par dzīvošanu bez deklarēšanas līdz 250 latiem. Un vēlos atzīmēt, ka šis likumprojekts nestājas spēkā uzreiz, tas stājas spēkā 2001. gada 1.jūlijā. To ir paredzēts sinhronizēt ar tiem likumprojektiem, kuri ir saistīti ar šā jautājuma nokārtošanu un ko mums ir iesniegusi Iekšlietu ministrija un Pilsonības un imigrācijas departaments. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", reģistrācijas numurs 680, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

L.Muciņš . 28.novembris.

Sēdes vadītājs. 28.novembris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , reģistrācijas numurs 647, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistrācijas numurs 647. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 2176, "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts paredz papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar sekojošiem pantiem: 41.3. pantu "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanās noteikumu pārkāpšanu Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās". Šeit ir paredzēta vesela rinda noteikumu, kuri jāievēro darbinieku informēšanas un konsultēšanās noteikumu nepārkāpšanai Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās. Šeit tātad tiek paredzēts naudas sods no 100 — 250 latiem, par informācijas nesniegšanu — līdz 5000 latiem, kā arī citi naudas sodi līdz 5000 latiem. Un pamatā, protams, šeit ir paredzēts sodīt juridiskas personas. Un ir 215.3. pantā noteikts, ka Valsts darba inspekcija ir tā institūcija, kura uzliek šos sodus un sastāda protokolus. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā ar 2001.gada 1.janvāri. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", reģistrācijas numurs 647, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

L.Muciņš . 28.novembris.

Sēdes vadītājs. 28.novembris. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums" , pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra numurs. 733. Dokumenta Saeimā izskatīšanai nr.2452. Likumprojekts "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums", likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets.

Cienījamie deputāti! Likumprojekts tika rūpīgi izskatīts Juridiskās komisijas Komerclikumu došanas apakškomisijā, kā arī Juridiskajā komisijā un tiek iesniegts jūsu izvērtēšanā. Pie likumprojekta ļoti ilgi un diskutabli strādāja arī Ministru kabinets, kurš galu galā pēc ilgām diskusijām izšķīrās tieši par to, ka tiek piedāvāts tas Komerclikuma spēkā stāšanās modelis, kas ir iekļauts šajā likumā.

Kā jūs atceraties, mēs, balsojot šeit, pieņēmām savā laikā deputāta Segliņa priekšlikumu, ka Komerclikums stājas spēkā 1.janvārī nākamajā gadā. Bet šī spēkā stāšanās tiek noteikta ar īpašu likumu. Tagad šis īpašais likums tiek piedāvāts jūsu uzmanībai. Darba grupa, kas tika izvēlēta speciāli šā likuma izstrādāšanai valdībā, kurā ietilpa arī Saeimas pārstāvji, tātad izvēlējās metodi un jau aprobētu paņēmienu, kas izgāja cauri un tika pielietots, pieņemot jauno Komerclikumu Igaunijā. Tieši mēs Igauniju stādām sev par piemēru šādos jautājumos. Arī šinī gadījumā, apspriežot dažādus variantus, kuri varēja tikt piemēroti, ieviešot Komerclikumu, tika izvēlēts šis Igaunijas modelis.

Kāda ir tā būtība? Jautājums ir par to, vai mēs uzreiz — 1.janvārī — paziņojam, ka visas attiecības sāk regulēt jaunais Komerclikums, vai tomēr mēs vadāmies pēc principa, ka komersants, kas tiek ierakstīts jaunajā Komerclikumā, sakārto savus dokumentus, sakārto savus statūtus un līdz ar to pēc ierakstīšanas jaunajā komercreģistrā, ko tāpat kā Uzņēmumu reģistru ved iestāde ar vienotu nosaukumu — Uzņēmumu reģistrs, viņš no šī brīža sāk pielietot šī Komerclikuma normas. Komisija izšķīrās par šo otro variantu. Tad, kad komersanti iesniedz savus dokumentus komercreģistrā, tad, kad šie dokumenti tiek akceptēti, tad, kad tie tiek pieņemti, kad tiesnesis, kad valsts notārs pieņem lēmumu par ierakstīšanu komercreģistrā, tad no tās dienas, no tā brīža jaunais komersants sāk pielietot jauno komercreģistru. Tādā ziņā komercreģistra nozīme strauji pieaugs, līdz ar to arī neradīsies nekādas problēmas, vienīgi, protams, stājoties darījumos ar šādiem uzņēmējiem vai komersantiem, rūpīgi jāseko, vai komersants ir vēl vecajā reģistrā, vai viņš jau ir jaunajā komercreģistrā. Un, ja viņš ir jaunajā komercreģistrā, tad tiek piemērotas jaunā komercreģistra normas. Tas dos vairākas priekšrocības. Pirmām kārtām tajās kapitāla sabiedrību jomās, kuras netiek pārveidotas, tātad akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību, šeit nepieciešams būs tikai pārveidot statūtus un iesniegt tos jaunā redakcijā līdz ar pārējiem nepieciešamajiem dokumentiem.

Attiecībā uz tām formām, kuras ir jāpārveido, tātad tās jāpārveido jaunajās formās, ja tās neatbilst jaunajam Komerclikumam. Attiecībā pret zemnieku sabiedrībām vai individuālā darba veicējiem šeit pagaidām šis jautājums ir atlikts, līdz tiks izstrādāts speciāls aroddarbības likums, jo faktiski komercreģistrā mums ir divas lielas uzņēmēju grupas. Tātad tās ir zemnieku sabiedrības, zemnieku saimniecības, mēs šobrīd tātad neprasām no tām nekādas pārmaiņas, un kapitālsabiedrības, no kurām lielākā daļa, protams, sastāda sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tātad šeit šīm te kapitālsabiedrībām jāpārveido tikai statūti. Tāda ir šī koncepcija. Protams, attiecīgi par katru formu šim jautājumam ir veltīts savs pants. Protams, vislielākās diskusijas, kā es saprotu, izraisījās gan presē, gan arī finansu ministrs šo jautājumu pacēla: kādā veidā tātad tiks maksāts, kādā veidā, vai ir nepieciešams komersantiem vai tagadējiem uzņēmējiem maksāt par pārreģistrāciju? No šī likuma koncepcijas es saprotu, ka tātad ir nepieciešams veikt šo iemaksu, taču nav jāmaksā par speciāli jaunu reģistrāciju, kas, protams, sastāda, teiksim, apmēram 100 latu. Bet, reģistrējot jaunos statūtus, šī valsts nodeva varētu sastādīt ap 10 latu, kas ir protams, uzņēmējiem pārvarama summa, un tajā pašā laikā tā balstās uz to principu, ka nevis valsts rūpējas un apmaksā tās institūcijas, kas reģistrē un uztur jūsu nekustamo īpašumu, jūsu uzņēmumus, jūsu sabiedriskās organizācijas un citas tādas lietas, kas nav katram pilsonim, kā parastā vispārējā tiesa, kurā jāgriežas, un valsts nodevām vajadzētu būt ļoti minimālām. Bet pēc Eiropas Savienības un sestās direktīvas principiem, valsts nodevām, kuras tiek ņemtas par attiecīgām administratīvām reģistrējošām darbībām, ir jāatbilst tām izmaksām, cik apmēram maksā mūsu Uzņēmumu reģistrā veikt šīs darbības.

Tādējādi es kopumā aicinu jūs atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā, aicinu kopumā atbalstīt valdības koncepciju, kas ir iestrādāta šajā likumprojektā, aicinu jūs kopumā izšķirties par to, kad mēs šo darbu varam uzsākt, un atzīmēju, ka valdība izšķīrās par divu gadu termiņu pārreģistrācijai, ko, protams, mēs varam laika gaitā diskutēt, vai ir pieņemams šis divu gadu termiņš, vai ir trīs gadu termiņš nepieciešams. Bija arī strīdi par viena gada termiņu, taču skaidrs, ka šeit nepieciešams piedāvāt vēl kādus citus mehānismus, jo mūsu cilvēks diemžēl, tāpat kā tas ir ar jauno pasu izņemšanu, vienmēr vēlas atlikt uz pēdējo brīdi visas šīs pārreģistrācijas, un līdz ar to šie principi ir tikai vērsti uz tiem, kuri reģistrējas kā jauni komersanti, kā jaunas SIA, vai arī kuriem būs nepieciešams izdarīt kādas pārmaiņas savos statūtos. Viņi vairs nevarēs neko izdarīt vecajā Uzņēmumu reģistrā. Viņiem būs nepieciešams pārreģistrēties jaunajā komercreģistrā. Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sākam debates. Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautas partija, protams, aicinās šodien atbalstīt pirmajā lasījumā iesniegto likumprojektu. Bet es gribētu izteikt dažus priekšlikumus un dažus vērtējumus. Protams, ka Komerclikums, kurš ir šīs Saeimas laikā pieņemts, ja skatāmies ar tādu ilgtermiņa mērauklu, ir likums, fundamentāls likums ar iespējamiem ilgtermiņa ieguvumiem. Taču neveiksmīga un neprecīza spēkā stāšanās kārtība var radīt momentānus zaudējumus jau īstermiņā.

Tautas partijas analīze un pārrunas ar likumprojekta autoriem ļauj mums šobrīd teikt, ka droši vien nebūs un nav īpašu problēmu lielajiem uzņēmējiem. Uzņēmējiem, kas spēj algot daudzus juristus vai specializētas juridiskās firmas un atrisināt tās augstās prasības, kas ir stādītas Komerclikuma ieviešanas sakarā. Taču visnopietnāk, tiešām, visnopietnāk un, es domāju, visnekorektākā veidā piedāvātā redakcija šobrīd darbosies pret mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. It sevišķi, un te kļūdās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tā skars zemniekus.

Kas ir neskaidrs vai kas ir neprecīzi noregulēts piedāvātajā likuma redakcijā? Vispirmām kārtām par neskaidrībām. Vispār nav piestādīti aprēķini par spēkā stāšanās kopējām izmaksām. Un man jāsaka par kaunu, ka likuma autori nespēja atbildēt šai sakarā pat ar aptuvenu prognozi. Likumā nav atrunāti citu reģistru izmaksu apjomi un kārtība, kā pārejas periodā tiks piemērots citām institūcijām kontrolēt uzdotās normas. Kaut vai piemēra pēc. Šis daļēji pārreģistrētais uzņēmums, ja tā autotransports šķērsos valsts robežu, kādā veidā robežsargs kvalificēs — atļaut vai neatļaut pārbraukt valsts robežu? Vai zemesgrāmatu reģistros, autotransporta reģistros un citos izdarāmās izmaiņas būs apmaksājamas tikai tehnisko, kā ir rakstīts, vai administratīvo izdevumu apjomā? Man par to ir lielas šaubas.

Sevišķi neprecīzi regulēti jautājumi attiecībā uz zemnieku saimniecībām, individuāliem darba veicējiem un individuāliem uzņēmumiem. Kādēļ? It kā, protams, tiek pateikts, ka tas neattiecas uz zemnieku saimniecībām. Bet savukārt, paskatoties attiecīgos Komerclikuma pantus, mēs varam teikt, ka zemnieku saimniecības reāli Latvijā, kuras nodarbojas ar daudzprofila saimniecisko darbību, būs spiestas veidot pēc šī likuma prasībām vairākas komercsabiedrības, kas noteikti sadārdzinās viņu saimniekošanu. Galīgi neskaidras, un tiešām no projekta autoriem mēs nesaņēmām nevienu sakarīgu atbildi, kādēļ likumprojektā ir ierakstīta norma, ka laukos dzīvojošs individuālais komersants, man šis vārds ļoti nepatīk, protams — komersants, Tautas partija — vēlreiz gribētu atgādināt — uzturēja spēkā priekšlikumu saglabāt uzņēmējus, bet ja nu ir nolemts, nolemts. Laukos dzīvojošais individuālais komersants, kādēļ viņš nevar būt individuālā uzņēmuma īpašnieks? Kādēļ šāda diskriminācija? Nav atrunāta procedūra un nav kārtība noteikta, ka pēc 2002.gada 31.decembra tie uzņēmēji, kam ir ilgākas nomas attiecības ar šobrīd eksistējošiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, tiks pasargāti no sava biznesa sagraušanas. Vai reālu izdarīt jau investīciju zaudējumu — neviena vārda. Galu galā es domāju, ka ļoti strīdīga var izrādīties ierakstītā norma, un var gadīties, ka rodas atkal augsne visādiem veikliem darboņiem par likvidācijas procesu, kas tiek uzsākts pēc komercreģistra iestādes lēmuma. Domājot tieši par tām ilgtermiņa mantiskām prasībām, kuras var rasties kaut vai vienu dienu iepriekš, pirms komercreģistra iestāde tādu lēmumu pieņem. Un tās būs prasības jau pret valsti. Likumprojektā nekas netiek skaidri pateikts un netiek dots piedāvājums, ka dokumentu iesniegšanā, pārreģistrācijā un tā tālāk var iztikt bez zvērinātu notāru apstiprinājuma. Kādas ir problēmas? Ierakstīt skaidri un gaiši, ka uzņēmēji, ierodoties, jā, viena, divu, trīs valdes locekļu vai citā sastāvā, var šos dokumentus ar savu personību klātesot un saviem dokumentiem apliecināt, un valsts reģistra notārs pieņem šos dokumentus un veic tālākās darbības. Šeit rodas sajūta, ka notāriem šeit būs, protams, pats labākais pļaujas laiks. Likumprojektā tiek runāts tikai par valsts nodevu ieturēšanas regulējumu, bet ir virkne maksājumu, kas nav valsts nodevas, bet kurām ir pašieņēmumu raksturs. Nemaz nerunājot par komercbanku noteiktiem izcenojumiem un maksājumiem savu pakalpojumu ietvaros, kurus viņi sniedz uzņēmējiem.

Kas mani izbrīnīja? Nav noteikta vienāda attieksme vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem. Jā, pārstāvniecību esamības un reģistrācijas sakarā. Ārvalstu uzņēmējam var būt pārstāvniecība, un tā ir reģistrējama. Savukārt vietējam uzņēmējam pārstāvniecības esamība un reģistrācija tiek liegta. Kā tad vienāda attieksme? Nekādā veidā netiek runāts un netiek regulēts un vērtēts jautājums par ieguldīto līdzekļu apjomu un vārda atpazīstamību tirgū starp divām vienāda nosaukuma firmām. Es nezinu, vai tā ir, bet piemēra pēc pieņemsim, ka ir trīs firmas republikā, valstī reģistrētās ar "Aldara" nosaukumu. Un ko mums atbildēja iesniedzējs, projekta autors? Viņš teica, nu, tad tam vienam "Aldara" īpašniekam jādodas pie otra un jāmēģina savstarpēji sarunāt. Ja izrādīsies, ka tas neatpazīstamā "Aldara" sabiedrības īpašnieks ir nenozīmīga kompānija pret lielo "Aldari", nu tā nedrīkst būt. Mēs pazīstam sabiedrību "Aldaris" kā kompāniju, kas ir ieguldījusi miljonu sava vārda, savas reklāmas sakarā, un mēs nevaram pieļaut situāciju, ka kāds ar līdzīgu nosaukumu vienkārši šo uzņēmumu reketē. Tās ir tikai dažas lietas. Šobrīd tiešām tikai dažas lietas no milzīgo iebildumu klāsta, kuru mēs tur atradām. Mēs reāli iestājamies par mazo un vidējo uzņēmumu aizsardzību un vēlamies, lai šī likuma spēkā stāšanās, es domāju Komerclikuma spēkā stāšanās, būtu maksimāli viegla, maksimāli pieņemama un bez naida no mazo un vidējo uzņēmēju puses. Es aicinu strādāt konstruktīvi šajā ziņā, un Tautas partija otram lasījumam piedāvās redakciju, kas izslēgs kaut vai tās šobrīd nosauktās, galīgi nepieņemamās normas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību vēl vienai problēmai, kas ir saistīta ar šo likumprojektu. Runa ir par bezpeļņas organizāciju, jo šobrīd Latvijā darbojas vairākas organizācijas, kas ir reģistrētas kā bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Es varu nosaukt, piemēram, Sorosa fondu Latvijā vai Nevalstisko organizāciju centru. Šobrīd absolūti nav skaidrs, kā būtu jārīkojas šādu organizāciju dibinātājiem pēc Komerclikuma stāšanās spēkā, jo pārreģistrēties, piemēram, kā nevalstiskām organizācijām — tas nav iespējams, jo nevalstiskām organizācijām ar attiecīgo likumu tiek ierobežots finansiālu līdzekļu apgrozījums, jo saskaņā ar spēkā esošo likumu, ja nevalstiskās organizācijas budžets, gada budžets pārsniedz zināmu apjomu, tad šī organizācija būtu jāpārreģistrē tieši kā bezpeļņas organizācija, bet Komerclikums šādu statusu vispār neparedz. Tātad es domāju, ka tieši šim likumprojektam būtu jādod skaidra atbilde, kā būtu jārīkojas šīm organizācijām, jo es domāju, ka, piemēram, tas pats Sorosa fonds Latvijā dara patiešām ļoti lielu darbu visādās jomās. Un tas nebūt nav mūsu interesēs, lai šādām organizācijām būtu kaut kādas grūtības tālāk funkcionēt Latvijā. Tā ka, es domāju, uz otro lasījumu būtu jāpadomā arī par šo problēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

L.Muciņš . (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Visas šīs piezīmes, kas tika izteiktas debašu laikā, Juridiskā komisija ņems vērā, viņa cer arī, ka aicinājumi parasti izpaudīsies arī rakstiskos priekšlikumos. Es šeit tagad negribētu analizēt katras šeit debatēs uzstājušās personas priekšlikumu variantu, kādā veidā mēs varētu risināt šīs problēmas, uz kurām norādīja debatētāji, taču kopumā es domāju, ka mēs, strādājot pie šī likumprojekta, esam spējīgi, varam un novērsīsim visas tās problēmas, uz kurām šeit mums debatētāji aizrādīja. Protams, ir vesela sistēma problēmu, kuras var novērst tikai vienā veidā, un šis viens veids ir iekļauts likumā, tā ka, protams, varam piedāvāt savus risinājumus, bet daudzi risinājumi tomēr determinēti iepriekš reālajā situācijā — kā nosaukumi, prioritāte, pārstāvniecībā. Pārstāvniecība ir tikai ārzemniekiem, nevis iekšzemniekiem, un citas problēmas, ko šeit minēja debatētāji. Aicinu jūs likumu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — 1, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš . Aicinu noteikt 1.decembri!

Sēdes vadītājs. 1. decembris. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Lauksaimniecības likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Darba dokuments ir nr. 2473. Gribētu sākumā komisijas vārdā minēt dažus akceptus, uz ko tieši vērsts vairāk šis likumprojekts. Tie ir četri jautājumu bloki.

Pirmais jautājumu bloks, tas tieši vairāk saistīts ir ar ārvalstu investīciju piesaisti un palīdzības administrēšanu. Respektīvi, tas skar vairāk tieši par šo pārvaldi reģionos un rajonos.

Otrais jautājumu bloks, kas tiek šeit skarts, tas ir tieši ļoti būtisks moments šajā brīdī. Un jauna pozīcija likuma veidā, kurā mēs atrunātu tieši sadarbību ar ražotāju organizācijām, jo uz šo brīdi Latvijā darbojas apmēram 30 organizācijas, tām visām ir juridiskais statuss, tās ir autonomas un sevi pierādījušas organizācijas. Bet pašlaik būtu jāatrunā šis moments, kā tās kopēji pārstāvēs lauku intereses sarunās ar valsti. Pie šī jautājuma, es domāju, būs ļoti lielas vēl runas un debates. Un es ļoti ceru, ka tieši šeit arī pašas organizācijas ņems aktīvu līdzdalību, lai nebūtu kā līdz šim diemžēl, ko esam manījuši, ka esam aicinājuši uz šo dialogu, tad atnāk ļoti maz informācijas no viņiem.

Trešais jautājumu bloks, kas skar, tas ir tieši par jaunu sistēmu kā kvotu ieviešana. Uz šo brīdi mēs, kolēģi, izmainījām likumu par cukuru, kurā bija pirmās kvotas. Es domāju, ka nav vairs tālu laiks, kad mēs tūliņ sāksim runāt arī par pārējām kvotām lauksaimnieciskā ražošanā.

Un ceturtais jautājumu bloks — tas ir tieši par lauku zemes transformēšanu. Reāli tas skar momentu tieši, kurā juridiski atrunāsim par tām zemes platībām, tām mainīt statusu, kuras neiet aktīvajā ražošanā. Komisijas vārdā lūdzu izteikt atbalstu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Iesniegtie grozījumi protams, kopumā vērtējami pozitīvi, tikai daži negludumi varbūt ir un neskaidrības, par kurām mums būs šo grozījumu izskatīšanas gaitā jādomā ļoti nopietni.

Tātad es gribētu, pirmkārt, vērst uzmanību uz to, ka diemžēl šobrīd lauksaimnieku ražotājus jeb zemnieku saimniecības vai statūtsabiedrības pārstāv vairākas organizācijas. Un fakts ir tāds šobrīd, ka nevienā valstī nav palikušas vairākas organizācijas, kas pārstāv ražotājus, bet laika gaitā vienmēr ir izveidojusies viena. Nu kaut vai Zviedrijā, ja mēs izsekojam gadu desmitus, tad šeit ir viena šī zemnieku federācija, kas pārstāv lauksaimniekus. Bet šeit aprēķins ir ļoti vienkāršs. Ja grib pārstāvēt vairākas organizācijas zemniekus, viņu ekonomiskās intereses, katras šīs organizācijas darbība jeb birojs vai tā tālāk prasa izmaksas. Un tieši aiz šī apsvēruma nepieciešams konsolidēties.

Otrkārt, gribam vai negribam, notiek rīvēšanās, un notiek rīvēšanās arī šobrīd mums šeit Latvijā. Nu, piemēram, viena no zemniekus pārstāvošajām organizācijām saka, ka akcīzes nodokli zemnieku saimniecībām uz dīzeļdegvielu atgriezīsim, ja tikai būs bezskaidras naudas norēķins. Bezskaidras naudas norēķins — tā ir tikai viena zemnieku grupa, kas izmanto šo norēķinu veidu. Liela zemnieku masa arī ar skaidro naudu strādā un tā tālāk. Vai izvirza, ka, lūk, visus zemniekus vajag vienādot ar pievienotās vērtības nodokļa maksātāja statusu. It kā tie, kuri saņem 12% klāt pie lauksaimnieciskās produkcijas pārdošanas, ka tie nemaksā pievienotās vērtības nodokli. Viņi maksā 18% par minerālmēsliem, par degvielu un tā tālāk un tā joprojām. Tā kā šeit ir ļoti tāda nopietna lieta pie šī nolikuma, kas veidojams šīs sadarbības padomei, lai ievērotu visu zemnieku, ja tā var teikt, noslāņojumu ekonomiskās intereses un lai viena vai otra lauksaimnieku pašražotāju pārstāvošā organizācija neņemtu nepamatotu virsroku pār citu interesēm.

Es gribu minēt viena zemnieka tādu atzinumu, nu nesen "Lauku Avīzē" 10. oktobrī Pēteris Knope no Sesavas pagasta Jelgavas rajonā saka tā: "Zemnieku lielākā nelaime ir nespēja vienoties. To izmanto citi. Bet mēs nespējam savai nelaimei tikt pāri. Kad dibināja Zemnieku saeimu, biju dibinātājos, taču neuzskatu, ka tā ir pāraugusi sabiedriskā organizācijā. Drīzāk tas ir interešu klubs, un kā tāds interesants pasākums tas arī ir vajadzīgs. Bet vajadzīga arī stipra pašpārvalde ar cienītiem līderiem." (Citāta beigas.)

Ko es gribētu teikt? Ka šajos grozījumos ir pareizi teikts, ka šai organizācijai ir jābūt valsts mēroga. Bet vai esošās organizācijas, kas veido sadarbības padomi, ir visas valsts mēroga? Kādi kritēriji tam kalpo? Ļoti apšaubu to, un sadarbības padomē katram ir vienādas balsstiesības, kas pārstāv dažādas zemnieku kopas kopumā Latvijā, var nonākt arī pie nepareiziem ieteikumiem, ko saņems Zemkopības ministrija un valdība. Tāpēc neatliek nekas cits kā pagastos veidot šīs zemnieku pašražotāju organizācijas, vai tās iefiltrēsies, vai veidosies kā Latvijas zemnieku federācijas struktūrvienības vai citādas organizācijas ietvaros, bet visādā ziņā šim pamatam — pagasts, rajons, valsts — jābūt.

Ja nebūs šī vertikālā lieta izpildīta, tad var rasties problēmas šīs sadarbības padomes darbā. Protams, šajos grozījumos nav noteiktas tiesības šai sadarbības padomei. Tur ir tikai, ka Zemkopības ministrija ar to konsultējas. Perfekti tas būtu, kā tas ir virknē citās valstīs, ka šīm pašpārvaldes organizācijām ir savs likums, vai tā ir Lauksaimniecības kamera, kā tas ir Francijā vai citur, šajā likumā ir pateiktas tiesības, šajā likumā ir pateikts arī daļējs valsts līdzfinansējums viņu biroju uzturēšanā, šāda funkcionēšana ir bijusi ļoti auglīga.

Tā ka varbūt šis pirmais solis ir derīgs, bet nākotnē jāiet ar principiālākiem, izsvērtākiem soļiem šīs zemnieku pašpārvaldes organizācijas tādā korektākā iedzīvināšanā.

Šī problēma arī ir rūpniekiem. Rūpniekiem arī nav vienota jumta, lai izietu uz Ekonomikas ministriju, piemēram, ir Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, ir vēl simts asociāciju, un arī ir šī problēma, lai izietu un izveidotos vienā jumta organizācijā ar atzariem un tādā veidā paustu koncentrēti savas ekonomiskās intereses pret izpildvaru un pret likumdevējiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu vienu aicināt — lai no šīs tribīnes šīs runas par lielo mīlestību par lauksaimniecību netiktu pārvērstas tik vienkāršā balsojumā par dažiem politiskiem likumiem, jo reāli neviena pašpārvalde, neviena apvienība nebūs dzīvotspējīga, ja tai nebūs stimulācijas un intereses pašiem darboties. Mēs esam mēģinājuši veidot mākslīgi šīs savienības ar likumiem un visu pārējo. Neviena piespiedu laulība nav nesusi nevienu auglību. Un reāli, teiksim, ja tiešām ir šī interese par lauksaimniecību, kā jau šeit izskan, tad tiešām ir jābūt kompleksai pieejai, lai būtu šiem lauku cilvēkiem gan iespējas, gan arī interese vismaz preci ražot un arī pārdot.

Un pie šī paša izskanēja tāda doma, ko es dzirdēju, tendence — veidojas tāda nevajadzīga interese no vienas vai otras puses, mēģinot atšķelt pārstrādi no ražotājiem nost. Mēs esam panākuši šobrīd, ka laukos ir viens bloks, tā ir lauksaimniecība, kas ražo preci un nes savu artavu kopējā valsts katlā. Es dikti negribētu, ja kāds mēģinātu ar šī likuma palīdzību atkal celt veco vainu augšā, atkal šķelt vienos un otros. Bet es domāju, ka darbs ir priekšā, un es ceru, ka atbalsts būs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Lauksaimniecības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 23. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam...

A.Tiesnesis . 7. decembris.

Sēdes vadītājs. 7. decembris. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu izskatīt grozījumus Radio un televīzijas likumā pirms likumprojekta "Dzelzceļa pārvadājumu likums". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs, godājamās deputātes un cienījamie deputāti! Tātad grozījumi Radio un televīzijas likumā ir radušies saskaņā ar to, ka viena no pirmajām sadaļām, ko, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā, Latvija ir atvērusi, tā ir sarunu sadaļa "Kultūra un audiovizuālā politika". Jau otro reizi pēc Eiropas Komisijas norādījuma mūsu valsts saskaņo mūsu Radio un televīzijas likumu ar Eiropas Savienības direktīvu, televīziju bez robežām, proti, ar 1989. un 1997. gada direktīvas variantiem.

Šajā gadījumā, ņemot vērā Eiropas Komisijas viedokli, ir gan pozitīvi, gan ne tik pozitīvi vērtējami grozījumi, kurus Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma no Kultūras ministrijas, kas šos grozījumus izstrādāja sadarbībā ar Nacionālo Radio un televīzijas padomi. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šie grozījumi tika izskatīti atsevišķi un par tiem balsots, un šajā dokumentā tie tiek piedāvāti kā pirmais lasījums kopējā paketē. Tātad, runājot par jautājumiem, kas šeit ir skarti, blakus pozitīvajiem aspektiem, kā es jau minēju, proti, akcentējot pārrobežu aspektu un precizējot apraides iespējas, ne tikai Latvijas teritorijā vien, precizējot raidorganizāciju jurisdikciju, radīsies arī neskaidrības, proti, visur likumā mehāniski aizvietojot jēdzienu "elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi" ar jēdzienu "raidorganizācija", varētu teorētiski samazināties tās uzraudzības funkcijas, kas līdz šim Nacionālajai Radio un televīzijas padomei ir sniegtas tieši par tiem elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, kas tagad vairs nepakļausies raidorganizācijas definīcijai.

Otrs aspekts, kas būtu ņemams vērā, aizstāvot mūsu valsts nacionālās intereses, būtu sekojošais: proti, tātad Eiropas darbu proporcija un tieši latviešu valodā veidoto raidījumu proporcija, kas ir sastopama šajos grozījumos.

Vēl es gribētu atzīmēt, ka kā pozitīvu momentu mēs varam uzteikt to, ka šie grozījumi precizē producentu tiesību normas, un tiek veikti vairāki grozījumi, kas ir bijuši šīs Saeimas ietvaros, arī jau mūsu diskusiju objekts un loks. Tātad jums tiek piedāvāta pirmā lasījuma redakcija. Komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt šo pirmo lasījumu — grozījumus Radio un televīzijas likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāts Dzintars Ābiķis izmantos 10 minūtes? Lūdzu! Uzsākam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Likums, protams, pirmajā lasījumā ir jāatbalsta, bet tanī pat laikā šis likumprojekts piedāvā dažas normas, kas manā izpratnē ir absolūti nepieņemamas.

Pirmkārt, 17.pantā tiek piedāvāts izteikt septīto daļu šādā redakcijā: "Neviena raidorganizācija, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā, nedrīkst raidīt, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, notikumus, kurus Ministru kabinets atzinis par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem. Piemēram, Dziesmu svētkus, Olimpiskās spēles un tā tālāk. Šādu notikumu raidīšana jāveic tā, lai vismaz 75 procenti Latvijas iedzīvotāju varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā." Absolūti nepieņemama ir pieeja, ka šie noteikumi tiek attiecināti uz iedzīvotāju procentiem, nevis uz teritoriju. 75% iedzīvotāju Latvijā dzīvo Rīgā un Rīgas aglomerācijā apmēram, varbūt drusciņ tālāk, 100 kilometru radiusā ap Rīgu. Tātad Latgale, Kurzeme šādā gadījumā, iespējams, paliks bez Dziesmu svētkiem un Olimpiskajām spēlēm. Rīga jau tā Eiropas mērogā — salīdzinot ar citām valstīm, nav nevienas valsts, kur galvaspilsētā un tās aglomerācijā dzīvotu vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju. Un mēs tagad gribam atstāt Latgali bez svarīgu notikumu skatīšanās.

Nākamais: "No Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne mazāk par 20% latviešu valodā veidotajiem raidījumiem." Vecajā variantā bija 40%. Jā, varētu par šo normu diskutēt, ja Radio un televīzijas padome ievērotu to, kas šobrīd ir rakstīts 18.pantā, ka ne mazāk kā 51% ir jāatvēl Eiropas audiovizuālajiem darbiem! Eiropas audiovizuālajiem darbiem. Ko mēs redzam televīzijā? Mēs redzam Latīņamerikas seriālus un Holivudas produkciju.

Nākamais. Neskaidrāku un aizmiglotāku redakciju, kā piedāvā likumprojekta autori 18.panta otrajā daļā, es vispār nevaru iedomāties. Respektīvi, nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radioprogrammās laikā no pulksten 7 līdz 22 Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošas mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40% no kopējā raidlaika. Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošs! Mīļie kolēģi! Latvijā 29% no iedzīvotājiem ir krievi. Arī viņi atspoguļo mūsu kultūras identitāti. Ko tad tas nozīmē, šī redakcija, ka tagad mēs krievu valodā raidīsim mūsu mūziku? Vecajā likumā bija ļoti skaidri un gaiši uzrakstīts, ka Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram, nevis šāds te neko neizsakošs, neskaidrs un aizmiglots nosacījums.

