Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa sēdē

ĀM: Par Latvijas nacionālajām pozīcijām Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei 10. un 11.aprīlī

Ministru kabinets otrdien, 4.aprīlī, apstiprināja Ārlietu ministrijas iesniegtās Latvijas nacionālās pozīcijas 10. un 11.aprīlī Briselē paredzētajai Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei (VLĀAP).

Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē notiks diskusija par pēcvēlēšanu situāciju Ukrainā. Latvijas pozīcijā ir pausts pozitīvs vērtējums vēlēšanu demokrātiskajai norisei. Pozīcijā norādīts, ka šobrīd svarīgākais ir pēc iespējas drīzāk izveidot jaunu valdību.

VLĀAP sanāksmē iekļauts jautājums par Baltkrieviju. Latvija savā pozīcijā atbalsta ierobežojošu pasākumu noteikšanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras vainojamas starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpšanā un pilsoniskās sabiedrības graušanā, kā arī nepatiesas informācijas izplatīšanā valsts medijos. Tajā pausts, ka Eiropas Savienībai (ES) ir aktīvāk jāiesaistās demokrātijas un cilvēktiesību vērtību atbalstīšanā Baltkrievijā. Latvija neatbalsta ekonomisko sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju, jo tas ietekmēs visplašākos sabiedrības slāņus.

Latvijas pozīcijā par Irānu uzmanība pievērsta kodoljautājuma attīstībai. Irānai ir jāpilda Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes 29.marta paziņojumā pieņemtās prasības. Latvija atbalsta Irānas kododljautājuma risināšanu diplomātiskā ceļā. Būtiski ir izvērtēt iespējamo ES atbalstu Irānas pilsoniskajai sabiedrībai un iekšējo reformu veikšanai.

Pozīcijā par Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pārskatu Latvija atbalsta stratēģijas pārskatīšanu un pieeju pievērst papildu uzmanību ārējai dimensijai. Latvija uzskata, ka stratēģijā skartās jomas ir pietiekami plaši izvērstas, tomēr īpaši globālā mērogā jāuzsver nabadzības, enerģijas ilgtspējības un veselības veicināšanas aspekti. Jāsaskaņo Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Lisabonas stratēģijas procesi. Svarīgi saglabāt saikni ar ANO Tūkstošgades attīstības mērķos noteiktām vadlīnijām, ņemot vērā globālos izaicinājumus vides, nabadzības, veselības un citās jomās.

Vispārējo lietu un ārējās attiecību padomes ietvaros paredzēta arī attīstības sadarbības ministru tikšanās. Tās laikā plānots pieņemt padomes secinājumus par palīdzības efektivitātes veicināšanu. Eiropas Savienība ir lielākā attīstības palīdzības sniedzēja pasaulē un līdz 2010. gadam plāno palielināt attīstības palīdzības apjomu līdz divām trešdaļām no kopējās oficiālās attīstības palīdzības pasaulē. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt ne tikai palīdzības apjoma pieaugumu, bet arī efektīvu palīdzības sniegšanu. Eiropas Padomes sagatavotie secinājumi paredz vairākus pasākumus, kurus ievērojot tiktu uzlabota palīdzības efektivitāte.

Paredzēts apstiprināt padomes secinājumus par Komisijas sagatavoto darba programmu 2006.–2007.gadam attiecībā uz politiku saskaņotību attīstības veicināšanai. Izvirzītas divpadsmit politikas jomas (tirdzniecība, vide, klimata izmaiņas, drošība, lauksaimniecība, zivsaimniecība, globalizācijas sociālā dimensija un nodarbinātība, migrācija, pētniecība un inovācijas, informācijas sabiedrība, transports un enerģija), kurās jāpanāk saskaņotība ar attīstības politikas mērķiem. Latvija piekrīt, ka prioritāri uzmanība tuvākajos divos gados jāveltī noteiktām politikas jomām, kuras tiks noteiktas saskaņā ar starptautiskās dienaskārtības aktuālajiem jautājumiem. Būtiska ir aktīva padomes dažādu nozaru struktūru iesaiste atbilstīgi savai kompetencei.

Plānota attīstības ministru sākotnējā diskusija par 10.Eiropas attīstības fondu (EAF) laika posmam no 2008. līdz 2013.gadam, lai sniegu finansiālu atbalstu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, kā arī ES aizjūras zemēm un teritorijām. Aizsākot diskusiju, ES dalībvalstis skatīs jautājumu par kopējo 10.EAF apjomu, kā arī par ES dalībvalstu iemaksām tajā. Vienošanās par 10.EAF apjomu tika panākta sarunu ietvaros par ES finanšu perspektīvu 2007. līdz 2013.gadam.

ĀM: Par Latvijai ārvalstīs piederošo nekustamo īpašumu nodošanu Ārlietu ministrijas valdījumā

Ministru kabinets 4.aprīļa sēdē apstiprināja Ārlietu ministrijas iesniegto rīkojuma projektu “Par ārvalstīs esošā uz Latvijas Republikas vārda reģistrētā nekustamā īpašuma nodošanu Ārlietu ministrijas valdījumā”. Rīkojuma projekts paredz uz valsts vārda reģistrētos Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vajadzībām izmantotos nekustamos īpašumus, kas atgūti, iegādāti vai apmaiņas ceļā iegūti, pamatojoties uz starpvaldību vienošanos, nodot Ārlietu ministrijas valdījumā.

Ārlietu ministrijas valdījumā pašlaik atrodas 23 valstij piederoši nekustamie īpašumi, par kuriem nav bijis valdības lēmuma par to nodošanu Ārlietu ministrijas valdījumā (19 diplomātisko pārstāvniecību ēkas, trīs dzīvokļi un viens neapbūvēts zemes gabals). Visi īpašumi ir iegādāti dažādos laikos ar valdības atbalstu, tomēr tiesiska pamatojuma īpašumu pārņemšanai Ārlietu ministrijas valdījumā līdz šim nebija, jo nebija valdības lēmuma par to nodošanu ministrijai.

Pēc 1990.gada ir atgūti Latvijas Republikai piederējušie diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vajadzībām izmantotie nekustamie īpašumi Igaunijā un Somijā. No 1990.gada līdz 1998.gadam, izmantojot iegūtās kompensācijas, kā arī valdības piešķirto finansējumu, ir iegādāti nekustamie īpašumi diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vajadzībām Briselē, Londonā, Parīzē, Bonnā, Ņujorkā, Viļņā, Stokholmā, kā arī Vitebskā, bet, pamatojoties uz starpvaldību vienošanos, apmaiņā pret īpašumiem Rīgā iegūti īpašumi Minskā, Prāgā, Kopenhāgenā un Oslo.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par komercdarbības infrastruktūras turpmāko modernizāciju

Ministru kabineta 4.aprīļa sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas izstrādātie priekšlikumi par komercdarbības infrastruktūras modernizācijas programmas turpmāko darbību. Ekonomikas ministrija izstrādāja priekšlikumus, kā rast optimālāku risinājumu ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai komercsabiedrību infrastruktūras modernizācijai. Ministrija rosināja veikt grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 24.janvāra noteikumos Nr.79 “Noteikumi par grantu shēmu “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai””, kas noteica valsts atbalsta saņemšanas kārtību komercdarbības infrastruktūras modernizācijai.

Ņemot vērā uzņēmēju viedokli, visus valsts pārvaldes iestāžu un neatkarīgo ekspertu juridiskos iebildumus, Ekonomikas ministrija savos priekšlikumos rosināja apvienot divus plānotos šīs programmas uzsaukumus un palielināt programmas kopējo finansējumu par 10 miljoniem latu, līdz ar to jau šobrīd tas ir 57 miljoni latu. Ministrija arī rosināja slēgt programmu mēnesi pēc publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Papildus tam Ekonomikas ministrija gatavo dokumentus, lai grieztos Eiropas Komisijā ar lūgumu atļaut palielināt programmas finansējumu, lai valsts un ES atbalstu būtu iespējams sniegt iespējami plašākam uzņēmēju lokam.

Ekonomikas ministrija saņēmusi advokātu biroja neatkarīgu atzinumu par valsts atbalsta piešķiršanas noteikumu maiņu komercdarbības infrastruktūras modernizācijas programmā, kurā uzsvērts, ka EM piedāvātais variants – svītrojot otrā uzsaukuma iespēju un tam rezervētos līdzekļus novirzot pirmā uzsaukumā iesniegto projektu atbalstīšanai, bet pieļaujot, ka projektu pieteikumus var iesniegt vēl vismaz mēnesi no tiesiskā regulējuma grozījumu spēkā stāšanās brīža, – nepārkāpj indivīda tiesiskās paļāvības principus. Ekonomikas ministrijas priekšlikumi tika saskaņoti ar Tieslietu ministriju, kas atbalstīja to akceptēšanu MK. Piedāvātajam risinājumam atbalstu izteikušas arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas.

Kā norāda Ekonomikas ministrija, ja tie projekti, kas jau ir iesniegti, atbildīs izvirzītajiem 49 administratīvajiem un 16 kvalitatīvajiem kritējiem, tiem pastāv iespēja saņemt prasīto atbalsta finansējumu. Savukārt, ja Eiropas Komisija piekritīs palielināt programmas finansējumu līdz 67 miljoniem latu un ja projekts atbildīs visiem izvirzītajiem kritērijiem, atbalsta finansējuma saņemšanas iespēja būs arī tiem projektiem, kas tiks iesniegti laikā līdz programmas slēgšanai.

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likumā ir noteikts, ka “struktūrfonda projekta iesnieguma iesniegšana nerada pienākumu struktūrfondu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt struktūrfonda projekta iesniedzējam vai grantu shēmas projekta iesniedzējam finansējumu struktūrfonda projekta ieviešanai”. Tātad likums nenosaka, ka visi, kas iesnieguši savus projektus, garantēti saņems līdzfinansējumu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa