Bez brīnumlīdzekļa, bet vienoti pret kopīgu nelaimi

Par lielāko korupcijas novēršanas kampaņu Latvijā

Vakar, 29.novembrī, Ministru kabineta sēžu zālē: Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā pirmā padomniece Hella Gerta, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane; Ministru prezidents Andris Bērziņš, Korupcijas novēršanas padomes priekšsēdētāja, tieslietu ministre Ingrīda Labucka; sabiedriskās organizācijas "Delna" valdes priekšsēdētāja Inese Voika       Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 29. novembrī, Ministru kabineta sēžu zālē īpašā preses konferencē Ministru prezidents Andris Bērziņš paziņoja par līdz šim plašākās pretkorupcijas kampaņas "Sāksim tagad…" uzsākšanu valstī.

Ministru prezidents savu uzrunu sāka ar vārdiem: Latvijai diemžēl nav izdevies izvairīties no nelaimes, kas skar visu pasauli, — korupcijas. Protams, var apstrīdēt veikto pētījumu precizitāti, tomēr noliegt korupcijas esamību nav iespējams. A. Bērziņš atzina, ka politiķu un valdības pārstāvju vidū valda izpratne par stāvokļa nopietnību. Par to liecina kaut vai tas, ka šajā preses konferencē piedalās tik daudzi ministri, Ģenerālprokuratūras darbinieki, valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Ministru prezidents uzsvēra: "Valdības, parlamenta un politiķu uzdevums ir radīt lūzumu korupcijas izplatīšanās tendencē, uzsākt efektīvu cīņu ar šo nelaimi. Nav tāda brīnumlīdzekļa, ar kura palīdzību vienā mirklī iespējams likvidēt korupciju, taču ir iespējams nepārtraukti spert konkrētus soļus tās ierobežošanā. Esmu pārliecināts, ka tā — soli pa solim — mēs spēsim virzīties uz priekšu."

A. Bērziņš informēja par pasākumiem, ko valdība jau veikusi korupcijas novēršanā. Šā gada 8. augustā valdībā tika pieņemta koncepcija par korupcijas novēršanu, patlaban tiek izstrādāts jauns Korupcijas novēršanas likums. Tas ir jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā līdz nākamā gada martam. Likumā tiks iestrādāta tā sauktā sākotnējā īpašuma fiksācija jeb nulles deklarācija un legālās prezumpcijas princips. Saskaņā ar to cilvēkam būs jāpierāda, ka līdzekļi kaut kādu īpašumu iegādei vai darbību veikšanai ir iegūti likumīgi. Līdz šim tiesībsargājošām iestādēm un prokuratūrai bija jāpierāda, ka līdzekļi ir iegūti nelikumīgi.

Ministru prezidents uzsvēra, ka ļoti svarīgs jautājums ir politisko partiju finansēšana. Darba grupa pašlaik veido likumu par politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta.

Valdība vēlas reglamentēt valsts un pašvaldību publiskās piegādes. Iespējams, jau nākamajā Ministru kabineta (MK) sēdē tiks akceptēta ideja par darba grupas izveidi "e — Latvija" koncepcijas ietvaros. Šī darba grupa varētu izstrādāt MK dokumentu, kas liktu visām pašvaldību un valsts iestādēm piegādes organizēt caur internetu, tādējādi izslēdzot tiešus kontaktus starp cilvēkiem un atņemot iespēju ar koruptīvām metodēm ietekmēt konkursu rezultātus.

A. Bērziņš uzskata, ka ar valdības veikumu korupcijas novēršanā vien ir par maz, ir vajadzīgs plašs sabiedrības atbalsts. Tādēļ viņš pauda prieku par to, ka ir sākusies Eiropas Savienības (ES) "Phare" finansētā projekta "Korupcijas novēršanas likumdošanas, izglītības un sabiedrības informēšanas programma" īstenošanas gaita. Kampaņas ietvaros dažādos Latvijas laikrakstos tiks publicēta informācija par korupcijas novēršanas pasākumu norisi. Kampaņas lozungs ir "Kopā pret korupciju", tas precīzi norāda vēlamo notikumu attīstības virzienu.

Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane ziņoja par minētā ES "Phare" atbalstītā projekta tapšanas un īstenošanas gaitu. 1996. gada beigās Pasaules banka piedāvāja Latvijai iesaistīties programmā "Laba valsts pārvalde". Valdība piekrita šim piedāvājumam, un sākās darbs korupcijas novēršanā.

Vakar, 29.novembrī, Ministru kabineta sēžu zālē: īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, zemkopības ministrs Atis Slakteris, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš; izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, labklajības ministrs Andrejs Požarnovs un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Tolaik tika sarīkotas trīs konferences par šiem jautājumiem — Saeimai un valdībai, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un sabiedrībai kopumā. 1997. gadā tika izveidota un darbu uzsāka Korupcijas novēršanas padome.

1998. gadā Latvijas Valsts administrācijas skolas un Finansu ministrijas pārstāvji izstrādāja projektu, kas 1999. gadā Briselē uzvarēja projektu konkursā, bet finansējumu — divus miljonus eiro — saņēma un darboties sāka šogad. Projekts veidots no trim daļām. Pirmā daļa ir likumdošana. Ārvalstu un pašmāju eksperti veica ar korupcijas apkarošanu saistīto likumu analīzi un secināja, ka būtisku nepilnību mūsu likumdošanā nav. Problēmas rodas tad, ja likuma formulējums pieļauj improvizācijas iespēju. Otra projekta sastāvdaļa ir apmācība. Patlaban jau tiek rīkotas muitnieku, ierēdņu, ieņēmumu dienesta darbinieku un policistu apmācības. Tiek gatavotas arī mācību programmas un materiāli. Nākamajā mēnesī sāksies mācībspēku sagatavošana darbam ar žurnālistiem, kuru apmācībai ir izveidota īpaša programma. Trešā programmas daļa ir sabiedrības informēšana. G. Veismane uzsvēra, ka tā ir vissvarīgākā daļa, jo ļoti daudzi cilvēki nezina savas tiesības un pienākumus korupcijas novēršanas jomā. Top rokasgrāmata "Sabiedrisko attiecību nozīme valsts pārvaldē", kur uzmanība galvenokārt vērsta uz cilvēku tiesību izskaidrošanu. Cilvēkiem ir jāzina, kādas ir viņu tiesības, valsts pārvaldes iestādē vēršoties. Tiek gatavoti arī dažādi bukleti, ko vieno tēma: zini savas tiesības! Laikrakstā, kuru izvēlēsies konkursa kārtībā, tiks veidoti ikmēneša pielikumi, būs arī televīzijas pārraides par korupcijas novēršanas jautājumiem.

Varbūt projekta īstenotāji varētu novirzīt lielāku daļu līdzekļu televīzijas un radiopārraižu veidošanai, kā arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu izveidei, jo "plakanais materiāls" — grāmatas, bukleti — daudz ilgāk meklēs ceļu pie adresāta un, ļoti iespējams, to nemaz neatradīs. Tālab jādomā par sabiedrības informēšanas līdzekļu dažādošanu, izvēloties iedarbīgākos.

G. Veismane iepazīstināja klātesošos ar reklāmas materiālu — simboliskiem plakātiem par pretkorupcijas tēmu. Viņa pastāstīja, ka projekta ietvaros ir izveidota arī programma skolām, kas ļaus kaut nedaudz atveseļot pašreizējo vērtību sistēmu un ieaudzināt bērnos neizkropļotus ētiskos priekšstatus.

Sabiedrības par atklātību "Delna" prezidente Inese Voika sacīja, ka korupcija ir ļoti personiska, pat intīma lieta, jo lēmumu par iesaistīšanos negodīgos darījumos katrs pieņem pats. Tādēļ valdības aicinājumu ikvienam uzņemties morālu atbildību par korupcijas izplatību nevajadzētu uztvert kā politiskās elites atrunas un vēlmi novelt atbildību no saviem pleciem, bet gan kā izaicinājumu. Ja sabiedrība vēlas, lai zivs beigtu pūt no galvas, tad katram jāiesaistās situācijas uzlabošanā. Taču individuālās pārmaiņas ir vēl smagākas nekā kopīgās. Jo mainoties kaut kas ir jālauž sevī. Šādu atkāpi I. Voika veica nevis tālab, lai kaut kā aizstāvētu valdību, bet gan lai aicinātu iedzīvotājus uz individuālu līdzdalību. Aicinot kopā novērst korupciju, valdība uzņemas vēl lielāku atbildību nekā līdz šim.

"Delna" arī turpmāk apņemas rūpēties par informācijas atklātības ieviešanu valsts pārvaldē. Organizāciju šobrīd uztrauc pēdējā privatizācija, kas valstī ir atlikusi. "Delna" vēlas novērot šo procedūru, lai sekotu, kā tiek ievēroti atklātības principi. I.Voika pastāstīja par projektu "Godaprāta saliņas". Vairāki tirgotāji un ārvalstu kompāniju uzņēmēji ir gatavi parakstīt godaprāta līgumu, kurā apsola gada laikā neiesaistīties koruptīvos darījumos un nemaksāt kukuļus.

I. Voika pauda cerību, ka valsts institūcijas kļūs daudz atklātākas ikdienas darbā un radīs komunikāciju kanālus iedzīvotāju priekšlikumu uzklausīšanai un iedzīvināšanai.

Tieslietu ministre un Korupcijas novēršanas padomes priekšsēdētāja Ingrīda Labucka ziņoja par padomes darbu trīs pastāvēšanas gados. 1997. gadā sāka apzināt problēmas, kas saistītas ar korupciju. Kopš šī gada vai katrā preses izdevumā bija lasāma informācija par korupciju. 1998. gadā sākās plašas diskusijas par ētikas problēmām un tika izveidots Amatpersonu ētikas kodekss. 1999. gadā darbu uzsāka Korupcijas novēršanas padomes sekretariāts — vadošā institūcija korupcijas jautājumu pētniecības un analīzes jomā. 2000. gads ir zīmīgs ar diviem datumiem: 30. martā Korupcijas novēršanas padomes sēdē tika izskatīta Korupcijas novēršanas koncepcija, ko valdība apstiprināja 8. augustā. Tieslietu ministre to vērtē kā vienu no nozīmīgākajiem šīs valdības darbiem.

Patlaban saskaņā ar koncepciju strādā trīs darba grupas. Viena grupa strādā pie jauna Korupcijas novēršanas likuma izveides, otra — pie likuma par politisko partiju finansēšanu, bet trešā — pie Korupcijas novēršanas biroja izveides. Vairākkārt ir dzirdēts, ka šāds birojs nav vajadzīgs. Pašlaik korupcijas novēršanas pasākumos ir iesaistīts visai liels skaits institūciju, kuru kompetence nav precīzi nodalīta un funkcijas dublējas. Tādēļ nepieciešams veidot institūciju, kas veiks visus korupcijas apkarošanas pasākumus. Akcepts tam jau saņemts.

Korupcijas novēršanas padomes sekretariāts šogad daudz intensīvāk realizē sabiedrisko attiecību stratēģiju, gan informējot sabiedrību par savu darbu, gan uzklausot iedzīvotāju domas un analītiķu un sabiedriskās domas pētnieku atzinumus.

Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā pārstāve Hella Gerta apliecināja EK atbalstu mūsu valsts pasākumiem korupcijas apkarošanā. Laikā, kad Latvija sper pēdējos soļus ceļā uz Eiropas Savienību, cīņa pret korupciju ir īpaši nozīmīga. Grūtības, kas Latvijai rodas, ieviešot ES likumdošanas kopumu jeb tā dēvēto Acquis Communautaire, varēs pārvarēt tikai tad, ja tiks nodrošināts atbilstošo institūciju darbs. Taču šādu drošu pamatu var radīt tikai no korupcijas brīvā vidē.

Šogad publiskotajā EK progresa ziņojumā minēti Latvijas pasākumi korupcijas apkarošanā. Tas, ka Latvija pievienojusies vairākiem starptautiskiem dokumentiem un izstrādājusi Korupcijas novēršanas programmu, liecina par pozitīvu virzību. Tomēr ziņojumā minēts, ka korupcija vēl joprojām ir liels šķērslis valsts attīstībā.

H. Gerta uzsvēra plašsaziņas līdzekļu lomu korupcijas novēršanā. Mediju pienākums ir gan modināt sabiedrības apziņu un viest skaidrību, ka korupcijas sekas ir labklājības līmeņa pazemināšanās, gan atklāt un uzrādīt konkrētus korupcijas gadījumus.

Tomēr, lūdzot komentāru par presē minētiem nezināmas izcelsmes līdzekļu apgrozījumu gadījumiem, vaicātājs saņēma atbildi: nesauksim uzvārdus! Sāksim par to runāt tad, kad būs pieņemts jaunais Korupcijas novēršanas likums.

Pēc tieslietu ministres domām, tas ir likumsakarīgi, ka šāda informatīva pretkorupcijas akcija ir sākta tieši tagad, kad norit aktīvs korupcijas novēršanas normatīvo aktu un sistēmas sakārtošanas darbs, jo sabiedrībai ir iespēja iesaistīties šai procesā.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore