Ministru kabineta 2006.gada 3.aprīļa ārkārtas sēdē

FM: Par svarīgākajiem virzieniem ES fondu apguvē 2007.–2013.gadā

Ministru kabineta 3.aprīļa ārkārtas sēdē Finanšu ministrija, informējot valdību par 2007. – 2013.gadam plānoto ES fondu trīs operacionālo programmu jeb finansējuma apguves rīcības plānu izstrādes gaitu, norādīja uz vairākiem strīdīgiem ES struktūrfondu(ES struktūrfondi = Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF)) un Kohēzijas fonda finansējuma apguves virzieniem, par kuriem jāpanāk principiāla vienošanās.

Šā gada 31.janvāra valdības sēdē, apstiprinot 2007. – 2013.gada ES fondu apguves stratēģiju – Nacionālo stratēģisko ietvardokumentu (NSID) (Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments = 2007. – 2013.gada struktūrfondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda) un Kohēzijas fonda apguves stratēģija, kas ir ekvivalents 2004. – 2006.gada struktūrfondu apguves stratēģiskajam dokumentam – Vienotajam programmdokumentam) un finansējuma indikatīvo sadalījumu pa nozarēm, valdībā tika panākta vienošanās cilvēkresursiem novirzīt 30% (859 milj. eiro) no struktūrfondu finansējuma, atstājot nozaru ministriju ziņā, cik no šā finansējuma apgūstams Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvaros.

Saņemot nozaru ministriju priekšlikumus 3 operacionālo programmu izstrādei, Finanšu ministrija secināja, ka kopējais piešķīrums ESF aktivitāšu īstenošanai ir niecīgs – tikai aptuveni 8% no kopējā ES fondu piešķīruma. Šis rādītājs ir pat zemāks nekā sākotnējā Finanšu ministrijas priekšlikumā – ESF novirzīt 10%.

Finanšu ministrija aicināja valdību lemt par ESF finansējuma paaugstināšanu, vismaz pusi no izglītībai atvēlētā finansējuma izmantojot ESF aktivitāšu finansēšanai, kā arī paredzot ESF finansējumu veselīga dzīvesveida veicināšanai.

Investīcijas, kas vērstas uz vidi saudzējošas infrastruktūras attīstīšanu, Finanšu ministrija ierosināja palielināt par aptuveni 348 miljoniem eiro. Šis finansējums ļaus arī pašvaldībām savas siltumapgādes un ūdenssaimniecībās piemērot ES vides aizsardzības prasībām.

Finanšu ministrija, izvērtējot pārējo nozaru ministriju priekšlikumus operacionālajām programmām, secināja, ka vairākās jomās pieprasīts ievērojami lielāks finansējuma apjoms, nekā pieejams, tādēļ aicināja ministrijas noteikt prioritāti investīciju virzieniem, atbalstu paredzot būtiskākajiem. Nozīmīgs atbalsts Latvijas reģionu līdzsvarotas attīstības veicināšanai panākts nosakot, ka katrā no nozarēm noteikts finansējuma apjoms jāiegulda reģionu konkurētspējas paaugstināšanai.

Latvija pirmā no ES dalībvalstīm Eiropas Komisijā (EK) iesniedza nozīmīgāko 2007. – 2013.gada ES fondu plānošanas stratēģiju – NSID, par kuru 3.aprīlī saņemts pirmais EK atzinums. EK vērtējums saskan ar Finanšu ministrijas priekšlikumiem operacionālo programmu izstrādei – lielāku uzmanību pievērst cilvēkresursu attīstībai, īpaši atbalstam darbaspēka kvalitātes uzlabošanā, kā arī mērķtiecīgāk noteikt ES fondu atbalstāmās prioritātes katrā nozarē.

Ar NSID 2007. – 2013.gadam, EK pirmo atzinumu par NSID, kā arī nozaru ministriju priekšlikumiem operacionālo programmu izstrādei iespējams iepazīties Finanšu ministrijas administrētajā ES fondu mājaslapā www.esfondi.lv.

FM ES fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļa