Valsts sekretāru 2006.gada 30.marta sanāksmē

 

AM: Par karavīru dienesta atalgojuma noteikumiem

Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē pieteikts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumos Nr.131 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu””.

Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.131 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu” amatu sarakstu ar Gaisa spēku Gaisa telpas novērošanas eskadriļas Gaisa operāciju centra priekšnieka amatu, kā arī noteikt piemaksu par dienesta pienākumu izpildi, kas saistīta ar paaugstinātu atbildību pakļautā personālsastāva vadībā.

Saskaņā ar spēkā esošo karavīru atalgojuma sistēmu piemaksa karavīriem par paaugstinātu atbildību, kas saistīta ar pakļautībā esošā personālsastāva vadību, tiek noteikta atbilstoši “Noteikumu par karavīru dienesta atalgojumu” 4.pielikuma 3.punktā uzskaitītajiem karavīru amatiem. Piemaksas apmērs tiek noteikts, algu reizinot ar koeficientu, kas ir atkarīgs no personālsastāva nokomplektējuma.

Gaisa spēku Gaisa telpas novērošanas eskadriļas Gaisa operāciju centrs ir viena no Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībām, kas ir operacionāli pakļauta Ziemeļatlantijas līguma organizācijas spēku virspavēlniekam Eiropā (NATO SACEUR). No šīs militārās apakšvienības darba precizitātes un efektivitātes ir atkarīga Nacionālo bruņoto spēku likuma 9.panta 1. un 2.punktā noteikto uzdevumu sekmīga izpilde, kā arī gaisa telpas patrulēšanas operācijas ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas gaisa telpās.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par muitošanas un muitas kontroles noteikumiem

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus par Latvijā ievestās vai izvestās dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtību, kā arī noteikumus par papildus aizpildāmajām ailēm, formējot muitas deklarāciju. Abi MK noteikumu projekti Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē izsludināti saskaņošanai ministrijās.

MK noteikumu projekts “Papildus aizpildāmās ailes vienotajā administratīvajā dokumentā” nosaka, kuras ailes aizpildāmas papildus, formējot muitas deklarāciju – vienoto administratīvo dokumentu – šādām muitas procedūrām: preču izvešanai (eksportam), izvešanai pārstrādei, atpakaļizvešanai; tranzītam; muitas procedūrām, preces ievedot, izņemot muitas procedūru “ievešana muitas noliktavā”; muitas procedūrai “ievešana muitas noliktavā”.

Savukārt MK noteikumi “Dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtība” reglamentēs dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtību, paredzot, ka dabasgāzes deklarēšanas gadījumā izmanto preču nodošanas-pieņemšanas aktu un vienoto administratīvo dokumentu; elektroenerģijas deklarēšanas gadījumā izmanto saskaņošanas aktu un vienoto administratīvo dokumentu; dabasgāzi un elektroenerģiju deklarē vienu reizi mēnesī.

Abos MK noteikumu projektos pēc būtības ir iekļautas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkojumu ārējās tiesību normas, kas līdz šim regulēja Latvijā ievestās vai izvestās dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtību, kā arī noteica papildus aizpildāmās ailes, formējot muitas deklarāciju. Tā kā VID rīkojumi ar šo gadu ir zaudējuši spēku, šīs jomas regulējums iestrādāts MK noteikumos.

 

FM: Par ES struktūrfondu finanšu kontroli un auditu

Lai noteiktu kārtību, kādā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu finanšu kontroli un auditu, ir izstrādāts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts. Šis dokuments Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Pašreiz normatīvajos aktos nav noteiktas kārtības, kādā vadošā iestāde, maksājumu iestāde, pirmā līmeņa starpniekinstitūcija, otrā līmeņa starpniekinstitūcija, grantu shēmas apsaimniekotājs un neatkarīga struktūrvienība veic struktūrfondu finanšu kontroli un auditu. Lai nodrošinātu struktūrfondu vadību, ir sagatavoti MK noteikumi “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu finanšu kontroli un auditu”.

MK noteikumi regulēs kārtību, kādā tiek sagatavots ziņojums par vadības un kontroles sistēmu, kā jāveic pārbaude projekta īstenošanas vietā, kārtību, kādā tiek veikta struktūrfonda projekta finansējuma pieprasījuma un izdevumu deklarācijas atbilstības izlases veida pārbaude, kā arī to, kā plāno un veic noslēguma izdevuma deklarācijas neatkarīgu pārbaudi un sagatavo atzinumu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par sadarbību ar Lietuvu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā

Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par sadarbību organizētās noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā un kopīgām darbībām pierobežas apgabalos”.

Līgums nosaka Latvijas un Lietuvas kompetento iestāžu sadarbību noziedzīgu nodarījumu apkarošanā pierobežas apgabalos, atceļot valstu iekšējās robežas. Tas atļauj darbiniekiem turpināt likuma pārkāpēju vajāšanu un novērošanu otras valsts teritorijā. Līgums paredz parasto novērošanu, kas tiek atļauta pēc palīdzības lūguma nosūtīšanas, un ārkārtas novērošanu, kas pieļauj turpināt novērošanu citā valstī bez iepriekšējas atļaujas, bet nekavējoties paziņojot par to otrai pusei. Otra puse var atļaut vai aizliegt vajāšanu tās valsts teritorijā.

Līgumā noteikts, ka iestādēm pierobežas rajonos jāizveido kopīgi kontaktpunkti, kas paātrina darbam nepieciešamās informācijas iegūšanu no kaimiņvalstīm, kā arī kopējās patruļas. Tas paredz arī citus sadarbības veidus, tajā skaitā informācijas apmaiņu.

 

IeM: Par brīvības cīņās kritušo varoņu pieminekļa atjaunošanu Rīgā

Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē izskatīts Iekšlietu ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums par pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem varoņiem atjaunošanu.

Ziņojumā norādīts, ka Aizsardzības ministrijai jāizstrādā projekts brīvības cīņās kritušo varoņu pieminekļa atjaunošanai un infrastruktūras sakārtošanai, kā arī jānodrošina tā izgatavošana un uzstādīšana. Pēc pasākuma realizācijas paredzēts atjaunoto pieminekli nodot Iekšlietu ministrijas valdījumā. Plānotās projekta izmaksas, kuras paredzēts segt no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem, ir 45000 latu.

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes ēka ir vēsturisks apliecinājums brīvības cīņām par Latvijas Republikas neatkarību. Līdz 1918.gadam Rūdolfa ielā 5, Rīgā, atradās cariskās Krievijas kavalērijas kazarmas, bet Latvijas brīvvalsts laikā no 1919. līdz 1940.gadam bija izvietots 5.Cēsu kājnieku pulks. Šajā teritorijā atradās piemineklis ar uzrakstu “Brīvības cīņās kritušajiem varoņiem”. Tas bija simbols cīņai par Latvijas brīvību un vieta, kur pieminēt karavīrus, kas nežēloja savu dzīvību tēvzemes labā. Otrā pasaules kara laikā piemineklis tika iznīcināts un pazuda arī tā atliekas.

1994.gadā ēku kompleksā atradās Latvijas armija – Robežsargu brigāde. Pēc Robežsargu brigādes pāriešanas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā mainījās nosaukums, bet saglabājās institūcijas būtība – sargāt Latvijas Republikas valsts robežu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par Latvijas Zinātnes padomes nolikumu

Valsts sekretāru 30.martā sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Latvijas Zinātnes padomes nolikums”.

Noteikumu projektā, kas izstrādāts, pamatojoties uz Zinātniskās darbības likuma 14.panta pirmo daļu, noteikts, ka Latvijas Zinātnes padome ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un tās darbības mērķis ir nodrošināt zinātnes politikas īstenošanu Latvijā.

Noteikumu projekts nosaka padomes uzdevumus un kompetenci, struktūru, darbību, padomes finanšu resursus, padomes darbības tiesiskuma darbības nodrošināšanu un padomes pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī padomes biroja darbību.

Padomes ietvaros paredzēta piecu ekspertu komisijas izveidošana šādās apvienotās zinātnes nozarēs: dabaszinātņu un matemātikas; inženierzinātņu un datorzinātnes; bioloģijas un medicīnas zinātnes; lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātnes; humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisija.

 

IZM: Par Organiskās sintēzes institūta nolikumu

Valsts sekretāru 30.martā sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu valsts aģentūras “Organiskās sintēzes institūts” nolikumu.

Noteikumu projekts, kas izstrādāts, pamatojoties uz Publisko aģentūru likuma 8.panta trešo daļu, nosaka, ka valsts aģentūra “Organiskās sintēzes institūts” ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde un tā pārraudzība tiek īstenota ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību.

Institūta darbības mērķis atbilstoši valsts noteiktajai zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikai ir nodrošināt zinātnisko darbību ķīmijas, farmācijas, farmakoloģijas, bioloģijas un citās dabaszinātņu nozarēs.

Noteikumu projekts nosaka institūta galvenās funkcijas, uzdevumus un tiesības, institūta pārvaldi, konsultatīvās padomes izveidi, institūta finanšu līdzekļus un mantu, institūta darbības tiesiskuma nodrošināšanu un pārskatu sniegšanas kārtību.

 

IZM: Par v.a. “Fizikālās enerģētikas institūts” izveidi

Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts” reorganizāciju un valsts aģentūras “Fizikālās enerģētikas institūts” izveidi”.

Ar rīkojuma projektu, kas izstrādāts saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu un Zinātniskās darbības likuma 21.panta otro daļu, paredzēts sākt Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts” reorganizāciju un ar 2006.gada 1.maiju izveidot valsts aģentūru “Fizikālās enerģētikas institūts”.

Rīkojuma projekts ir izstrādāts saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūta Zinātniskās padomes plēmumu ierosināt institūtu reorganizēt par valsts aģentūru.

Rīkojuma projekts paredz, ka aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde un aģentūras pārraudzība tiek īstenota ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību.

Aģentūras darbības mērķis ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu enerģētikas un ar to saistīto nozaru ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

Aģentūras darbība tiks finansēta no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumiem Nr.820 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem”.

 

IZM: Par zinātniskā institūta gada pārskatā iekļaujamo informāciju

Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētā zinātniskā institūta gada publisko pārskatu”.

Noteikumu projekts, kas izstrādāts saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 40.panta otro daļu, nosaka zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētā zinātniskā institūta gada publiskajā pārskatā iekļaujamo informāciju.

Noteikumu projekts nosaka, ka valsts augstskolu, Latvijas Zinātņu akadēmijas dibinātie zinātniskie institūti, institūti, kas izveidoti kā dibinātāja institūcijas struktūrvienības, un citi institūti pārskatā iekļauj informāciju par savas darbības mērķiem, galvenajām funkcijām un uzdevumiem, juridisko statusu un struktūru, ziņas par institūta zinātniskās darbības rezultātiem (tai skaitā publikācijām, projektiem, patentiem), kā arī pārskatu par saņemto finansējumu un tā izlietojumu.

 

IZM: Par augstskolu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem

Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai grozījumu Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumos Nr.334 “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”.

Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā ir izdoti Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumi Nr.635 “Grozījumi Augstskolu likumā”. Ar minēto noteikumu 27.punktu ir grozīta Augstskolu likuma 52.panta pirmā daļa, paredzot, ka kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta noteikumu projekts risina šādus jautājumus: nosaka vienotu augstskolu un koledžu finansēšanas kārtību no valsts budžeta līdzekļiem; precizē studiju izmaksu koeficientu vērtības nepilna laika studijās, kā arī arhitektūras un būvniecības jomā un mūzikas jomā (tajā skaitā skolotāju izglītības programmai “Mūzika”); precizē studiju vietas bāzes izmaksas atbilstoši 2005.gada cenām un saimnieciskajām izmaksām; precizē zinātniskās pētniecības finansēšanas kārtību augstskolās un koledžās.

Studiju izmaksu koeficientu vērtības arhitektūras un būvniecības jomā tiek precizētas saskaņā ar Rīgas Tehniskās universitātes priekšlikumu, kas pamatots ar aprēķiniem. Aprēķini veikti saskaņā ar valsts pasūtīto pētījumu ietvaros izstrādātu metodiku, kas izmantota vairāku citu izglītības tematisko jomu (sporta darba organizācija un vadība, pedagoģija, ķīmija, datorzinātnes) studiju izmaksu koeficientu vērtību noteikšanai.

Studiju izmaksu koeficientu vērtības mūzikas un horeogrāfijas jomā (tajā skaitā skolotāju izglītības programmai “Mūzika”) tiek precizētas saskaņā ar Kultūras ministrijas ierosinājumu un iesniegtajiem aprēķiniem, kuri veikti atbilstoši minēto valsts pasūtīto pētījumu ietvaros izstrādātajai metodikai.

Zinātniskās pētniecības finansēšanas kārtība augstskolās un koledžās tiek precizēta, ierosinot aprēķināt līdzekļu apmēru, ņemot vērā augstskolu cilvēkresursu kapacitāti (no valsts budžeta finansējamo studiju vietu skaita īpatsvars; akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars un rezultatīvie rādītāji – par valsts budžeta līdzekļiem iegūto grādu un kvalifikāciju īpatsvars (izņemot doktora grādu, jo līdzekļi tiek piešķirti arī augstskolām, kurās netiek īstenotas doktora studiju programmas)).

 

IZM: Par kārtību, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar galvojumu valsts vārdā

Valsts sekretāru 30.martā sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”.

Noteikumos ir noteikts, ka augstskolas un koledžas noteikumu tekstā tiek apzīmētas kā augstākās izglītības iestādes, bet 2006.gada 2.martā pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā paredz augstskolas un koledžas apzīmēt kā augstākās izglītības institūcijas.

Pēdējos gados izsolē noteiktās kredītiestāžu gada procentu likmes ir zemākas nekā piecu procentu likme, kuru maksā studējošais. Tā, piemēram, 2005.gada izsolē noteiktā kredītiestādes procentu likme 2005.gada pirmajam pusgadam sasniedza 4,32%, šī pati likme 2005.gada otrajam pusgadam – 2,90% un 2006.gada pirmajam pusgadam – 3,34%. Līdz ar to laikposmā, kad studējošais veic procentu maksājumus par studiju vai studējošā kredītu, parādās pārmaksa, kas tiek ieskaitīta valsts budžetā.

Noteikumu projekts paredz pāriet uz mainīgu procentu likmi gan studiju, gan studējošā kredītam, piemērojot zemāko kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes gada procentu likmi. Prognozējot, ka 2007.gadā un turpmākajos gados izsolē noteiktā zemākā kredītiestādes gada procentu likme būs nedaudz zemāka par pieciem procentiem (aptuveni par 1,18%), līdz ar to studējošajiem samazināsies maksājumi, kas jāveic, lai segtu kredītu procentus. Tas attieksies vispirms uz studējošā kredīta saņēmējiem: prognozējamais skaits 2007.gadā – 4500, 2008.gadā – 9000, 2009.gadā – 13 500, 2010.gadā – 18 000.

Mainīgā procentu likme nosaka, ka studiju kredīta procentus sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas, piemērojot zemāko kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes gada procentu likmi, kā arī pāriet uz mainīgu procentu likmi studējošo kredītiem, nosakot, ka studējošā kredīta procentu likme kredīta ņēmējam ir zemākā kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā kredītiestādes gada procentu likme.

Ja kredītiestādes gada procentu likme ir lielāka nekā likme, kuru maksā kredīta ņēmējs, starpību starp šīm likmēm sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Ja procentu likme, kuru maksā kredīta ņēmējs, attiecīgajā laikposmā ir augstāka nekā pieci procenti gadā, kredīta ņēmējs maksā piecu procentu likmi gadā, starpību starp šīm likmēm sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Noteikumi paredz, ka studiju kredīta summas studijām ārvalstīs kredītiestāde var ieskaitīt augstākās izglītības institūcijas kontā reizi gadā.

Studiju kredīta saņēmējiem kredīta procenti jāsāk maksāt ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas. Pieņemot, ka 50% no četrgadīgas studiju programmas beidzējiem uzsāk studiju kredīta atmaksāšanu, 2012.gadā prognozējamais skaits – 4200, 2013.gadā – 8300, 2014.gadā – 10 300.

Piemērojot studiju un studējošā kredīta procentu maksājumiem zemāko kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes gada procentu likmi, samazināsies maksājumu apmērs, kas jāveic studējošajiem, lai segtu kredītu procentus. Tādējādi tiks uzlabots studējošo materiālais stāvoklis. Ņemot vērā, ka augstskolās un koledžās no studējošo skaita 63% ir sievietes, minēto atbalstu studijām saņems skaitliski vairāk sieviešu nekā vīriešu.

Kredītiestāde un kredīta ņēmējs noslēdz kredītlīgumu, kurā paredz izmaksāt kredītus visu studiju laiku par katru semestri atsevišķi. Tajos gadījumos, kad studiju kredīta studijām ārvalstīs apmērs sedz studiju maksu tikai daļēji, nav lietderīgi sadalīt piešķirto studiju kredīta summu pa semestriem un katru semestri pārskaitīt nelielu daļu. Turklāt kredīta ņēmējam ir jāapmaksā bankas komisijas maksa par pārskaitījuma veikšanu.

Izglītības iestādes komisija sagatavo un reizi ceturksnī iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fondā apstiprinātos kredītu pieprasītāju sarakstus atbilstoši izglītības un zinātnes ministra apstiprinātam veidlapas paraugam. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nozares ministra izdots iekšējais normatīvais akts, ar kuru tiek apstiprināts veidlapas paraugs, nav saistošs privātpersonai.

Ministrijas komisija darbojas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu. Minētajā nolikumā ir noteikts, kādus dokumentus studējošais iesniedz ministrijas komisijai, lai pretendētu uz kredītu studijām ārvalstīs. Tāpat minētajā nolikumā ir noteikts, kā ministrijas komisija izvērtē iesniegtos kredītu pieprasījumus un kam piešķir kredītus prioritāri. Izglītības un zinātnes ministra apstiprināts nolikums saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir saistošs ministrijas komisijai, bet nav saistošs privātpersonai (studējošajam). Ministrijas komisija izvērtē iesniegtos kredītu pieprasījumus un to, kam piešķirt kredītus prioritāri. Ministrijas komisija sagatavo apstiprinātus kredītu pieprasītāju sarakstus atbilstoši Studiju fonda apstiprinātam veidlapas paraugam. Tiešās pārvaldes iestādes iekšējs normatīvs akts, ar kuru tiek apstiprināts veidlapas paraugs, saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nav saistošs citai institūcijai.

 

IZM: Par kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no valsts pārbaudījumiem

Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai grozījumu Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.112 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem”.

Grozījumi izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4.panta 9.punktu.

Izglītības iestādes vadītājs var atbrīvot izglītojamo no valsts pārbaudījumiem sportā, pamatojoties uz izziņu, kurā norādīta diagnoze, ja minēto izziņu ir izsniedzis ārsts, pie kura izglītojamais ir reģistrēts un kura aprūpē tas atradies vismaz sešus mēnešus. Izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs, pamatojoties uz primārās veselības aprūpes ārsta izziņu, atbrīvot izglītojamo no valsts pārbaudījumiem sportā.

Grozījumi paredz, ka izglītojamā atbrīvošana no valsts pārbaudījumiem sportā neliedz izglītojamam iespēju saņemt apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību, ja izglītojamais ir nokārtojis citus attiecīgajā mācību gadā noteiktos valsts pārbaudījumus un ir izpildījis pārējās Vispārējās izglītības likumā paredzētās prasības attiecīgā dokumenta saņemšanai.

 

IZM: Par mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku

Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai rīkojumu projektu “Noteikumi par mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku”.

Rīkojuma projekts paredz mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku tām vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Mācību gads sākas kārtējā gada 1.septembrī. 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem mācību gads beidzas 2007.gada 31.maijā. 9.klases izglītojamajiem mācības beidzas 2007.gada 18.maijā, bet mācību gads beidzas 2007.gada 8.jūnijā. 12.klases izglītojamajiem mācības beidzas 2007.gada 18.maijā, bet mācību gads beidzas 2007.gada 15.jūnijā.

Mācību gadu veido divi semestri. Pirmais semestris ilgst no 2006.gada 1.septembra līdz 2006.gada 22.decembrim, bet otrais ilgst – 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem – no 2007.gada 8.janvāra līdz 31.maijam. 9.klases izglītojamajiem – no 2007.gada 8.janvāra līdz 2007.gada 8.jūnijam. 12.klases izglītojamajiem – no 2007.gada 8.janvāra līdz 15.jūnijam.

Mācību gadā izglītojamajiem ir šādas brīvdienas: rudens brīvdienas – no 2006.gada 23.oktobra līdz 27.oktobrim, Ziemassvētku brīvdienas – no 2006.gada 23.decembra līdz 2007.gada 5.janvārim; pavasara brīvdienas – no 2007.gada 19.marta līdz 23.martam un vasaras brīvdienas 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem – no 2007.gada 1.jūnija līdz 31.augustam.

Izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases izglītojamajiem. Papildu brīvdienas organizē otrajā semestrī un par projektu nedēļas norises laiku. Projektu nedēļu organizē otrajā semestrī.

Ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi (piemēram, dabas apstākļu nelabvēlīga ietekme uz mācību procesa organizēšanu, masveida saslimšanas gadījumi), izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot situāciju, pieņem lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem.

 

IZM: Par zemesgabala Rīgā, Linezera ielā 5, saglabāšanu valsts īpašumā

Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par zemesgabala Rīgā, Linezera ielā 5, saglabāšanu valsts īpašumā”.

Rīkojuma projekts sagatavots, lai ierakstītu zemesgrāmatā valstij piekrītošo zemesgabalu Rīgā, Linezera ielā 5, 16523m² platībā.

Atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 30.aprīļa rīkojumam Nr.208 “Par nekustamā īpašuma Rīgā un Jūrmalā saglabāšanu valsts īpašumā” trīs ēkas ierakstītas Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījumā uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā.

1996.gada 12.martā pieprasāmā zemesgabala plāns apliecina, ka zemesgabals Rīgā 1940.gada 21.jūlijā piederēja Rīgas pilsētai. Zemesgabals Rīgā, Biķernieku ielā, 1355829m² platībā ir ierakstīts Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījumā, t.sk. iekļaujot arī valstij piekrītošo zemesgabalu, uz kura izvietotas Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošās ēkas Rīgā, Linezera ielā 5. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.pantu zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatā ierakstāma zeme, ja uz šīs zemes ir valstij piederošās ēkas. Ņemot vērā, ka ieraksts zemesgrāmatā izdarīts pēc Ministru kabineta 1997.gada 30.aprīļa rīkojuma Nr.208 “Par nekustamā īpašuma Rīgā un Jūrmalā saglabāšanu valsts īpašumā” pieņemšanas, IZM lūdza Rīgas pilsētas pašvaldību novērst Rīgas domes Īpašuma departamenta pieļauto pārkāpumu un atdalīt valstij piekrītošo zemesgabalu Rīgā, Linezera ielā 5, no zemesgabala Rīgā, Biķernieku ielā.

Pamatojoties uz Rīgas domes Īpašuma departamenta Zemju pārvaldes 2004.gada 6.janvārī izstrādāto zemesgabala robežu noteikšanas projektu, Rīgas dome 2004.gada 5.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.3463 “Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Biķernieku ielā, daļas Linezera ielā 5 (platība ir 16523m²) nodošanu valsts īpašumā”.

 

IZM: Par valsts nekustamā īpašuma Jaunaglonā, Rušonas ielā 11, nodošanu Preiļu rajona pašvaldības īpašumā

Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamā īpašuma Preiļu rajona Aglonas pagasta Jaunaglonā, Rušonas ielā 11, nodošanu Preiļu rajona pašvaldības īpašumā”.

Rīkojuma projekts paredz nodot bez atlīdzības Preiļu rajona pašvaldības īpašumā Preiļu rajona pašvaldības izglītības iestādes – Aglonas internātvidusskolas – lietojumā esošo nekustamo īpašumu – divu stāvu skolas ēku un zemesgabalu 9197m² platībā – Rušonas ielā 11, Aglonas pagasta Preiļu rajona Jaunaglonā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.jūnija rīkojumu Nr.413 “Par Aglonas katoļu ģimnāzijas un Aglonas internātģimnāzijas reorganizācijas projektu un valsts nekustamās mantas Preiļu rajona Aglonas pagasta Jaunaglonā, Rušonas ielā 11, saglabāšanu valsts īpašumā” minētais nekustamais īpašums nododams Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā. Lai uzlabotu Aglonas internātvidusskolas audzēkņu sadzīves un mācību apstākļus, skolas ēka par valsts un Preiļu rajona pašvaldības līdzekļiem ir rekonstruēta. Ar 2004.gada 15.septembra aktu par ēkas rekonstrukcijas pirmās kārtas pieņemšanu ekspluatācijā ir konstatēts, ka būvdarbi izmaksājuši 568614,48 latus. Preiļu rajona padomes 2006.gada 9.janvāra vēstulē Nr. 2-17/18 norādīts, ka ēkas rekonstrukcijā Preiļu rajona pašvaldība un Aglonas internātvidusskola ieguldījušas 437795,98 latus.

Preiļu rajona padome 2006.gada 22.februāra sēdē pieņēma lēmumu lūgt Izglītības un zinātnes ministriju nodot bez atlīdzības Preiļu rajona pašvaldības īpašumā Aglonas internātvidusskolas ēku un zemesgabalu 9197 m² platībā Rušonas ielā 11 Aglonas pagasta Preiļu rajona Jaunaglonā.

Jānis Kutraitis, Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

LM: Par ierosinājumu paaugstināt valsts pabalstu ģimenēm ar bērniem

Šogad nosakot valsts atbalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem par vienu no savām prioritātēm, Labklājības ministrija (LM) rosina paaugstināt ģimenes valsts pabalstu, jo uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt ne tikai ģimenes ar jaundzimušajiem, bet arī ģimenes ar vecākiem bērniem.

“Līdz šim Labklājības ministrija lielu uzmanību pievērsa ģimenēm ar jaundzimušajiem, palielinot gan bērna piedzimšanas pabalstu un nosakot īpašas piemaksas pie šī pabalsta, gan ieviešot diferencēto pieeju bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanai. Nākamais solis ir ģimenes valsts pabalsta paaugstināšana, lai sniegtu atbalstu aptuveni 440 tūkstošiem jau dzimušo bērnu un viņu vecākiem,” uzsver labklājības ministre Dagnija Staķe.

Lai īstenotu šo nodomu, LM izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību. Šie grozījumi izsludināti Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē.

Plānotie grozījumi paredz, sākot ar 2007.gadu, palielināt ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu ģimenē no 6 līdz 8 latiem. Tā rezultātā palielināsies arī šā pabalsta apmērs par otro bērnu – no 7,20 līdz 9,60 latiem, par trešo – 9,60 līdz 12,80 latiem, bet par ceturto un nākamajiem bērniem – no 10,80 līdz 14,40 latiem. Šim mērķim, pēc LM aplēsēm, no valsts budžeta papildus būtu nepieciešami aptuveni 11,3 miljoni latu.

Lai pilnveidotu valsts sociālo pabalstu sistēmu, LM ir iecerējusi arī dubultot pabalsta apmēru transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, tai skaitā bērniem invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, nosakot to 56 latu apmērā par sešu mēnešu periodu. Pašreiz minētais pabalsts ir 28 lati.

Jau no 2006.gada 1.janvāra ir stājušās spēkā vairākas LM ieviestās izmaiņas, kas vērstas uz valsts atbalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem: ir noteiktas papildu piemaksas pie pašreizējā bērna piedzimšanas pabalsta: par pirmo bērnu – 100 latu; par otro bērnu –150 latu, bet par trešo un katru nākamo bērnu – 200 lati; ir ieviests jauns valsts sociālais pabalsts – bērna invalīda kopšanas pabalsts 50 latu. Tādējādi vecāki par bērnu invalīdu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem kopumā ar jau esošo 50 latu piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta mēnesī saņems 100 latu atbalstu par bērnu invalīdu; sākot ar 1.martu, arī nodarbinātie vecāki, kuriem ir piešķirts bērna kopšanas pabalsts par bērna vecumā līdz vienam gadam kopšanu, var saņemt 50% no piešķirtā pabalsta, bet ne mazāk kā 56 latus.

LM jau pērn 2006.gada valsts budžeta prioritātēs iekļāva ģimenes valsts pabalsta paaugstināšanu. Taču diemžēl šo LM ieceri nevarēja realizēt, jo valsts budžetā nebija iespējams rast šim mērķim nepieciešamos līdzekļus.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par izmaiņām pilsonības pretendentu zināšanu pārbaudes kārtībā

Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē izskatīja grozījumus noteikumos par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Izmaiņas zināšanu pārbaudes kārtībā saistītas ar 30.martā izskatītajiem grozījumiem noteikumos par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanu un izskatīšanu.

Izmaiņas zināšanu pārbaudes kārtībā paredz mainīt minimālo termiņu, kādā pilsonības pretendents atkārtoti var kārtot pārbaudi, teikts grozījumu projekta paskaidrojuma rakstā. Tāpat paredzēts noteikt, ka pretendents, kurš ieradies uz valsts valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi un pārbaudi nenokārto vai atsakās atbildēt, otro reizi var kārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem, bet zināšanu pārbaudi – ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem. Valsts valodas prasmes un zināšanu pārbaudi pretendents varēs kārtot divas reizes, teikts abu grozījumu paskaidrojuma rakstos.

Pašlaik spēkā esošie termiņi pārbaudes nenokārtošanas gadījumā pretendentam ļauj atkārtoti kārtot valodas prasmes pārbaudi ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem, bet zināšanu pārbaudi – ne agrāk kā pēc mēneša.

Prakse liecina, ka daudzkārt pretendents, pēc trijiem mēnešiem nākot uz atkārtoto pārbaudi (arī otro, trešo reizi vai pat biežāk), nav papildinājis savu latviešu valodas prasmi vai zināšanas līdz pārbaudes nokārtošanai nepieciešamajam līmenim. Līdz ar to būtu jāparedz ilgāks minimālais termiņš attiecībā uz atkārtotu pārbaudi pretendentiem, kuri pirmo reizi pārbaudi nav nokārtojuši.

Vienlaikus būtu jānosaka robeža pārbaudes kārtošanas reizēm, jo tas liktu pretendentiem izvēlēties savam valodas prasmes vai zināšanu līmenim atbilstošāku atkārtotas pārbaudes kārtošanas laiku. Līdz ar to tiktu izslēgti gadījumi, kad pretendents ļaunprātīgi izmanto patlaban doto iespēju kārtot pārbaudes neierobežotu reižu skaitu un pārbaudi izmanto kā mācību stundu, tādējādi naturalizācijas procesu pielīdzinot latviešu valodas vai vēstures zināšanu apguves procesam, norāda grozījumu autori.

Izstrādātie grozījumi paredz, ka valsts valodas prasmes un zināšanu pārbaudi pretendents varēs kārtot divas reizes.

Grozījumu projekts arī paredz atbrīvot no pārbaudēm I un II grupas invalīdus ar progresējošu psihisko saslimšanu un III grupas invalīdus ar abpusējo kurlumu vai kurlmēmumu. Grozījumu projekta autori norāda, ka personām, kam noteikta invaliditāte sakarā ar abpusējo kurlumu vai kurlmēmumu, ir traucēta valodas uztvere, un latviešu valodas kā svešvalodas apgūšana var būt ļoti sarežģīta vai pat neiespējama. Tomēr šādi veselības traucējumi nedrīkstētu būt šķērslis pilsonības iegūšanai.

Grozījumu projektā noteiktas stingrākas prasības valsts valodas prasmes vērtējumam personām, kuru valodas prasme pārbaudīta centralizētajā latviešu valodas un literatūras eksāmenā pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādē. Pārbaude tiks uzskatīta par nokārtotu, ja latviešu valodas prasme atbildīs A, B vai C līmenim. Pašlaik naturalizācijai nepieciešamais valsts valodas prasmes vērtējums centralizētajā eksāmenā ir A, B, C vai D, tomēr prakse liecina, ka to personu, kuras nokārtojušas valodas centralizēto eksāmenu atbilstoši D līmenim, valodas prasme neatbilst tām prasībām, kas tiek izvirzītas naturalizācijas pretendentiem.

Šīs izmaiņas neattiektos uz tām personām, kuras kārtojušas centralizēto latviešu valodas un literatūras eksāmenu pirms noteikumu grozījumu stāšanās spēkā.

Noteikumu grozījumu projekts paredz arī to, ka gadījumā, ja pretendents neierodas uz noteikto valsts valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi un divu mēnešu laikā neiesniedz dokumentus par neierašanos uz pārbaudi attaisnojoša iemesla dēļ, tas ir pamats naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas izbeigšanai. Pašlaik noteikts, ja pretendents bez attaisnojoša iemesla neierodas uz pārbaudi, naturalizācijas iesnieguma izskatīšana tiek apturēta, bet, ja persona gada laikā no apturēšanas brīža neierodas uz pārbaudēm, iesnieguma izskatīšana tiek izbeigta.

Prakse liecina, ka šādu naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas apturēšanas un izbeigšanas gadījumu ir samērā daudz, turklāt personas ļaunprātīgi izmanto to, ka tiesību normas paredz tikai apturēt iesnieguma izskatīšanu. Līdz ar to pretendents pēc iesnieguma izskatīšanas apturēšanas var ierasties saskaņot jaunu pārbaudes laiku, bet uz pārbaudi vēlāk neierasties. Šādi naturalizācijas lietas izskatīšana var turpināties gadiem ilgi.

Noteikumu grozījumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Izglītības un zinātnes, kā arī Veselības ministrijai. Pēc saskaņošanas grozījumi jāapstiprina valdībai.

 

TM: Par finansējuma piešķiršanas kārtību notāra prakses uzturēšanai

Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē izskatīts projekts grozījumiem kārtībā, kādā piešķir finansējumu zvērināta notāra prakses uzturēšanai.

Grozījumu projekts paredz Latvijas Zvērinātu notāru padomei (LZNP) tiesības vērsties Tieslietu ministrijā (TM) ar motivētu pieprasījumu par finansējuma piešķiršanu zvērināta notāra prakses uzturēšanai, kurā jānorāda pamatojums finansējuma pieprasīšanai, nepieciešamais naudas līdzekļu apjoms, attiecīgā apdzīvotā vietā veikto notariālo darbību vidējais skaits mēnesī un iedzīvotāju skaits attiecīgajā apdzīvotajā vietā.

Noteikumu projektā paredzēts, ka LZNP motivētu finansējuma pieprasījumu iesniegs TM līdz katra gada 1.martam. TM, saņemot LZNP finansējuma pieprasījumu, izvērtēs tā pamatotību un iekļaus to TM nākamā gada prioritāro pasākumu sarakstā. TM pēc finansējuma pieprasījuma izvērtēšanas informēs LZNP par pieņemto lēmumu, teikts grozījumu projektā.

Noteikumu projekts paredz, ka LZNP reizi ceturksnī iesniegs TM atskaiti par prakses uzturēšanai izlietotajiem finanšu līdzekļiem.

Noteikumu projekts jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, tas jāapstiprina valdībai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību Eiropā un Latvijā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) likumprojektu par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu, kas izskatīts Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē.

Konvencijas mērķis ir nodrošināt to dzīvnieku aizsardzību, kuri tiek audzēti un turēti pārtikas ražošanas, vilnas, ādu vai kažokādu iegūšanai vai kādos citos lauksaimnieciskos nolūkos. Konvencija nosaka pienākumus un tiesības personām, kuras ir iesaistītas lauksaimniecības dzīvnieku labturības nodrošināšanā, un tas ir nepieciešams, lai uzlabotu sabiedrības dzīves vidi kopumā un arī nodrošinātu vienotas prasības Eiropas Savienības dalībvalstīs dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā.

Latvija pašreiz nav pievienojusies Eiropas konvencijai par kaujamo dzīvnieku aizsardzību. Latvijai saskaņā ar Akta par Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, ir pienākums pievienoties iepriekšminētajai konvencijai.

Pēc likumprojekta “Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību” pieņemšanas būs nepieciešami grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā un Ministru kabineta noteikumos, kuri nosaka labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par kaujamo dzīvnieku aizsardzību Latvijā, tāpat kā citur Eiropā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) likumprojektu par Eiropas konvenciju par kaujamo dzīvnieku aizsardzību, kas izskatīts Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē.

Konvencijas mērķis ir nodrošināt to dzīvnieku aizsardzību, kuri paredzēti kaušanai. Tā nosaka pienākumus un tiesības personām, kuras ir iesaistītas kaujamo dzīvnieku labturības nodrošināšanā. Likums ir nepieciešams, lai uzlabotu sabiedrības dzīves vidi kopumā un nodrošinātu vienotas prasības Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā.

Šī konvencija tiek piemērota dzīvnieku ciltsdarbam, audzēšanai, turēšanai, aprūpei, mītnēm un īpaši dzīvniekiem, kuri iesaistīti intensīvās lopkopības sistēmās. Šīs konvencijas izpratnē “dzīvnieki” nozīmē dzīvniekus, kuri tiek audzēti un turēti pārtikas ražošanas, vilnas, ādu vai kažokādu iegūšanai vai kādos citos lauksaimnieciskos nolūkos, ieskaitot dzīvniekus, kuri ir iegūti ģenētisku modifikāciju vai jaunu ģenētisko kombināciju rezultātā. “Intensīvas lopkopības sistēmas” nozīmē tādas lopkopības metodes, kurās dzīvnieki tiek turēti tādā skaitā, blīvumā un apstākļos vai tiek pakļauti tādam ražošanas līmenim, kurā viņu veselība un labturība ir atkarīga no biežas cilvēka uzmanības.

Konvencija paredz, ka dzīvnieku veselības un labturības stāvoklis tiek rūpīgi pārbaudīts ar tādiem laika intervāliem, lai nepieļautu nevajadzīgas dzīvnieku ciešanas, bet attiecībā uz intensīvai lopkopības sistēmai pakļautiem dzīvniekiem – vismaz reizi dienā. Savukārt, ja dzīvnieks ir jānogalina saimniecībā, tad tas ir jādara kompetenti un nekādā gadījumā nepakļaujot ne attiecīgo dzīvnieku, ne arī pārējos dzīvniekus nevajadzīgam stresam. Tāpat intensīvajā lopkopības sistēmā izmantojamās iekārtas ir rūpīgi jāpārbauda vismaz vienreiz dienā un visi atklātie trūkumi ir nekavējoties jānovērš. Visi pagaidu pasākumi, kuri nepieciešami dzīvnieku veselības un labturības aizsardzībai, ir jāveic nekavējoties.

Latvija vēl nav pievienojusies Eiropas konvencijai par kaujamo dzīvnieku aizsardzību. Latvijai saskaņā ar Akta par Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, ir pienākums pievienoties iepriekšminētai konvencijai.

 

ZM: Par valsts atbalsta piešķiršanu un administrēšanu meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai privātos mežos

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā 2006.gadā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai privātos mežos”, kas izskatīts Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē. Noteikumu projekts nosaka kārtību valsts atbalsta piešķiršanai ilglaicīgo funkciju stabilizācijai privātos mežos 2006.gadā, kā arī kritērijus un procedūras, kā izvērtēt atbalsta saņēmēju pieteikto mežaudžu atbilstību valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kā arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) un tā reģionālo iestāžu un Valsts meža dienesta pienākumus valsts atbalsta administrēšanā. Atbalsta kopējais apjoms ir 100 000 latu.

Finansējums projekta realizēšanai piešķirts no Meža attīstības fonda. Projekts paredz, ka 2006.gadā atbalsta piešķiršanas un administrēšanas kārtība būtiski neatšķirsies no 2005.gada 8.novembra Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā 2005.gadā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai privātos mežos” noteiktās kārtības.

 

ZM: Par kvalitātes un klasifikācijas prasībām jaunajai pārtikai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus “Jaunās pārtikas un tās sastāvdaļu klasifikācijas un kvalitātes prasības, kā arī kārtība, kādā novērtējama attiecīgo produktu atbilstība šīm prasībām”, kas izskatīti Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē.

Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā novērtējama jaunās pārtikas un tās sastāvdaļu atbilstība klasifikācijas un kvalitātes prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām.

Normatīvais akts nosaka: lai veiktu darbības ar jauno pārtiku, kura nav atzīta Eiropas Savienībā (ES), komersantam vai komercsabiedrībai jāiesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) iesniegums jaunās pārtikas izplatīšanas atļaujas saņemšanai. Iesniedzējs reizē iesniedz iesnieguma kopiju ZM un Eiropas Komisijai.

 

ZM: Par Lauku attīstības stratēģijas projektu 2007.–2013.gadam

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Latvijas lauku attīstības stratēģijas 2007.–2013.gadam projektu, kas izskatīts Valsts sekretāru 30.marta sanāksmē.

Nākamajā programmēšanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam Latvijas lauki saņems līdzekļus no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Kopumā no šā fonda Latvijas Lauku attīstībai plānoti aptuveni 0,9 miljardi eiro. Tam pieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, kopējais sabiedriskais finansējums lauku attīstībai būs aptuveni vairāk nekā 1,1 miljards eiro visā 2007.–2013.gada programmēšanas periodā. Šos līdzekļus administrēs Lauku atbalsta dienests (LAD) Zemkopības ministrijas vadībā. Plānots, ka lauku attīstība šajā laika periodā balstīsies uz četriem pamatvirzieniem jeb asīm.

Pirmā ass – lauksaimniecības un mežsaimniecības sektora konkurētspējas celšana, kam ieplānots 50% jeb aptuveni 500 miljoni eiro no kopējā naudas apjoma. Šajā asī paredzēts atbalsts galvenokārt lauksaimniekiem un mežsaimniekiem investīcijām un apmācībai. Lai celtu lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, tiks turpināta saimniecību modernizācija, lauksaimnieku apmācība, atbalstīti jaunie zemnieki, veicināta lauksaimnieku priekšlaicīga došanās pensijā. No jauna iecerēts veikt dažādus informatīvos pasākumus lauksaimnieku un mežsaimnieku zināšanu nostiprināšanai un papildināšanai, bet kā jauns virziens ieplānoti plaši konsultāciju pakalpojumi. Tāpat kā līdz šim, laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam tiks paaugstināta mežu ekonomiskā vērtība, modernizēta pārstrāde, konkurētspējas paaugstināšanai tiks atbalstītas arī daļēji naturālās saimniecības un ražotāju grupas. No jauna plānoti pasākumi ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību saistītas infrastruktūras attīstīšanai.

Otrā ass – vides un lauku ainavas uzlabošana, kam ieplānots ap 300 miljonu eiro jeb 30% no kopējā naudas apjoma. Šos līdzekļus turpinās izmantot dažādiem agrovides maksājumiem (piemēram, par bioloģisko lauksaimniecību), saimniekošanai mazāk labvēlīgajos apvidos un citiem pasākumiem. Atbalstot lauksaimnieciskajai ražošanai mazāk labvēlīgos apvidus, tiem tiks iedalīts mazāk līdzekļu nekā iepriekš, bet starpība tiks novirzīta projektiem. Tāpat plānots turpināt kompensēt likumdošanas uzliktos ierobežojumus “Natura 2000” iekļautajās teritorijās lauksaimniecības zemēs. Savukārt no jauna kompensēs ierobežojumus mežsaimniecības zemēs, kā arī ūdens struktūrdirektīvas ieviešanu. Tāpat kā iepriekš, tiks veicināta lauksaimniecībā neizmantojamo un nelauksaimniecisko zemju apmežošana.

Savukārt plašāka lauku attīstība jeb lauku dzīves kvalitātes un ekonomikas dažādošana noteikta kā Lauku attīstības stratēģijas trešā ass. Tai iedalīts ap 200 miljonu eiro, kas ir aptuveni piektā daļa no kopējiem līdzekļiem. Trešās ass pasākumos plānots dažādot lauku ekonomiku, atjaunot un īpaši veicināt nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības aktivitātes, kā arī turpināt attīstīt pakalpojumu sniegšanu lauksaimnieciskajai darbībai. Turpināsies arī atbalsts lauku tūrismam, bet no jauna tiks atbalstīti infrastruktūras attīstības pasākumi, kā arī saglabāts un attīstīts lauku kultūrvēsturiskais mantojums.

Programmēšanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam turpināsies “Leader” programma jeb mērķtiecīga vietējo aktivitāšu attīstīšana laukos (vietējās rīcības grupas un to izstrādātās stratēģijas), kas noteikta kā ceturtā ass. Atsevišķos izvēlētos pasākumos tiks atbalstīti tikai tādi uzņēmēju iesniegtie projekti, kas ir saskaņā ar vietējo rīcības grupu stratēģijām. Plānots, ka tas tiks attiecināts uz trešās ass pasākumiem nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības jomā. Šiem pasākumiem iedalīti 2,5% finansējuma no kopējā apjoma, un tie tiks finansēti citu asu ietvaros.

Atlikušie vairāk nekā 100 miljoni eiro ir naudas summa, kas tiks novirzīta 2004.–2006.gada programmēšanas perioda saistību segšanai daļēji naturālo saimniecību atbalstam, agrovidei un priekšlaicīgai pensionēšanai.

Zemkopības ministrija ieplānojusi, ka jaunajā Lauku attīstības stratēģijā prioritāras būs ilgtermiņa investīcijas, piešķirot tām lielāku sabiedrisko finansējumu. Projektus izvērtēs, izmantojot noteiktus atlases kritērijus.

ZM izstrādātais Latvijas Lauku attīstības stratēģijas 2007.–2013. gadam projekts ievietots ZM interneta mājaslapas sadaļā “Sabiedrības viedoklis”, kur ar to var iepazīties jebkurš interesents un izteikt savus komentārus un vērtējumu. ZM aicina jebkuru interesentu aktīvi piedalīties Latvijas lauku attīstības stratēģijas projekta apspriešanā, lai rastu tā optimālu un sabalansētu variantu.

Stratēģijas izstrādes gaitā jau notikušas konsultācijas ar visām ieinteresētajām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, Latvijas Pašvaldību savienību un citiem ekonomiskajiem, sociālajiem un vides partneriem.

Plānots, ka Latvijas lauku attīstības stratēģijas projekts tiks iesniegts izskatīšanai valdībā aprīlī. Paralēli stratēģijas izstrādei ZM uzsākusi arī Lauku attīstības programmas izstrādi, ko valdībā plānots iesniegt jūnijā, lai uzsāktu programmas saskaņošanu ar Eiropas Komisiju.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

VK: Par pilsoņu līdzdalību Latvijas un ES lēmumu pieņemšanā

Ar semināru Daugavpilī otrdien, 4.aprīlī, reģionos sākas Valsts kancelejas (VK) organizētais semināru cikls nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem “Kā ietekmēt valdības un Briseles lēmumus” par līdzdalības iespējām lēmumu pieņemšanā nacionālajā un Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Semināru mērķis ir iepazīstināt reģionālo NVO pārstāvjus ar iespējām ietekmēt dienas kārtības veidošanu, politikas izstrādi, lēmumu pieņemšanu, politikas ieviešanu un novērtēšanu valsts pārvaldē Latvijā, kā arī ES institūcijās. Vienlaikus semināra dalībnieki tiks iepazīstināti ar Zemkopības ministrijas praktisko pieredzi, lēmumu pieņemšanā nacionālajā un ES līmenī iesaistot NVO pārstāvjus. Katrs semināra dalībnieks saņems Valsts kancelejas izdoto rokasgrāmatu “Līdzdalības iespējas valsts pārvaldē”.

Kopumā paredzēti pieci mācību semināri reģionālo NVO pārstāvjiem – 4.aprīlī Daugavpilī, 7.aprīlī Liepājā, 11.aprīlī Alūksnē, 25.aprīlī Talsos un 28.aprīlī Rīgā. Semināri tiek rīkoti sadarbībā ar reģionālajiem NVO atbalsta centriem un Lielbritānijas padomi Latvijā.

Seminārus vadīs VK Komunikācijas departamenta vadītāja p.i. Ilze Greiškalna, ES Informācijas aģentūras direktore Linda Jākobsone un Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments