Ministru kabineta noteikumi Nr.221

Rīgā 2006.gada 21.martā (prot. Nr.16 36.§)

Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un
lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

2. Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai ietver:

2.1. platības maksājumus:

2.1.1. vienoto platības maksājumu;

2.1.2. laukaugu platības maksājumu;

2.1.3. lopbarības platības maksājumu;

2.2. papildu valsts tiešos maksājumus:

2.2.1. par liellopiem un aitu mātēm;

2.2.2. par realizēto piena tonnu kvotas ietvaros;

2.2.3. par zālāja un linu sēklām;

2.2.4. par kartupeļu cieti.

3. Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai tiek ieviests ar Latvijas Lauku attīstības plānu Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam (turpmāk — Lauku attīstības plāns). Lauku attīstības plāns tiek īstenots atbilstoši Padomes 1999.gada 17.maija Regulai Nr.1257/99 (EK) par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu, kā arī saņemot valsts atbalstu saskaņā ar regulas 51.pantu.

4. Noteikumi paredz īpašus nosacījumus un atbalsta maksājumus šādiem lauku attīstības pasākumiem:

4.1. mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsar­dzības nolūkā;

4.2. “Agrovides” apakšpasākumi:

4.2.1. bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;

4.2.2. bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos;

4.2.3. buferjoslu ierīkošana;

4.2.4. lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana;

4.2.5. erozijas ierobežošana.

5. Lauku atbalsta dienests ņem vērā Padomes 2003.gada 29.septembra Regulu Nr.1782/2003 (EK), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulu (EEK) Nr.2019/93, (EK) Nr.1452/2001, (EK) Nr.1453/2001, (EK) Nr.1454/2001, (EK) Nr.1868/94, (EK) Nr.1251/1999, (EK) Nr.1254/1999, (EK) Nr.1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001 (turpmāk — Padomes regula Nr.1782/2003), un Komisijas 2004.gada 29.aprīļa Regulu Nr.817/2004 (EK), ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (turpmāk — Komisijas regula Nr.817/2004), un atbilstoši Padomes regulas Nr.1782/2003 40.panta 4.punktam un Komisijas regulas Nr.817/2004 39.pantam pieļauj atkāpes no šajos noteikumos minētajām prasībām šādu ārkārtas apstākļu dēļ:

5.1. lauksaimnieka ilgstoša darbnespēja;

5.2. lauksaimnieka nāve;

5.3. lielas saimniecības daļas piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja lauksaimnieks to nevarēja paredzēt saistību uzņemšanās dienā;

5.4. stihiska dabas nelaime vai ugunsgrēks, kas būtiski ietekmē lauksaim­niecībā izmantojamo lauksaimnieka zemi un lauksaimniecības dzīvnieku uzturē­šanu;

5.5. epizootija, kas skārusi visus lauksaimnieka lauksaimniecības dzīvniekus vai daļu no tiem.

6. Ja lauksaimnieks ievēro šajos noteikumos minētos maksājumu piešķir­šanas nosacījumus, Lauku atbalsta dienests piešķir lauksaimniekam konkrētu maksājumu par konkrētu vienību, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 51. un 63.punktā, kā arī gadījumus, kas minēti Komisijas 2004.gada 21.aprīļa Regulā Nr.796/2004 (EK), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā Nr.1782/2003, un soda procentus uz vienu lauksaimnieku, un ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (turpmāk — Komisijas regula Nr.796/2004).

7. Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 2. un 4.punktā minēto maksājumu piešķiršanu un nodrošina to izmaksu līdz nākamā gada 30.jūnijam.

8. Lauku atbalsta dienests neatgūst tos nepamatoti veiktos atbalsta maksājumus, kas nepārsniedz 65 latus, neieskaitot šo noteikumu 2. un 4.punktā minētos maksājumus vienā maksājuma periodā.

9. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde izsniedz iesniegumu veidlapas (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.pielikums) un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kartes.

10. Attiecīgu iesniegumu, kurā norādīta visa iesnieguma veidlapā pieprasītā informācija, un citus maksājumu saņemšanai nepieciešamos dokumentus lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.

11. Ja Lauku atbalsta dienests rakstiski pieprasījis informāciju par šajos noteikumos minētajiem maksājumiem, lauksaimnieks sniedz rakstisku atbildi divu nedēļu laikā no Lauku atbalsta dienesta vēstules saņemšanas dienas.

12. Ja lauksaimnieks uz šajos noteikumos minētajiem maksājumiem pretendē pirmo reizi, tas reģistrējas Lauku atbalsta dienesta klientu reģistrā, aizpildot šo noteikumu 1. vai 2., kā arī 3.pielikumu.

13. Ja klienta datos (1. vai 2.pielikums) vai informācijā par apsaimnieko­tajām lauksaimniecības zemēm (3.pielikums) radušās izmaiņas, lauksaimnieks atkārtoti aizpilda šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumu.

II. Platības maksājumu un lauku attīstības pasākumiem paredzēto maksājumu piešķiršanas nosacījumi

14. Maksājumus var saņemt lauksaimnieks, kurš atbilst Padomes regulas Nr.1782/2003 2.panta “a” punktā noteiktajām prasībām un šādiem nosacī­jumiem:

14.1. veic lauksaimniecisko darbību atbilstoši Padomes regulas Nr.1782/2003 2.panta “c” punktā noteiktajām prasībām;

14.2. ir atbalstam pieteiktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai nomnieks;

14.3. iegulda materiālos līdzekļus atbalstam pieteikto lauksaimniecības zemes platību apsaimniekošanā vai lauksaimniecības produktu ražošanā.

15. Šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētos maksājumus var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi (saskaņā ar šo noteikumu 16.pielikumā minētajiem kultūru kodiem), kura ir bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī uz 2003.gada 30.jūniju un atbilst šādiem nosacījumiem:

15.1. lauksaimniecībā izmantojamā zemē nav krūmu vai invazīvo latvāņu ģints augu sugu;

15.2. lauksaimniecībā izmantojamā zeme nav pārpurvojusies un nav sākusi apme­žoties.

16. Pretendējot uz šo noteikumu 2.1.1.apakšpunktā minēto maksājumu, ievēro šādus lauksaimniecībā izmantojamās zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

16.1. lauksaimniecībā izmantojamo zemi kopj un kultūraugus tajā audzē, izmantojot sugai atbilstošu sējas un sējumu kopšanas agrotehniku, t.i., ievēro sējas termiņus, nepieciešamo mēslošanu, kā arī nezāļu ierobežošanas un citus augu aizsardzības pasākumus;

16.2. lauksaimniecībā izmantojamā zemē tiek uzturēta lauksaimnieka atbildībā esošā meliorācijas sistēma, nodrošinot zemes mitruma režīmu regulēšanu, izņemot platības, kas pieteiktas šo noteikumu 4.2.2.apakšpunktā minētajiem maksājumiem. Šajās platībās meliorācijas sistēmas vai tās daļas uzturēšanu saskaņo ar Lauku atbalsta dienestu vai noraksta saskaņā ar normatīvajos aktos par meliorācijas kadastru noteiktajā kārtībā;

16.3. augus vai augu atliekas un rugājus iestrādā augsnē, lai uzturētu lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglību;

16.4. pastāvīgās pļavas vai ganības, kā arī aramzemē iesētos ilggadīgos zālājus:

16.4.1. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 1.augustam;

16.4.2. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 10.septembrim, ja zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido baltais āboliņš vai pļavas dzelzene un platības izmanto biškopībā nektāra vākšanai;

16.4.3. nogana, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 4.2.2.apakšpunktā minēto maksājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ieviešama programmdokumentā “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam” noteiktā aktivitāte “Ekstensīva ganīšana”;

16.4.4. vismaz vienu reizi nopļauj un zāli novāc (laikposmā no 10.jūlija līdz 10.septembrim), ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 4.2.2.apakšpunktā minēto maksājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ieviešama programmdokumentā “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam” noteiktā aktivitāte “Zālāju vēlā pļaušana”;

16.4.5. vismaz vienu reizi nopļauj un zāli novāc līdz kārtējā gada 1.augustam, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 4.2.1.apakšpunktā minēto maksājumu.

17. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 16.punktā minēta­jiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, atbalsts tiek samazināts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.796/2004, kā arī ar Komisijas 2004.gada 29.oktobra Regulu Nr.1973/2004 (EK), ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.1782/2003 piemērošanai attiecībā uz šīs regulas IV un IV “a” sadaļā minētajām atbalsta shēmām un atmatā atstātās zemes izmantošanu izejvielu ražošanai (turpmāk — Komisijas regula Nr.1973/2004).

18. Ja lauksaimnieks neievēro Komisijas regulas (EK) Nr.796/2004 14.panta nosacījumu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes deklarēšanu, šo noteikumu 2.1.1.apakšpunktā minētā maksājuma kopsumma tiek samazināta. Ja starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un deklarēto platību ir:

18.1. lielāka par 3 %, bet nepārsniedz 30 % (ieskaitot) no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summa lauksaimniekam attiecīgajā gadā tiek samazināta par 1 %;

18.2. 30 % līdz 50 % (ieskaitot) no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summa lauksaimniekam attiecīgajā gadā tiek samazināta par 2 %;

18.3. lielāka par 50 % no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summa lauksaimniekam attiecīgajā gadā tiek samazināta par 3 %.

19. Ja starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un deklarēto platību nepārsniedz 3 % (ieskaitot) no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summa lauksaimniekam attiecīgajā gadā netiek samazināta.

20. Lauka minimālā platība, pretendējot uz šo noteikumu 2.1., 4.1., 4.2.1., 4.2.2. vai 4.2.5.apakšpunktā minētajiem maksājumiem, ir vismaz 0,3 hektāri.

21. Iesniegumu (4.pielikums) par šo noteikumu 2.1. un 4.1.apakšpunktā minētajiem maksājumiem kopā ar Lauku atbalsta dienesta izsniegto lauk­saimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmētas apsaim­niekotās lauk­saimniecībā izmantojamās zemes platības, lauksaimnieks iesniedz līdz kārtējā gada 15.maijam.

22. Ja šo noteikumu 21.punktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šī termiņa, summu, kuru lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši Komisijas regulas Nr.796/2004 21.panta 1.punkta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

23. Ja uz šo noteikumu 2.1.1.apakšpunktā minēto maksājumu pretendē biškopis, kuram ir reģistrēts bišu ganāmpulks, tad papildus šo noteikumu 21.punktā minētajiem dokumentiem tas iesniedz arī ganāmpulka reģistrācijas apliecību (kopiju). Ja lauksaimnieks apsaimnieko pastāvīgas pļavas vai ganības, kuras biškopis izmanto nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, tad papildus šo noteikumu 21.punktā minētajiem dokumentiem tas iesniedz zemes apsaimnie­kotāja un bišu saimes īpašnieka noslēgto līgumu (kopiju) par platības izmantošanu nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, kā arī ganāmpulka reģistrācijas apliecību (kopiju).

24. Iesniegumu (4.pielikums) par šo noteikumu 4.2.1., 4.2.2. un 4.2.3.apakšpunktā minētajiem maksājumiem kopā ar Lauku atbalsta dienesta izsniegto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmētas apsaimnie­kotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 9.jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.

25. Iesniegumu (5.pielikums) un šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas izsniegtu atzinumu par atbilstību šķirnes aprakstam šo noteikumu 4.2.4.apakšpunktā minēto maksājumu saņemšanai lauksaimnieks iesniedz līdz attiecīgā gada 1.septembrim. Ja lauksaimnieks pretendē arī uz šo noteikumu 4.2.1., 4.2.2. vai 4.2.3.apakšpunktā minētajiem maksājumiem, tad iesniegumu un šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas izsniegtu atzinumu par atbilstību šķirnes aprakstam šo noteikumu 4.2.4.apakšpunktā minēto maksājumu saņemšanai lauksaimnieks iesniedz tai pašā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā iesniegts šo noteikumu 24.punktā minētais iesniegums.

26. Iesniegumu (14.pielikums) par šo noteikumu 4.2.5.apakšpunktā minēto maksājumu kopā ar Lauku atbalsta dienesta izsniegto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmētas apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, lauksaimnieks iesniedz līdz kārtējā gada 2.oktobrim.

27. Ja lauksaimnieks pretendē arī uz šo noteikumu 4.2.1., 4.2.2. vai 4.2.3.apakšpunktā minētajiem maksājumiem, tad iesniegumu par šo noteikumu 4.2.5.apakšpunktā minēto maksājumu lauksaimnieks iesniedz tai pašā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā iesniegts šo noteikumu 24.punktā minētais iesniegums.

28. Ja šo noteikumu 21.punktā minētajā iesniegumā nepieciešami laboju­mi, lauksaimnieks saskaņā ar Komisijas regulas Nr.796/2004 15.pantu tos iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ne vēlāk kā 25 kalendāra dienu laikā pēc kārtējā gada 15.maija (noteikts Komisijas regulas Nr.796/2004 21.panta 1.punktā).

29. Ja šo noteikumu 24.punktā minētajā iesniegumā nepieciešami labojumi, lauksaimnieks tos iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz kārtējā gada 9.jūnijam, šo noteikumu 25.punktā minētajā iesniegumā nepieciešamos labojumus — līdz kārtējā gada 1.septembrim, bet šo noteikumu 26.punktā minētajā iesniegumā nepieciešamos labojumus — līdz kārtējā gada 2.oktobrim.

30. Laukaugu platības maksājumu var saņemt par Padomes regulas Nr.1782/2003 76.pantā un 9.pielikumā minētajām lauk­augu kultūru platībām (saskaņā ar šo noteikumu 16.pielikumā minētajiem kultūru kodiem), kurās laukaugu sējumi parastos augšanas apstākļos tiek uzturēti vismaz līdz to nogatavošanās fāzes sākumam.

31. Lopbarības platības maksājumu var saņemt par šādām platībām (saskaņā ar šo noteikumu 16.pielikumā minētajiem kultūru kodiem), ja tās izmanto lopbarības iegūšanai vai dzīvnieku ganīšanai (zāli nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj un novāc līdz kārtējā gada 1.augustam):

31.1. par aramzemē iesētiem ilggadīgiem zālājiem — par platībām, kurās zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas un kurām raksturīgs vienmērīgs zelmeņa blīvums;

31.2. par platībām, kurās audzē graud­augus, pākšaugus un kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai.

32. Kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas ir lucerna (saskaņā ar Komisijas 2002.gada 24.jūlija regulas (EK) Nr.1444/2002, ar ko groza Komisijas Lēmumu 2000/115/EK, kas attiecas uz vienību definīcijām, izņēmumiem definīcijās un reģioniem un rajoniem attiecībā uz lauku saim­niecību struktūru apsekojumiem, 1.pielikuma “D/18. b/iii” punkta otro daļu), austrumu galega, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, bastarda āboliņš, pļavas timotiņš, parastā kamolzāle, pļavas auzene, pļavas lapsaste, ganību airene, pļavas skarene, sarkanā auzene.

33. Šo noteikumu 2.1.2. vai 2.1.3.apakš­punktā minētos maksājumus var saņemt par tām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām:

33.1. kuras atbilst šo noteikumu 2.1.1.apakš­punktā minētā maksājuma saņemšanai;

33.2. kuru minimālā kopējā platība ir vismaz viens hektārs.

34. Šo noteikumu 2.1.2. un 2.1.3.apakš­punktā minētie maksājumi tiek administrēti atbilstoši vienotā platības maksājuma nosacījumiem saskaņā ar Komisijas regulas Nr.1973/2004 nosacījumiem.

III. Papildu valsts tiešie maksājumi par liellopiem un aitu mātēm

35. Papildu valsts tiešos maksājumus par liellopiem un aitu mātēm var saņemt lauksaimnieks, kurš reģistrē tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju Latvijas Republikas normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu noteiktajā kārtībā, kā arī saskaņā ar Padomes regulas Nr.1782/2003 138.pantu.

36. Maksājumu par attiecīgajā gadā nokautiem vai eksportētiem liellopiem, kas vecāki par astoņiem mēnešiem (noteikts Padomes regulas Nr.1782/2003 130.panta 1.daļas “a” punktā), var saņemt, ja ievēro šādus nosacījumus:

36.1. liellopus nokauj Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā vai Eiropas Kopienas teritorijā atzītā kautuvē vai eksportē ārpus Eiropas Savienības teritorijas tieši no saimniecības, vai izmanto komercsabiedrības pakalpojumus, pamatojoties uz valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” datiem;

36.2. minimālais liellopa turēšanas laiks lauksaimnieka ganāmpulkā saskaņā ar valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” datiem pirms nokaušanas vai eksportēšanas nav mazāks par diviem mēnešiem (noteikts Komisijas regulas Nr.1973/2004 123.panta 1.punktā);

36.3. lauksaimnieks līdz nākamā gada 15.februārim, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šo noteikumu 36.1.apakšpunktā minēto nosacījumu īstenošanas, iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (6.pielikums), kurā norādīti kārtējā gadā nokauto vai nokaušanai eksportēto dzīvnieku identitātes numuri (noteikts Komisijas regulas Nr.1973/2004 121.panta 1.punktā). Attiecībā uz 2005.gadā nokautiem vai eksportētiem liellopiem pēdējais iesnieguma iesniegšanas datums ir 2006.gada 15.aprīlis.

37. Maksājumu var saņemt par šādām zīdītājgovīm:

37.1. par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku (noteikts Padomes regulas Nr.1782/2003 122.panta “d” punktā);

37.2. par piena šķirnes govi, kas apsēklota ar gaļas šķirnes bulli (noteikts Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republi­ku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republi­ku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republi­kas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai VIII pielikuma 4.A sadaļas 3.punkta 4.apakšpunkta otrajā rindkopā);

37.3. par govi, kas nav minēta Komisijas 2004.gada 14.oktobra Regulas Nr.1777/2004 (EK), ar kuru groza Regulu (EK) Nr.2342/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju piemērošanai attiecībā uz piemaksu shēmām sakarā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk — Komisijas regula Nr.1777/2004), 1.pielikumā, ja to neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai;

37.4. par telīti no astoņu mēnešu vecuma (noteikts Padomes regulas Nr.1782/2003 122.panta “e” punktā).

38. Maksājumu par zīdītājgovīm saņem, ja ievēro šādus nosacījumus:

38.1. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 31.decembrim deklarē šo noteikumu 37.punktā minētās govis un telītes valsts aģentūrā “Lauksaimniecības datu centrs” kā zīdītājgovis vai potenciālās zīdītājgovis (deklarējot telītes);

38.2. pretendējot uz maksājumu par šo noteikumu 37.punktā minētajām govīm un telītēm, lauksaimnieks no kārtējā gada 15.maija līdz 15.novembrim iesniedz iesniegumu (7.pielikums) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē;

38.3. šo noteikumu 38.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītais zīdītājgovju skaits nedrīkst būt mazāks par 60 % no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita attiecīgajā gadā (kopējo dzīvnieku skaitu veido šo noteikumu 37.punktā minētās zīdītājgovis un telītes). Maksājumam pieteikto telīšu skaits nedrīkst pārsniegt 40 % no kopējā maksājumam pieteiktā dzīvnieku skaita;

38.4. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 38.3.apakšpunktā minēto dzīvnieku skaitu un to proporciju vismaz sešus mēnešus pēc 38.2.apakš­punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas (noteikts Padomes regulas Nr.1782/2003 125.panta 2.daļas “b” punkta atkāpē).

39. Ja Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde pēc šo noteikumu 38.2.apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas konstatē neatbilstību šo noteikumu 38.3.apakšpunkta nosacījumiem, tā mēneša laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas nosūta lauksaimniekam vēstuli.

40. Ja šo noteikumu 38.4.apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to aizstāj ar šo noteikumu 37.punkta nosacījumiem atbilstošu dzīvnieku 20 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās. Septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas veic labojumu attiecīgajā iesniegumā tajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā tas tika iesniegts (noteikts Komisijas regulas Nr.796/2004 58.panta 2.punktā).

41. Lai noteiktu šo noteikumu 37.punktā minētajam maksājumam atbilstošos dzīvniekus, ja lauksaimnieks ir jaukta ganāmpulka (slaucamās govis un zīdītājgovis) īpašnieks, valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” izmanto šādu informāciju (noteikts Padomes regulas Nr.1782/2003 125.panta 2.daļas pēdējā rindkopā):

41.1. piena govju skaits un zīdītājgovju skaits ganāmpulkā (norādot to identitātes numurus) pēc stāvokļa uz kārtējā gada 31.decembri, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 37.punktā minēto maksājumu attiecīgajā gadā;

41.2. realizētā piena kvotas iepriekšējā kvotas gadā;

41.3. vidējais izslaukums pārraudzībā esošajā ganāmpulkā attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja šāda informācija nav pieejama, izmanto vidējo izslaukumu valstī (4796 kg) (noteikts Komisijas regulas Nr.1777/2004 2.pielikumā).

42. Šo noteikumu 41.punktā minēto aprēķinu valsts aģentūra “Lauk­saimniecības datu centrs” veic, izmantojot šādu metodiku:

42.1. ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 37.punktā minēto maksājumu kārtējā gadā, realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaitu nosaka, aprēķinot realizētā piena kvotas attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem ganāmpulkiem attiecīgā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem — vidējais izslaukums valstī — 4796 kg);

42.2. ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 37.punktā minēto maksājumu kārtējā gadā, zīdītājgovju skaitu, par kurām var saņemt maksājumus, jauktajā ganāmpulkā (slaucamās govis un zīdītājgovis) nosaka, aprēķinot kopējā govju skaita un realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaita starpību.

43. Maksājumu par aitu māti (noteikts Padomes regulas Nr.1782/2003 113.panta 1.punktā) var saņemt, ja ievēro šādus nosacījumus:

43.1. pēc stāvokļa uz kārtējā gada 1.jūliju ganāmpulkā ir ne mazāk par 10 aitu mātēm (noteikts Padomes regulas Nr.1782/2003 113.panta 3.punktā), kuras saskaņā ar valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” datiem ir vienu reizi atnesušās vai vecākas par gadu (noteikts Padomes regulas Nr.1782/2003 112.panta “a” punktā);

43.2. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.jūlijam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz iesniegumu (8.pielikums) par aitu māšu skaitu uz 1.jūliju;

43.3. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 43.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītos dzīvniekus vismaz simts dienas, skaitot no kārtējā gada 16.jūlija (noteikts Komisijas regulas Nr.1973/2004 70.panta 3.punktā).

44. Ja šo noteikumu 43.3.apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 10 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar aitu māti, kas ir vienu reizi atnesusies vai vecāka par gadu. Piecu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas veic labojumu attiecīgajā iesniegumā tajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā tas tika iesniegts.

IV. Papildu valsts tiešais maksājums par realizēto pienu

45. Papildu valsts tiešo maksājumu saimniecībai piešķir par atbilstoši noteiktajai kvotai realizēto piena tonnu, ko lauksaimnieks realizējis iepriekšējā kvotas gadā (laikposmā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 31.martam).

46. Šo noteikumu 45.punktā minēto maksājumu var saņemt atbalsta pretendents, kurš līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz iesniegumu (9.pielikums) par maksājuma saņemšanu.

V. Papildu valsts tiešais maksājums par zālāja un linu sēklām

47. Papildu valsts tiešo maksājumu var saņemt par Padomes regulas Nr.1782/2003 11.pielikumā minētajām saražotajām un realizētajām kultūraugu sugu sēklām (izņemot Oryza sativa L. (kods 1006 10 10)), ja:

47.1. sēklas sertificē Valsts augu aizsardzības dienestā un realizē;

47.2. lauksaimnieks iesniedz:

47.2.1. informāciju par iegūto ražu — katru gadu līdz 1.oktobrim (10.pieli­kums);

47.2.2. informāciju par iepriekšējā gadā saražotās sēklas faktisko realizā­cijas cenu — katru gadu līdz 1.augustam (11.pielikums);

47.2.3. attiecīgu iesniegumu (12.pielikums) kopā ar šo noteikumu 47.2.4. un 47.2.5.apakšpunktā minēto dokumentu kopijām — līdz 1.augustam, kas seko pēc attiecīgā ražas gada;

47.2.4. sēklu sertifikāta kopiju (uzrāda oriģinālu);

47.2.5. preču pavadzīmju-rēķinu kopijas (uzrāda oriģinālu) vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas stingrās uzskaites kvītis par pašaudzētām un realizētām šķirnes sēklām (fiziskās personas).

VI. Papildu valsts tiešais maksājums par kartupeļu cieti

48. Papildu valsts tiešo maksājumu par kartupeļu cietes tonnu var saņemt, ja cietes kartupeļu audzētājs:

48.1. noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu ar cietes ražotāju par noteikta kartupeļu daudzuma piegādi;

48.2. piegādā cietes ražotājam kartupeļus atbilstoši noslēgtajam kartupeļu audzēšanas līgumam;

48.3. līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz attiecīgu iesniegumu (13.pielikums) un kartupeļu audzēšanas līguma kopiju.

VII. Lauksaimnieka tiesības un pienākumi

49. Ja, pretendējot uz šajos noteikumos minētajiem maksājumiem, radušās izmaiņas iesniegumā norādītajos datos, lauksaimnieks rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu par izmaiņām iesniegumā (nepaplašinot iesnieguma datus) līdz dienai, kamēr Lauku atbalsta dienests ir rakstiski informējis lauksaimnieku par atbalsta piešķiršanu vai arī kamēr Lauku atbalsta dienests nav informējis lauksaimnieku par pārkāpumiem iesniegumā, vai pārbaudē uz vietas saimniecībā nav atklāti pārkāpumi. Šādā gadījumā par izmaiņām maksājuma iesniegumā atbalsts netiek samazināts.

50. Lauksaimnieks divu nedēļu laikā no izmaiņu rašanās dienas sniedz Lauku atbalsta dienestam rakstisku informāciju par izmaiņām klienta datos.

51. Ja lauksaimnieks nesniedz atbildi uz Lauku atbalsta dienesta vēstuli vai informāciju par izmaiņām lauksaimnieka datos šo noteikumu 11. vai 50.punktā noteiktajā termiņā, atbalstu samazina vai iesniegumu noraida, ņemot vērā iesniegumā pieļautās kļūdas. Atbalstu samazina par konkrētā maksājuma konkrēto vienību, par kuru nav saņemta Lauku atbalsta dienesta pieprasītā informācija.

52. Pretendējot uz šo noteikumu 4.2.apakš­punktā minētajiem maksāju­miem, lauksaimnieks gada laikā drīkst iesniegt tikai vienu iesniegumu katra minētā maksājuma ietvaros.

53. Pretendējot uz šo noteikumu 4.2.apakš­punktā minētajiem maksāju­miem, saistības stājas spēkā ar dienu, kad lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šo noteikumu 24., 25. vai 26.punktā minēto iesniegumu. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde rakstiski informē lauksaimnieku par šo noteikumu 24., 25. vai 26.punktā minētā iesnieguma saņemšanu. Ja iesniegumu noraida saskaņā ar šo noteikumu 51.punktu, Lauku atbalsta dienests rakstiski informē lauksaimnieku par saistību pārtraukšanu.

54. Pretendējot uz šo noteikumu 4.2.apakš­punktā minētajiem maksā­ju­miem, lauksaimnieks atmaksā visu par platībām vai dzīvniekiem saņemto atbalstu, par kuru saistības pārtrauktas, tajā skaitā arī par iepriekšējām saistībām (arī iepriekšējo īpašnieku saistībām), ja tām nav beidzies saistību periods un ja pēc jaunu saistību uzņemšanās nākamajos gados lauksaimnieks neturpina tās pildīt. Ja atbalsta atmaksa nokavēta, lauksaimnieks maksā arī soda procentus pēc Lauku atbalsta dienesta pirmā pieprasījuma.

55. Ja, pretendējot uz šo noteikumu 4.2.1., 4.2.2., 4.2.3. vai 4.2.5.apakšpunktā minētajiem maksājumiem, saistības tiek paplašinātas, nodibina jaunas saistības uz pieciem gadiem saskaņā ar tajā brīdī spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par Lauku attīstības plānu un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ja visā saistību periodā saistības tiek paplašinātas līdz 20 %, bet ne vairāk kā par diviem hektāriem no sākotnējām saistībām, paplašina jau esošās saistības.

56. Ja, pretendējot uz šo noteikumu 4.2.4.apakšpunktā minēto atbalsta maksājumu, tiek papildus deklarēti jauni lauksaimniecības dzīvnieki, lauksaimniekam sākas jauns saistību periods papildus pieteiktajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, bet iepriekšējos gados deklarētajiem lauksaimniecības dzīvniekiem turpinās sākotnējais saistību periods.

57. Saistības nodod un pārņem katra “Agrovides” apakšpasākuma ietvaros atsevišķi, neietekmējot cita “Agrovides” apakš­pasākuma saistību periodu. Ja saistību pārņēmējam jau ir saistības attiecīgajā “Agrovides” apakšpasākumā, tam sākas jauns saistību periods, izņemot šo noteikumu 4.2.4.apakšpunktā noteiktajam atbalsta maksājumam gan par vecajām, gan par jaunajām saistībām.

58. Pretendējot uz šo noteikumu 4.2.1., 4.2.2. un 4.2.3.apakšpunktā minēto atbalsta maksājumu, lauksaimnieks apņemas katru gadu visā piecu gadu saistību laikā iesniegt Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē atbalsta iesniegumu (4.pielikums) par deklarētajiem pasākumiem, kā arī nesamazināt norādīto saistību platību un nemainīt tās atrašanās vietu.

59. Pretendējot uz šo noteikumu 4.2.4.apakšpunktā minēto atbalsta maksājumu, lauksaimnieks apņemas katru gadu visā piecu gadu saistību laikā iesniegt Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē atbalsta iesniegumu (5.pielikums) par tiem saimniecībā esošajiem lauksaimniecības dzīvniekiem ģenētisko resursu saglabāšanai, par kuriem lauksaimnieks ir uzņēmies saistības.

60. Pretendējot uz šo noteikumu 4.2.5.apakšpunktā minēto atbalsta maksājumu, lauksaimnieks apņemas katru gadu visā piecu gadu saistību laikā iesniegt Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē atbalsta iesniegumu (14.pielikums) par deklarēto pasākumu, kā arī nesamazināt norādīto saistību platību.

61. Neievērojot šo noteikumu 58., 59. un 60.punktu, lauksaimnieks par pārtrauktajām saistībām atmaksā iepriekš izmaksāto atbalstu Lauku atbalsta dienestam.

62. Lauksaimniekam ir tiesības rakstiski atsaukt iesniegumu saskaņā ar Komisijas regulas 796/2004 22.pantu. Pretendējot uz šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajiem atbalsta maksājumiem, lauksaimniekam pieteikšanās gadā ir tiesības atsaukt iesniegumu jebkurā brīdī.

63. Ja lauksaimnieks sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumus, pretendējot uz šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minētajiem maksājumiem, lauksaimnieks nesaņem konkrēto maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī atmaksā piešķirto atbalstu Lauku atbalsta dienestam, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas. 

VIII. Pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas un pārveidošanas nosacījumi

64. Lauksaimnieks nodrošina, lai atbilstoši Komisijas regulas Nr.796/2004 4.panta nosacījumiem platības maksājumu 2005.gada iesniegumā deklarētās pastāvīgās pļavas un ganības tiktu saglabātas saskaņā ar šo noteikumu 67., 68., 69. un 70.punktā minēto kārtību.

65. Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 15.augustam atbilstoši Komisijas regulai Nr.796/2004 (EK) aprēķina kārtējā gada pastāvīgo pļavu un ganību un kopējās lauksaimniecības zemes platības attiecību procentos valsts līmenī, izmantojot šādu formulu:

        ΣPG
A = –––––– %, kur
        ΣLIZ

A — pastāvīgo pļavu un ganību attiecība, %;

ΣPG — lauksaimnieku deklarētā kopējā pastāvīgo pļavu un ganību platība, ha;

ΣLIZ — lauksaimnieku deklarētā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, ha.

66. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 20.augustam laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē informāciju par šo noteikumu 65.punktā minētās attiecības izmaiņām, salīdzinot ar 2005.gadu.

67. Ja šo noteikumu 65.punktā minētās attiecības samazinājums, salīdzinot ar 2005.gadu, ir mazāks par 5 %, lauksaimniekam 2006.gadā deklarēto pastāvīgo pļavu un ganību platības ir jāsaglabā arī 2007.gadā.

68. Ja šo noteikumu 65.punktā minētās attiecības samazinājums, salīdzinot ar 2005.gadu, ir lielāks par 5 %, lauksaimniekam, kurš ir pārveidojis vairāk par 5 % no 2005.gadā deklarētajām pastāvīgajām pļavām un ganībām par zemi citām vajadzībām, saskaņā ar Komisijas regulas Nr.796/2004 4.panta 2.daļas nosacījumiem ir pienākums līdz nākamajam gadam šīs platības pārveidot atpakaļ par pastāvīgajām pļavām vai ganībām izmantojamu zemi, lai nodrošinātu vismaz 95 % līmeņa saglabāšanu no 2005.gadā deklarētajām pastāvīgajām pļavām un ganībām.

69. Lauksaimnieks, kurš neievēro šo noteikumu 68.punkta nosacījumus, drīkst pretendēt tikai uz šo noteikumu 2.1.1.apakš­punktā minēto maksājumu.

70. Šo noteikumu 68.punkta nosacījumi netiek piemēroti lauksaimniekam, kurš veic saimniecības pilnīgu pārstrukturizāciju, pārveidojot to par augkopības saimniecību, likvidējot vai būtiski samazinot lopu ganāmpulku, ja ir saņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums par atļauju pārveidot pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām.

71. Lai saņemtu šo noteikumu 70.punktā minēto lēmumu, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

71.1. iesniegumu (15.pielikums);

71.2. valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” izziņu par lopu ganāmpulka likvidāciju vai būtisku samazināšanu vai pavadzīmi-rēķinu par lopu ganāmpulka vai tā būtiskas daļas pārdošanu.

IX. Pārbaude uz vietas saimniecībā

72. Lauksaimnieks, kurš pretendē uz kādu no šo noteikumu 2.1.apakšpunktā vai 4.punktā minētajiem maksājumiem, var tikt izraudzīts pārbaudei uz vietas saimniecībā Komisijas regulas Nr.796/2004 27.pantā noteiktajā kārtībā. Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

73. Lauksaimnieks, kurš pretendē uz kādu no šo noteikumu 37. vai 43.punktā minētajiem maksājumiem, var tikt izraudzīts pārbaudei uz vietas saimniecībā pēc nejaušības principa vai pamatojoties uz riska kritērijiem (atbalsta apjoms, iepriekšējo gadu pārbaužu rezultāti). Lauksaimnieks, kurš pretendē uz kādu no šo noteikumu 36., 47. vai 48.punktā minētajiem maksājumiem, var tikt izraudzīts pārbaudei uz vietas saim­niecībā, ja tiek konstatētas neatbilstības viņa iesniegtajā dokumentācijā. Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

74. Lauksaimnieks drīkst piedalīties Lauku atbalsta dienesta veiktajā pārbaudē uz vietas saimniecībā.

75. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta amatpersonas pieprasījuma uzrāda pārbaudei uz vietas saimniecībā nepieciešamos dokumentus.

76. Ja lauksaimnieks neļauj Lauku atbalsta dienesta amatpersonai veikt pārbaudi uz vietas saimniecībā, Lauku atbalsta dienesta amatpersona šo faktu atzīmē kontroles ziņojumā un lauksaimnieka iesniegums tiek noraidīts saskaņā ar Komisijas regulas Nr.796/2004 23.panta 2.punktu.

77. Par katru veikto pārbaudi uz vietas saimniecībā tiek sastādīts kontroles ziņojums saskaņā ar Komisijas regulas Nr.796/2004 28.panta 1.punktu.

78. Lauksaimnieks drīkst iepazīties ar kontroles ziņojumu un parakstīt to, lai apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē uz vietas saimniecībā.

79. Ja lauksaimnieks nav iepazinies ar kontroles ziņojumu pēc pārbaudes uz vietas saimniecībā, Lauku atbalsta dienests desmit darbdienu laikā pēc pārbaudes saim­niecībā rakstiski informē lauksaimnieku par kontroles rezultātiem saskaņā ar Komisijas regulas Nr.796/2004 28.panta 2.punkta pirmo daļu.

80. Lauksaimnieks piecu darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas var iesniegt Lauku atbalsta dienestā paskaidrojumus vai precizētu informāciju par kontroles ziņojumu.

81. Lauksaimnieka nepiedalīšanās pārbaudē uz vietas saimniecībā neietekmē atbalsta samazinājuma piemērošanu vai nepiešķiršanu konstatēto atbalsta piešķiršanas nosacījumu un saistību pārkāpumu dēļ un neatbrīvo lauksaimnieku no atbildības.

X. Sadarbība ar citām institūcijām informācijas iegūšanai

82. Bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu vai pārejas perioda izziņu par pieteikšanos saimniecības darbības uzsākšanai atbilstoši šo noteikumu 4.2.1.apakšpunktā minētajām prasībām un bioloģiskās lauksaimniecības noteikumu prasībām kontroles institūcija iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 1.oktobrim. Kontroles institūcija ir atbildīga par sertifikātā vai pārejas perioda izziņā norādīto datu pareizību.

83. Lauku attīstības plānā noteikto labas saimniekošanas prakses nosacījumu kontrolē iesaistītās iestādes informāciju par konstatētajiem labas saimniekošanas prakses nosacījumu pārkāpumiem laikposmā no iepriekšējā gada 16.augusta līdz kārtējā gada 15.augustam iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 1.septembrim.

84. Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” atbalstam atbilstošo dzīvnieku sarakstus iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādos termiņos:

84.1. šo noteikumu 36.punktā minētajam atbalstam atbilstošo dzīvnieku sarakstus — līdz kārtējā gada 15.martam;

84.2. šo noteikumu 37.punktā minētajam atbalstam atbilstošo dzīvnieku sarakstus — katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam kalendāra gada laikā;

84.3. šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minētajam atbalstam atbilstošo dzīvnieku sarakstus — līdz kārtējā gada 15.jūlijam un 1.novembrim.

85. Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” sarakstus par atbilstoši noteiktajai kvotai realizēto pienu iepriekšējā kvotas gadā (laikposmā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 31.martam) iesniedz Lauku atbalsta dienestā mēneša laikā pēc kvotas gada beigām.

XI. Noslēguma jautājumi

86. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 19.aprīļa noteikumus Nr.273 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 68.nr.).

87. Iesniegumi, kas Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, tiek izskatīti saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.273 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 5.aprīli.

Pielikumi 1-16

ZIP 147 kb

Zemkopības ministrs M.Roze