Un pats pēdējais. 62.panta ceturtajā daļā tiek piedāvāts šo daļu izslēgt. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē faktiski, ka jebkurā mūsu televīzijā, raidorganizācijā jeb neatkarīgo producentu biznesam tiks atdots 100% raidlaiks, jo, ja līdz šim neatkarīgie producenti varēja aizņemt 30% raidlaika, tātad neatkarīgie producenti no citām raidorganizācijām, tad šobrīd 100%. Vai tik šeit nav kāds interešu konflikts? Es gribētu atgādināt par to atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Viola Lāzo vēlas runāt debatēs? Jūs izmantosiet piecas minūtes? Lūdzu!

V.Lāzo (LSDSP). Pateicos, priekšsēdētāja kungs! Es izmantošu mazāk nekā piecas minūtes. Saņemot šo Kultūras ministrijas un Nacionālās Radio un televīzijas padomes grozījumu projektu, es personiski esmu izstrādājusi jau astoņus priekšlikumus šai redakcijai par jautājumiem, kurus minēja arī Ābiķa kungs. Proti, un tas galvenais uzsvars ir uz sekojošo: saskaņojot mūsu likumdošanu ar Eiropas Savienības normām, mums ir vairāk jāaizstāv savas nacionālās intereses, šajā gadījumā Latvijas pilsoņu, Latvijas iedzīvotāju tiesības saņemt tādu raidprodukciju radio un televīzijā, kas atbilstu tieši mūsu interesēm un nevis kāda cita interesēm. Es personiski esmu sagatavojusi astoņus priekšlikumus. Un, ja godātā Saeima nobalsos šo dokumentu pirmajā lasījumā, man būs iespēja tos iesniegt, un es ceru, ka mani atbalstīs arī Ābiķa kungs. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

V.Lāzo. Pateicos, priekšsēdētāja kungs! Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

V.Lāzo. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 28.novembrim.

Sēdes vadītājs. 28.novembris. Paldies!

Sāksim izskatīt likumprojektu "Dzelzceļa pārvadājumu likums" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2474. Tātad pirmais mums ir redakcionāls precizējums pie 1.panta otrās daļas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . Tālāk atkal ir trešā daļa redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies!

M.Lujāns . Ceturtā daļa ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . Tātad 1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns . Tālāk 2.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . 3. — Juridiskā biroja priekšlikums, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns . 4.priekšlikums arī no Juridiskā biroja, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . 11. daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies!

M.Lujāns . 12. daļa arī ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns . 13. daļa arī ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . 14. daļa arī redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . 2.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns . Tālāk ir 5.priekšlikums no Juridiskā biroja, te gan tas ir atbalstīts, gan arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . Tālāk ir 6.priekšlikums no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns . 7. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . 8. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

M.Lujāns . 9. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns . 10. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

M.Lujāns . 11. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . Tālāk ir otrā nodaļa. 7.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionālam precizējumam.

M.Lujāns . 8.pants arī ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionālam precizējumam. Tālāk 14.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tālāk 14.priekšlikums.

M.Lujāns . Tālāk 14.priekšlikums ir Juridiskā biroja, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . Tālāk šeit ir vairāk vēl redakcionālie precizējumi 13.lappusē.

Sēdes vadītājs. Paldies!

M.Lujāns . Tāpat arī 15.lappusē ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . 15.priekšlikums no Juridiskā biroja ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns . Tāpat arī septītā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . 16.priekšlikums ir Juridiskā biroja, kas ir atbalstīts, un arī ir veikta redakcionālā precizācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns . 17.priekšlikums ir Juridiskā biroja, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . 18. — Juridiskā biroja priekšlikums, arī ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

M.Lujāns . 19. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns . 20. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Šajā brīdī pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu un to turpināsim 30.novembra Saeimas sēdē.

Pirms slēdzam sēdi, Saeimas Prezidijs ierosina pieņemt vēl vienu lēmuma projektu. Šodien Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīgā sēdē tika lemts par Rudens sesijas slēgšanu un Ziemas sesijas uzsākšanu. Saeimas Prezidijs un Frakciju padome piedāvā slēgt Rudens sesiju 2000.gada 21.decembrī un sākt darbu Ziemas sesijā 2001.gada 15.janvārī. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāti ir apmierināti ar satiksmes ministra Anatolija Gorbunova sniegto atbildi uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par īpaši bīstamu kravu transportēšanu caur Rīgu , līdz ar to atbilžu un jautājumu sēde šodien nenotiks.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Pēteris Salkazanovs, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Aivars Tiesnesis, Jēkabs Sproģis, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre,... Ir. Dzintars Kudums, Vents Balodis, Roberts Jurdžs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.