Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.42

Rīgā 2006.gada 7.martā (prot. Nr.36, 4.§)

Rīgas brīvostas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Likuma par ostām 6.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Rīgas brīvostas noteikumi nosaka Rīgas brīvostas iekšējo kārtību un kuģošanas drošību Rīgas brīvostas akvatorijā.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. galvenie kuģu ceļi:

2.1.1. kanāls kuģu ienākšanai Rīgas ostā (no pieņemšanas bojas “B” līdz Pasažieru terminālim);

2.1.2. kanāls Mīlgrāvja caurtecē;

2.1.3. Sarkandaugavas kuģu ceļš;

2.2. kuģa ārpuses borts — uz akvatorijas pusi vērstais kuģa borts;

2.3. pieeja piestātnei — akvatorija, kas nepieciešama kuģošanai starp galveno kuģu ceļu un piestātni, kā arī pietauvošanas un attauvošanas operācijām;

2.4. piestāšanās josla pie piestātnēm — ūdens virsma un ūdenstilpes gultnes daļa, ko pie piestātnes aizņem kuģis un kravas operācijām izmantojamās liellaivas, peldošie celtņi vai citi peldošie līdzekļi, bet ne šaurāka par 35 m;

2.5. piestātnes lietotājs — piestātnes īpašnieks, nomnieks vai valdītājs;

2.6. piestātnes (termināļa) ekspluatācijas noteikumi — piestātnes pasē noteiktie ekspluatācijas parametri, noteikumi;

2.7. ostas uzraugs — ostas kapteiņa dienesta amatpersona, kura saņem, reģistrē un pārbauda kuģa kapteiņa vai aģenta iesniegtos III nodaļā noteiktos dokumentus un kārto ostas formalitātes;

2.8. kuģu satiksmes dienests un loču dienests — ostas dienesti, kas sniedz kuģu satiksmes pakalpojumus ostā un tās pieejās saskaņā ar Starptautiskās jūrniecības organizācijas rezolūciju A.857(20);

2.9. mazais kuģis — kuģis, kura garums ir mazāks par 20 m;

2.10. apdzīvota vieta — teritorija, kurā atrodas dzīvojamās vai publiskās ēkas (piemēram, skolas, slimnīcas);

2.11. kuģa aģents — juridiska persona, kas atbilst Ministru kabineta noteiktiem profesionālajiem kritērijiem un prasībām un noslēgusi sadarbības līgumu ar ostas pārvaldi par ostas maksu un pakalpojumu samaksas kārtību. Kuģa aģents ostā pārstāv kuģa īpašnieka intereses atbilstoši kuģa īpašnieka noteiktajam pilnvarojumam. Ostas formalitātes kārto kuģa aģentu darbinieki, kas nokārtojuši profesionālo zināšanu pārbaudi saskaņā ar Ministru kabineta prasībām;

2.12. ostas klienti — kravu saņēmēji, nosūtītāji, to pilnvarotie pārstāvji – ekspeditori, kuģu īpašnieki, to pilnvarotie pārstāvji – kuģu aģenti un citas personas, kuras uz tiesiska pamata izmanto brīvostas pārvaldes un licencēto uzņēmējsabiedrību pakalpojumus, bet kurām brīvostā nav savas teritorijas.

3. Noteikumos lietotie saīsinājumi:

3.1. SJO — Starptautiskā jūrniecības organizācija;

3.2. SJO rezolūcija A.887(21) — SJO Asamblejas rezolūcija A.887(21) “Pasaules jūras avāriju un drošības sakaru sistēmas reģistrācijas datubāzē esošās informācijas iegūšana, veidošana un koriģēšana”;

3.3. SJO rezolūcija A.857(20) — SJO Asamblejas rezolūcija A.857(20) “Norādījumi kuģu satiksmes vadībai”;

3.4. COLREG — 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

3.5. SOLAS — 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1978. un 1988.gada protokoli;

3.6. IMDG kodekss — Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss;

3.7. MARPOL — 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols ar pielikumiem;

3.8. Helsinku konvencija — 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību;

3.9. INF kodekss — Starptautiskais kodekss par iepakotas radioaktīvas kodoldegvielas, plutonija un radioaktīvo atkritumu ar augstu radioaktivitātes līmeni drošu pārvadāšanu uz kuģiem;

3.10. ISPS kodekss — Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss;

3.11. KSD — kuģu satiksmes dienests;

3.12. LJA — valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija”;

3.13. SVA Rīgas filiāle — valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Rīgas filiāle;

3.14. JIŪP — Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde;

3.15. UĪV — ultraīsviļņi.

4. Rīgas brīvostas pārvalde realizē ostas pārvaldīšanu kā publisko un privāto tiesību subjekts Likumā par ostām, Rīgas brīvostas likumā, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

5. Ostas teritorijā esošās kopējās hidrotehniskās būves, moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi, piestātnes, kuģu ceļi, navigācijas iekārtas un ierīces ir Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā. Piestātnes var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašumā.

6. Rīgas brīvostas pārvaldei ir tiesības fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi ostas teritorijā izmantot ostas vajadzībām Likumā par ostām un Rīgas brīvostas likumā noteiktajā kārtībā.

7. Fiziskajām un juridiskajām personām, kurām ostas teritorijā pieder nekustamais īpašums, ēku un būvju, kurām atbilstoši Būvniecības likumā un Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” noteiktajam raksturojumam jāizstrādā būvprojekts, projekti jāsaskaņo ar Rīgas brīvostas pārvaldi projektēšanas uzdevuma un tehniskā projekta stadijā.

8. Ja starptautiskās tiesību normas, kas ir saistošas Latvijas Republikai, paredz citus nosacījumus nekā tos, kas ietverti šajos noteikumos, piemēro starptautiskās tiesību normas.

9. Ostas vai tās daļas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē Ministru kabineta 15.08.2000. noteikumi Nr.277 “Noteikumi par ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām”.

10. Augstceltņu celtniecību, spožu gaismas reklāmu, apgaismošanas mastu un citu apgaismes iekārtu uzstādīšanu, kas var traucēt kuģošanas zīmju un uguņu redzamību ostā, saskaņo ar ostas kapteini un LJA Hidrogrāfijas dienestu.

II. Ostas zemes un akvatorijas robežas

11. Ostas robežas ir noteiktas ar Ministru kabineta 11.12.2001. noteikumiem Nr.516 “Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu”.

12. Ostas akvatorijā ietilpst Daugava un visi pārējie ūdens baseini ostas robežās, kā arī ostas ārējais reids norobežo akvatoriju ar taisnu līniju starp koordinātām φ=57°07’0 N; λ=23^o53’0 E un φ=57°07’0 N; λ=24 ^o05’0 E, un līnijām uz dienvidiem pa meridiāniem no iepriekšminētajām koordinātām līdz krasta līnijai.

III. Kuģu satiksme Rīgas brīvostas akvatorijā

3.1. Kārtība, kādā sniedzama informācija par kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas

13. Kuģis vai kuģa aģents vismaz 24 un 4 stundas pirms pienākšanas pie “B” bojas vai uzreiz pēc iziešanas no iepriekšējās ostas, ja reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām, informē KSD par kuģa pienākšanu, kā arī paziņo šādus datus par kuģi:

13.1. kuģa vārdu;

13.2. kuģa tipu;

13.3. kuģa karogu;

13.4. izsaukuma signālu;

13.5. SJO identifikācijas numuru;

13.6. Jūras mobilā dienesta identifikācijas (MMSI) numuru;

13.7. paredzamo pienākšanas laiku pie bojas “B”;

13.8. garumu, platumu;

13.9. kravu;

13.10. kuģa konstrukciju augstumu;

13.11. kuģa aģentu;

13.12. piestātni (ja zināma);

13.13. kuģa GT;

13.14. kuģa DW;

13.15. maksimālo iegrimi;

13.16. iegrimi pienākšanas laikā;

13.17. dzinēja jaudu;

13.18. ledus klasi un klasifikācijas sabiedrību, kura noteikusi ledus klasi (zie­mas navigācijas periodā).

14. Pirms ienākšanas ostā kuģis papildus Ministru kabineta 22.11.2005. noteikumos Nr.892 “Noteikumi par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas” noteiktajam sniedz aizsardzības informāciju saskaņā ar SOLAS konvencijas XI-2 nodaļas 9.noteikuma 2.1.punktu.

15. Ja uz kuģa atrodas bīstama vai piesārņojoša krava, vismaz 24 stundas pirms kuģa ienākšanas vai, kuģim izejot no iepriekšējās ostas, ja reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām, kuģa operators, aģents vai kapteinis ziņo par to KSD, bet pēc iziešanas no ostas — rīkojas atbilstoši Ministru kabineta 09.08.2005. noteikumiem Nr.592 “Kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”.

16. Ja kuģis, kas pārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas, atstāj Rīgas brīvostu vai enkurvietu, kuģa operators, aģents vai kapteinis ziņo par to KSD.

17. Kuģa kapteinis 4 stundas pirms kuģa pienākšanas ostā, iziešanas jūrā vai pārtauvošanās paziņo KSD par plānoto operāciju un pasūta loču pakalpojumus, precizējot laiku vienu stundu iepriekš.

3.2. Noformējamie dokumenti

18. Kuģu ienākšanas ostā un iziešanas no ostas formalitāšu kārtošanu reglamentē Ministru kabineta 22.11.2005. noteikumi Nr.892 “Noteikumi par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas”.

19. Uz kuģiem jābūt starptautiskajās konvencijās, normatīvajos aktos vai karoga valsts normatīvajos aktos paredzētajiem kuģa dokumentiem, apkalpes un pasažieru sarakstiem, personu apliecinošiem dokumentiem (pases vai jūrnieku grāmatiņas).

20. Kuģim ienākot ostā, kuģa kapteinis iesniedz kuģa aģentam formalitāšu nokārtošanai šādus dokumentus:

20.1. vispārējo deklarāciju — 5 eksemplārus;

20.2. kravas deklarāciju vai kuģa manifestu — 2 eksemplārus;

20.3. kuģa krājumu deklarāciju — 2 eksemplārus;

20.4. apkalpes sarakstu — 2 eksemplārus;

20.5. apkalpes mantu deklarāciju — 2 eksemplārus;

20.6. pasažieru sarakstu — 2 eksemplārus;

20.7. jūras sanitāro deklarāciju — 1 eksemplāru;

20.8. kuģa atkritumu deklarāciju — 1 eksemplāru.

21. Kuģim ienākot ostā, kuģa aģents iesniedz ostas uzraugam šādus dokumentus:

21.1. kravas deklarāciju vai kuģa manifestu;

21.2. vispārējo deklarāciju;

21.3. pasažieru sarakstu;

21.4. apkalpes sarakstu;

21.5. kuģa atkritumu deklarāciju.

22. Kuģim ienākot ostā, kuģa aģents pēc ostas uzrauga pieprasījuma iesniedz šādus dokumentus:

22.1. starptautisko tilpības apliecību;

22.2. apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma apliecību attiecībā uz civiltiesisko atbildību par zaudējumiem no piesārņošanas ar naftas produktiem;

22.3. klasifikācijas sertifikātu;

22.4. pasažieru kuģa drošības apliecību (pasažieru kuģiem).

23. Nepieciešamības gadījumā ostas uzraugam ir tiesības pieprasīt iesniegt arī citus starptautiskajos tiesību aktos vai karoga valsts tiesību aktos paredzētos dokumentus vai to kopijas.

24. Pēc ostas formalitāšu nokārtošanas, kuģim ienākot ostā, izdod kuģa brīvās prakses apliecību (Certificate of Free Practice).

25. Kuģu ienākšanu ostā noformē ostas dienestos 6 stundu laikā pēc šo noteikumu 21.punktā norādīto dokumentu saņemšanas.

26. Kuģim izejot no ostas, lai šķērsotu Latvijas Republikas valsts robežu, kuģa kapteinis iesniedz kuģa aģentam šādus dokumentus:

26.1. vispārējo deklarāciju — 5 eksemplārus;

26.2. kravas deklarāciju vai kuģa manifestu — 2 eksemplārus;

26.3. apkalpes sarakstu — 2 eksemplārus;

26.4. pasažieru sarakstu — 2 eksemplārus.

27. Kuģim izejot no ostas, kuģa aģents iesniedz ostas uzraugam šādus dokumentus:

27.1. vispārējo deklarāciju;

27.2. kravas deklarāciju vai kuģa manifestu;

27.3. apkalpes sarakstu;

27.4. pasažieru sarakstu;

27.5. atļauju kuģa iziešanai no ostas (Port Clearance).

28. Pasažieru kuģi sniedz ostas uzraugam informāciju par pasažieriem atbilstoši Ministru kabineta 23.12.2003. noteikumiem Nr.747 “Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība”.

29. Atļauja kuģa iziešanai no ostas (Port Clearance) ir dokuments, kas atļauj kuģa iziešanu jūrā.

30. Kuģim izsniegtā atļauja kuģa iziešanai no ostas derīga 24 stundas.

31. Ostas palīgflotes kuģi un vietējās satiksmes kuģi iziešanu jūrā un ienākšanu ostā reģistrē ostas kapteiņa dienestā.

32. Kuģi, kurus izmēģina gaitā pēc remonta, iesniedz ostas uzraugam:

32.1. kapteiņa vai aģenta pieteikumu;

32.2. kuģu klasifikācijas sabiedrības vai LJA Kuģošanas drošības inspekcijas atļauju izmēģinājuma braucienam;

32.3. apkalpes sarakstu atbilstoši apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajām prasībām;

32.4. strādnieku sarakstu.

33. Ja pēc atļaujas kuģa iziešanai no ostas saņemšanas kuģa komandā vai kuģa tehniskajā stāvoklī ir notikušas izmaiņas, kuģa kapteinim par tām jāpaziņo ostas uzraugam.

34. Kuģis var iziet jūrā, nekārtojot kuģa iziešanas no ostas formalitātes, bet iesniedzot ostas uzraugam tikai uz kuģa esošo cilvēku sarakstu, gadījumos, kad nepieciešams sniegt palīdzību avarējušiem kuģiem, cilvēkiem, kā arī pēc ostas kapteiņa pavēles kritisku apstākļu dēļ.

35. Ja kuģis izgājis no ostas bez ostas kapteiņa vai viņa dienestu atļaujas, valsts dienesti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic pasākumus, lai nodrošinātu kuģa atgriešanos ostā.

36. Naftas tankkuģiem, kuru kravnesība ir 2000 tonnas vai lielāka, aizliegts ienākt ostā un atstāt ostu, ja tiem nav spēkā esoša Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem noteiktā sertifikāta.

3.3. Sakari ostā

37. Kuģojot ostā, kuģi nodrošina nepārtrauktus radiosakarus:

37.1. ārējā reidā UĪV 16. un 9.kanālā;

37.2. ostā, esot gaitā, UĪV 9. un 16.kanālā;

37.3. UĪV 14.kanāls ir rezerves kanāls.

38. Padziļināšanas darbu kuģi, strādājot ostas akvatorijā, nodrošina nepārtrauktus radiosakarus UĪV 9. un 16.kanālā.

39. UĪV 9.kanāls ir satiksmes regulēšanas kanāls, ostā to atļauts izmantot tikai kuģu satiksmes regulēšanai un kuģu izsauk­šanai. KSD, strādājot ar vienu kuģi, izmanto UĪV 78.kanālu.

40. UĪV 67.kanāls ir loču dienesta darba kanāls.

41. Ziņas par ostas un pilsētas dienestu tālruņu numuriem un citiem sakaru līdzekļiem (2.pielikums) sniedz ostas kapteinis.

3.4. Loču un KSD pakalpojumi

42. Kuģi, kuru maksimālais garums ir lielāks par 24 m (izņemot šo noteikumu 43.punktā norādītos kuģus), pārvietojoties ostā, kā arī ienākot ostā vai izejot no ostas, obligāti izmanto loča pakalpojumus.

43. No loča pakalpojumiem tiek atbrīvoti kuģi, kuru kapteinim ir izņēmuma sertifikāts, kā arī — saskaņā ar ostas kapteiņa dienesta attiecīgas komisijas lēmumu — kuģi, kuri kuģo tikai ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes kuģi.

44. Loču dienests ostā strādā 24 stundas diennaktī.

45. Loča, kas veic savus pienākumus, atrašanās uz kuģa neatbrīvo kuģa kapteini un virsniekus no atbildības par drošu kuģa navigāciju.

46. Loča pakalpojumus sniedz pēc pieteikumu saņemšanas.

47. Ja kuģis nav gatavs izmantot pasūtītos loča pakalpojumus vienas stundas laikā pēc pieteikuma iesniegšanas, tad kuģa kapteinis paraksta loča kvīti par veltīgu izsaukumu.

48. Kuģa kapteinis uzņem un izsēdina loci saskaņā ar SOLAS V nodaļas 23.noteikumu, SJO rezolūciju A.889(21) un MSC/Circ.568/Rev.1.

49. Ja ārējā reidā loča uzkāpšana vai nokāpšana no kuģa nav iespējama stipras viļņošanās dēļ un kuģošana nevar notikt saskaņā ar šo noteikumu 53.punktu, tad kuģim laika apstākļu uzlabošanās jāgaida ārējā reidā vai pie piestātnes. Iepriekš saskaņojot ar ostas kapteini, kuģis izņēmuma kārtā var ņemt līdzi loci līdz nākamajai ostai.

50. Ja redzamība ir tālāka par 2 jūras jūdzēm, ar kuģa kapteiņa piekrišanu locis var atstāt kuģi vai arī uzkāpt uz tā, kuģim atrodoties Daugavā uz Rīnūžu vadlīnijas. KSD šādu kuģu kustību bez loča kontrolē ar radara palīdzību. Šādā gadījumā par drošu kuģa navigāciju ir atbildīgs kuģa kapteinis, bet KSD darbībai ir informatīvs raksturs.

51. Locis informē kuģa kapteini par īpašiem apstākļiem ostā, izmantojamo velkoņu rekomendējamo skaitu un jaudu, enkuru izmantošanu kuģa manevrēšanai, tauvošanās operācijām un citiem ar kuģošanas drošību saistītajiem jautājumiem.

52. Loču dienests neatbild par loča aizkavēšanos sliktu laika apstākļu vai nepareizas informācijas dēļ.

53. Ja locis sliktu laika apstākļu vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar uzkāpt uz kuģa vai nokāpt no kuģa, KSD ar kuģa kapteiņa piekrišanu var ievest kuģus no jūras vai izvest tos no Daugavas jūrā ar KSD radiolokatora palīdzību, sniedzot loča pakalpojumus no krasta, šādos gadījumos:

53.1. ja kuģis nav garāks par 150 m un tā iegrime nepārsniedz 7 m;

53.2. ja kuģis neved bīstamas kravas un kuģa kravas tilpnēs nav to izgarojumu;

53.3. ja nav ostas kapteiņa aizlieguma šādas operācijas veikšanai;

53.4. ja kuģim ir droši radiosakari ar KSD (sazinoties abām pusēm saprotamā valodā).

54. Atklātās jūras ločus (Deep Sea Pilots) pārgājienam uz Rīgu pasūta 48 stundas pirms kuģa pienākšanas Ventspils reida rajonā, bet pārgājienam no Rīgas — 24 stundas pirms iziešanas no ostas.

55. Atklātās jūras loču pakalpojumu samaksā neietilpst loču ceļa izdevumi turp vai atpakaļ, dienas nauda un maksa par viesnīcas izmantošanu, ja tas nepieciešams. Ceļa, viesnīcas un dienas naudu saprātīgā apmērā kuģa īpašnieks vai kuģa aģents samaksā locim pirms loča pakalpojumu izmantošanas sākuma.

56. KSD ar savu tehnisko līdzekļu palīdzību kontrolē un regulē kuģu satiksmi ostā.

57. Kuģiem, kas ir garāki par 100 m, kā arī kuģiem ar bīstamām kravām KSD pakalpojumi ir obligāti.

58. KSD pakalpojumus ostā sniedz saskaņā ar SJO rezolūciju A.857(20). Kuģa kapteinis, kuģim ienākot ostā vai izejot no ostas, un šķērsojot KSD rajona robežu 10 jūras jūdžu rādiusā sektorā 270°-20° no Daugavgrīvas bākas (φ=57°03’57 N; λ=24°01’29 E), UĪV 16. vai 9.kanālā informē par to KSD (izsaukuma signāls “Satiksme” jeb “Riga Traffic”).

59. KSD sniedz šādus informācijas pakalpojumus:

59.1. sniedz KSD rīcībā esošo informāciju par piestātnēm, ūdenslīmeni, vēju un ostas iespējām un citu informāciju, kas sais­tīta ar kuģošanas drošību;

59.2. sniedz hidrometeoroloģisko informāciju kuģiem pēc to pieprasījuma;

59.3. kontrolē navigācijas līdzekļu darbību un ziņo par to izmaiņām satiksmes dalībniekiem un, ja nepieciešams, LJA Hidrogrāfijas dienestam.

60. KSD veiktos video un audio ierakstus var izmantot kā pierādījumus negadījumu un incidentu izmeklēšanā. Ja KSD operatora maiņas laikā nav noticis neviens negadījums, nav bijušas avārijas situācijas vai citi strīdīgi gadījumi saistībā ar kuģu satiksmi, šos ierakstus glabā 72 stundas. Ja 72 stundu laikā nav saņemtas pretenzijas, kas saistītas ar kuģu satiksmi, šie ieraksti tiek automātiski iznīcināti. KSD veiktos video un audio ierakstus, kas saistīti ar negadījumu vai incidentu, uzglabā līdz izmeklēšanas beigām. Video un audio ieraksti ir konfidenciāli un ir Rīgas brīvostas pārvaldes īpašums.

3.5. Kuģošanas drošība un manevrēšana ostā

61. Kuģu kustība ostā bez KSD atļaujas ir aizliegta. Atļauju sākt kustību var dot tikai KSD.

62. Kustības uzsākšanas atļauju kuģis no KSD saņem UĪV 9.kanālā. Ja kuģis 30 minūšu laikā pēc atļaujas saņemšanas nav uzsācis kustību, atļauja jāsaņem atkārtoti.

63. Kuģi pilda KSD rīkojumus par kustības kārtību, kustības ātrumu un enkurvietu izmantošanu.

64. Priekšroka kuģu satiksmē ir:

64.1. avārijas situācijā nonākušiem kuģiem un kuģiem, kuri dodas sniegt palīdzību;

64.2. Latvijas Republikas valsts dienestu kuģiem;

64.3. pasažieru kuģiem;

64.4. kuģiem, kas uztur regulāru satiksmi ar ostu un kuģo pēc Rīgas brīvostas pārvaldes apstiprināta grafika.

65. Ostas ūdeņos ir spēkā COLREG konvencija ar labojumiem un šie noteikumi.

66. No ostas izejošiem un pa galveno kuģu ceļu ejošiem kuģiem ir priekšroka attiecībā pret pārējiem satiksmes dalībniekiem. Kuģiem, kuri, ņemot vērā to iegrimi un gabarītus, var kuģot ārpus galvenā kuģu ceļa, aizliegts traucēt tādu kuģu kustību, kuri var kuģot tikai galvenā kuģu ceļa robežās.

67. Aizliegts kuģot, ja kuģa komanda nav pilnvērtīgi nokomplektēta, kuģim nav spēkā esošu karoga valsts institūcijas vai kuģu klasifikācijas sabiedrības izsniegtu kuģa dokumentu un KSD atļaujas.

68. Kuģu satiksme pa galveno kuģu ceļu tikai vienā virzienā notiek šādos gadījumos:

68.1. ja kuģis pārvadā bīstamas kravas vai tā kravas tilpnēs ir šādu kravu izgarojumi;

68.2. ja kuģa garums pārsniedz 150 m vai kuģa iegrime ir lielāka par 7 m.

69. Kuģu satiksme ostā aizliegta šādos gadījumos:

69.1. ja vēja ātrums ostā pārsniedz 14 m/s (atkāpes no šīs prasības nosaka ostas kapteinis);

69.2. ja redzamība ir mazāka par 5 kabeļtauvām (0,5 jūras jūdzēm).

70. Kuģojot ostas ūdeņos, apdzīšana aizliegta, izņemot mazos kuģus.

71. Kuģu ātrums Daugavā nedrīkst pārsniegt 8 mezglus.

72. Kuģus, kuru garums ir lielāks par 180 m, bet iegrime 10 m un lielāka, ievest Eksportostas baseinā vai izvest no tā atļauts tikai tad, ja straumes ātrums Daugavā nepārsniedz 1 mezglu.

73. Ja straumes ātrums Daugavā pārsniedz 1 mezglu, aizliegts:

73.1. ievest vai izvest kuģus pie piestātnēm KR-21 un KR-22 Krēmeros, piestātnēm AU-1 un AU-2 Mangaļsalā un piestātnēm VL-13 un VL-14 Voleros, ja manevrēšana notiek bez velkoņu palīdzības;

73.2. ievest vai izvest maksimālā izmēra kuģus pie piestātnēm DG-1 un DG-2 Daugavgrīvā, piestātnes ZO-12 Zvejas ostā un piestātnēm no PM-16 līdz PM-21 Pīļumuižā;

73.3. ievest vai izvest kuģus, kuru garums ir lielāks par 120 m, Mangaļsalas baseinā.

74. Ievest vai izvest maksimālā izmēra kuģus pie piestātnēm DG-1 un DG-2 Daugavgrīvā un jebkura izmēra kuģus no remonta rūpnīcas pēc remonta atļauts tikai diennakts gaišajā laikā.

75. Kuģu, kuru garums ir lielāks par 180 m, ievešanu ostā vai izvešanu no tās saskaņo ar ostas kapteini.

76. Ja pie piestātnes KR-21 atrodas kuģis, aizliegts ievest vai izvest kuģi pie piestātnes KR-22.

77. Kuģim, ejot garām pie piestātnēm pietauvotiem kuģiem un remontējamām piestātnēm, strādājošiem peldošajiem celtņiem, ūdenslīdējiem, kad tie veic zemūdens darbus, un strādājošiem zemessmēlējiem, jāsamazina ātrums līdz minimālajam manevrēšanas ātrumam.

78. Kuģi, kuru garums pārsniedz 120 m, Zvejas ostas dienvidu vārtus drīkst izmantot tikai ārkārtējos gadījumos — ar nosacījumu, ka straumes ātrums Daugavā ir mazāks par 1 mezglu.

79. Ievest Mangaļsalas baseinā kuģus, kuri garāki par 120 m, atļauts tikai tādā gadījumā, ja piestātnēs MS-12 un MS-13 nav pietauvoti kuģi.

80. Pietauvojot vai attauvojot kuģus piestātnē JM-29, ja straume Mīlgrāvja caurtecē ir uz Ķīšezera pusi, jāizmanto velkoņi. Ja pie piestātnes JM-27 stāv kuģis, pietauvot vai attauvot kuģus pie piestātnes JM-29 atļauts tikai pēc saskaņošanas ar ostas kapteini.

81. Kuģim ejot uz remontu vai no remonta, kuģu tauvošanas operācijas kuģu remonta rūpnīcu akvatorijās vada attiecīgo rūpnīcu kapteiņi.

82. Kuģojot ostā, kuģa sānsvere nedrīkst pārsniegt 3 grādus.

83. Mazo kuģu satiksmei un jahtu burāšanai ostā jānotiek tā, lai netraucētu kuģus, kuri kuģo pa kuģu ceļu. Aizliegts šķērsot kuģu kursu tuvāk par 6 kabeļtauvām no kuģa priekšgala un 1 kabeļtauvu no kuģa pūpes.

84. Pasažieru pārvadāšana ostas akvatorijā atļauta tikai ar speciāli šim nolūkam paredzētiem ūdenstransporta līdzekļiem, kuriem ir atbilstoši dokumenti un attiecīgs glābšanas līdzekļu aprīkojums.

85. Pēc kuģa galvenā dzinēja remonta veikšanas kuģu remonta uzņēmumā velkonim jāpavada kuģis no piestātnes līdz bojai “B”.

86. Kuģu apgādes un bunkurēšanas operāciju veikšana ārējā reidā pieļaujama, ja viļņu augstums nepārsniedz 0,5 m, pēc iepriekšējas saskaņošanas ar ostas kapteini un muitu. Kravas operācijas ostas reidā notiek Ministru kabineta 12.07.2005. noteikumos Nr.508 “Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos” noteiktajā kārtībā.

87. Kapteinim, ja pastāv kuģa nogrimšanas draudi ostas akvatorijā, jādara viss, lai kuģis nenogrimtu ostas kuģu ceļa robežās, un par nogrimšanas draudiem nekavējoties jāziņo ostas kapteinim.

88. Par avārijām, nelaimes gadījumiem, ugunsgrēkiem, kā arī bojājumiem, kuri nodarīti kuģiem, ostas būvēm vai ostas navigācijas aprīkojumam, kuģa kapteinis nekavējoties, bet ne vēlāk kā 2 stundu laikā ziņo ostas kapteinim.

3.6. Kuģošana ledus apstākļos

89. Kuģošana ledus apstākļos ostā notiek saskaņā ar Satiksmes ministrijas 14.12.2001. noteikumiem Nr.38 “Ziemas navigācijas nodrošināšanas kārtība Latvijas ūdeņos”.

90. Ledus navigācijas periodā kuģu kapteiņi, kuri ir ceļā uz ostu, ne vēlāk kā 24 stundas pirms pienākšanas pie Irbes bākas meridiāna paziņo ostas kapteinim un šajā rajonā strādājošā ledlauža kapteinim tieši vai ar savu aģentu starpniecību šādas datus par savu kuģi:

90.1. kuģa vārdu, īpašnieka vārdu;

90.2. kuģa karogu;

90.3. pazīšanās signālu;

90.4. ledus klasi;

90.5. kuģa platumu un garumu;

90.6. iegrimi (priekšgalā un pakaļgalā);

90.7. tilpību un ūdens izspaidu;

90.8. galveno dzinēju jaudu, tipu, dzen­skrūves materiālu un degvielas krājumus;

90.9. kravas raksturojumu un daudzumu;

90.10. pienākšanas laiku pie Irbes bākas meridiāna vai iziešanas laiku no ostas;

90.11. aģentu ostā;

90.12. ierobežojumus kuģošanā, kuģa tehniskā stāvokļa īpatnības, kas var ietekmēt kuģošanu ledus apstākļos.

91. Ja kuģis nepilda ostas kapteiņa vai ledlauža kapteiņa rīkojumus, ledlauža kapteinis var atteikties no kuģa vešanas ledū.

92. Nepieciešamību vilkt kuģi tauvā nosaka ledlauža kapteinis.

93. Kuģis uzņemas risku par bojājumiem, kurus izraisījusi kuģošana ledus apstākļos. Rīgas brīvostas pārvalde vai ledlauzis neatbild par kuģu nokavēšanos, bojājumiem, kā arī citiem zaudējumiem, kuri radušies kuģim, apkalpei, pasažieriem vai kravai, ejot ledlauža nodrošinājumā un manevrējot ledus apstākļos. Zaudējumus, kuri radušies kuģiem to savstarpējā sadursmē, puses sedz normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

94. Atļauju iziet jūrā ledus apstākļos kuģis var gaidīt pie piestātnes vai arī, ja tas nokārtojis ostas formalitātes, stāvot ledū:

94.1. uz austrumiem no kuģu ceļa — rajonā no Audupes līdz ieejai Daugavgrīvas ostā;

94.2. iepretī Eksportostai, netraucējot citus kuģus.

95. Ledus navigācijas periodā ledlauzis uztur sakarus UĪV 16. un 13.kanālā, bet ostas akvatorijā arī UĪV 9.kanālā.

96. KSD organizē ledus apstākļu izlūkošanu 3 jūras jūdžu attālumā no Daugavas vārtiem. Kamēr šāda izlūkošana nav veikta, kuģiem aizliegts ienākt ostā vai iziet no tās.

IV. Kuģu stāvēšanas un tauvošanās noteikumi

4.1. Kuģu enkurvietas

97. Enkurvieta ostas pieejās ir rajons starp punktiem ar koordinātām (karte 1012 (int1273)):

97.1. φ=57^o08’82 N; λ=23^o51’60 E;

97.2. φ=57^o06’28 N; λ=23^o56’01 E;

97.3. φ=57^o05’08 N; λ=23^o53’71 E;

97.4. φ=57^o07’61 N; λ=23^o49’29 E.

98. Īslaicīgi noenkuroties iekšējā reidā ar KSD atļauju drīkst tikai kuģi, kuru garums nav lielāks par 100 m.

99. Iekšējā reidā noenkurots kuģis nedrīkst traucēt kuģošanu ostā. Ja pie kuģa nedežūrē velkoņi, kuģu galvenajiem dzinējiem jābūt darba gatavībā.

100. Ostā kuģiem aizliegts izmest enkurus:

100.1. Pīļumuižas baseinā;

100.2. tuvāk par 100 m no peldošajiem dokiem, zemūdens kabeļiem un zemtecēm;

100.3. kuģu ceļu robežās;

100.4. ar attiecīgām krasta zīmēm apzīmētās vietās.

4.2. Piestātņu sagatavošana un lietošana

101. Piestātni kuģa pietauvošanai un attauvošanai sagatavo piestātnes lietotājs par saviem līdzekļiem.

102. Piestātņu sagatavošana ietver:

102.1. projektā paredzētā un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izziņotajai iegrimei atbilstoša dziļuma uzturēšanu pie piestātnes un tās pieejās (no galvenā kuģu ceļa robežas līdz piestātnei);

102.2. kuģu tauvošanai traucējošu cel­tņu, iekārtu un priekšmetu novākšanu;

102.3. piestātnes aizsargaprīkojuma (fenderu) uzturēšanu darba kārtībā;

102.4. pietiekamu piestātnes apgaismošanu tumšajā diennakts laikā;

102.5. stividora vai citas atbildīgas personas savlaicīgu norīkošanu, lai precīzi norādītu kuģa tauvošanās vietu pie piestātnes;

102.6. kravas vagonu vai kravas pārvietojamās tehnikas kustības apturēšanu piestātnē kuģa tauvošanās laikā;

102.7. pietiekama piestātnes brīvā garuma nodrošināšanu kuģa tauvošanai (ne mazāk kā 10% no kuģa garuma kuģa priekšgalā un pakaļgalā);

102.8. ledus salaušanu pie piestātnes un tās pieejās, lai nodrošinātu netraucētu kuģa pietauvošanos;

102.9. sniega notīrīšanu 4 m joslā no piestātnes ārējās malas;

102.10. tauvotāju nodrošināšanu tauvošanas operācijām;

102.11. pasākumu veikšanu, lai nepieļautu nepiederošu personu atrašanos 10 m joslā no piestātnes malas tauvošanās laikā;

102.12. tīrības un kārtības uzturēšanu piestātnē.

103. Aizliegts pietauvot, attauvot vai pārtauvot kuģi pie nesagatavotas piestātnes.

104. Maksimālā izmēra kuģa tauvošana pie attiecīgās piestātnes iepriekš jāsaskaņo ar ostas kapteini vai viņa pilnvarotu personu.

105. Aizliegts nokraut kravu 4 m joslā no piestātnes ārējās malas.

106. Aizliegts bērt sniegu uz ledus slēgtos ostas baseinos.

107. Katrā piestātnē jābūt aprīkojumam cilvēku glābšanai atbilstoši Rīgas brīvostas pārvaldes izdotajiem piestātņu ekspluatācijas noteikumiem.

108. Piestātnes lietotājs atbild par piestātņu un citu tā rīcībā esošo nekustamo īpašumu tehnisko stāvokli, to uzturēšanu kārtībā, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības un citu noteikumu ievērošanu. Bojājumu atklāšanas gadījumā par tiem nekavējoties ziņo Rīgas brīvostas pārvaldei.

109. Iznomāto piestātņu apsaimniekošanas nosacījumus nosaka piestātnes nomas līgums un piestātņu tehniskās ekspluatācijas noteikumi.

110. Īpašus kuģošanas noteikumus pie attiecīgās piestātnes nosaka ostas kapteinis.

111. Lai nodrošinātu cilvēku vai kuģu drošību ārkārtas situācijās, kā arī novērstu avāriju, dabas katastrofu vai piesārņojuma sekas, Rīgas brīvostas pārvaldei ir tiesības izmantot piestātni bez piestātnes lietotāja atļaujas.

4.3. Pietauvošanās un attauvošanās kārtība

112. Tauvošanās piestātni kuģim savlaicīgi norāda kuģa aģents, iepriekš to saskaņojot ar piestātnes lietotāju.

113. Pietauvošanas galu skaitu un izvietojumu nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci.

114. Kuģa stāvēšanas laikā pie piestātnes uz tā jābūt nodrošinātai sardzei un drošiem sakariem ar KSD un ostas uzraugu. Kuģim jābūt pienācīgi pietauvotam, aprīkotam ar apgaismotu trapu, zem kura nostiprināts drošības tīkls. Pie trapa jābūt glābšanas riņķim ar gaismas boju un vismaz 27 m garu līni.

115. Aizliegta vienlaicīga kuģu tauvošanās pie blakus esošām piestātnēm.

116. Tauvot kuģi pie otra kuģa borta drīkst tikai ar ostas kapteiņa un abu kuģu kapteiņu piekrišanu, ja straumes ātrums Daugavā ir mazāks par 1 mezglu.

117. Tauvot kuģus otrā korpusā aizliegts:

117.1. pie kuģiem, uz kuriem notiek fumigācija;

117.2. ja uz kuģa ir IMDG kodeksā noteiktās bīstamības klases kravas vai šo kravu izgarojumi;

117.3. ja pie piestātnes stāvošais kuģis nav nokārtojis ostas formalitātes.

118. Ja uz kuģa ir IMDG kodeksā noteiktās bīstamības klases kravas, kuģim pastāvīgi jābūt gatavam iziet jūrā.

119. Saņemot vētras brīdinājumu, kuģa kapteinis veic papildu pasākumus drošai kuģa stāvēšanai.

120. Ja kuģa tauvošanās vai enkura ierīces nav darba gatavībā, pirms paredzamajām pārtauvošanās operācijām par to jāinformē KSD. Par pārtauvošanu uzskatāma arī tāda operācija, kuras laikā kuģi pārvieto gar piestātni tālāk par 100 m.

121. Ārkārtējos gadījumos (ugunsgrēks, plūdi u.c.) ostas kapteinim ir tiesības pieprasīt pārvietot kuģi. Pārvietošanas izdevumus sedz kuģa īpašnieks.

122. Stāvot ostā, kuģiem aizliegts izgriezt pāri bortam kravas bomjus, klāja un laivu celtņus, ja tas nav nepieciešams kravas operāciju veikšanai.

123. Nolaist kuģa laivas ostā drīkst tikai ar ostas kapteiņa atļauju, izņemot ārkārtējus gadījumus.

124. Kuģim stāvot ostā ārpus kuģu remonta vai kuģu būves rūpnīcu teritorijām, tā brīvguļu, veicot galveno dzinēju, stūres vai enkuru iekārtu remontu un citus kuģa remontdarbus, saskaņo ar ostas kapteini un ostas ugunsdrošības inspektoru.

125. Kuģa ārpuses bortam jābūt apgaismotam.

V. Vides aizsardzības noteikumi ostā

126. Kuģiem, juridiskām un fiziskām personām, kas atrodas ostā, jāievēro MARPOL konvencija un Helsinku konvencija, kā arī Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības.

127. Ostas akvatorijā un ostas reidā aizliegts novadīt no krasta objektiem un kuģiem:

127.1. visu veidu naftu un naftu saturošus produktus, kaitīgas un bīstamas ķīmiskas vielas, organiskus savienojumus, notek­ūdeņus un atkritumus;

127.2. kravas un bunkurēšanas tanku mazgāšanas ūdeņus un naftas produktus saturošus balasta ūdeņus, sateču ūdeņus;

127.3. ūdeņus, kas izmantoti kuģu tilpņu vai tanku mazgāšanai, kuros transportētas kaitīgas un bīstamas ķīmiskas vielas vai to šķīdumi;

127.4. jebkādas kravas paliekas, separāciju un citus atkritumus.

128. Piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti ostā ir aizvērti un aizzīmogoti.

129. Ostā aizliegta kuģa korpusa mazgāšana.

130. Ostā aizliegts veikt kuģa korpusa tīrīšanas un krāsošanas darbus, izņemot vietās ar speciālu aprīkojumu, ievērojot vides aizsardzības prasības.

131. Ostā aizliegta kuģu inseneratoru darbība.

132. Ostā uz kuģiem atļauts izmantot tikai tās tualetes, kurās ierīkota slēgtā sistēma.

133. Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana ostā un samaksa par šiem pakalpojumiem notiek atbilstoši Ministru kabineta 08.10.2002. noteikumiem Nr.455 “Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība”.

134. Sanitārā maksa ietver visu veidu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, izņemot piesārņotos balasta ūdeņus un tanku mazgāšanas ūdeņus.

135. Naftas un lejamo ķīmisko vielu transportēšanu no ostas un uz to drīkst veikt tikai tankkuģi ar dubultdibenu vai dubultkorpusu atbilstoši MARPOL prasībām.

136. Naftas produktu un kaitīgo šķidro lejamkravu pārkraušanas piestātnēs kravas operācijas notiek saskaņā ar šo termināļu ekspluatācijas noteikumiem. Pirms kravas operāciju uzsākšanas visi naftas tankkuģi un ķīmisko produktu tankkuģi ar piesārņojošām, kaitīgām šķidrajām lejamkravām ir ierobežoti ar bonām, izņemot laika posmu, kad ir ledus. Pārējā laikā bonas un naftas un kaitīgo šķidro lejamkravu savākšanas ierīces ir sagatavotas saskaņā ar piestātnes avāriju likvidācijas plānu. Atbilstoša tipa bonas ir novietotas tādā veidā, lai piesārņojumam nebūtu iespēju nokļūt ārpus norobežojuma. Naftas un ķīmisko produktu pārkraušanas piestātne ir apgādāta ar absorbentiem, kuri nodrošina vismaz 1 m³ piesārņojuma absorbēšanu, un skimmeri, kura jauda nav mazāka par 20 m³/h. Par minēto prasību izpildi pilnībā ir atbildīgs piestātnes vai termināļa lietotājs. Iepriekšminētās prasības neattiecas uz degvielas piegādes kuģiem, uz kuriem bonām un naftas produktu savākšanas ierīcēm jābūt sagatavotām atbilstoši kuģa avārijas seku likvidācijas plānam.

137. Kravas pārkraušanas piestātne, terminālis vai paaugstinātas bīstamības rajons nedrīkst uzsākt savu darbību, pirms JIŪP nav apstiprināts naftas un ķīmisko produktu avārijas noplūdes likvidācijas plāns. Par minēto prasību izpildi pilnībā ir atbildīgs piestātnes vai termināļa lietotājs.

138. Ostas akvatorijā ūdens virsmas attīrīšanai no naftas un tās produktiem aizliegts izmantot preparātus, kuri izšķīdina vai nogremdē peldošo naftu un tās produktus.

139. Ja kravas un bunkurēšanas operāciju laikā uz klāja vai aiz borta tiek izlieti naftas vai ķīmiskie produkti, šīs operācijas nekavējoties pārtrauc un par to ziņo KSD, JIŪP un kuģa aģentam, kā arī nekavējoties sāk savākšanas un attīrīšanas darbus.

140. Kuģa īpašnieks vai fraktētājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies kaitīgo vielu noplūdes gadījumā. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies kaitīgo vielu noplūdes gadījumā no piestātnes lietotāja pārvaldībā esošās piestātnes un teritorijas.

141. Nelabvēlīgos laika apstākļos, vēja stiprumam sasniedzot 10 m/s un vairāk, jāpārtrauc putekļus radošu beramo kravu kraušana.

142. Kuģa kapteinis un piestātnes lietotājs informē KSD un JIŪP par novērotajiem teritorijas vai akvatorijas piesārņojuma gadījumiem.

143. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par teritorijas un tai piegulošās akvatorijas tīrību.

144. Kuģi ar radioaktīvajām vielām (IMDG kodeksā noteiktā 7.klase) var ienākt ostā, ievērojot INF kodeksā noteikto. Ja kuģis ar radioaktīvajām vielām var apdraudēt apkārtējo vidi vai cilvēkus, ostas kapteinis pēc saskaņošanas ar Radiācijas drošības centru var aizliegt kuģim ienākt ostā.

145. Ja uz kuģa atrodas IMDG kodeksā noteiktās 1.klases (eksplozīvās) vai 5.2.klases (organiskie peroksīdi) kravas iepakojumā, ievēro šo noteikumu 1.pielikumā noteikto.

VI. Padziļināšanas darbi ostā

146. Padziļināšanas darbus ostas akvatorijā drīkst uzsākt tikai tad, ja tie iepriekš ir rakstiski saskaņoti ar Rīgas brīvostas pārvaldi un ostas kapteini un ir saņemta atļauja no JIŪP.

147. Padziļināšanas darbu kuģi pirms darba sākšanas saskaņo ar ostas kapteini enkuru, boju un trošu izvietojumu.

148. Par darba procesā paredzamajām izmaiņām trošu, enkuru un boju izvietojumā padziļināšanas darbu kuģi operatīvi ziņo KSD.

149. Pēc kuģa pieprasījuma padziļināšanas darbu kuģis atbrīvo kuģu ceļu, atlaižot vai ievelkot troses vai noejot no kuģu ceļa, šo darbību saskaņojot ar KSD.

150. Uz ostā strādājošiem padziļināšanas darbu kuģiem jābūt paceltām zīmēm vai ieslēgtām signālugunīm atbilstoši COLREG prasībām.

151. Kuģis, tuvojoties padziļināšanas darbu kuģim, dod COLREG paredzēto skaņas signālu un sagaida atbildes signālu par turpmāk atļautajām darbībām. Garām ejošais kuģis uztur pastāvīgus radiosakarus ar padziļināšanas darbu kuģi un ievēro tā norādījumus.

152. Nestrādājošiem padziļināšanas darbu kuģiem un grunts pārvadāšanas kuģiem ir aizliegts aizņemt kuģu ceļus.

153. Ja padziļināšanas darbu kuģim vienlaicīgi tuvojas kuģi no pretējiem virzieniem, priekšroka ir kuģiem, kas iet pa straumi.

154. Satiksmes uzsākšanai padziļināšanas darbu kuģi un grunts pārvadāšanas kuģi pieprasa atļauju KSD.

VII. Ostas drošības un aizsardzības pamatprincipi

155. Kuģu, piestātņu un teritoriju apsardzi ostā veic saskaņā ar ISPS kodeksa prasībām.

156. Ostas teritorijā caurlaižu un apsardzes režīmu nosaka Rīgas brīvostas pārvalde. Komersantiem, kuri sniedz apsardzes pakalpojumus ostas teritorijā, jābūt industriālās drošības sertifikātam.

157. Transporta un personu iekļūšana ostas komersanta teritorijā un izkļūšana no tās notiek vienīgi caurlaižu kontrolpunktos saskaņā ar Rīgas brīvostas nolikumu “Par caurlaižu režīmu Rīgas brīvostā”.

158. Ieejot ostas komersanta ierobežotas piekļuves teritorijā, caurlaidei vai identifikācijas kartei jābūt piestiprinātai pie apģērba redzamā vietā.

159. Kravu ievešana vai izvešana, kā arī autotransporta līdzekļu pārvietošanās ostas muitas kontroles zonas robežās notiek, ostas komersanta amatpersonām saskaņojot kravas kustību ar muitas dienestiem.

160. Ostas teritorijā, uzrādot dienesta apliecību, dienesta pienākumu veikšanai atļauts pārvietoties attiecīgu valsts dienestu amatpersonām un to transportam. Šīm personām Rīgas brīvostas pārvaldes caurlaižu biroja darbinieks vai apsardzes darbinieks attiecīgajā caurlaides punktā izsniedz vienreizēju caurlaidi, ja saskaņā ar Rīgas brīvostas nolikumu “Par caurlaižu režīmu Rīgas brīvostā” šai personai vai transportlīdzeklim nav izsniegta pastāvīgā caurlaide.

161. Ostas teritorijā aizliegts novietot jebkuru transportlīdzekli, kas varētu traucēt ostas darbību. Tos novieto apzīmētās stāvvietās saskaņā ar transportlīdzekļu izvietojuma un kustības tehnoloģisko shēmu.

162. Kuģu apkalpes locekļu piederīgos ostas teritorijā ielaiž pēc kuģa kapteiņa pieteikuma saņemšanas un personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas.

163. Par ostas teritorijā, piestātnēs vai noliktavās esošo kravu un transportlīdzekļu saglabāšanu atbild attiecīgās piestātnes vai noliktavas īpašnieks vai lietotājs.

164. Rīgas brīvostas pārvaldes izsniegtās caurlaides ir saistošas visiem komersantiem, kas darbojas ostā.

VIII. Muitas, robežapsardzības, sanitārais un ugunsdrošības režīms ostā

8.1. Muitas režīms

165. Kuģi, kuri nāk no ārzemju ostas vai dodas uz ārzemju ostu, iziet muitas kontroli.

166. Aizliegts uzsākt izkraušanas vai iekraušanas darbus ārējā reidā, iekšējā reidā vai piestātnē, kā arī kuģu personālam nokāpt krastā pirms muitas formalitāšu nokārtošanas un atļaujas saņemšanas.

167. Bez rakstiskas muitas atļaujas aizliegts ievest, izvest vai pārvietot kravas, kuras tiek eksportētas vai importētas, kā arī preces un citus priekšmetus, kuri noformēti pārvadāšanai no vienas Latvijas Republikas muitas zonas uz citu Latvijas Republikas muitas zonu. Muitas kontroles robežas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde.

168. Kārtību, kādā preces ievedamas brīvajās zonās no pārējās Latvijas Republikas muitas teritorijas un izvedamas no brīvajām zonām uz pārējo Latvijas Republikas muitas teritoriju, regulē Rīgas brīvostas likums, Muitas likums un citi normatīvie akti.

169. Licencētas uzņēmējsabiedrības nodrošina savā teritorijā ievesto un ražoto un no tās izvesto preču uzskaiti. Fiziskās personas, ieejot brīvajā zonā un izejot no tās, ir pakļautas muitas kontrolei.

8.2. Robežapsardzības režīms

170. Robežapsardzības režīmu ostā nosaka Latvijas Republikas valsts robežas likums un citi normatīvie akti.

171. Uz visiem kuģiem jābūt noformētiem apkalpes un pasažieru sarakstiem (kuģa ruļļiem), personām jābūt klāt jūrnieku grāmatiņām, pasēm vai caurlaidēm.

8.3. Sanitārais režīms

172. Medicīniski sanitāro pārbaudi un uzraudzību ostā veic SVA Rīgas filiāle. Šī dienesta prasības tā kompetences robežās ir obligātas fiziskajām un juridiskajām personām, kas darbojas ostā. Kuģi un peldošie līdzekļi, kuri ienāk ostā, pakļauti SVA Rīgas filiāles medicīniski sanitārajai uzraudzībai un kontrolei.

173. Kuģa kapteinis par nelabvēlīgu sanitāri epidemioloģisko stāvokli, apkalpes locekļiem ar infekcijas slimību pazīmēm, nāves gadījumiem un sanitāri bīstamām kravām ar kuģa aģenta starpniecību informē SVA Rīgas filiāles darbiniekus ne vēlāk kā 12 stundas pirms kuģa pienākšanas ārējā reidā.

174. Kuģiem, kuri ienākuši no īpaši bīstamu infekcijas slimību skartajām teritorijām, SVA Rīgas filiāles darbinieki pēc saviem ieskatiem un atbilstoši apstākļiem medicīniski sanitāro pārbaudi veic ārējā reidā.

175. Kuģu sanitāro dokumentu noformēšana notiek visu diennakti iesniegumu saņemšanas kārtībā.

176. Kuģa kapteinis, kas ierodas ostā, uzrāda SVA Rīgas filiāles darbiniekiem šādus dokumentus:

176.1. jūras sanitāro deklarāciju;

176.2. deratizācijas apliecību vai apliecību par atbrīvošanu no deratizācijas atbilstoši Starptautisko medicīniski sanitāro noteikumu prasībām (apliecības derīguma termiņš ir 6 mēneši);

176.3. sertifikātu par kuģa sateces ūdeņu attīrīšanas iekārtu atbilstību MARPOL prasībām (sertifikāta derīguma termiņš ir 5 gadi);

176.4. sertifikātu par medicīnisko aprīkojumu un medikamentiem pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai (sertifikāta derīguma termiņš ir 1 gads);

176.5. sertifikātu par apkalpes locekļu apmācību pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā, tostarp pretepidēmisko pasākumu veikšanā uz kuģa;

176.6. starptautisko vakcinācijas sertifikātu.

177. Nelabvēlīgas epidemioloģiskās situācijas gadījumā uz kuģa SVA Rīgas filiāles darbinieki organizē pretepidēmiskos pasākumus.

178. SVA Rīgas filiāles darbinieki atbilstoši valsts uzraudzības programmai “Mēra ierosinātāju cirkulācijas uzraudzība” veic regulāru grauzēju kontroli ostas teritorijā un uz kuģiem. Ostas teritorijā esošo noliktavu lietotāji par grauzēju parādīšanos ziņo SVA Rīgas filiāles darbiniekiem.

179. Kuģa, kravas, kravas rūmes dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju pēc sanitāri bīstamās kravas izkraušanas veic SVA Rīgas filiāles darbinieki speciālās piestātnēs vai reidā, ievērojot visus drošības pasākumus. Minētie darbi tiek veikti par kuģa īpašnieka līdzekļiem.

180. Piestātnes hidrantu un ūdens liellaivu dzeramā ūdens kvalitāti kontrolē SVA Rīgas filiāles darbinieki.

181. Pēc kapteiņa vai kuģa īpašnieka pieprasījuma un par viņa līdzekļiem SVA Rīgas filiāles darbinieki uz kuģa veic šādus darbus:

181.1. veic ūdens testēšanu, izsniedzot attiecīgu sertifikātu par atbilstību attiecīgo valstu standartam;

181.2. sniedz novērtējumu par kuģa notekūdeņu attīrīšanas un dezinfekcijas sistēmas efektivitāti atbilstoši MARPOL prasībām;

181.3. pārbauda, vai uz kuģa ir medikamenti un medicīniskais aprīkojums pirmās palīdzības sniegšanai, izsniedzot attiecīgu sertifikātu.

182. Lai novērstu bīstamo infekcijas slimību ievešanas un izplatīšanas draudus Latvijā, kuģa kapteinis ziņo SVA Rīgas filiāles darbiniekiem par apkalpes locekļu maiņu.

8.4. Ugunsdrošības režīms ostā

183. Visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas Rīgas brīvostas teritorijā, ievēro Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi”, kā arī Rīgas brīvostas pārvaldes 2002.gadā apstiprināto noteikumu “Latvijas Republikas Rīgas brīvostas pārvaldes Ugunsdrošības noteikumi” prasības.

Par ugunsdrošību katrā ostas iecirknī atbild attiecīgās ostas teritorijas īpašnieks vai lietotājs.

184. Par ugunsdrošību uz kuģiem, kas atrodas ostas akvatorijā, atbild un ugunsdrošības prasību izpildi nodrošina kuģa kapteinis.

185. Kuģiem atrodoties ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai. Ja kuģa ugunsdzēsības sistēmas kāda iemesla dēļ nav darba kārtībā, kuģim jābūt gatavam pieslēgties krasta ugunsdzēsības sistēmām.

186. Atklājot ugunsgrēka izcelšanos uz kuģa, kuģa sardze izsludina trauksmi, organizē ugunsgrēka likvidāciju, ziņo KSD un Rīgas pilsētas ugunsdzēsības dienestam, kurš nepieciešamības gadījumā piedalās ugunsgrēka dzēšanā.

187. Atklājot ugunsgrēku ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi, nekavējoties informē KSD, Rīgas pilsētas ugunsdzēsības dienestu un piestātnes lietotāju un uzsāk ugunsgrēka likvidāciju ar visiem pieejamajiem līdzekļiem. Piestātnes lietotājs pēc ugunsgrēka atklāšanas vai paziņojuma par ugunsgrēku saņemšanas izsludina trauksmi un organizē ugunsgrēka dzēšanu.

188. Izceļoties ugunsgrēkam ostas teritorijā, kuģim jābūt gatavam atstāt bīstamo ostas rajonu.

189. Īslaicīgu ugunsbīstamu darbu veikšanai uz kuģošanas līdzekļiem, kuri neatrodas pie remonta piestātnēm, jāsaņem Rīgas brīvostas pārvaldes ugunsdrošības inspektora rakstiska atļauja.

190. Atļauju uzpildīt kuģus ar degvielu vai citu ugunsbīstamu kravu dod ostas ugunsdzēsības inspektors, saskaņojot to ar piestātnes lietotāju. Kuģim uzpildīšanās ar degvielu vai citu ugunsbīstamu kravu operāciju laikā jāpaceļ signālkarogi “Bravo” un tumšajā diennakts laikā jāieslēdz sarkana lokuguns.

191. Visos ostas rajonos ir izliktas aizliedzošas un paskaidrojošas ugunsdrošības zīmes, ugunsgrēka signalizācijas shēmas latviešu un angļu valodā.

192. Gāzes, ķīmisko un naftas produktu tankkuģiem degvielas uzpildīšanu veic pirms vai pēc kravas operācijām. Kravas operāciju laikā citiem kuģiem aizliegts pietauvoties gāzes un naftas produktu tankkuģiem.

193. Gāzes, ķīmisko un naftas produktu tankkuģi līdz kravas operāciju sākumam veic ugunsdrošības un vides aizsardzības pasākumus un aizpilda kuģa/krasta drošības pārbaudes lapu.

194. Datus par ugunsdrošības dienestu tālruņiem paziņo Rīgas brīvostas pārvalde atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

IX. Atbildība par ostas noteikumu pārkāpšanu

195. Šie noteikumi ir saistoši visām juridiskajām un fiziskajām personām, arī kuģiem, kas atrodas vai darbojas ostā. Šo noteikumu izpildi pārrauga Rīgas brīvostas pārvalde un ostas kapteinis.

196. Valsts robežapsardzes, muitas un citu valsts pārvaldes institūciju izdotos normatīvos aktus, kas saistīti ar darbību ostas teritorijā, saskaņo ar Rīgas brīvostas pārvaldi.

197. Par šo noteikumu neievērošanu personas ir saucamas pie administratīvās, civiltiesiskās vai kriminālatbildības. Personu saukšana pie administratīvās, civiltiesiskās vai kriminālatbildības neatbrīvo no nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma civiltiesiskā kartībā.

198. Rīgas brīvostas pārvalde nav atbildīga par citas juridiskās vai fiziskās personas darbības vai bezdarbības rezultātiem un ir tiesīga prasīt jebkuru ostai radīto zaudējumu pilnu kompensāciju.

199. Pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas Latvijas Republikas, starptautiskajos vai Rīgas brīvostas pārvaldes normatīvajos aktos, var izdarīt grozījumus šajos noteikumos, lai nodrošinātu ostas darbību. Ja ir stājušies spēkā normatīvo aktu grozījumi, ievēro jaunākā normatīvā akta spēkā esošo redakciju, normatīvo aktu, kas aizstāj iepriekšējo, vai normatīvo aktu ar augstāku juridisko spēku.

200. Šo noteikumu nezināšana neatbrīvo to pārkāpēju no likumā paredzētās atbildības.

201. Personai, kurai nav attiecīgas pilnvaras (licences), un juridiskām personām, kurām nav noslēgts līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi, aizliegts veikt jebkura veida darbību, kā arī pildīt jebkurus ar ostas darbību saistītus pienākumus ostā.

X. Ostā ņemamās maksas

202. Ostas maksas un tarifu robežlīmeņus apstiprina Rīgas brīvostas valde. Rīgas brīvostas pārvalde 45 dienas pirms ostas maksu grozījumu spēkā stāšanās nodrošina ostas maksu grozījumu pieejamību Rīgas brīvostas pārvaldes mājaslapā latviešu un angļu valodā.

203. Rīgas brīvostas valde var apstiprināt šādas Rīgas brīvostas maksas un pakalpojumu tarifu robežlīmeņus:

203.1. ostas maksas:

203.1.1. tonnāžas maksu;

203.1.2. kanāla maksu;

203.1.3. sanitāro maksu;

203.1.4. mazo kuģu maksu;

203.1.5. enkura maksu;

203.1.6. ledus maksu;

203.1.7. piestātnes maksu;

203.1.8. kravas maksu;

203.1.9. loču maksu;

203.1.10. pasažieru maksu;

203.2. maksu par pakalpojumiem:

203.2.1. maksu par tauvošanas darbu izpildi;

203.2.2. maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

203.2.3. maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;

203.2.4. maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem;

203.2.5. maksu par dzeramā ūdens piegādi.

204. Kuģi, kas apmeklē ostu, maksā LJA maksu par navigācijas pakalpojumiem Satiksmes ministrijas noteiktajā kārtībā un apmērā.

205. Kuģi pirms iziešanas no ostas samaksā ostas maksas un maksu par pakalpojumiem, kā arī samaksā jebkurai juridiskajai vai fiziskajai personai radītos zaudējumus.

206. Kuģu aģents nodrošina noteikto ostas maksu un maksas par pakalpojumiem samaksu Rīgas brīvostas pārvaldei un LJA, kā arī to iekasēšanu no kuģu īpašniekiem atbilstoši ostā pastāvošajiem tarifiem un maksājumu kārtībai.

207. Rīgas brīvostā ir pieejami šādi pakalpojumi:

207.1 pakalpojumi, kuru maksimālo tarifu robežlīmeņus nosaka Rīgas brīvostas valde:

207.1.1. ostas velkoņu izmantošana;

207.1.2. ostas peldošo līdzekļu izmantošana;

207.1.3. ugunsdzēsēju pakalpojumi;

207.1.4. atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana (uz speciāli aprīkota kuģa vai attīrīšanas iekārtās);

207.1.5. dzeramā ūdens piegāde (reidā stāvošiem kuģiem, no krasta piestātnes, ar ostas peldošajiem līdzekļiem);

207.2. citi pakalpojumi — degvielas un smērvielas apgāde:

207.2.1. no degvielas tankkuģiem (arī ārējā reidā);

207.2.2. no autocisternām atbilstoši termināļa prasībām.

XI. Ostas kapteinis

208. Ostas kapteinis vada šādus ostas dienestus:

208.1. kuģu satiksmes dienestu;

208.2. loču dienestu;

208.3. ostas uzraudzības dienestu;

208.4. ledlauža “Varma” operatīvo vadību ziemas navigācijas periodā.

209. Ostas dienesti organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos, piestātnēs un termināļos.

210. Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, komersantiem, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai atrodas ostas teritorijā.

211. Ostas kapteinim ir tiesības ostā stāvošu kuģi izsūtīt jūrā vai pārvietot, ja uz kuģa ir radusies kritiska situācija vai tas apdraud citus tuvumā esošus kuģus, ostas iekārtas, cilvēkus vai vidi. Ar pārvietošanu saistītās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

212. Par visiem ostā notikušajiem jūras negadījumiem ostas kapteinis ziņo Krasta apsardzei un LJA, bet piesārņojuma gadījumā arī JIŪP, kā arī organizē šo negadījumu sākotnējo izmeklēšanu, liecību un dokumentu iegūšanu — arī par tādu kuģi, kurš bijis iesaistīts negadījumā, bet nav guvis bojājumus, ir jūrasspējīgs un gatavojas iziešanai, vai arī iziet no ostas.

213. Ostas kapteinis ne retāk kā reizi gadā apstiprina datus par maksimāli pieļaujamiem kuģu izmēriem atsevišķos ostas rajonos, ostas kuģu ceļu, reidu un apgriešanās baseinu izmēriem un piestātnēm atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.

XII. Kuģu aizturēšana un arests

214. Kuģa aizturēšanu un arestu veic saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu, Jūras kodeksu un citiem normatīvajiem aktiem.

215. Par zaudējumiem, kas radušies nepamatotas aizturēšanas vai aresta gadījumos, atbild persona, kas pieprasījusi aizturēšanu vai arestu.

216. Ostas kapteinis var veikt kuģa aizturēšanu uz laiku, ne ilgāku par 72 stundām, ja kuģis ir iesaistīts jūras negadījumā, radījis bojājumus ostas īpašumam vai arī radījis piesārņojumu — ar nosacījumu, ka nav iespējams operatīvi saņemt tiesas lēmumu par kuģa arestu.

XIII. Hidrotehnisko būvju un iekārtu ekspluatācija

217. Atļauju kuģu tauvošanai un kravas operācijām attiecīgajā piestātnē dod ostas kapteinis.

218. Lai saņemtu 217.punktā norādīto atļauju, piestātņu un akvatoriju lietotājiem vai īpašniekiem jāiesniedz ostas kapteinim šādi dokumenti:

218.1. ostas pārvaldes atļauja uzņēmējdarbībai ostas teritorijā;

218.2. akts par objekta nodošanu ekspluatācijā;

218.3. dziļumu mērījumu plāns piestātnes pieejās — 2 eksemplāri;

218.4. dziļumu mērījumu plāns 35 m platā joslā gar piestātni — 2 eksemplāri;

218.5. akta oriģināls par ūdenslīdēju veikto apskati 35 m platā joslā gar piestātni pēc grunts attīrīšanas;

218.6. akta oriģināls par akvatorijas apsekošanu ar cieto trali pēc kuģošanai bīstamo priekšmetu novākšanas, ja to pieprasa ostas kapteinis.

219. Piestātņu lietotājiem katru gadu jāiesniedz ostas kapteinim dati par dziļumiem pie piestātnēm un to pieejās. Piestātņu, kurās tiek krautas beramkravas, metāllūžņi, papīrmalka un tamlīdzīga krava, lietotājiem reizi 6 mēnešos jāiesniedz ostas kapteinim akti par ūdenslīdēju veikto piestāšanās joslas apskati.

220. Dziļuma rezervei starp kuģa korpusu un gultni pie piestātnes jābūt ne mazākai kā 0,5 m, kuģu ceļos un piestātņu pieejās — ne mazākai kā 15% no maksimāli atļautās kuģa iegrimes.

221. Ostas kapteinis var pieprasīt papildu dziļumu mērīšanas aktus un aktus par ūdenslīdēju veikto apskati, kā arī datus par akvatorijas apsekošanu ar cieto trali.

222. Kuģiem aizliegts pie piestātnes darbināt dzenskrūvi, izņemot manevrus, kuri nepieciešami kuģa pietauvošanai vai attauvošanai.

223. Regulēt galveno dzinēju darbībā pēc remonta atļauts tikai ar ostas uzrauga un piestātnes lietotāja rakstisku piekrišanu, netraucējot citus kuģus.

224. Kravas slodze uz piestātni nedrīkst pārsniegt piestātnes projektā vai pasē paredzētās pieļaujamās slodzes.

225. Zemūdens kabeļiem, zemteku trasēm un augstsprieguma elektrolīnijām jābūt attiecīgi apzīmētām.

226. Piestātņu lietotājiem jāievēro Rīgas brīvostas pārvaldes 2002.gadā apstiprinātie Piestātņu ekspluatācijas noteikumi. Hidrotehnisko būvju, kas ir fiziskas vai juridiskas personas īpašumā vai pārvaldījumā, tehniskā kontrolapskate jāveic reizi gadā.

227. Ja kuģa darbības rezultātā tiek sabojāta piestātne vai cita ostas būve, ierīce jeb iekārta, Rīgas brīvostas pārvaldes tehniskās daļas, ostas uzrauga un piestātnes lietotāja pārstāvji kopā ar kuģa kapteini pirms kuģa atiešanas sastāda notikuma aktu, kas kopā ar attiecīgo remontdarbu izdevumu tāmi kā pretenzijas ierosinājums iesniedzams kuģa īpašniekam. Attiecīgus apsekojumus un nepieciešamos aktus nodrošina bojātā objekta īpašnieks vai lietotājs.

228. Zaudējumus, ko kuģis radījis ostas hidrotehniskajām būvēm, navigācijas iekārtām, ostas komunikācijām un ierīcēm, sedz kuģa īpašnieks.

XIV. Zveja ostas akvatorijā

229. Zvejas rīku izvietojumu ostas akvatorijā saskaņo ar ostas kapteini.

230. Zvejas rīku izvietojums nedrīkst traucēt hidrotehnisko un padziļināšanas darbu veikšanu.

231. Zvejas ierīces var izlikt ne tuvāk par 100 m no kuģu ceļu robežām, iepriekš par to paziņojot KSD.

232. Ja nav nodrošināta attiecīgi aprīkotu patruļlaivu dežūrēšana pie zvejas rīkiem, Rīgas brīvostas pārvalde un garām braucošie kuģi neatbild par zvejas rīkiem nodarītajiem bojājumiem.

233. Zvejas rīkiem jābūt apzīmētiem ar attiecīgām zīmēm un ugunīm, kā arī marķētiem, lai varētu noteikt to īpašnieku.

XV. Velkoņu pakalpojumi ostā

234. Velkoņi ostā sniedz pakalpojumus par samaksu uz līguma pamata.

235. Kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu nosaka kuģa kapteinis pēc loča ieteikuma. Domstarpību gadījumā velkoņu skaitu nosaka ostas kapteinis.

236. Tauvā velkamā kuģa kapteinis vada velkoņu darbu, nosaka nepieciešamo velkoņu pakalpojumu veidu un apjomu, kā arī atbild par velkoņu drošību. Avārijas gadījumā, ja nav pierādīta velkoņa vaina, par sekām atbild kuģa kapteinis.

237. Velkot tauvā kuģi bez komandas, velkoņu darbu vada tā velkoņa kapteinis, kura vilkšanas tauva nostiprināta velkamā kuģa priekšgalā.

238. Ja ziemeļrietumu vēja stiprums pārsniedz 6 balles pēc Boforta skalas, tad kuģis, kas tauvojas pie gāzes kraušanas operācijām paredzētās piestātnes LP-27, izmanto vismaz 2 velkoņu pakalpojumus.

239. Velkoņiem vētras brīdinājuma darbības laikā jābūt darba gatavībā.

240. Kuģa kapteinim ir tiesības atteikties no pasūtīto velkoņu pakalpojumiem ne vēlāk kā 1 stundu pirms pieteiktā laika. Ja kuģis atsakās no pakalpojumiem mazāk nekā 1 stundu pirms operācijas sākuma, tad kuģis samaksā par velkoņa pakalpojumiem pēc noteiktās stundas tarifa likmes, ņemot vērā velkoņa faktiski patērēto laiku ceļā pie kuģa un atpakaļ līdz stāvvietai.

241. Ostā strādājošiem velkoņiem jānodrošina UĪV sakari.

242. Kuģiem bez sānskrūves, kuri pārvadā bīstamās kravas un ir garāki par 120 m, un kuģiem ar sānskrūvi, kuri garāki par 140 m, Mīlgrāvja un Sarkandaugavas caurtekās jāizmanto velkoņu pakalpojumi.

243. Rekomendējošā tabula velkoņu izmantošanai:

Kuģa DW (t)	Velkoņu skaits	Velkoņu kopējā jauda ZS (HP)
501-2000	1	1600
2001-5000	2	3000
5001-10 000	2	4000
10 001-20 000	2 vai 3	5000
20 001-35 000	3	6500
35 001-50 000	4	7000
vairāk par 50 000	4	10 000

 XVI. Papildnosacījumi

244. Kuģi, komersanti, organizācijas, juridiskās un fiziskās personas, kas atrodas vai darbojas ostā, papildus šajos noteikumos minētajiem Latvijas Republikas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ievēro:

244.1. SJO Rekomendācijas drošai bīstamo kravu transportēšanai un ar to saistītajām aktivitātēm ostās (IMO Recommendations on the Safe Transport of Dangerous Cargoes and Related Activities in Port Areas, SJO cirkulārs MSC/Circ.675);

244.2. SJO Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodeksu ar tā labojumiem (IMO Code of Safe Practice for Cargo Stowage and Securing, SJO rezolūcija A.714(17));

244.3. 1997.gada “Ro-ro termināļu droša darbība” (ICHCA Safe Operation of Ro-ro Terminals, 1997);

244.4. SJO Beramkravu kuģu iekraušanas un izkraušanas drošas prakses kodeksu (BLU kodekss, Code of Practice for the Safe Loading and Unloading of Bulk Carriers (BLU Code), SJO rezolūcija A.862(20));

244.5. SJO, Starptautiskās darba organizācijas, ANO Eiropas ekonomisko lietu komitejas izdotās Vadlīnijas kravas trans­porta vienību iepakošanai (IMO/ ILO/ UN ECE Guidelines for Packing of Cargo Transport Units (CTUs), 1997);

244.6. Starptautiskās ostu asociācijas rokasgrāmatu “Bīstamās kravas un ostas vide” (IAPH Dangerous Goods and Port Environment);

244.7. Starptautisko naftas tankkuģu un termināļu drošības rokasgrāmatu (ICS /OCIMF/ IAPH International Safety Guide for Oil Tankers & Terminals — ISGOTT);

244.8. Starptautisko graudu beramkravu drošas pārvadāšanas kodeksu (International Code for the Safe Carriage of Grain in Bulk, SJO rezolūcija MSC.23(59));

244.9. SJO Drošas prakses kodeksu kokmateriālu pārvadāšanai uz kuģa klāja un tā grozījumus (Code of Safe Practice for Ships Carrying Timber Deck Cargoes, as amended, SJO rezolūcija A.715(17));

244.10. 1998.gada “Droša darbība uz konteineru kuģiem” (ICHCA Safe Working on Container Ships, 1998);

244.11. Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (International Ship and Port Facility (ISPS) Code).

Noslēguma jautājumi

245. Šo noteikumu neatņemama sastāvdaļa ir informatīvie pielikumi — 1.pielikums “Kuģu ar bīstamām kravām atrašanās vietas ostā”, 2.pielikums “Rīgas brīvostas pārvaldes un pilsētas dienestu tālruņu numuri un citi sakaru līdzekļi” un 3.pielikums “Rīgas brīvostas kuģu ceļu izmēri; Rīgas brīvostas reidu un apgriešanās baseinu izmēri; Dati par piestātnēm”.

246. Šo noteikumu 245.punktā minētos pielikumus apstiprina un aktualizē Rīgas brīvostas pārvalde, un tie tiek publicēti Rīgas brīvostas pārvaldes mājaslapā: www.rbp.lv.

247. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Satiksmes ministrijas 10.05.2004. noteikumi “Rīgas brīvostas noteikumi”.

Rīgas domes priekšsēdētājs A.Aksenoks

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

1.pielikums

Rīgas domes 07.03.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.42

Kuģu ar bīstamām kravām atrašanās vietas ostā

Nr. p.k.	Kravas bīstamības klase (saskaņā ar IMDG kodeksu)	Bīstamās kravas daudzums uz kuģa	Pieļaujamais attālums no kuģa atrašanās vietas līdz tuvākajai apdzīvotajai vietai	Piezīmes
1.	1.1; 1.2 vai 1.5	ne lielāks par 125 kg	ne tuvāk kā 100 m no apdzīvotas vietas
		ne lielāks par 500 kg	ne tuvāk kā 300 m no apdzīvotas vietas
		ne lielāks par 30 000 kg	ne tuvāk kā 500 m no apdzīvotas vietas
2.	1.3 vai 1.4	ne lielāks par 500 kg	ne tuvāk kā 100 m no apdzīvotas vietas
		ne lielāks par 30 000 kg	ne tuvāk kā 300 m no apdzīvotas vietas
		ne lielāks par 120 000 kg	ne tuvāk kā 500 m no apdzīvotas vietas	gadījumus, kad kravas daudzums ir 120 000 kg vai lielāks, ostas kapteinis izskata atsevišķi
3.	1.4 S	ne lielāks par 1000 kg	ne tuvāk kā 100 m no apdzīvotas vietas
4.	1.4 S, piemēro vielām vai vienībām ar ANO Nr.0012 vai Nr.0014, munīcijai, kuras maksimālais kalibrs ir 19,1 mm, un ANO Nr.0055 vai Nr.0105	ne lielāks par 300 000 kg
5.	5.2, piemēro kravām, ja uz iepakojuma ir uzlīme “eksplozīvs”	ne lielāks par 25 000 kg

Rīgas domes priekšsēdētājs A.Aksenoks

 

 

2.pielikums

Rīgas domes 07.03.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.42

Rīgas brīvostas pārvaldes un pilsētas dienestu tālruņu numuri un citi sakaru līdzekļi

Abonenti	Tālrunis (+371)	Fakss (+371)	Mobilais tālrunis (+371)	Izsaukuma signāls	UĪV kanāls
Rīgas brīvostas pārvalde	7030800	7030835; 7830051
Drošības dienesta vadītājs	7030861		9256611
Rīgas brīvostas kapteinis	7082001	7322750
Kuģu satiksmes dienests	7082035; 7082032	7323117; 7082031		Riga Traffic	9; 14; 16;
Loču dienests	7082012			Riga Pilot	9
Ostas uzraugi	7082039	7082049			9
Jūras kanāla dienests Navigācijas daļa Mērījumu daļa		9271287	9475188 9447688 9447651	Rīga radio-20 Līne	95 9; 14
Ledlauzis “Varma”		9344270	9341982	Varma	9; 13
SIA “PKL” velkoņu dispečers	7391033	7342153	9196602	Rīga-90	10
Rīgas kuģu būvētavas dispečers	7353353	7353452		Rīga radio-13	30
Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments	7028154	7331406
Latvijas Jūras administrācija	7062101	7860082
Kuģošanas drošības departaments	7062177	7860083
Kuģošanas drošības inspekcija	7062166	7860083
Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija	7062129	7860082	6596792
Latvijas Jūrnieku reģistrs	7099411	7099410
Latvijas Kuģu reģistrs	7062165	7062161
Hidrogrāfijas dienests	7148740	7148741
Jūras spēki Krasta apsardzes dienests	7082082; 7082061	7320100
Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs	7082070; 7323103 (avārijas)	7320100; 9270690	9476101	Riga Rescue Radio	16; 71; DSC 70 Nr.002750100
Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde	7469664	7465888
Rīgas jūras kontroles daļa	7465595		9382215	Brēmene	16
Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas reģionālā iestāde	7047375	7047391
Rīgas brīvostas muitas kontroles punkts	7490105	7490150
Sanitārā robežinspekcija	7027282	7322727
Robežsargi Daugavgrīvā	7433048	7430382
Robežsargi Eksportostā	7323986	7323986
Robežsargi Zvejas ostā	7344355	7344356
Rīgas brīvostas ugunsdrošības inspektors	7082021	7082009	9252387
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Centrālais sakaru punkts	01; 112; 7075975	7284783
Policija	02
Ātrā medicīniskā palīdzība	03
Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Rīgas filiāle	7314388	7270665

Rīgas domes priekšsēdētājs A.Aksenoks

 

 

3.pielikums

Rīgas domes 07.03.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.42

 

Rīgas brīvostas kuģu ceļu izmēri

Nr. p.k.	Kuģu ceļa iecirknis	Kuģu ceļa platums (m)	Kuģu maksimālā iegrime (m)	*Pieļaujamais kuģu konstrukciju augstums (m)	Kuģu maksimālais garums (m)	Rīkojuma datums, numurs
1.	No bojas “B” līdz Rīnūžu reidam	100	12,2	-	250	23.11.2005., Nr.49
2.	No Rīnūžu reida līdz piestātnei PM-21	100	11,7	58	230	23.11.2005., Nr.49
3.	No ieejas Eksportostā līdz Jūras pasažieru stacijai	-	7,5	-	190	23.11.2005., Nr.49
4.	Mīlgrāvja caurtekā līdz Sarkandaugavas caurtekai	80	9,05	-	200	23.11.2005., Nr.49
5.	No Mīlgrāvja caurtekas līdz Rīgas kuģu remonta rūpnīcas (RKR) dokiem	100	7,45	-	200	23.11.2005., Nr.49
6.	No Mīlgrāvja caurtekas līdz piestātnei JM-26	100	9,05	-	170	23.11.2005., Nr.49
7.	Sarkandaugavas caurtekā līdz Sarkandaugavas piestātnēm SD-4, SD-5	80	9,05	39	165	23.11.2005., Nr.49
8.	Ieeja Mangaļsalas baseinā	100	6,5	-	156	23.11.2005., Nr.49

*Ja (vidējais) ūdens līmenis ir “0” un t +35 ^oC.

 

 

Rīgas brīvostas reidu un apgriešanās baseinu izmēri

Nr. p.k.	Nosaukums	Garums (m)	Platums (m)	Kuģu maksimālā iegrime (m)	Rīkojuma datums, numurs
1.	Jūras pasažieru stacijas reids (no piestātnes JPS-1 sākuma līdz Andrejostai)	740	280	7,5	23.11.2005., Nr.48
2.	Andrejsalas reids (pa straumi no Andrejostas)	600	250	7,5	23.11.2005., Nr.48
3.	Eksportostas reids (no piestātnes EO-14 sākuma līdz piestātnes EO-15 beigām)	420	380	11,7	23.11.2005., Nr.48
4.	Kundziņsalas reids (no piestātnes KS-32 sākuma līdz piestātnes KS-34 beigām)	450	430	10,3	23.11.2005., Nr.48
5.	Rīnūžu reids	290	350	12,2	23.11.2005., Nr.48
6.	Mīlgrāvja - Sarkandaugavas caurtekas apgriešanās baseins	220	220	6,8	23.11.2005., Nr.48
7.	Sarkandaugavas apgriešanās baseins (pretī piestātnēm SD-4, SD-5)	220	220	9,05	23.11.2005., Nr.48

Dati par piestātnēm

Kuģošana pie piestātnēm

Nr. p.k.	Ostas rajons	Piestātnes nosaukums	Piestātnes garums (m)	*Kuģu maksimālā iegrime pie piestātnes (m)	Kuģu maksimālais garums pie piestātnes (m)	Rīkojuma datums, numurs	Piezīmes
1.	Muitas krastmala	MK-3	240	7,7	180	30.05.2005., Nr.15
2.		MK-4	-	5	220	20.04.2005., Nr.11a
3.	Jūras pasažieru stacija	JPS-1	132	5,8	120	30.05.2005., Nr.15
4.		JPS-2	217	7,7	180	30.05.2005., Nr.15
5.	Andrejosta	AO-1	-	-	-	-	Rekonstrukcija.
6.		AO-2	140	4,5	-	15.06.2005., Nr.19
7.	Andrejsala	AS-3	110	7,4	105	22.08.2005., Nr.32
8.		AS-4	120	7,3	-	22.08.2005., Nr.32
9.		AS-5	144	7,8	150	15.06.2005., Nr.20
10.	Eksportostas dambis	ED	170	-	-	-	Slēgta.
11.	Eksportosta	EO-6	240	10,05	-	28.11.2005., Nr.53	Kuģus, kuru iegrime ir lielāka par 9 m, atļauts ievest vai izvest, ja straumes ātrums Daugavā nepārsniedz 1 mezglu.
12.		EO-7	190	9,5	-	28.11.2005., Nr.53
13.		EO-8	188	9,1	-	17.08.2005., Nr.29
14.		EO-9	130	6,6	-	28.11.2005., Nr.53
15.		EO-10	150	7	-	17.08.2005., Nr.29
16.		EO-11	140	7	-	17.08.2005., Nr.29
17.		EO-12	159	7,2	-	17.08.2005., Nr.29
18.		EO-14	210	11,7	-	17.08.2005., Nr.29	Kuģot atļauts, ja vēja ātrums nepārsniedz 10 m/s, bet straumes ātrums – 1 mezglu. Ienākošos kuģus ar kravu tauvot ar kreiso bortu. Kuģus, kas iet balastā un nāk pēc kravas, tauvot ar labo bortu. Maksimālā izmēra kuģu ievešanai vai izvešanai izmantot 3 vai 4 jaudīgus velkoņus.
19.		EO-15	212	11,7	-	17.08.2005., Nr.29
20.	Pīļumuižas baseins	*PM-16	145	9,5	170	22.08.2005., Nr.35	*Ja piestātnēs PM-20, PM-21 neatrodas kuģi. Aizliegts izmest enkuru. Straumes ierobežojumi.
21.		*PM-17	145	9,5	170	22.08.2005., Nr.35
22.		PM-18	105	6,7	-	22.08.2005., Nr.35
23.		PM-19	172	7,6	-	22.08.2005., Nr.35
24.		PM-20	218	10,06	180	15.11.2005., Nr.46	Kuģot atļauts, ja vēja ātrums nepārsniedz 10 m/s, bet straumes ātrums – 0,5 mezglus. Ienākošos kuģus tauvot ar kreiso bortu. Maksimālā izmēra kuģu ievešanai vai izvešanai izmantot 3 vai 4 jaudīgus velkoņus.
25.		PM-21	350	11,7	225	20.01.2006., Nr.2	Kuģot atļauts, ja vēja ātrums nepārsniedz 10 m/s, bet straumes ātrums Daugavā – 0,5 mezglus. Kuģus tauvot ar kreiso bortu. Maksimālā izmēra kuģu ievešanai vai izvešanai izmantot 3 vai 4 jaudīgus velkoņus.
26.	Kundziņsala	KS-26	12	-	-	-
27.		KS-28	-	11,7	220	09.02.2005.,Nr.5	Kuģot atļauts, ja straumes ātrums nepārsniedz 1 mezglu, bet vēja ātrums – 10 m/s. Kuģu tauvošanai vai attauvošanai izmantot velkoņus. Tankkuģus, kas iet balastā, tauvot ar labo bortu, tauvas padošanai uz krastu izmantot 2 ostas tipa “Upe” velkoņus.
28.		KS-32	150	9,9	-	30.11.2005., Nr.54
29.		KS-33	150	10,3	-	30.11.2005., Nr.54
30.		KS-34	149	10,2	-	30.11.2005., Nr.54
31.	Sarkandaugava	SD-3	150	7	130	19.07.2005., Nr.26	Maksimālais konstrukciju augstums 35 m (ja t +35 oC).
32.		SD-4	135	7,7	165	19.07.2005., Nr.26
33.		SD-5	165	9,05	165	19.07.2005., Nr.26
34.	Daudersala	DS-9	105	5	100	01.12.2005., Nr.55
35.		DS-10	100	5,5	100	01.12.2005., Nr.55
36.		DS-11	-	-	-	-	Slēgta.
37.		DS-12	-	-	-	-
38.	Jaunmīlgrāvis	JM-15	181	6	90	22.11.2005., Nr.47	Izmantot velkoņus.
				5,8	140
39.		JM-15A	80/68	2 - 4	-	22.11.2005., Nr.47
40.		JM-16	148	7,4	-	20.01.2006., Nr.1
41.		JM-17	125	5,7	105	21.03.2005., Nr.11
42.		JM-20	60	3,3	-	07.02.2006., Nr.3
43.		JM-22	150	8	100	08.12.2005., Nr.58	Maksimālā izmēra kuģus tauvot, ja straumes ātrums caurtekā nepārsniedz 0,5 mezglus.
44.		JM-23	100	9,4	104	08.12.2005., Nr.58
45.		JM-25	110	*5,2	100	03.03.2005.,Nr.9	*Iegrime pie piestātnes ziemeļaustrumu daļas. Kuģi ar maksimālo iegrimi (kuģa garums ne lielāks par 100 m) nedrīkst novietot aiz pamata piestātnes dienvidrietumu gala.
46.		JM-26	74	9,05	170	07.02.2006.,Nr.3	Maksimālā izmēra kuģiem atļauts kuģot, ja straumes ātrums caurtekā nepārsniedz 0,5 mezglus, bet vēja ātrums – 10 m/s. Izmantot velkoņus.
47.		JM-27	72	8,2	135	07.02.2006.,Nr.3	Maksimālā izmēra kuģiem atļauts kuģot, ja straumes ātrums caurtekā nepārsniedz 0,5 mezglus, bet vēja ātrums – 10 m/s.
48.		*JM-29	154	5,2	120	15.06.2005.,Nr.21	*Ja piestātne JM-27 ir aizņemta, ievest piestātnē JM-29 vai izvest no tās kuģus aizliegts. Maksimālā izmēra kuģiem atļauts kuģot, ja straumes ātrums caurtekā nepārsniedz 0,5 mezglus, bet vēja ātrums – 10 m/s.
49.	Rīgas kuģu būvētava	RKR-3	70	-	-	-	Rīgas kuģu būvētavas loču pakalpojumu rajons. Kuģot tikai gaišajā diennakts laikā.
50.		RKR-4	120 120	-	-	-
51.		RKR-5	161	-	-	-
52.		RKR-6	188 200	-	-	-
53.		RKR-6A	105	-	-	-
54.		RKR-7	250 230	*7,6	-	08.12.2005., Nr.59	*Bet ne tuvāk kā 20 m līdz piestātnei RKR-8.
55.		RKR-8	184	5	-	10.05.2004., Nr.25
56.		RKR-9	90	-	-	-
57.	Vecmīlgrāvis	VM-3	60	5,5	100	08.12.2005., Nr.60	Kuģi nedrīkst novietot tālāk par 25 m uz rietumu, ziemeļrietumu pusi no piestātnes VM-3.
58.	Mangaļu kuģu remonta rūpnīca	MKR-1	175	9	150	28.11.2005., Nr.51
59.		MKR-2	100	6,4	-	28.11.2005., Nr.51
60.		MKR-3	100	6,2	-	28.11.2005., Nr.51
61.		MKR-4	100	6,3	-	28.11.2005., Nr.51
62.		MKR-5	100	6,6	-	28.11.2005., Nr.51
63.		MKR-6	-	-	-	-	Mangaļu kuģu remonta rūpnīcas loču pakalpojumu rajons.
64.		MKR-7	-	-	-	-
65.		MKR-8	-	-	-	-
66.	Zvejas osta	ZO-1	150	9,3	-	04.07.2005., Nr.22
67.		ZO-2	168	9,2	-	04.07.2005., Nr.22
68.		ZO-3	100	7	75	02.11.2005., Nr.40	Tauvot ar kreiso bortu.
69.		ZO-4	100	7,2	-	02.11.2005., Nr.40
70.		ZO-5	100	7,2	-	02.11.2005., Nr.40
71.		ZO-6	100	7,2	-	02.11.2005., Nr.40
72.		ZO-7	100	7,2	-	02.11.2005., Nr.40
73.		ZO-8	100	6,8	80	19.08.2005., Nr.31
74.		ZO-9	100	6,8	-	04.07.2005., Nr.22
75.		ZO-10	132	6,8	-	04.07.2005., Nr.22
76.		ZO-11	103	5,3	-	19.07.2005., Nr.24	Aizliegts izmest enkuru.
77.		ZO-12	*230	12,2	220	02.11.2005., Nr.40	Straumes ierobežojumi. *No rietumu gala.
				11,5	220-250
78.		ZO-14	132	5,8	105	19.07.2005., Nr.24	Aizliegts izmest enkuru.
79.		ZO-15	104	6,7	70	30.05.2005., Nr.18a
80.		ZO-18	225	9,7	225	30.05.2005., Nr.16	Ja straumes ātrums nepārsniedz 0,5 mezglus, bet vēja ātrums – 8 m/s. Izmantot velkoņus.
81.		ZO-17	-	4,9	65	28.11.2005., Nr.50	Kuģojot ņemt vērā, ka pie piestātnes rietumu pusē ir sēklis.
82.	Audupe	AU-1	195	4,5	80	31.01.2005.,Nr.4	Kuģot tikai gaišajā diennakts laikā. Ja straumes ātrums Daugavā nepārsniedz 1 mezglu.
83.		AU-2	87	-	-	-	Remontpiestātne.
84.	Mangaļsala	MS-10	120	6	110	30.05.2005., Nr.17
85.		MS-11	130	5,7	156	02.05.2005., Nr.13
86.		MS-12	130	6,3	-	02.05.2005., Nr.13
87.		MS-13	195	5,9	-	02.05.2005., Nr.13
88.	Roņu dīķis	*RD-1	145	4,8	100	28.11.2005., Nr.52	*Ja piestātnē RD-2 atrodas kuģi, aizliegts pietauvot un attauvot kuģus no piestātnes RD-1 (ierobežota akvatorija). Nepieciešamības gadījumā izmantot velkoņus.
89.		RD-2	148	5,2	100	28.11.2005., Nr.52	Nepieciešamības gadījumā izmantot velkoņus.
90.		RD-3	235	5,5	-	28.11.2005., Nr.52
91.	Voleri	VL-13	105	4,5	100	19.07.2005., Nr.25	Kuģot tikai gaišajā diennakts laikā, ja vēja ātrums nepārsniedz 7 m/s, bet straumes ātrums – 0,5 mezglus. Tauvot ar velkoņu palīdzību.
92.		VL-14	65	4	50	21.07.2005., Nr.28
93.		VL-17	95	6	125	01.12.2005., Nr.58
94.	Krēmeri	KR-18	120	3,7	*115	09.02.2005., Nr.6	*Pie diviem 10 m platiem pontoniem un 16 m plata celtņa.
95.		*KR-19	115	4,8	105	15.11.2005., Nr.45	*Un diviem 16 m platiem peldošajiem celtņiem.
96.		*KR-20	115	5,7	105	15.11.2005., Nr.45
97.		KR-21	135	5,2	130	02.11.2005., Nr.42	Tauvot, ja straumes ātrums nepārsniedz 1 mezglu.
98.		*KR-22	70	4,7	114	30.05.2005., Nr.18	*Piestātnē KR-21 nedrīkst atrasties kuģi. Izmantot 2 velkoņus. Kuģot tikai gaišajā diennakts laikā, ja straumes ātrums nepārsniedz 1 mezglu.
99.		KR-24	100	4,5 *5,4 **6	100	09.09.2005., Nr.36	*Pie diviem gumijas fenderiem ar diametru 2 m. **Pie diviem 5 m platiem upju šleperiem.
100.		KR-25	115	6,6	100	09.09.2005., Nr.36
101.	Lejas Podrags	LP-27	145	6,5	-	02.11.2005., Nr.43	Tauvojot kuģi nedrīkst novietot tālāk par 10 m aiz piestātnes ziemeļrietumu gala.
102.	Daugavgrīva	DG-1	203	10,5 *12	225	06.07.2005., Nr.22a	*Pie diviem 8 m platiem peldošajiem pontoniem. Kuģot tikai gaišajā diennakts laikā, ja redzamība ir tālāka par 2 jūras jūdzēm, straumes ātrums nepārsniedz 0,5 mezglus (HES nestrādā) un vēja ātrums – 8 m/s. Ja viļņu augstums Daugavas ostas rajonā nav lielāks par 1 m. Maksimālā izmēra kuģu tauvošanai un attauvošanai izmantot 4 jaudīgus velkoņus.
103.		DG-2	110	6	80	06.07.2005., Nr.22a
104.		DG-19	155	4,8	105	17.10.2005., Nr.37	Kuģot tikai gaišajā diennakts laikā.
105.		DG-20	155	4,8	140	17.10.2005., Nr.37
106.		DG-54	200	4,7	114	24.01.2005., Nr.2a
107.		DG-55	147	5,5	105	18.08.2005., Nr.30
108.		DG-55A	76	5,5	-	18.08.2005., Nr.30
109.		DG-56	105	5,5	90	22.08.2005., Nr.33	Tauvot ar kreiso bortu.
110.	Krievu sala	KRS-1	166	8,7	-	15.11.2005.,Nr.44
111.		KRS-2	167	8,2	-	15.11.2005.,Nr.44
112.	Varmas piestātne	Varmas piestātne	103	7,5	100	13.05.2004.,Nr.37
113.	Loču piestātne	Loču piestātne	84	4	75	13.05.2004.,Nr.37

 

Piestātņu specializācija

Nr. p.k.	Piestātnes specializācija	Piestātnes
1.	Lejamkravas	KS-28 JM-15, JM-16, JM-26, JM-27 SD-5 ZO-17, ZO-18 *AU-1
2.	Beramkravas Ģenerālkravas	*EO-6, *EO-7 EO-8, EO-9, EO-10, EO-11, EO-12, EO-14, EO-15 AS-5 PM-16, PM-17, PM-18, PM-19, PM-20, PM-21 DG-1, DG-2
3.	Pasažieri Ģenerālkravas	JPS-1, JPS-2 MK-3, MK-4 MKR-1
4.	Konteineri	**KS-32, **KS-33, **KS-34
5.	Kokmateriāli Ģenerālkravas	**KRS-1, **KRS-2 VL-17 RD-1, RD-2, RD-3 KR-18, KR-19, KR-20, KR-21, KR-22, KR-24, KR-25 MS-10, MS-11, MS-12, MS-13 SD-3, SD-4 DS-9, DS-10 JM-17, JM-22, JM-23, ***JM-25, JM-29 RKR-7, RKR-8 VM-3
		ZO-1, ZO-2, ZO-3, ZO-4, ZO-5, ZO-6, ZO-7, ZO-8, ZO-14, ZO-15 DG-54, DG-55, DG-55A, DG-56 AS-3, AS-4 MKR-2, MKR-3, MKR-4, MKR-5
6.	Beramkravas (minerālmēsli)	ZO-9, ZO-10, ZO-11, ZO-12
7.	Sašķidrinātā gāze	LP-27
8.	Kuģu remonts	RKR-3, RKR-4, RKR-5, RKR-6, RKR-6A, RKR-7, RKR-9 DG-19, DG-20 VL-13 Krēmeri-doks MKR-6, MKR-7, MKR-8 AU-2
9.	Kuģu satiksmes centra piestātnes	Loču kuteri, ledlauzis
10.	Īslaicīgas, piespiedu (ārkārtējos gadījumos) — rezerves stāvvietas bez aprīkojuma	Kurpnieksalas pāļi Audupes pāļi Krēmeru ielīča pāļi RKR-1
11.	Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes piestātne	VL-14

*Zivju produkcijas pārkraušana, tankkuģu pārtikas produktu pārvadāšanai apstrāde.

**Lielo pasažieru kuģu pieņemšana.

***Refrežiratoru kravas, tankkuģu pārtikas produktu pārvadāšanai apstrāde.

Piestātņu specializācijai ir operatīvs raksturs, jāņem vērā pēdējais Rīgas brīvostas paziņojums.

Rīgas domes priekšsēdētājs A.Aksenoks