Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.6

Jūrmalā 2006.gada 16.martā (prot. Nr.7, 13.p.)

Jūrmalas pilsētas apstādījumu (zaļumstādījumu) uzturēšana un aizsardzība

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 43.panta 9.punktu, Latvijas Republikas likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13.panta 3.daļu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumu Nr.416 “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” 4.punktu

I. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

1. Saistošajos noteikumos (turpmāk — Noteikumi) un šo Noteikumu izpratnē ir lietoti šādi termini:

1.1. Apstādījumi (zaļumstādījumi) — (turpmāk — apstādījumi) visas ar augiem dabīgā vai mākslīgā ceļā apaugušas platības. Apstādījumi ietver parkus, mežaparkus, mežus, dārzus, skvērus, ielu apstādījumus, kapsētas, nogāžu nostiprinājumus, pagalmu un būvju apstādījumus, mākslīgi veidotas ūdens­tilpnes u.c. Apstādījumos ietilpst publiskie apstādījumi un privātie apstādījumi.

1.2. Publiskie apstādījumi — apstādījumu teritorija uz pilsētas vai valsts īpašumā esošas zemes.

1.3. Privātie apstādījumi — apstādījumu teritorija uz privātā īpašumā esošas zemes.

1.4. I kategorijas koks — vesels, spēcīgs koks, ainaviski un ekoloģiski augstvērtīgs.

1.5. II kategorijas koks — ainaviski vērtīgs koks, bet pilnībā neatbilst I kategorijas koka pazīmēm.

1.6. III kategorijas koks — neperspektīvs, ar skraju vai nesimetrisku vainagu, nevesels, bojāts vai kalstošs, ainaviski mazvērtīgs koks.

1.7. Avārijas koks — koks ar vizuāli redzamiem bīstamiem bojājumiem, - iztrupējis, saplaisājis, aizlūzis, nolūzis, daļēji sasvēries ar paceltu sakņu sistēmu vai pilnīgi izgāzies koka vecuma vai dabas apstākļu rezultātā.

1.8. Nokaltis koks — koks, kurš pilnībā zaudējis augtspēju.

1.9. Koka vainaga veidošana — vainaga kopšanas darbu komplekss, kas ietver zaru retināšanu, zaru nozāģēšanu, apzāģēšanu vai veidotu vainagu regulāru cirpšanu.

1.10. Krūmi — kokaugi, kuru zarošanās notiek pie zemes vai zemē. Krūmiem nav izteikta centrālā stumbra.

1.11. Koka sakņu sistēmas rajons —koka vainaga diametra horizontālā projekcija uz zemes virsmas.

II. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

2. Noteikumi reglamentē apstādījumu uzturēšanu, aizsardzību un atjaunošanu, kā arī koku ciršanas un vainagošanas kārtību.

3. Visi apstādījumi Jūrmalas pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošas zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi.

4. Par šo Noteikumu neievērošanu persona ir atbildīga šajos Noteikumos paredzētajā kārtībā. Administratīvā atbildība par šajos Noteikumos norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja pēc pārkāpumu rakstura nav paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu vai kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikumu, vai arī administratīvā atbildība saskaņā ar citu spēkā esošu Jūrmalas pilsētas domes normatīvo aktu.

5. Lai metodiski un racionāli organizētu un finansētu publisko apstādījumu kopšanu, atjaunošanu un ierīkošanu, Jūrmalas domes speciālajā budžetā ir izveidots apstādījumu fonds.

Apstādījumu fondu veido maksa par apstādījumiem nodarītajiem zaudējumiem, soda naudas par šo noteikumu pārkāpumiem, Jūrmalas pašvaldības budžeta dotācijas sabiedrisko apstādījumu kopšanai un attīstībai, ziedojumi un citādi iegūti ienākumi apstādījumu vajadzībām.

6. Apstādījumu fonda līdzekļus izlieto pilsētas publisko apstādījumu kopšanai, atjaunošanai un ierīkošanai.

III. APSTĀDĪJUMU (ZAĻUMSTĀDĪJUMU) UZTURĒŠANA

7. Zemes īpašniekiem ir pienākums:

7.1. nodrošināt apstādījumu sakopšanu, aizsardzību un atjaunošanu;

7.2. nodrošināt īpaši aizsargājamo koku saglabāšanu;

7.3. nocirst nokaltušos un avārijas kokus (izņemot īpaši aizsargājamos kokus);

7.4. novākt nocirstos kokus un sakopt ciršanas vietu;

7.5. priežu audzēs izkopt lapu koku pamežu un nozāģēt atvasājus;

7.6. priežu audzēs aizsargāt un saglabāt raksturīgo zemsedzi.

