Uz Latvijas jaunās saliņas Austrijā, Vīnē

Indulis Bērrziņš, ārlietu ministrs pa tālruni no Vīnes, — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Vakar, 29. novembrī, Austrijas galvaspilsētā Vīnē, Stefana Esdera laukumā 4 tika svinīgi atklāta Latvijas vēstniecības jaunā ēka. To atklāja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, kurš šajā laikā uzturas Austrijā oficiālā vizītē. Tūdaļ pēc vēstniecības ēkas atklāšanas ceremonijas mums bija tālruņa saruna ar ārlietu ministru Induli Bērziņu.

— Kā jūs, ministra kungs, vērtējat vēstniecības jaunās ēkas atklāšanas faktu Vīnē?

I. Bērziņš: — Es jau savā uzrunā svinīgajā ceremonijā uzsvēru, ka Latvija "neskraida apkārt pa pasauli", meklēdama draugus un sabiedrotos. Mēs īstenojam pārdomātu ārpolitiku. Un, ja mēs paskatāmies kartē, tad redzam, ka vispirms jau Ziemeļvalstis ir mūsu loģiskie draugi. Protams, tās ir arī abas pārējās Baltijas valstis. Tā ir Vācija. Ar tām mums bija jāsāk. Bet, ja mēs atkal paraugāmies kartē, tad redzam, ka tikpat nozīmīgas mums ir Viduseiropas valstis. Austrija šajā reģionā ir viena no nozīmīgākajām valstīm. To pierāda arī mana vakardienas tikšanās ar Austrijas ārlietu ministri Benitu Ferāro –Valdneri, jo mēs to veltījām galvenokārt sarunai par Eiropas karstajiem punktiem. Austrijai ir liela pieredze Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, kas iegūta pēdējā gada laikā, kad Austrija bijusi EDSO prezidējošā valsts. Eiropas Padomes, kuras prezidējošā valsts tagad ir Latvija, un EDSO skatījumā problēmu reģioni sakrīt. Taču mēs runājām arī par Viduseiropu un par tās attīstību ilglaicīgā perspektīvā. Un šeit, protams, Austrijai ir savas intereses. Tās ir pilnīgi saprotamas un pamatotas intereses. No šī viedokļa Austrijas ārlietu ministrei bija interesanti uzzināt, ka es pats nesen apmeklēju Čehiju un ka es nesen Rīgā kopā ar Slovākijas ārlietu ministru Eduardu Kukanu, gluži tāpat kā šodien Vīnē, pārgriezu lenti, atklājot Slovākijas vēstniecību mūsu valstī. Gan Ziemeļeiropas, gan Viduseiropas valstis mums ģeogrāfiski un vēsturiski ir sabiedrotie. Varbūt mēs deviņdesmito gadu pirmajā pusē nepietiekami novērtējām gan šīs valstis, gan to lomu. Tagad ir laiks nopietni pievērsties arī šim reģionam. Diplomātiski mēs šo reģionu lielā mērā nosegsim tieši no Vīnes. Es ceru, ka Latvijas pašreizējā vēstniece Austrijā tiks akreditēta arī vēl vairākās Viduseiropas valstīs, par ko, protams, tiks lemts atsevišķi. Bet mums jau ir tāda tradīcija, un, es domāju, tas tā arī notiks. Taču neko, protams, nav iespējams izdarīt, ja nav zināmu materiālo resursu. Un šāds resurss vēstniecībai, protams, ir arī pati ēka. Latvijā jau ir daudz diskutēts par jaunu vēstniecības ēku Vašingtonā. Es domāju, tas bija ļoti pareizs Saeimas lēmums — neraugoties uz sarežģītajiem budžeta apstākļiem, piešķirt līdzekļus vēstniecības ēkas iegādei Vašingtonā. Šeit Vīnē mums tagad ir sakopta māja, kuru, es ceru, apdzīvos draudzīgs vēstniecības kolektīvs, kas varēs tiešām veiksmīgi darboties Latvijas labā.

— Ministra kungs, Latvijas vēstniecība Vīnē sekmīgi darbojas jau vairākus gadus.

I. Bērziņš: — Jā, bet tagad mums būs jaunas, daudz lielākas iespējas. Vēstniecību funkcijas taču ir dažādas, un starp tām ir arī reprezentācijas funkcijas. Protams, es negribu pārspīlēt šīs ēkas greznību. Taču tā ir solīda māja, kurā nav kauns arī aicināt viesus, tātad nodarboties ar diplomātu pamata darbu, kas ir— tikšanās, informācijas ieguve un informācijas sniegšana par Latviju.

— Vīnē Stefana Esdera laukums atrodas visai solīdā rajonā.

I. Bērziņš: — Šeit tuvumā ir vēl kāda — Slovākijas vēstniecība, visai tuvu mūsu vēstniecībai. Tiesa, šis nav gluži vēstniecību rajons. Taču rajons ir pietiekami solīds. Un mūsu iespējas ir tādas, kādas tās ir. Protams, bagātākām valstīm vēstniecības ir vairāk centrā, lielākās un greznākās mājās. Bet arī mūsu ēka tagad var godam pildīt vēstniecības funkcijas.

— Kā kopumā norit jūsu vizīte Austrijā, kur jūs piedalījāties gadskārtējā EDSO ārlietu ministru sanāksmē? Cik zinu, pēdējās dienas Austrijā jums bijušas visnotaļ intensīvas.

I. Bērziņš: — Jā, šī ir Austrijas nedēļa. Vakar bija jau minētā tikšanās ar Austrijas ārlietu ministri Benitu Ferāro–Valdneri, bet pirms tam šeit notika EDSO gadskārtējā sanāksme ministru līmenī, kas varbūt ieies vēsturē ar to, ka ministriem tomēr beigās neizdevās vienoties par kopēju dokumentu. Rezultātā tieši Austrija kā EDSO prezidējošā valsts izplatīja savu paziņojumu. Šīs situācijas iemesls bija tieši Krievijas nespēja piekrist idejām, ko pauda pārējās valstis. Man bija iespēja šajā sanāksmē uzstāties ar runu, kas izraisīja lielu interesi. Proti, es runāju par starptautisko organizāciju sadarbības nepieciešamību, par to, ko kopā var darīt Eiropas Padome, kurā mēs pašlaik esam prezidējošā valsts, un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.

Man bija arī vairākas divpusējas tikšanās: gan ar Ukrainas jauno ārlietu ministru Anatoliju Zlenko, gan ar Spānijas ārlietu ministru Hosē Pikē. Visās šajās tikšanās reizēs galvenokārt mēs runājām par Eiropas integrācijas jautājumiem. Ukraina labprāt pieņem mūsu Eiropas integrācijas pieredzi, ar ko mēs esam gatavi dalīties. Savukārt Spānija šobrīd jau domā par to, kā saistīt savu darbību ar divām iepriekšējām prezidentūrām ES — Francijas un Zviedrijas prezidentūru. Jo Spānija ir trešā valsts rindā uz prezidentūru ES mums ļoti svarīgā laikā, lai paplašināšanās notiktu patiešām realitātē. Spānija uzskata, ka ES paplašināšanās ir nevis problēma, bet gan iespēja. "Liela, jauna iespēja,"— tieši tā man teica Spānijas ārlietu ministrs Hosē Pikē.

Tiekoties ar Austrijas ārlietu ministri Benitu Ferāro–Valdneri, es arī saņēmu pilnīgu izpratni, ka ES paplašināšanās ir svarīga arī Austrijai. Mēs pārrunājām arī to, cik svarīgi ir informēt sabiedrību, lai panāktu iespējami lielāku tās izpratni par ES. Ja atceraties, tad Austrijā referendumā vairāk nekā 60 procenti nobalsoja par valsts pievienošanos Eiropas Savienībai. Visas šīs tikšanās ir ļoti veiksmīgas, un šādas starptautiskas sanāksmes mums noteikti ir jāizmanto, lai Latvija ne vien paustu savu viedokli attiecīgajā organizācijā, bet arī — lai tiktos divpusējā līmeni. Teiksim tā: taupīsim uz biļešu rēķina, ikvienas vizītes laikā strādājot intensīvāk.

— Ministra kungs, šogad Austrija bija izpelnījusies arī asus starptautiskās sabiedrības pārmetumus.

I. Bērziņš: — Šobrīd diskusijas par Austrijas iekšpolitiku Eiropā vairs nav tik aktīvas, kā bija. Latvija vienmēr ieņēmusi izsvērtu pozīciju, kas ir ļoti tuva Eiropas Savienības pozīcijai. Kaut arī ES dalībvalstīs šī kritika pēc asuma bijusi visai dažāda, jautājums nebūt nav vienkāršs, jo galu galā Austrijas valdība tika izveidota demokrātiskā ceļā, partijām vienojoties pēc vēlēšanām. Man liekas, no šī viedokļa ir ļoti labi, ka Austrijai, izmantojot savu ilgo sadarbības pieredzi ar citām valstīm, izdevās rast vismaz zināmu izpratni daudzās Eiropas valstīs.

— Šobrīd, kad jūs sniedzat interviju "Latvijas Vēstnesim", mūsu vēstniecības ēkā notiek svinīgā pieņemšana, kas veltīta Latvijas valsts svētkiem. Kāda gaisotne valda šajā pieņemšanā?

I. Bērziņš: — Ļoti pozitīva gaisotne. Ļoti plaši ir pārstāvēts Vīnes diplomātiskais korpuss. Ir ieradušies visu Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki, kā arī Austrijas ārlietu ministrijas augsta ranga pārstāvji. Pieņemšanā piedalās arī Austrijā dzīvojošie latviešu kopienas pārstāvji. Es gribu arī uzsvērt, ka vēstniecības ēkā pašlaik ir iekārtota mūsu mākslinieka Ilmāra Blumberga izstāde, kas ir izpelnījusies lielu interesi.

— Kā jūs pats, ministra kungs, jūtaties, vēlreiz atzīmējot Latvijas valsts svētkus?

I. Bērziņš: — Jāteic, ka man jau bijušas vairākas šādas valsts svētku pieņemšanas. Jo mūsu vēstniecības allaž cenšas valsts svētku pieņemšanu pieskaņot arī ministra vizītei. Piemēram, Čehijas galvaspilsētā Prāgā jau krietni pirms Latvijas valsts svētkiem es mūsu vēstniecības pieņemšanā pacēlu šampanieša glāzi un vēlēju veiksmi Latvijas valstij un Latvijas un Čehijas sadarbībai.

— Es domāju, veiksmes vēlējumu mūsu valstij nekad nav par daudz.

I. Bērziņš: — Es jums pilnīgi piekrītu. Un gaisotne šeit, Latvijas vēstniecības jaunajā ēkā Vīnē, ir patiešām gaiša.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors