1991.gada 22.novembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrāciju! 79. Varbūt mēs pirmajā lasījumā varam izskatīt likumprojektu “Par diplomātisko pasi”. Ar lēmumiem būs tā knapāk, kamēr pēc kāda laika deputāti sanāks. Vai Endziņa kungs var ziņot “Par diplomātisko pasi”? Iedzīvotāju reģistrs ir otrajā lasījumā, to arī varētu skatīt.

Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Kamēr mēs no rīta esam kuplākā skaitā, mēs varbūt varētu pieņemt vienu lēmumu, jo vēlāk tas būs grūti izdarāms, pēc tam varētu turpināt izskatīt tādus likumprojektus, kuri ir pirmajā vai otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Cienījamo kolēģi! Manuprāt, tieši šā iemesla dēļ diez vai mēs varēsim pieņemt lēmumus. Mums ir ierosinājums tagad izskatīt tikai tos likumprojektus, kuri ir pirmajā lasījumā vai otrajā. Es ceru, ka vēl atnāks kolēģi, jo ir jau piektdiena, visi noguruši. Kad piecelsies, tad jau būs klāt.

J.Vaivads: Man priekšlikums ir izskatīt ļoti neitrālu un mierīgu jautājumu, kurš tomēr ir jānokārto pēc iespējas ātrāk, tas ir, jautājumu par Patentu valdes izveidošanu.

Priekšsēdētājs: Nu labi, skatīsimies! Tas ir darba kārtībā. Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Es ierosinu otrajā lasījumā izskatīt likumu “Par Iedzīvotāju reģistru”. Likuma autors Pļavnieka kungs ir klāt. Vajag pieņemt šo likumu, lai šīs struktūras sāktu strādāt. Likumdošanas komisija neizskatīs pirms otrā lasījuma, šis priekšlikums ir iestrādāts, tas ir sagatavots otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Es teicu, ka to izskatīsim, bet Vaivada kungs ierosināja izskatīt par patentiem. Ja Vaivada kungs uzstāj, tad mums ir jāizskata, jo tas pēc saraksta ir pirmais.

Kurš ziņo par Patentu valdes izveidošanu? Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Mums, cienījamo priekšsēdētāj, palika uz nobalsošanu par sabiedriskajiem fondiem. Pavisam īss jautājums. Vai to mēs ietversim? Mums palikusi tikai nobalsošana.

Priekšsēdētājs: To pēc tam. Vispirms izskatīsim patentus. Un ja pēc kāda brītiņa tiešām būs vairāk kolēģu, tad… Lūdzu.

J.Vaivads: Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ar Prezidija lēmumu ir izveidota darba grupa, kas izstrādā likumprojektu “Patents par intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesisko nodrošinājumu”. Šajā sakarībā mēs jau esam saskārušies ar daudzām problēmām, kuras ir jāatrisina samērā ātri. Tā kā 21.augustā ir mainījies valsts statuss, mums faktiski ir jārevidē arī visas līdzšinējās, varētu teikt, intelektuālā īpašuma attiecības ar PSRS. Respektīvi, jārevidē visas autoru un izgudrojumu apliecības, kuras ir iegūtas un reģistrētas bijušajā PSRS, un jānosaka turpmākais to izmantošanas statuss un kārtība Latvijas Republikā, arī attiecībās ar PSRS. Tas ir viens no steidzami risināmiem jautājumiem, jo, nenokārtojot šo jautājumu, var rasties daudz dažādu problēmu ar ekonomiskām sekām, nerunājot par to, ka mums joprojām pilnīgi nenokārtota ir pati intelektuālā īpašuma aizsardzība.

Kontekstā ar izstrādājamiem likumprojektiem ir pilnīgi skaidrs viens: lai Latvijas Republikā nokārtotu šo lietu, nepieciešamas arī valdības institūcijas. Runa ir par Patentu valdes izveidošanu. Varu vēl piebilst, ka pirmskara Latvijā Patentu valde strādāja 120 cilvēku sastāvā. Bez šādas institūcijas faktiski nav neviena valsts, kurā vispār nodarbojas ar intelektuālo darbu. Arī kaimiņrepublikās– Igaunijā un Lietuvā– šādas Patentu valdes darbojas jau vairāk nekā pusgadu. Situācija mūsu republikā liecina, ka mūsu valdības institūcijas par šo sfēru neinteresējas. Gaidīt uz to, ka Ministru padome attapsies, ir diezgan grūti. Acīmredzot šis lēmums ir vienkārši nepieciešams.

Pašreizējā variantā mēs lēmuma projektā liekam priekšā uzdot Ministru padomei veikt pasākumus Patentu valdes darba atjaunošanai. Ir noteikts, ka sākotnēji tās sastāvā būtu jābūt 15 cilvēkiem. Šis skaitlis var izraisīt zināmas pārdomas, jo atkal ir kaut kāda administratīva institūcija. Bet es jau teicu, ka Latvijas laikā šajā institūcijā bija 120 cilvēki. Veidojot šo Patentu valdi, jāatceras, ka visas Patentu valdes faktiski sevi apmaksā, jo reģistrācijas nodevas vienmēr ir ar tādu aprēķinu, lai Patentu valde nebūtu saistīta ar budžeta līdzekļu izmantošanu. Protams, sākotnēji tas prasīs zināmus līdzekļus, bet vēlāk šis Patentu valdes darbs no budžeta līdzekļiem finansējams nebūs.

Tā ka es ierosinu bez īpašām diskusijām (jo tas ir nepieciešams akts) uzdot Ministru padomei līdz 15.decembrim veikt pasākumus valdes izveidošanai, lai ar 1.janvāri Patentu valde varētu uzsākt dokumentu reģistrāciju. Darba grupa, kas izstrādā intelektuālā īpašuma likumu paketi, ir sagatavojusi arī Ministru padomes lēmuma projektu par atbilstošu šā darba organizāciju, bet faktiski šie Ministru padomes lēmumu projekti nevar tikt virzīti tālāk, jo šī Patentu valdes institūcija vēl neeksistē.

Es ierosinu šo lēmumu pieņemt. Ja ir kādi jautājumi, es esmu gatavs atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi būtu jautājumi? Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamais kolēģi! 1.punktā jūs rakstāt, ka patentu valde ir 15 cilvēku sastāvā, bet no šā dokumenta nevar saprast, kas tad to ieceļ– Augstākā padome vai Ministru padome un kad tā tiks izveidota?

J.Vaivads: To faktiski iecels, apstiprinās un izveidos Ministru padome. Bet šī darba sagatavošana un veikšana ar šādu Augstākās padomes lēmumu būtu jāuzsāk, jo bez sākotnēja impulsa šis darbs faktiski stāv uz vietas. Es nesaprotu otru jautājuma daļu. Kad tā sāks strādāt?

G.Grūbe: Es domāju, ka šajā lēmumā tad vajadzētu arī Ministru padomei uzdot izveidot un noteikt termiņu, līdz kuram… Citiem vārdiem, 1.punktu vajag konkretizēt, ka uzdodam Ministru padomei izveidot šo Patentu valdi 15 cilvēku sastāvā, norādot arī termiņu, līdz kuram tā būtu izveidojama.

J.Vaivads: Es domāju, ka no šā lēmuma ir skaidrs, jo 2.punktā ir teikts: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1991.gada 15.decembrim veikt visus nepieciešamos pasākumus Patentu valdes darbības uzsākšanai.” Jau ar 1.janvāri tai būtu jāsāk regulāri strādāt, tas ir, pildīt tādas funkcijas, kādas ir nepieciešamas.

G.Grūbe: Es tomēr lūgtu konkretizēt, ka tas jāizdara Ministru padomei. Arī jāieceļ tā valde.

J.Vaivads: Varbūt jūs varētu to formulējumu precizēt.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Vaivada kungs, man ir jautājums par visiem iepriekš it kā apstiprinātajiem izgudrojumiem. No lēmuma projekta teksta es īsti nesaprotu, kas ar tiem notiks. Vai tie paliek spēkā? Nav jau nekāds noslēpums, ka blakus īstiem izgudrojumiem bija tādi, kurus zinātnieks pusstundas laikā “uzcepa”, kad bija nonācis naudas grūtībās. Vismaz medicīnā tā tas bija. Un ieguldījums, liekas,– 100, 200 rubļu…

J.Vaivads: Es varu paskaidrot. Tātad ir sagatavots Ministru padomes lēmuma projekts, kurš regulēs visu šo jautājumu kopu, kuru jūs man uzdevāt, respektīvi, par autorapliecību pārreģistrāciju, par Latvijas Republikas Patentu valdi un tā tālāk. Tas viss ir šajā Ministru padomes lēmuma projektā, kuru arī faktiski nevar iedarbināt, pirms nav izveidota šī Patentu valde.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bula kungs, lūdzu!

A.Buls: Patiesību sakot, man arī jautājums par bijušajiem izgudrojumiem. Bet par tādiem, par kuriem autorapliecība ir saņemta Latvijā. Ieceļotājiem, teiksim, Latvijas pilsoņiem ar Latvijas pasēm, Latvijas iedzīvotājiem, bet kopā ar ārvalstniekiem (PSRS dzīvojošiem). Sakiet, lūdzu, kā šis jautājums tiks risināts? Kā tiks sadalīts? Vai arī paliks kā kopīgais īpašums gan autorapliecībās, gan arī patentos?

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu, ka tas ir pilnīgi atsevišķs jautājums par visu līdzšinējo izgudrojumu likteni un to turpmāko izmantošanas kārtību. Es vēlreiz atgādinu, ka ir sagatavots Ministru padomes lēmuma projekts, kurā detalizēti ir iztirzāti visi šie jautājumi, to tiesiskais statuss, uzturēšanas un izmantošanas kārtība, to skaitā arī izgudrojumi, kas veikti kopā ar autoriem no PSRS un arī ārvalstīm. Tas viss ir šajā Ministru padomes lēmuma projektā. Tas pagaidām nav likuma līmenī tādēļ, ka mēs gatavojam jaunus likumus, arī patentu likumu un autortiesību likumu, preču zīmju likumu un preču paraugu likumu. Bet līdz šā likuma pieņemšanai steidzīgi ir jānoregulē tie jautājumi, kurus jūs uzdodat.

A.Buls: Paldies. Sakiet, vai šī regulēšana un visas sekas, kas no tās izriet, respektīvi, turpmākā darbība, būs saistīta ar mūsu jaundibināto Patentu valdi?

J.Vaivads: Pilnīgi pareizi. Tas ir mūsu pamatuzdevums.

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Vaivada kungs, sakiet, lūdzu, vai jums ir kaut kāda informācija, vai mums principā ir jau kāds zināms cilvēku kodols, kas varētu šajā Patentu valdē strādāt un pat to vadīt? Tas ir ļoti svarīgi.

J.Vaivads: Jā. Šajā darba grupā faktiski bija iesaistīti visi republikas speciālisti attiecīgajos jautājumos. Mums jau ir pietiekami liels personu loks, un mēs jau esam apsprieduši iespējamās kandidatūras. Protams, tas viss tiks saskaņots ar Ministru padomi. Savs viedoklis būs jāizsaka arī premjeram un tai institūcijai, pie kuras veidosies.

Acīmredzot šo Patentu valdi veidos kādā ministrijā, Latvijas laikā tā bija Finansu ministrija. Manuprāt, tai vajadzētu būt Tieslietu minis­trijā, jo tā tomēr ir tiesību aizsardzības joma. Tur šis jautājums galīgā variantā arī būs jāsaskaņo.

Priekšsēdētājs: Deputāts Rikards.

R.Rikards: Man ir jautājums par datoru programmām. Lai datoru programmas pārdotu dažādām pasaules firmām, nepieciešams tās reģistrēt Latvijā. Lai reģistrētu Latvijā, vajag pievienoties Autortiesību aizsardzības konvencijai. Vai kādas datoru programmas varēs reģistrēt šajā Patentu valdē, lai tās varētu pārdot? Vai būs vēl kāda cita reģistrācijas iestāde?

J.Vaivads: Par datoru programmām ir īpaša saruna. Pašlaik ir sagatavots un iesniegts labojums mūsu Civilkodeksā, ar kuru jau pašreizējā variantā tiks regulētas šis autortiesības. Datoru programmas pamatā netiek aizsargātas ar patentiem. Tas faktiski ir autortiesību līmenī. Arī patentu likumprojekts, kas ir sagatavots, neparedz, ka datoru programmas ir aizsargājamas kā izgudrojums. Faktiski šī diskusija par datoru programmām starptautiskajā praksē jau ir beigusies, un tās ar izgudrojumu tiesībām netiek aizsargātas. Cits jautājums ir par dažādiem algoritmiem, bet tie ir tādi, varētu teikt, profesionāli viensētu jautājumi. Uz datoru programmu autoriem tiek attiecinātas autortiesības.

R.Rikards: Bet es jautāju par reģistrāciju. Kur reģistrēs? Kas tā būs par iestādi, kas reģistrēs?

J.Vaivads: Kultūras ministrijā pašreiz ir Autortiesību komiteja. Šīs funkcijas precizējot un pārņemot, tā varētu būt arī Patentu valde, kas reģistrētu šīs programmas.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es ierosinu šādu labojumu 2.punktā: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1991.gada 15.decembrim”, seko iestarpinājums – “izveidot Patentu valdi un”, tālāk kā tekstā: “veikt Patentu valdes darbības uzsākšanai nepieciešamos pasākumus.” Varbūt tādam labojumam varētu piekrist?

J.Vaivads: Es personīgi piekrītu. Ja pārējie uzskata, ka vajag nobalsot par šādu iestarpinājumu, tādā gadījumā…

Priekšsēdētājs: Varētu piekrist, es tikai domāju, vai vienkāršāk nebūtu, ja rakstītu: “veikt darbības uzsākšanai nepieciešamos pasākumus un izveidot Patentu valdi”.

J.Vaivads: To varētu papildināt ar šādu…

Priekšsēdētājs: “Pasākumus”, nevis “izveidot”.

J.Vaivads: …papildināt ar vārdiem “grupu” un “izveidot Patentu valdi”.

Priekšsēdētājs: Vai nevienam nav iebildumu pret Grūbes kunga redakcionālo labojumu? Nav. Lūdzu, dodiet zvanu! Kolēģi, kuri atrodas blakuszālē, lūdzu, nāciet, jo ir jābalso par lēmumu.

Lūdzu reģistrāciju. Vai kafejnīcā ir translācija? Lūdzu, piezvaniet vēlreiz! Lūdzu rezultātu. 82. Balsosim par lēmumu “Par Latvijas Republikas Patentu valdes atjaunošanu”. Lēmums nav pieņemts. Acīmredzot nebalsoja, un viss.

Pāriesim pie nākamā darba kārtības jautājuma. Nobalsosim tad, kad būs kvorums, varbūt uz otrdienu atliksim šo jautājumu. Tad vairs neizskatīsim, tikai balsosim.

Tātad Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrs otrajā lasījumā.

M.Pļavnieks, Migrācijas lietu departamenta direktors: Godājamie deputāti! Kā jau Rikarda kungs minēja, šis otrā lasījuma projekts tika izskatīts un sagatavots Likumdošanas jautājumu komisijā. Šajā projektā ir ņemti vērā tie iebildumi un ierosinājumi, kādi tika saņemti pēc pirmā lasījuma. Kas man jādara?

Priekšsēdētājs: Izskatām pa pantiem otrajā lasījumā.

M.Pļavnieks: Vai man ir jālasa viss?

Priekšsēdētājs: Nē. 1.pants. Vai kolēģiem ir kādi labojumi un papildinājumi, par ko vajadzētu balsot? Nav. 2.pants. Nav. Atgādinu tiem, kuri meklē vēl, ka tas ir 434.dokuments. 3.pants. 4.pants. 5.pants. 6.pants. 7.pants.

I.Ēlerts: Pļavnieka kungs, man ir jautājums par praktisko izmantošanu, tas ir, par Iedzīvotāju reģistra izmantošanu vēlētāju saraksta sagatavošanā. Te ir problēma, ka vēlēšanās nepiedalās rīcībnespējīgas personas, tas ir, personas, kuras ir garā vājas un kurām ir iecelti aizbildņi. Aizbildnības datums šeit tiek paredzēts, bet 8.pantā te ir fiksēts par saslimšanu, ka nedrīkst atzīmēt. Sakiet, lūdzu, vai praktiski būs iespējams izmantot Iedzīvotāju reģistru šim nolūkam vai ne? Te ir tā vienīgā problēma.

M.Pļavnieks: Mēs tikko esam saņēmuši recenziju no Dānijas valdības juristiem. Un viņi iesaka iekļaut vēl šajos uzskaitījumos 7.pantā informāciju par rīcībspēju. Es šo piezīmi vēlējos ierosināt trešajam lasījumam.

I.Ēlerts: Paldies.

M.Pļavnieks: Viņiem šī pazīme ir ļoti nozīmīga tieši vēlēšanu organizēšanā.

Priekšsēdētājs: Tad trešajā lasījumā jūs liekat priekšā balsot par to?

M.Pļavnieks: Jā.

Priekšsēdētājs: Varējāt jau līdz šodienai sagatavot, jo principā te nekas tik sarežģīts nav.

8.pants. 9.pants. 10.pants. 11.pants. 12.pants. 13.pants. 14.pants. 15.pants. 16.pants. 17.pants. 18.pants. 19.pants.

Birkava kungs, lūdzu!

V.Birkavs: Īvāna kungs, es diemžēl netiku jūsu tempam līdzi, tādēļ es gribu atgriezties pie 14.panta. Pļavnieka kungs, kā jāsaprot: “oficiāli apstiprinātām pirmuzskaites anketām”? Šis teiciens ir interpretējams divējādi, ka anketa tiek apstiprināta pēc tam, kad tā ir aizpildīta, vai tā ir anketas forma, kura tiek iepriekš oficiāli apstiprināta?

M.Pļavnieks: Tā ir anketas forma, kurai ir jābūt iepriekš apstiprinātai…

V.Birkavs: Tad tādā gadījumā būtu nepieciešams precīzāks formulējums, bet es acumirklī neko nevaru ieteikt.

M.Pļavnieks: Šeit varētu svītrot vārdus “oficiāli apstiprinātām”, jo 15.pantā ir anketas paraugi, ko apstiprina Pilsonības un imigrācijas departaments. Faktiski tas ir lieki, jo…

Priekšsēdētājs: Paldies. 20.pants. 21.pants. 22.pants. 23.pants. 24.pants. 25.pants. 26.pants. Lūdzu.

I.Strazdiņš: 26.pantā kaut kas nav pareizi. Tur ir rakstīts, ka reģistrējamā persona un iedzīvotāju pirmuzskaites iestāžu amatpersonas sauc pie atbildības. Ko sauc pie atbildības? Tur ir rakstīts: “reģistrējamā persona”.

M.Pļavnieks: Reģistrējamo personu, gan viena, gan otra puse atbild par…

Priekšsēdētājs: Jā, te par redakciju, man liekas, tiešām ir jādomā. Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Gan 26., gan 27.pantā “apzināti” jālabo par “apzinātu”. Nevis par “apzināti”, bet par “apzinātu” nepatiesu ziņu sniegšanu.

M.Pļavnieks: Paldies, Silāra kungs, es izlaboju.

Priekšsēdētājs: 28.pants. 29.pants. 30.pants. Nav. Acīmredzot mums ir jābalso par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies, Pļavnieka kungs! Balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par Iedzīvotāju reģistru” otrajā lasījumā. Lūdzu. 48– par. Pieņemts.