IV. KOKU CIRŠANAS UN VAINAGU VEIDOŠANAS KĀRTĪBA

8. Koku ciršanas un vainagu veidošanas ierosinājumus izskata Jūrmalas pilsētas domes Koku ciršanas komisija (turpmāk — Komisija), kuras darbība noteikta ar nolikumu.

9. Koku ciršanu un vainagošanu atļauts veikt tikai pēc Komisijas koku ciršanas un vainagošanas atļaujas saņemšanas (izņemot 14.punktā minētajā gadījumā).

10. Zemes gabala īpašnieks vai pilnvarota persona iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu, kuram pievienoti īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, zemesgabala robežu plāns, būvniecības gadījumā — saskaņots būvniecības tehniskais projekts un būvatļauja.

11. Ķemeru nacionālā parka teritorijā koku ciršanas atļauju, saskaņojot ar Komisiju, izsniedz parka administrācija.

12. 10.un 21.punktā minētie iesniegumi tiek pieņemti Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju apkalpošanas centros.

13. Pirms koku ciršanas atļaujas izsniegšanas Komisija aprēķina zaudējumus, kas apstādījumiem nodarīti likvidējot kokus (1.pielikums). Maksa par apstādījumiem nodarītajiem zaudējumiem jāsamaksā Jūrmalas pilsētas domes finansu pārvaldes centralizētās grāmatvedības kasē.

14. Gadījumos, kad nepieciešams nekavējoties nocirst avārijas koku, zemes gabala īpašnieks vai pilnvarota persona informē Labiekārtošanas un apsaimniekošanas pārvaldes mežu uzraudzības nodaļu. Nodaļas speciālists veic vietas apskati un informē Komisiju lēmuma pieņemšanai par avārijas koku ciršanas atļaujas izsniegšanu.

15. Koku ciršanas atļaujai koku ciršanas laikā jāatrodas darba izpildes vietā.

16. Koku ciršanas atļauja nav nepieciešama, ja apstādījumos izcērt un vainago:

16.1. augļu kokus un ogulājus;

16.2. krūmus;

16.3. lapu kokus līdz astoņu centimetru stumbra diametram (1,3 m augstumā no zemes).

17. Nocirstā koka celma augstums nedrīkst būt lielāks par tā diametru.

18. Komisijas lēmumus ir tiesības apstrīdēt domes priekšsēdētājam.

V. NOTEIKUMI BŪVDARBIEM

19. Veicot projektēšanu un būvdarbus jāievēro būvniecību reglamentējošie normatīvie akti.

20. Ja būvniecība paredzēta meža zemēs, jāveic meža zemes transformācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

21. Būvprojektu skiču stadijā saskaņo Komisija, ja tajā paredzēta koku nociršana vai koku saglabāšana tuvāk par divu metru attālumu līdz būvei.

Papildus 10.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz jaunbūves skiču projekts, Būvvaldes arhitektūras un plānošanas uzdevums, kā arī Vides aizsardzības nodaļas tehniskie noteikumi un Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi saskaņā ar Jūrmalas Apbūves noteikumu prasībām.

22. Veicot projektēšanu un būvdarbus jāievēro minimālie attālumi no jaunbūvēm līdz kokiem un krūmiem (2.pielikums).

23. Izvērtējot situāciju dabā, Komisijai ir tiesības būvprojektā samazināt minimālos attālumus līdz kokiem, ja tas nepasliktina koku augšanas apstākļus.

24. Koka sakņu sistēmas rajonā kabeļus un cauruļvadus iegulda, nepārcērtot koku saknes; ja darbu veikšanas gaitā saknes tomēr tiek bojātas, pārcirsto sakņu galus rūpīgi nolīdzina un tranšeju piepilda ar barības vielām bagātu augsni (3.pielikuma 1. un 3.zīmējums).

25. Būvdarbu laikā koku stumbrus apliek ar dēļu vairogu 2,5 metru augstumā, nebojājot koka mizu; koku sakņu sistēmas rajonā uzber 20 centimetrus biezu grants vai šķembu slāni, kuru lielu slodžu gadījumā nosedz ar tērauda plātnēm (3.pielikuma 2.zīmējums).

26. Ēku pamatu būvēšana koku sakņu sistēmas rajonā nav pieļaujama; ja darbu veikšanas gaitā tiek pārcirstas koku sak­nes, pārcirsto sakņu galus rūpīgi nolīdzina ar 50 centimetrus biezu auglīgas augsnes slāni (3.pielikuma 3.zīmējums).

27. Ja koka apkārtējās grunts līmenis tiek būtiski paaugstināts vai pazemināts, visapkārt kokam veido reljefa maiņas atbalstsienu (ne vairāk kā 80 centimetru augstumā) (3.pielikuma 4. un 5.zīmējums); par būtisku grunts līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu tiek uzskatīta augsnes slāņa biezuma izmaiņa vairāk kā par 20 centimetriem.

28. Veidojot koka sakņu sistēmas rajonā cieto materiālu iesegumu, atstarpes starp seguma elementiem nepieciešamas vismaz 10 procentu apmērā no kopējā seguma laukuma; koka sakņu sistēmas vienlaidu iesegšana pieļaujama, veidojot gaisa un ūdens drenāžu (3.pielikuma 6.zīmējums).

29. I un II kategorijas koku sakņu sistēmas rajonā kabeļus un cauruļvadus iegulda nepārcērtot koku saknes.

VI. JŪRMALAS PILSĒTAS ĪPAŠI AIZSARGĀJAMIE KOKI

30. Jūrmalas pilsētā īpaši aizsargājamie koki ir noteikti saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šiem noteikumiem, kas nosaka īpaši aizsargājamo koku vispārējo aizsardzību un izmantošanu (4.pielikums).

31. 10 metru rādiusā (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) ap aizsargājamiem kokiem aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, tajā skaitā būvniecība, kas var ietekmēt koka augšanu un attīstību.

32. Zemes īpašnieks ir atbildīgs par īpaši aizsargājamo koku saglabāšanu.

VII. SABIEDRISKĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI APSTĀDĪJUMOS (ZAĻUMSTĀDĪJUMOS)

33. Apstādījumu teritorijās aizliegts:

33.1. nocirst kokus bez koku ciršanas atļaujas;

33.2. apzāģēt (vainagot) kokus bez koku vainagošanas atļaujas;

33.3. apkraut kokus vai to sakņu sistēmu ar malku, būvmateriāliem, būvgružiem u.c.;

33.4. lauzt koku zarus un krūmus, bojāt to mizu, stumbru un saknes, plūkt priežu pumpurus;

33.5. piegružot apstādījumus un ūdens­tilpnes ar atkritumiem, lapām, skujām, zariem, nopļauto zāli;

33.6. izliet sālsūdeni un citus videi bīstamus šķīdumus un vielas;

33.7. ķert un iznīcināt savvaļas dzīvniekus un putnus, postīt putnu ligzdas un skudru pūžņus.

34. Publisko apstādījumu teritorijā, bez 33.punktā minētajiem aizliegumiem, aizliegts:

34.1. uzturēties meža jaunaudžu stādījumos (kociņu augstums līdz 1,5 metri);

34.2. patvaļīgi ierīkot sakņu dārzus, stādīt kokus, krūmus un ierīkot puķu dobes;

34.3. kurt ugunskurus (izņemot ugunsdrošajā periodā veicot meža kopšanas cirtes);

34.4. ganīt mājlopus;

34.5. celt teltis.

VIII. ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA UN SAISTOŠO NOTEIKUMU IZPILDES KONTROLE

35. Par 7.2.–7.6., 17., 27., 29.punktā paredzēto pienākumu nepildīšanu, kā arī par 33., 34.punktā paredzēto aizliegumu neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 50 latiem.

36. Noteikumos minēto pienākumu pildīšanu un aizliegumu ievērošanu kontrolē, kā arī izskata administratīvā pārkāpuma lietas un uzliek naudas sodus Labiekārtošanas un apsaimniekošanas pārvaldes mežu uzraudzības nodaļa vai Pašvaldības policija.

37. Par 33.1.punktā noteikto aizliegumu neievērošanu administratīvā pārkāpuma protokolu var sastādīt Labiekārtošanas un apsaimniekošanas pārvaldes mežu uzraudzības nodaļa vai Pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietas par šo pārkāpumu izskata un naudas sodu uzliek attiecīgo likuma normu noteiktajā kārtībā.

38. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no pārkāpuma radīto zaudējumu atlīdzināšanas.

IX. SAISTOŠO NOTEIKUMU NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

39. Noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Jūrmalas Ziņas” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

40. Atzīt par spēku zaudējušiem Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 20.jūnija saistošos noteikumus Nr.7 “Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošana un aizsardzība”.

Jūrmalas pilsētas domes
priekšsēdētāja I.Aizstrauta

1.pielikums

Zaudējumu aprēķināšanas kārtība

1. Zaudējumus aprēķina šādi:

Z = D_min x S x K₁ x K₂, kur:

Z — apstādījumiem nodarītie zaudējumi (Ls)

D_min — valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (Ls)

S — koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā no zemes (cm)

K₁ — koku sugu grupu koeficients (1.tabula)

K₂ — koku vērtības kategoriju koeficients (2.tabula)

2. Cērtot I un II kategorijas kokus būvniecībai, zaudējumu atlīdzība palielināma trīskārtīgi.

3. Par avārijas, nokaltušu un III kategorijas koku nociršanu zaudējumu atlīdzība netiek aprēķināta.

1.tabula

Koku sugu grupu koeficients

Gru­pa	Sugas	K1
A	priede, ozols, parastais skābardis, svešzemju skuju un lapu koki	0,11
B	egle, parastais osis, parastā zirgkastaņa, parastā vīksna, melnalksnis	0,08
C	āra bērzs, parastā liepa, vītoli, parastais pīlādzis, parastā ieva	0,06
D	parastā vīksna, parastā goba, apse, parastā kļava, papele un tās hibrīdi, baltalksnis, Rietumu tūja u.c. koki	0,01

2.tabula

Koku vērtības kategoriju koeficients

Kategorija	K2
I kategorijas koks	0,11
II kategorijas koks	0,07

2.pielikums

Minimālie attālumi no jaunbūvēm līdz kokiem un krūmiem:

Ēkas, būves, inženiertīkli, labiekārtojuma elementi	Attālums līdz koka stumbram (m)	Attālums līdz krūmam (m)
Ēkas un būves ārsiena	5,0	1,5
Ietves un gājēju celiņa mala	1,0	0,3
Ielas brauktuves mala, nostiprinātā apmale	2,0	1,0
Apgaismojuma balsts vai stabs	4,0	-
Pazemes inženierkomunikācijas:
- gāzes vads, kanalizācija	1,5	0,5
- siltumtrase (no ārējā trases gabarīta)	2,0	1,0
- ūdensvads, drenāža	2,0	0,5
- strāvas un sakaru kabelis	2,0	0,7

3.pielikums

4.pielikums

Jūrmalas pilsētas īpaši aizsargājamie koki

Valsts nozīmes īpaši aizsargājamie koki:

1. Slokas internātskolas ozols – 5,25 m, h 23,80 m; Slokā, Dzirnavu ielā 50

2. Slokas 2.ozols – 4,18 m, h 22 m; Slokā, Dzirnavu ielā 46

3. Piziķu 1.ozols – 5,17 m, h 6,80 m (nokaltis); Druvciemā, Slokas ielā 92

4. Beķeru 1.ozols – 5,51 m, h 21,30 m (nokaltis); Dubultos, Salas ielā 50

5. Beķeru 2.ozols – 5,07 m, h 20,90 m; Dubultos, Salas ielā 2

6. Asaru priede – 3,27 m; Asaros, Tālivalža ielā 3

7. Pumpuru egle – 3,12 m; Pumpuros, Strēlnieku pr.88

8. Ķemeru 4.ozols – 4,72 m, h 24 m; Ķemeru parkā - 50 m no pieminekļa kritušajiem I PK

9. Pumpuru egle – 3,12 m, h 29,90 m; Pumpuros, Strēlnieku pr.88

10. Vīksna – 4,58 m, h 27 m; Slokā, pie bijušā CPK

 

Valsts nozīmes retie svešzemju sugu koki:

1. Japānas patūja – 0,20 m; Bulduros, Dārzkopības ielā 8

2. Japānas patūja – 0,20 m; Bulduros, Dārzkopības ielā 8

3. Ķemeru 1.pelēkais valrieksts – 3,58 m; Ķemeros, Ķemeru sanatorijas parkā

 

Kultūrvēsturiskie koki:

1. Raiņa priedes – J.Raiņa piemiņas koki Pumpuros, pie jūras, Amatas ielas galā

 

Vietējās nozīmes īpaši aizsargājamie koki:

1. Viestura ielas 1.ozols – 3,2 m; Bulduros, Viestura ielā 27

2. Viestura ielas 2.ozols – Bulduros, Viestura ielā (posmā starp Pērkona ielu un Muižas ielu)

3. Dubultu ozols – 3,62 m Dubultos, Dubultu pr.10

4. Beķeru 3.ozols – 4,50 m; Dubultos, Salas ielas malā

5. Beķeru 4.ozols – 3,97 m; Dubultos, Slokas ielā 69

6. Beķeru 5.ozols – 3,97 m; Dubultos, Salas ielā 50

7. Piziķu 2.ozols – 4,13 m; Druvciemā, Slokas ielā 92

8. Piziķu 3.ozols – 3,21 m; Druvciemā, Slokas ielā 92

9. Piziķu 4.ozols – 3,15 m; Druvciemā, Slokas ielā 92

10. Hercoga Jēkaba ozols – 3,57 m; Slokā, Kārsas ielā 1

11. Slokas 4.ozols – 3,2 m; Slokā, Raiņa ielā 2

12. Kaugurciema ozols – 4,30 m; Kapteiņa Zolta un Kaugurciema ielu krustojumā

13. Valtermuižas 1.ozols – 4,09 m; Valteros, Piekrastes ielā 42

14. Valtermuižas 2.ozols – 3,38 m; Valteros, Piekrastes ielā 42

15. Valtermuižas 3.ozols – 3,10 m; Valteros, Piekrastes ielā 42

16. Valtermuižas 4.ozols – 3,02 m; Valteros, Piekrastes ielā 42

17. Valtermuižas 5.ozols – 2,62 m; Valteros, Piekrastes ielā 42

18. priede “Karalis” – 3,08 m; Lielupē, Raga kāpas ZA nogāzē

19. priede “Karaliene” – 3,18 m; Lielupē, Raga kāpas ZA nogāzē

20. Kaugurciema apse – 3,94 m; Kaugurciemā, Kapteiņa Zolta ielā 115

21. Dubultu 2.Kanādas apse – 3,80 m; Dubultos, parkā pie baznīcas

22. Dubultu 3.Kanādas apse – 3,83 m; Dubultos, parkā pie baznīcas

23. Dubultu 4.Kanādas apse – 3,37 m; Dubultos, pie Z.Meierovica un Pils ielu krust., laukumā

24. Dubultu 5.Kanādas apse – 2,70 m; Dubultos, parkā pie baznīcas

25. Ķemeru 1.ozols – 4,16 m; Ķemeros, sanatorijas parkā pie ceļa uz Meža māju

26. Ķemeru 2.ozols – 3,66 m; Ķemeros, Tukuma ielā 11

27. Ķemeru 3.ozols – 4,16 m; Ķemeru vecajā parkā

28. Jaunbulduru priede – 2,80 m; Raga kāpā, 170 m no 36.līnijas autostāvvietas

29. Dubultu liepa – 3,62 m; Dubultos, parkā pretī stacijai

30. Dubultu ozols Dubultos pie dzelzceļa stacijas

31. Purpurlapu dižskābardis; Majoros, Jūras ielā 33

 

Vietējas nozīmes retie svešzemju sugu koki:

1. Ķemeru 2. Valrieksts – 3,31 m; Ķemeros, Ķemeru sanatorijas parkā

2. Sarkanais ozols – 1,87 m; Mellužos, Puķu ielā 89

 

Vietējas nozīmes īpatnējie koki:

1. Ķemeru bērzs (āra bērza sēru forma) – 1,04 m; Ķemeros, Ķemeru sanatorijas priekšā

2. Vilkaču priede Pumpuros, Amatas ielā

3. Māzerainā priede – 2,5 m; Dzintaru parkā

4. Melnezera vējslotas priede – 1,01 m; Jaunķemeru ceļa kreisajā pusē, 65 m pirms ceļa uz Melnezeru, purvā

5. Ķemeru Karēlijas bērzs – 1,04 m; Ķemeros, Ķemeru sanatorijas parkā, 50 m ZA no galvenās ieejas