Vai Likumdošanas jautājumu komisija ir gatava ziņot par diplomātisko pasi? Lūdzu, Birkava kungs! Likumprojekts “Par diplomātisko pasi” pirmajā lasījumā.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! 429.dokuments ir izskatīts Likumdošanas jautājumu komisijā un par pamatu ir ņemts Kiršteina projekts. Diemžēl Kiršteina kunga šobrīd nav, tādēļ es nepārstāvēšu viņa viedokli, bet Likumdošanas jautājumu komisijas viedokli. Man vienīgais komentārs ir tāds, ka Konsulārais departaments ir likvidēts. Un tekstā, vadoties no tā, kāda būs jaunā struktūrvienība, jāizdara izmaiņas. Pagaidām es liktu priekšā par to nedebatēt, bet vienkārši svītrot vārdus “Konsulārais departaments”. Citu komentāru par šo dokumentu man nav.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi vai iebildumi? Vai kāds grib debatēs uzstāsies? Neviens negrib. Lūdzu, balsosim…

V.Birkavs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Balsosim par likumprojektu “Par diplomātisko pasi” pirmajā lasījumā. Lūdzu. 50– par. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Acīmredzot mēs tagad varam skatīt tos likumprojektus, kas ir pirmajos lasījumos. Tādā gadījumā man ir jājautā jums un jākonsultējas par Augstākās padomes Prezidija ieteiktajiem jautājumiem. Blažēviča kungs, vai jūsu komisija var ziņot par rajona pašvaldībām pirmajā lasījumā?

J.Blažēvičs: Likumprojekts principā ir gatavs, taču referenta pašlaik nav zālē, es nevaru…

Priekšsēdētājs: Kurš ir referents? Škapara kungs vai Lagzdiņa kungs?

J.Blažēvičs: Jā, Lagzdiņa kungs.

Priekšsēdētājs: Varbūt Lagzdiņa kungs mūs dzird un nāks…

J.Blažēvičs: Īvāna kungs, es iešu sameklēt.

Priekšsēdētājs: Vēl ir jāizskata likumprojekti “Par saim­niecisko tiesu”, “Par saimnieciskās tiesas procesu” un “Par grozījumiem Civilprocesa kodeksā” otrajā lasījumā. Likumdošanas jautājumu komisija! Vai mēs varam skatīt? Lūdzu, jūs varat ziņot.

G.Narkēvičs, valsts galvenais arbitrs: Pēc pirmā lasījuma likumprojektā “Par Latvijas saimniecisko tiesu”, “Par saimnieciskās tiesas procesu”, kā arī “Par grozījumiem Latvijas Republikas Civilprocesa kodeksā” ir izdarīti labojumi, ievērojot deputātu izteiktās piezīmes. Likumprojekti otrreiz apspriesti arī Likumdošanas jautājumu komisijā. Projekts otrajam lasījumam ir izdalīts. Ja ir kādi jautājumi, esmu deputātu rīcībā.

Priekšsēdētājs: Sāksim apspriest pa pantiem. 480.dokuments. Pareizi, to mēs skatām pirmo.

Lūdzu, 1.pants. Latvijas saimnieciskās tiesas tiesiskais statuss. 2.pants. 3.pants. 4.pants. 5.pants. 6.pants. 7.pants. 8.pants. 9.pants. 10.pants. 11., 12., 13., 14., 15., 16.pants. Deputāt Freimani, par kuru pantu? 17., 18., 19.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Narkēviča kungs, man jāatvainojas, ka mēs te diezgan miegaini strādājam. Es neesmu jurists, tāpēc lūdzu populāri paskaidrot. Vai mums patlaban notiek arbitrāžas pārkristīšana par saim­niecisko tiesu? Vai šajā saimnieciskajā tiesā ir ielikts kaut kas jauns, kas agrāk nebija arbitrāžā, kura agrāk nevarēja strādāt un kura tagad nu varēs strādāt? Paskaidrojiet man kā nejuristam to lietu!

G.Narkēvičs: Lai gan saimnieciskā tiesa tiek radīta uz bijušās valsts arbitrāžas bāzes, tomēr būtībā tā principiāli atšķiras. Līdz šim saimnieciskā tiesa izskatīja reālos saimnieciskos strīdus, un to diemžēl bija ļoti daudz. Tai nebija noteikta likuma pamata. Mums vienīgi ir kaut kāds pirms daudziem gadiem apstiprināts Latvijas PSR Ministru padomes nolikums. Protams, tas vairs neatbilst ne tagadējās saimnieciskās tiesas uzdevumiem, ne arī darba raksturam. Jo, atkrītot visām administratīvajām funkcijām, tā pārveidojas par īstu saimniecisko tiesu. Tā jau reāli ir pārveidojusies, diemžēl bez šā likuma. Tādēļ mēs lūdzam Augstāko padomi paātrināt šā likuma izstrādi, lai mums nebūtu nekādu domstarpību ar mūsu ārzemju partneriem gan Rietumos, gan arī Austrumos. Rietumu partneri pret mums izturas labvēlīgi un sevišķi smalki neskatās uz to, vai mūsu procesuālās normas ir nostiprinātas likumos. Patlaban šī problēma rodas tieši attiecībās ar Austrumu partneriem un izvirzās jautājums par to, kāds mums ir likumīgs pamats to vai citu jautājumu procesuāli risināt, pārejot uz neatkarības režīmu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par likuma “Par Latvijas saimniecisko tiesu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Es atvainojos, vispirms reģistrāciju. Lūdzu rezultātu. Lūdzu, balsosim. 48– par, 4– atturas. Pieņemts otrajā lasījumā.

Vai attiecībā uz nākamo likumu “Par saimnieciskās tiesas procesu” otrajā lasījumā deputātiem ir kāds jautājums vai priekšlikums? Nav neviena jautājuma. Kādi ir priekšlikumi vai ierosinājumi par balsošanu? Ieturam pauzi, lai deputāti var atsaukt atmiņā. (Pauze.)

Silāra kungs, jūs esat izskatījis, jo jūs visintensīvāk skatījāt šā likuma paketi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma “Par saimnieciskās tiesas procesu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu. 42– par, 2– pret, 5– atturas.

Latvijas Republikas likums “Par grozījumiem Latvijas Republikas Civilprocesa kodeksā”. Kādi šeit ir jautājumi, ierosinājumi, priekšlikumi balsot? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma “Par grozījumiem Civilprocesa kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 44– par, 4– atturas. Pieņemts.

Tā kā pēc reģistrācijas zālē šobrīd ir 55 cilvēki, mums būs jākonsultējas par turpmāko rīcību. Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka faktiski likumprojekts otrajā lasījumā tika pieņemts bez grozījumiem, bet arī bez pietiekama kvoruma, mums ir vajadzīgs trešais lasījums. Es lūgtu trešo lasījumu ieplānot otrdien visiem pieņemamā laikā un ietvert to darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Kā trešo jautājumu, jo pirmie divi punkti mums ir. Es gan neatceros, kā vakar Prezidijs nobalsoja. Bet tas ir burtiski vienas minūtes jautājums. Balsosim par šī balsojuma iekļaušanu otrdienas plenārsēdes darba kārtībā. Tas attiecas uz to lēmumu par patentiem, ko mēs nepieņēmām. Tur arī tikai balsojums palika. Lūdzu. 40– par, tas ir iekļauts otrdienas plenārsēdes darba kārtībā.

Cienītie kungi! Nevienas dāmas šodien nav, nē, viena tomēr ir. Pat divas. Es ļoti atvainojos! Varbūt mums ir jāvienojas par darba beigšanu. Vai kādam ir kāds priekšlikums, ko mēs varētu izskatīt.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es gribētu atgādināt, ka pagājušajā nedēļā mēs pieņēmām lēmumu strādāt četras dienas, par to nobalsoja ar 90 balsīm “par”. Tie dokumenti, protams, ir tajā mašīnā iekšā. Un arī tie, kuri šodien ir un kuri vakar bija. Es domāju, ka kaut kādu analīzi Ētikas komisijai vajadzētu izdarīt. Ja 90 nobalso “par”, bet pēc tam ir 55 uz vietas, tad vajag paskatīties, kas toreiz balsoja “par”. Tā tomēr ir deputātu ētika. Es domāju, ka kaut kas ir jādara.

Priekšsēdētājs: Deputātu ētikas arī šodien nav. Varbūt sekretariāts varētu uz izziņu dēļa uzlikt, kurš balsoja par četrām darba dienām un kurš bija šodien. Vai ir kādi priekšlikumi? Vai arī kādas citas idejas? Tad mēs tiekamies otrdien. Paldies par darbu.

(Sēdes beigas)