2006. gada 30. marta stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Sa­eimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas šā gada 30.marta sēdi.

Pirms izskatām sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas paziņojumu par deputāta mandāta atjaunošanu Aināram Šleseram. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šo jautājumu iekļauj kā pirmo punktu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Kampara, Stalidzānes, Ontužāna, Kantānes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 30.marta sēdes darba kārtībā, svītrojot no tās likumprojekta “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, tad darba kārtība ir mainīta.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums ir paziņojums par Aināra Šlesera deputāta mandāta atjaunošanu.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā– deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā daļā noteikto ziņo, ka, pamatojoties uz Aināra Šlesera 2006.gada 23.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras.

Deputāta pilnvaras beidzas Pēterim Simsonam, kurš bija iestājies Saeimā no Latvijas Pirmās partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikties mūsu kolēģim, nu jau bijušajam deputātam, Pēterim Simsonam par viņa ieguldījumu Saeimas darbā. Novēlu jums veiksmi tālākajā darbībā, un ir iespējams, ka mēs kopā turpināsim strādāt arī nākamajā Saeimā. Paldies.

Es lūdzu deputātu Aināru Šleseru ieņemt savu vietu sēžu zālē.

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka mums ir nepieciešama tehniska pauze, lai sakārtotu balsošanas iekārtas, Prezidijs pasludina 15 minūšu ilgu pārtraukumu. Tātad tiksimies zālē pulksten 9.20.

Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Izskatīsim darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par vides aizsardzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 51, pret– 1, atturas– 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Urbanoviča, Andreja Klementjeva, Ivana Ribakova, Vitālija Orlova, Alekseja Vidavska un Valērija Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu, tāpēc ka ideja, kuru mēs gribam iestrādāt likumā “Par valsts pensijām”, ļoti daudz tiek izmantota Eiropas Savienībā, un arī viņi izmanto šo pensiju, šo pabalstu, tostarp Lietuvā.

Būtība ir tāda, ka, ja diviem laulātiem pensionāriem ir kopīga saimniecība un ja viņi dzīvo kopā, tātad starp viņiem ir noslēgta laulība, tad, gadījumā, ja viens no laulātajiem nomirst, tad viņam, pārdzīvojušajam laulātajam, ir tiesības saņemt pensiju trīsdesmit procentu apmērā no mirušā laulātā pensijas. Es uzskatu, ka tas ir normāli. Pieņemsim, ir ģimene, kas sastāv no diviem veciem cilvēkiem, pensionāriem, kuri dzīvo kopā. Un tad notiek nelaime– viens no viņiem nomirst. Līdz ar to otrais momentāni vienā mirklī kļūst par pilnīgu nabagu, tāpēc ka, dzīvojot kopā, viņi kaut kā varēja savilkt galus, bet nu iznāk tā, ka otrais vairs nespēj apmaksāt dzīvokli, un arī noturēties tajā pašā pārtikas grozā, ja tā var teikt, viņš vairs nevarēs.

Es nevaru saprast, kāpēc mūsu deputāti neuztraucas par saviem pensionāriem, kā par savējiem uztraucas, pieņemsim, Lietuvas parlamenta deputāti. Teiksim, Lietuvā šī norma darbojas jau desmit gadus. Es saprotu, ka lietuviešiem paveicās, jo TB/LNNK nevadīja šo attiecīgo ministriju desmit gadus. Tāpēc es uzskatu, ka šie cilvēki iznīcināja mūsu Labklājības ministriju un tās darbības pamatprincipus, kurus vajadzētu definēt valstij. Tai vajadzētu uztraukties par cilvēkiem, kuri sapelnīja visu Latvijas bagātību neatkarīgi no tā, kādos laikos tas notika,– PSRS laikā, neatkarīgajās valstīs vai kādos citos laikos. Cilvēki nav vainīgi par to, ka politiķi kādu valsti uzbūvēja. Bet tik un tā par šiem cilvēkiem, kuri ir trūcīgi, vajadzētu uztraukties.

Ir skaidrs, ka pirmajos desmit neatkarības gados TB/LNNK bija pie varas un tik daudz slikta izdarīja, ka mēs tikai pašlaik pabeidzam parāda atdošanu sociālajam budžetam. Saprotiet, ka patlaban situācija sociālajā budžetā ir tāda, ka mēs varam atļauties ne tikai izmaksāt šo pabalstu cilvēkiem, bet mēs varam arī atļauties palielināt pensijas, tāpēc ka parādi ir atdoti un budžetā ir lieki astoņdesmit miljoni. Es uzskatu, ka šo naudu nav ko krāt, ka nevajag uztraukties par to, kā mēs dzīvosim pēc divdesmit vai pēc divdesmit pieciem gadiem, bet to vajag atdot cilvēkiem, tāpēc ka viņi to nopelnīja.

Un ja mēs šodien gribam reāli tuvoties Eiropas Savienības valstu dzīves līmenim, ja mēs gribam reāli palīdzēt trūcīgiem cilvēkiem, tad, es domāju, pensionāri ir tie, kuri ir nopelnījuši, lai šos pēdējos dzīves gadus pavadītu normālā dzīves līmenī, bet nevis tikai izdzīvotu.

Es arī domāju, ka jūs tāpat kā Lietuvas parlamenta deputāti uztraucaties par saviem pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri saņem šo pensiju. Saprotiet, ka mums ir tādi smagi statistikas dati: vīrieši, kuri reāli ir strādājuši trīsdesmit vai četrdesmit gadus un kuriem ir tik liels darba stāžs, reāli pensijā nodzīvo piecus gadus. Iznāk tā, ka tad, ja cilvēks godīgi ir strādājis valstij, valsts tikai piecus gadus garantē viņam pensiju.

Es uzskatu, ka tas nav godīgi. Pieņemsim, vīrietis, kurš dzīvo kopā ar savu kundzi līdz sirmiem matiem, var šo daļu pensijas... nu ne ziedot, bet nodot arī tālāk ģimenei, nodot sievai. Kāpēc ne? Turklāt šis izdomājums jau kaut kur citā vietā tiek realizēts, un tas jau reāli darbojas, cilvēki to izmanto. Es nezinu, kāpēc mēs šodien nevaram atbalstīt šo priekšlikumu, un tad šis likumprojekts nonāktu līdz komisijai, kur mēs varētu tikties ar deputātiem no citām valstīm un uzaicināt arī mūsu labklājības ministri. Lai viņa mūs pārliecina, ka valsts nevar to atļauties! Es, speciālists šajā sfērā, esmu pilnīgi pārliecināts, ka šodien situācija ir tāda, ka valsts var to atļauties. Un tas būtu ētiski un godīgi pret šiem cilvēkiem.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis runās “pret”.

(No zāles: “Kauns! Ā, atnāca!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tiešām kauns! Lūdzu, paņemiet dokumentu un izlasiet, kas tur ir rakstīts: “Tiesības uz pārdzīvojušā laulātā pensiju.” Kam tad ir tiesības uz pārdzīvojušā laulātā pensiju? (No zāles: “Izlasi Civillikumu!”) Tātad pirms laulātā nāves viņam nav tiesību pašam uz savu pensiju. Tikai tad, kad viņš ir nomiris, viņam ir tiesības uz savu pensiju. Lūdzu, iemācieties kārtīgi latviski rakstīt!

Pirmkārt, atgādinu, ka 5.Saeimā “tēvzemieši” (No zāles: “Tik ilgi Saeimā, bet nezina likumu!”) un LNNK bija opozīcijā. Tātad arī tā ir viena pamatīga jūsu nezināšana.

Otrkārt, šāds ierosinājums aicina uz kriminālnoziegumu: lai viens laulātais noslepkavo otru, jo tikai pēc viņa nāves... (No zāles: “Kauns!” Dep. A.Klementjevs: “Beidz muldēt!”) Jā, tiešām jākaunas ir tādiem cilvēkiem, kas kaut ko tādu ierosina. Tātad iznāk tā: kamēr laulātais draugs ir dzīvs, tam otram nav tiesību uz to pensiju, bet tad, kad tas laulātais nomirst, viņam ir tiesības pašam uz savu pensiju. Iemācieties latviski runāt un latviski rakstīt!

(No zāles: “Izlasi Civillikumu!”)

Redziet, te nu mēs kārtējo reizi nonākam pie jautājuma, kāpēc ir vajadzīgs stingrāks Izglītības likums un stingrāks Valsts valodas likums. (No zāles: “Beidz te muldēt!”) Sēž te gadiem ilgi Saeimā un nav iemācījušies latviski runāt. Un tagad paskatieties, kas par skaistu kori tur skan! Tas ir kauns! Latviešu valodas nezināšana ir kauns jums visiem! Vēlreiz atkārtoju– kauns!

Labāk sēdiet un šādus ierosinājumus vairs nedodiet! Jūs ņirgājaties par veciem cilvēkiem. Jūs viņiem negribat palīdzēt. Jūs viņus mudināt slepkavot vienam otru.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 4, atturas– 50. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eksporta kredītu garantēšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Sergejs Fjodorovs ir pieteicies runāt “par”.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Mūsu frakcija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””. Uzreiz gribu atgādināt to, ka mūsu frakcija likumprojektā skarto būtisko jautājumu jau piedāvāja risināt gan Labklājības ministrijai, gan Veselības ministrijai. Diemžēl atbalstu un problēmu sapratni nesagaidījām.

Sakarā ar to mēs tagad esam spiesti vērsties pie jums, Saeimas deputātiem, ar lūgumu izdarīt grozījumus likuma “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” 12. un 15.pantā.

Sākumā gribētos atgādināt par esošo situāciju– par invalīdu stāvokli, par dzīves līmeni, kāds ir šai nelaimīgo cilvēku grupai. Statistikas dati liecina, ka Latvija ir Eiropas Savienības valstu līdere inflācijas ziņā un viena no pašām nabadzīgākajām dalībvalstīm. Sevišķi smags ekonomiskais un sociālais stāvoklis ir invalīdiem. Pašlaik Latvijā ir pavisam 59094 I un II grupas invalīdi. No viņiem 15871 cilvēks saņem pensiju, kas piešķirta pēc 1996.gada 1.janvāra, un uz viņiem netiek attiecināti atvieglojumi, kuri paredz, ka neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā. Pie tam vidējais invaliditātes pensijas apmērs ir 61,5 lati mēnesī.

Sakarā ar to mūsu piedāvātais likumprojekts paredz invaliditātes pensiju (I un II grupas invalīdiem) neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un šo invalīdu tiesības uz bezmaksas zāļu iegādi. Tas dos iespēju nelielajai cilvēku grupai, kas zaudējuši veselību, arvien augošās inflācijas un zāļu cenu līmeņa pieauguma apstākļos atvieglot dzīvi, kā arī ļaus viņiem reizi gadā ārstēties sanatorijā un saņemt no pašvaldības atvieglojumus komunālo pakalpojumu samaksai.

Mēs ceram uz to, ka jūs, godātie Saeimas deputāti, būsiet spējīgi izdarīt to, ko negrib izdarīt Labklājības ministrija un Veselības ministrija.

Ceram uz jūsu atbalstu un prasām atbalstīt mūsu piedāvāto likumprojektu!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 3, atturas– 54. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 15, atturas– 38. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– 6, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Rasnača, Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna, Annas Seiles, Imanta Kalniņa, Aleksandra Kiršteina un Jāņa Straumes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “par”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ir tāds jautājums: cik nopietna ir mūsu valsts attieksme pret pilsonisko sabiedrību un pret jaunu pilsoņu veidošanos? Jo ir nepieciešams veidot tādu pilsoņu kopu, kuriem vairāk vai mazāk rūpētu Latvija.

Bet, ja jau pat tanī brīdī, kad kāds nepilsonis vēlas (No zāles: “Pasakas jāraksta!”) kļūt par pilsoni, sākas blēdīšanās, kas tad būs tālāk ar tādu topošo pilsoni? Ko šitāds vai šitāda melu tūķe varēs darīt Latvijas valstī? Ko viņš labu dos mūsu valstij, ar meliem kļuvis par pilsoni? (Starpsaucieni.) Tāpēc mums ir stingrāk jāvēršas pret tādiem likumpārkāpējiem, kas krāpjoties grib kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem.

Kas šodien notiek? Šodien mierīgi aiziet tur viens, norunā ciešamā latviešu valodā un nosauc tā cilvēka uzvārdu, kurš grib kļūt par pilsoni. Tātad vienam otram tas beigu beigās kļūst par labu ienākumu avotu. Un tik staigā! Maina apģērbu, maina frizūru un liek cita vietā eksāmenu. Un tad tas nezinītis, protams, neprazdams latviešu valodu un vispār neko nesajēgdams no tā, kas Latvijā notiek, kļūst par Latvijas Republikas pilsoni. Un diemžēl pagaidām mūsu sodu sistēmā nav nekā tāda, lai varētu šos krāpniekus nopietni sodīt. Vienkārši nav!

Sakarā ar to ierosinām izdarīt grozījumus Krimināllikumā, lai tur būtu pilnīgi jauns pants– “Nepatiesa uzdošanās par citu personu, kura kārto valodas prasmes un zināšanu pārbaudes eksāmenu”.

Lūdzu! Lai komisija spriež, kā sodīt! Mēs piedāvājam dažādus sodu veidus, sākot ar brīvības atņemšanu. Varbūt piespiedu darbu, varbūt naudas sodu var... Lai jau ar slotiņu pastaigā, ja jau krāpies ir! Lai pastaigā ar slotiņu un paslauka, varbūt tepat Saeimas priekšpusi lai paslauka, un lai tie, kas viņus tā mīl, slauka kopā ar viņiem, nav jau liegts šis prieks! Varbūt var kāds Saeimas deputāts arī paņemt slotu un kopā ar viņiem pastrādāt... Šādi pārkāpēji ir jāsoda! Un jāsoda ir pietiekami stingri, ja jau mēs runājam par Latvijas Republikas pilsoni un nopietni izturamies pret šādiem vārdiem!

Tāpēc aicinu nodot komisijai mūsu priekšlikumu. Un komisijā tad varētu precīzāk spriest par to, kā sodīt, uz cik ilgu laiku “iesēdināt” vai kā tamlīdzīgi... Tā ir cita lieta, bet konceptuālā nostādne ir tā, ka šādi cilvēki ir jāsoda. Jo citādi iznāk diezgan paradoksāli... Tas, kas notiek patlaban: mēs reizēm esam tapšanu par pilsoni pārvērtuši par kaut kādu izpriecu un par vienam otram pietiekami ienesīgu peļņas avotu. Tāpēc pēdējais laiks ir vērsties pret to.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 19, atturas– 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Andra Tolmačova, Vladimira Buzajeva un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “par”.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina izdarīt grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”.

Mūsu priekšlikuma būtība ir sekojoša.

Mēs ierosinām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi iedzīvotāju maksājumiem par tādiem svarīgiem pakalpojumiem kā dabasgāzes un elektroenerģijas piegāde. Tagad maksājumi par elektroenerģiju un dabasgāzi ir aplikti ar 18% nodokli. Mēs ierosinām samazināt šo nodokli līdz 5 procentiem.

Godātie kolēģi! Pie daudziem no mums nāk uz pieņemšanu vēlētāji... Visiem ir skaidrs, ka tagad cenas pieaug– cena dabasgāzei pieaug, cena elektrībai pieaug, inflācija aug. Un ko mēs varam atbildēt saviem vēlētājiem? “Nu ko mēs varam izdarīt? Tagad tāda ir pasaules konjunktūra– gāzes cenu konjunktūra, elektroenerģijas tirgus konjunktūra. Mēs neko tur nevaram padarīt. Jums atliek tikai viens– maksāt.”

Godātie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka galīgā šo pakalpojumu cena sastāv ne tikai no gāzes cenas un elektroenerģijas cenas, bet ka šie pakalpojumi ir aplikti arī ar nodokli. Un es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka šo nodokli maksā galvenokārt visnabadzīgākie Latvijas iedzīvotāju slāņi: katrs maksā par gāzi, kuru viņš saņem savā virtuvē, katrs maksā par elektrību. Katrs maksā šo lielo nodokli! Mēs runājam, bieži stāstām vēlētājiem pasakas– pasakas par to, ka mēs neko nevaram ietekmēt šajā jomā –, bet vēlētāji visi saprot, un viņi bieži vien saka mums tā: “Nu, ja valsts nerūpējas par mani, ja valsts neko nedara, lai uzlabotu manu dzīvi, tad vismaz izdariet vienu pakalpojumu– vismaz neņemiet tik lielus nodokļus no manis!”

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Saeimā tagad valdošais vairākums ir labējās partijas un viens no labējo partiju postulātiem ir tātad tas, ka valstij nav īpaši jāiejaucas ekonomikā, bet ir jāsamazina nodokļi.

Diemžēl šo nodokli par gāzi un elektrību maksā ne jau pārdevējs; maksā patērētājs, maksā katrs Latvijas iedzīvotājs. Mūsu spēkos ir izdarīt šo atvieglojumu– samazināt šo nodokli.

Protams, ir arī otra pasaka, ko mēs varam stāstīt saviem vēlētājiem,– pasaka par ļauno Eiropas Savienību, kura prasa, lai elektrība un dabasgāze būtu apliekama ar 18% lielu nodokli. Taču arī tā ir tikai pasaka, jo principā mēs varējām kaulēties, kad stājāmies Eiropas Savienībā. Es atceros tos laikus, kad ierēdņi ļoti skaļi un priecīgi ziņoja mums: mēs noslēdzām tik un tik, tādas un tādas sadaļas un vēl apsteidzām igauņus! Protams, igauņi kaulējās par katru pozīciju, bet mūsu ierēdņi– piekrita... Un toreiz bija iespēja runāt arī par to, ka mūsu apstākļos elektrība un dabasgāze– tā nav kāda greznība, tās ir izdzīvošanai būtiski svarīgas lietas. Apkure, elektrība, gāze... Protams, dažās no Eiropas Savienības dienvidvalstīm šī problēma nav aktuāla, šie pakalpojumi nav tik svarīgi. Taču šeit, pie mums, kur ziema gandrīz pusgadu ilgst, tie ir ļoti svarīgi, un katrs Latvijas iedzīvotājs par tiem maksā.

Mēs ierosinām nevis, tā teikt, nodot mūsu pozīcijas Eiropas Savienībai, bet cīnīties par to, lai mēs varētu samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi saviem iedzīvotājiem. Tas ir mūsu spēkos. Nestāstīsim saviem iedzīvotājiem pasakas, ka mēs nevaram to panākt! Mēs varam cīnīties, mēs varam izvirzīt šādus priekšlikumus, mēs varam samazināt šos tarifus.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 41, atturas– 13. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ingrīdas Ūdres, Viestura Šiliņa, Ingunas Rībenas, Andra Bērziņa, Staņislava Šķestera, Jevgenijas Stalidzānes, Arvīda Ulmes, Jāņa Lagzdiņa, Dzintara Ābiķa un Ērikas Zommeres iesniegto patstāvīgo priekšlikumu “Deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām”. Vai deputātiem ir iebildumi, ja šo patstāvīgo priekšlikumu mēs skatām šodienas sēdē? Ja deputātiem nav iebildumu, tad mēs iekļaujam šo patstāvīgo priekšlikumu kā sēdes darba kārtības 12.punktu– aiz sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Ievas Braunfeldes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ievas Braunfeldes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Lūdzu atbalstīt Ievas Braunfeldes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Sarmītes Vamžas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu: “Apstiprināt Sarmīti Vamžu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.”

Lūdzu atbalstīt Sarmītes Vamžas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– patstāvīgais priekšlikums “Deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām”.

Iesniedzēju vārdā runās deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšā ir dokuments, kas tapis nepilna gada laikā, mūsu Saeimas deputātiem un arī Saeimas darbiniekiem aktīvi sadarbojoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Kā jūs dzirdējāt, šis patstāvīgais priekšlikums– “Deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām”– faktiski ir mūsu, deputātu, labās gribas apliecinājums, jo tajā ir apskatīti Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības principi un veicamie uzdevumi sadarbības pilnveidošanā.

Es vēlos uzsvērt, ka gadu gaitā Saeimas komisiju un nevalstisko organizāciju starpā ir izveidojusies diezgan laba sadarbība, taču ir daudzas lietas, ko nepieciešams tomēr uzlabot, precizēt, lai šo sadarbību padarītu daudz efektīvāku. Būtībā šī deklarācija ir svarīga pēctecīga procesa sastāvdaļa, un tā skaidri pauž mūsu vēlmi nodrošināt tādu Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbību, kas balstītos uz savstarpēju izpratni, ieinteresētību, atbalstu un atklātību. Tā paplašina ceļu arī efektīvām diskusijām un domu apmaiņām nākotnē.

Liela nozīme ir tam, ka pilsoniskā sabiedrība apzinās savas iespējas un tieši nevalstisko organizāciju ietekmi uz Saeimas pieņemto lēmumu kvalitāti. Šobrīd ne visi cilvēki un ne visas nevalstiskās organizācijas to apzinās un izmanto, tāpēc svarīgi ir palīdzēt arī tām nevalstiskajām organizācijām, kas nespēj pašorganizēties, kā arī uzlabot nevalstisko organizāciju darbības vidi. Ir jāorientējas informācijas plūsmā, citādi tiek bremzēta ilgtspējīga un stabila attīstība. Runājot līdzībās, jāizmanto atvērtie logi, nevis jācērt arvien jaunas durvis, lai radītu tikai caurvēju.

Likumdošana ir ļoti specifisks un sarežģīts process. Protams, deputāti ir atbildīgi par šā procesa kvalitāti, un, protams, mums tāpēc ir nepieciešams pilnveidot savstarpējās informācijas apmaiņu, vienojoties par tām lietām un par tām sadarbības formām, kas būtu vislabākās, vispieņemamākās sabiedrībai (nevalstiskajām organizācijām to skaitā) un likumdevējam.

Mums ir kopīgs mērķis, un šis mērķis ir formulēts dokumentā, ko mēs šodien esam iesnieguši Saeimai izskatei un pieņemšanai.

Bet ir būtiski saprast arī to, kas ir rakstīts Satversmē,– to, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Ir jāapzinās, ka modernajā pasaulē demokrātijas izpratne ir daudz mainījusies; piemēram, Lielās franču revolūcijas laikā par demokrātiju tika uzskatīta vienkārša vairākuma diktatūra. Šodien jebkuras valsts sabiedrība vairs nav tikai vienotas tautas masas. Tā ir sarežģīti strukturēta, ar visdažādākajiem uzskatiem, interesēm un vērtību orientāciju. Un demokrātija tikai tad ir pilnasinīga, kad visi sabiedrības elementi tiek līdzsvaroti un kopējā sabiedrības pārvaldības shēmā tiek ievērotas visdažādākās intereses.

Tiesiskā sabiedrībā likums valda pār cilvēku, bet demokrātija nozīmē to, ka cilvēks savukārt valda pār likumu, kuram jātop pietiekami plaša konsensa garā, nevis jāpārstāv kādas šauras, atsevišķas iedzīvotāju intereses vai iedzīvotāju grupu intereses.

Demokrātija nevar aprobežoties tikai ar pilsoņu piedalīšanos vēlēšanās vienreiz četros gados. Augstākā atbildība par likumu pieņemšanu, protams, saglabājas likumdevējam– tautas ievēlētam deputātam, bet tikai patstāvīga atgriezeniskā saite ar sabiedrību visā tās dažādībā un mainīgumā var nodrošināt kvalitatīvu likumdošanu un labu pārvaldību valstī.

Tieši tāpēc ideja par to, kā sakārtot un padarīt par pastāvīgām, abpusēji interesantām un produktīvām attiecības starp diviem varas pīlāriem– starp likumdevēju un nevalstisko organizāciju sektoru– ir tikai loģiska un laikmeta prasību diktēta nepieciešamība.

Kā ir uzsvērusi Eiropas Rasisma un ksenofobijas monitoringa centra valdes priekšsēdētāja Anastasija Kirkleja: “Līdzdalība ir izšķiroša, jo pilsoniskai sabiedrībai nav tikai konsultatīvs raksturs, bet gan tai vajag ietekmēt likumdevēja un valdības lēmumu pieņemšanu.”

Es gribētu nedaudz parunāt arī par to un pastāstīt jums, kā noritēja darbs pie šīs deklarācijas izstrādes.

Pašreizējais Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības dokumenta projekts ir tapis darba grupas 17 apspriežu gaitā. Par to, ka jāveido šāda darba grupa un kas tajā strādās, tika lemts pagājušā gada 30.maijā, kad vairāku Saeimas komisiju deputātiem bija tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Pirms tam, 11.maijā, Saeimas deputāti un vairāk nekā 30 nevalstisko organizāciju un apvienību pārstāvji diskutēja par principiāli svarīgiem jautājumiem Saeimas un nevalstiskā sektora sadarbības uzlabošanā.

Tika spriests par sabiedriskā labuma organizāciju devumu sabiedrībai un to lielākajiem izaicinājumiem, par valsts atbalstu sociālajai reklāmai, par veicamajām izmaiņām likumdošanā, lai uzlabotu vidi, kurā darbojas biedrības un nodibinājumi. Mēs runājām arī par mehānismiem, kas nodrošinātu nevalstisko organizāciju kvalitatīvu līdzdalību valsts politikas plānošanā un īstenošanā.

Pirmā darba grupas sēde notika pagājušā gada 6.jūnijā, bet pagaidām pēdējā šīs darba grupas sēde ir notikusi šā gada 13.martā.

Pagājušajā gadā es, deputāts Viesturs Šiliņš un Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš– tātad mēs bijām pārstāvji no Saeimas puses– pēc Latvijas Pilsoniskās alianses uzaicinājuma viesojāmies nevalstisko organizāciju pirmajā vasaras akadēmijā, kur kopā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tika publiski apspriesti deklarācijas projektā atrunātie uzdevumi. Akadēmijas dalībnieki vērsa uzmanību arī uz to, kā varētu popularizēt un skaidrot deklarācijas pamatā ieliktās idejas.

Ja mēs ielūkojamies darba grupas sēžu protokolos un dažādu tikšanās reižu grafikos, tad atklājam, ka Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbībai pēdējā gada laikā ir veltīta īpaša uzmanība. Taču patiesībā, kā es jau minēju iepriekš, Saeimas komisijām un apakškomisijām ir uzkrāta pietiekami liela pieredze sadarbībā ar nevalstisko sektoru. Turklāt daudzi no deputātiem arī paši ir nevalstisko organizāciju locekļi un labi izprot, kas nepieciešams sekmīgas nevalstisko organizāciju darbības nodrošināšanai.

Savu nostāju mēs parādījām, arī balsojot par to, ka, ziedojot līdzekļus sabiedriskā labuma organizācijām, ziedotājs saņem nodokļu atvieglojumus.

Pagājušajā gadā Saeimā tika veikta arī Saeimas komisiju un nevalstisko organizāciju sadarbības apkopojoša analīze un tās secinājumi tika ņemti vērā, turpinot darbu pie sadarbības dokumenta.

Savukārt 2005.gada nogalē Saeimas komisiju un frakciju vadītāji iesniedza savus komentārus un priekšlikumus par dokumenta projektu, un mēs tos apspriedām arī darba grupas kārtējās sēdēs. Sanākuši kopā ar Saeimas frakciju un komisiju vadītājiem, mēs to visu vēlreiz pārrunājām šā gada janvārī.

Es gribētu teikt, ka Saeimas deputāti konceptuāli pauda atbalstu šāda dokumenta izstrādei un apstiprināšanai Saeimā, tādējādi veicinot konkrēta un precīzāka ietvara veidošanu jau pastāvošajai sadarbībai starp Saeimu un nevalstiskajām organizācijām.

Par svarīgu kritēriju tālākās sadarbības veidošanā tika atzīts sabiedriskā labuma organizāciju devums.

Par šā dokumenta sagatavošanas procesu mēs regulāri informējām arī masu medijus. Šā gada februārī beidzās arī deklarācijas projekta publiskā apspriešana, un viena no aktīvākajām darba grupas loceklēm– Latvijas Pilsoniskās alianses vadītāja Rasma Pīpiķe– apkopoja nevalstisko organizāciju iesniegtos komentārus un priekšlikumus. Rezultātā darba grupa laboja un precizēja dažas nianses, bet kopumā izstrādātais dokumenta projekts tika atzīts par pietiekami izsvērtu un labu, lai to varētu virzīt apstiprināšanai Saeimā.

Šodien es gribētu izteikt pateicību visiem darba grupas locekļiem, kas ziedoja savu laiku un enerģiju, darot šo vajadzīgo darbu. Un tie ir Latvijas Pilsoniskās alianses vadītāja Rasma Pīpiķe, kā arī šīs alianses pārstāves Zinta Miezaine un Baiba Krieviņa, Dzimumu līdztiesības apvienības vadītāja Ineta Ielīte, Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš, deputāts Viesturs Šiliņš, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, Latvijas Universitātes pasniedzējs Aleksandrs Mirļins, Saeimas priekšsēdētājas padomniece Dina Balode un darba grupas koordinatore Diāna Čunčule.

Paldies arī visiem tiem, kuri tieši ar savu viedokli vai netieši ar savu atbalstu palīdzēja izstrādāt šo deklarāciju.

Domāju, mēs visi saprotam, ka līdz ar deklarācijas pieņemšanu netiks pielikts pēdējais punkts, jo šī deklarācija iezīmē konkrētus soļus, kas mums turpmāk būtu jāsper efektīvāka Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības modeļa veidošanā ar mērķi stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību un demokrātiju.

Deklarācijā ir arī tādi uzstādījumi, kas paredz Saeimas darba reorganizāciju; piemēram, sadaļas “Saeima nolemj” 2.punktā ir atrunāts, ka Saeimā kopumā un katrā Saeimas komisijā tiek nodrošināts koordinators sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām. Ar to ir jāsaprot, ka deputāts, kas pilda Saeimas sekretāra pienākumus, un deputāti, kas pilda Saeimas komisiju sekretāru pienākumus, uzņemsies arī šīs koordinatora funkcijas.

Es vēlos vērst uzmanību uz šīs sadaļas 6.punktā atrunāto: ne retāk kā reizi gadā rīkot Saeimas un tās komisiju vadības un nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanos jeb forumu.

Mums ir nepieciešams šāds forums, lai izvērtētu sadarbības rezultātus un izstrādātu un noteiktu turpmākās sadarbības programmu. Tajā būtu jāpiedalās arī izpildvaras pārstāvjiem. Taču šogad, manuprāt, vismaz līdz Saeimas vēlēšanām, mums šādu forumu nevajadzētu organizēt, lai tas netiktu izmantots vienkārši kā priekšvēlēšanu aģitācijas instruments.

Katrā ziņā viss ir mūsu pašu rokās, lai Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbība sniegtu gandarījumu abām pusēm un lai rezultātā ieguvēja būtu visa Latvijas sabiedrība.

Es vēlreiz gribu pateikties cilvēkiem, kuri strādāja pie šā dokumenta, un aicinu balsot par Deklarāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Atļaujiet man pirmām kārtām teikt paldies visiem šīs deklarācijas iesniedzējiem, it īpaši Ingrīdai Ūdres kundzei, kā arī visiem Zaļo un zemnieku savienības deputātiem par lielisko dokumentu, par kuru PCTVL frakcija balsos ar abām rokām.

Taču ir viens “bet”, ņemot vērā citas nesenās Zaļo un zemnieku savienības iniciatīvas par Latvijai naidīgu sabiedrisko organizāciju tīklu meklēšanu, par “Delnu”, par “Providus”, cienījamais Emša kungs, pēc tam par krievu valodā runājošo sabiedrisko organizāciju it kā finansēšanu no Maskavas. Savā decembra paziņojumā Emša kungs pats izkropļoja visu šo krievu organizāciju nosaukumus, jo visa šī sabiedriskā informācija šīs deklarācijas iesniedzēju interesē tīri formāli, un faktiski šī deklarāciju iesniegšana Saeimā– tā ir sava veida atvainošanās no Zaļo un zemnieku savienības puses. Un paldies viņiem par to, jo labāk vēlāk, nekā nekad.

Bet atvainošanās sabiedriskajām organizācijām nav beigusies, un es varētu katrā savas uzstāšanās reizē sacīt no Saeimas tribīnes “Cienījamā priekšsēdētājas kundze!” tikai pēc tam, kad viņa būs atvainojusies arī par Kabanovu, par filmu “Baltijas nacisms”, kurā nedz prokuratūra, nedz policija neatrada nekādas nacionālās naidības pazīmes. Ja jūs atvainosities par Kabanova izslēgšanu no Ārlietu komisijas, tad jūsu ceļš pareizajā virzienā būs pabeigts.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien redzam vēl vienu deklarāciju. Mūsu Saeima visu laiku it kā pieņem kaut kādas deklarācijas, kuras neīstenojas. Varbūt arī šī deklarācija būs tāda pati deklarācija. Un kā tā saucas? Par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā. Tika pieņemts Biedrību un nodibinājumu likums, bet pēc šā likuma pieņemšanas vesela virkne sabiedrisko organizāciju tā arī nepārreģistrējās, tāpēc tieši šis pilsoniskais, sabiedriskais sektors pēdējā laikā ir būtiski samazinājies.

Ko paredz šī deklarācija? Sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām. Nu, tas ir it kā ļoti labs mērķis, un to vajag īstenot, bet tajā pašā laikā šeit nav metožu, kuras izmantojot varētu sadarboties. Es izlasīju vienu Saeimas lēmumu– ne retāk kā reizi gadā rīkot Saeimas, tās komisiju vadības un nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanās forumu, bet es neredzu no iesniedzēju puses, ka būtu iesniegtas arī kaut kādas izmaiņas mūsu budžetā, lai tādu forumu kaut kur rīkotu.

Un man nav skaidrs, vai tiks pieaicinātas visas sabiedriskās organizācijas, kā notiks izvēle, kādas organizācijas aicināt uz šo forumu un kādas– neaicināt. Un man liekas, ka vienīgā iespēja ir hokeja halle, kur varētu sapulcēties visas tās organizācijas, bet, kādā veidā šo forumu rīkot,– tas līdz šim nav skaidrs.

Taču šo deklarāciju mēs šodien varbūt pieņemsim pirmajā lasījumā un dosim iespēju šai mūsu darba grupai pastrādāt vēl kādas divas trīs nedēļas, lai šo deklarāciju nu drusciņ uzlabotu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Cienījamais kolēģi Golubov! Deklarācija ir iesniegta kā patstāvīgais priekšlikums. To šodien izskata Saeimas sēdē. Komisijai mēs to vairs nevaram nodot, jo mēs šodien šo deklarāciju pieņemam ar Saeimas lēmumu. Tātad lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Lēmums ir pieņemts.

Es vēlreiz gribu pateikties visiem cilvēkiem, kas strādāja pie šā dokumenta izstrādes.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Labdien, godājamie deputāti! Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu likumprojekta otrajam lasījumam. Es jūs aicinu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likums pieņemts.

I.Solovjovs.

Paldies!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma un izskatīja 20 priekšlikumus minētā likumprojekta otrajam lasījumam.

1.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

P.Kalniņš.

3.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

P.Kalniņš.

4. un 5.priekšlikums. Atbalstīti daļēji, iekļaujot 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

P.Kalniņš.

6.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

P.Kalniņš.

7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 48, pret– 14, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

P.Kalniņš.

8.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

P.Kalniņš.

9.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

P.Kalniņš.

10.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Kalniņš.

11.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Kalniņš.

12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

P.Kalniņš.

13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

P.Kalniņš.

14.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Kalniņš.

15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

P.Kalniņš.

16.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 17. un 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

P.Kalniņš.

17. un 18.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

P.Kalniņš.

19.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

P.Kalniņš.

20.priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 20.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 12, atturas– 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

P.Kalniņš.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– 12, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojekta trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums ir iestrādāts 2.priekšlikumā, un 2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Ē.Zunda.

3.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda.

4.priekšlikums. Iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 5.priekšlikumā, un 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Ē.Zunda.

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– nav, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minētā likumprojekta trešajam lasījumam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma un izskatīja vienu– Zemkopības ministrijas– priekšlikumu, kuru atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

P.Kalniņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– nav, neatturas neviens. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju padomes lēmumu par Eiropas Aizsardzības aģentūras un tās personāla privilēģijām un imunitātēm”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, neatturas neviens. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā un to atbalstīja. Priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu jūs atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– 1, neatturas neviens. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Solovjovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

10.aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā un lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– nav, neatturas neviens. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.Ģīlis.

7.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

7.aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

1.priekšlikums. Iesniedzis veselības ministrs Gundars Bērziņš. Ir atbalstīts un iestrādāts komisijas iesniegtajā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

3.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas iesniegtajā 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Ģīlis.

5. un 6.– veselības ministra Bērziņa priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

7.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

8.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Ģīlis.

10.– deputāta Šiliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

11.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

13.– politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs ierosinām Ārstniecības likumā iekļaut normu, ka bērniem, invalīdiem un pensijas vecuma personām ir tiesības saņemt valsts garantētu bezmaksas medicīnisko palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Spēkā esošā redakcija paredz, ka tikai bērniem ir tiesības saņemt valsts garantētu bezmaksas medicīnisko palīdzību, tajā netiek runāts par invalīdiem un pensijas vecuma personām.

Godātie kolēģi! Mēs bijām konferencē, kuru rīkoja Stratēģiskās analīzes komisija un kura notika Valsts prezidentes pilī... Konference bija par to, kāpēc cilvēki aizbrauc uz ārzemēm. Izrādījās, ka viens no ļoti svarīgiem iemesliem, kura dēļ cilvēki pamet Latviju, ir tas, ka viņi nav pārliecināti par savu nākotni. Jā, tagad viņiem viss ir kārtībā, tagad viņi ir veseli, jauni, bet kas būs pēc 20 vai 30, vai 40 gadiem? Viņi redz šo piemēru– tos pensionārus, kuri dzīvo tagad, tos invalīdus, kuri dzīvo tagad. Viņi redz, kādu pensiju viņi saņem, kādu medicīnisko aprūpi viņi saņem, un viņi nav pārliecināti, ka valsts parūpēsies par viņiem tādā gadījumā, ja, nedod Dievs, viņi kļūs par invalīdiem, nedod Dievs... Viņi tik un tā būs kādreiz veci cilvēki un saņems pensiju... Kāpēc mums likumā neierakstīt normu, ka bērniem, invalīdiem un pensijas vecuma cilvēkiem ir tiesības saņemt valsts garantētu bezmaksas medicīnisko palīdzību? Kur ir problēma? Kāpēc jūs negribat atbalstīt šādu normu? Vai jūs uzskatāt, ka pensionāriem un invalīdiem ir par medicīnisko palīdzību jāmaksā pilnā apjomā? Tas ir absurds! Un tāpēc tagad cilvēki nav pārliecināti par savu nākotni, par savu tagadni.

Nu vismaz šajā likumā iekļausim šādu normu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šis PCTVL frakcijas priekšlikums ir ļoti svarīgs un sen jau gaidīts, jo pensionāriem un invalīdiem medicīniskā palīdzība– tas nav nekāds greznums, bet izdzīvošanas jautājums.

Nesen es noskatījos dokumentālo filmu “Ardievu, 20.gadsimt!”, un tur tika runāts arī par pēdējā gadsimta pēdējiem desmit gadiem. Un nebija iespējams parādīt kādus mūsu sasniegumus. Es redzēju tikai prezidenta Klintona lidmašīnu, un viss.

Diemžēl šajos pēdējos gadsimta desmit gados valstī bija krīzes, nebija naudas un tūkstošiem cilvēku nav izdzīvojuši. Taču šodien mūsu ekonomika ir stabila, budžets ar katru gadu pieaug, un, kaut gan mēs vēl nesasniedzam okupācijas laika– 1989.gada– līmeni, mēs tomēr jau varam atjaunot kaut kādas garantijas, kas bija padomju laikā. Medicīna bija bezmaksas. Šodien budžeta ietvaros mēs spējam dot šīs garantijas invalīdiem un pensionāriem. Invalīdi un pensionāri– tā ir tāda iedzīvotāju kategorija, kas nevar gaidīt vēl simts gadus. Pat desmit gadus ilgāk viņi nevar vairs gaidīt gaišo nākotni!

Un sakarā ar visu šo argumentāciju aicinu Saeimu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 29, pret– 29, atturas– 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Ģīlis.

14.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

15.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 16.– komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Ģīlis.

17.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

18., 19. un 20.– veselības ministra Bērziņa priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Ģīlis.

21.– labklājības ministres Staķes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Ģīlis.

22.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis.

23.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 24.– komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

25.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

26.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Ģīlis.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret– nav, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

V.Ģīlis.

7.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

7.aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas Nr.1484).

Pirms otrā lasījuma Juridiskā komisija saņēma un izskatīja trīspadsmit priekšlikumus.

1.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 3.– Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

7.– atbalstīts daļēji, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– 13, atturas– 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 11.– Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2006.gada 14.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 14.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Atbalstām! Mēs jau atbalstām!”)

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5549. Šis likumprojekts ir sagatavots, lai varētu regulēt jautājumus, kas ir saistīti ar to, lai bezdarbnieki varētu saņemt stipendijas interešu vai arī neformālās izglītības ieguves laikā, kā arī veikt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu finansēšanu no nodarbinātības speciālā budžeta tikai līdz 2006.gada 31.decembrim, bet, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, šie pasākumi tiks finansēti no valsts pamatbudžeta. Līdz ar to samazināsies aktīvo nodarbinātības pasākumu finansējums no valsts pamatbudžeta, bet pieaugs finansējums no valsts speciālā budžeta. Sākot ar 2007.gada 1.janvāri, šie līdzekļi tiek paredzēti valsts pamatbudžetā, nevis nodarbinātības speciālajā budžetā, jo visas aģentūras valstī tiek finansētas no valsts pamatbudžeta. Līdz ar to nodarbinātības speciālajā budžetā samazināsies finanšu līdzekļi bezdarba samazināšanas preventīvajiem pasākumiem un pieaugs finanšu līdzekļi aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem.

Komisija likumprojektu izskatīja un ir nolēmusi pieņemt to pirmajā lasījumā. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 10.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 10.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Likums par valsts kompensāciju cietušajiem”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1502,– “Likums par valsts kompensāciju cietušajiem”. Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja astoņpadsmit priekšlikumus.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais– 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

14.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 14.aprīlis.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi, kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, es gribētu visu mūsu vārdā apaļajā jubilejā sveikt mūsu kolēģi deputātu Borisu Cileviču! (Aplausi.)

Vārds īsam paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam...

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Aicinu jūs uz Baltijas Asamblejas apakškomisijas sēdi pulksten 10.40 Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

... Deputātam Kārlim Strēlim...

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Gribu atgādināt, ka basketbolistiem pastiprināti jāsāk gatavoties trīs basketbola ceļojošo kausu izcīņai.

27.aprīlī pulksten 19.00 pirmo reizi dosimies starptautiskajā arēnā cīņā ar Igaunijas parlamentu un Lietuvas parlamentu.

Pēc pāris dienām, 29.aprīlī, mums būs jāaizstāv Mākslas dienām veltītais kauss, kurš tepat patrepē glabājas Saeimā un kuru mums pagājušajā gadā izdevās veiksmīgi izcīnīt.

Un acīmredzot pēc pārtraukuma cīnīsimies arī par turpat vai trīs gadus neveiksmīgi zaudēto basketbola senioru kausu. Treniņu laiki tie paši: trešdienās Arkādijā pulksten 17.00 un ceturtdienās pulksten 16.00 Rīgas Valsts tehnikumā.

Vēlu veiksmi!

Sēdes vadītāja.

... Deputātei Ērikai Zommerei...

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tos, kuri vēlas sadarboties ar Kataloniju, lūdzu uz mazu brīdi sapulcēties Dzeltenajā zālītē uz sanāksmi.

Sēdes vadītāja.

... Deputātei Antai Rugātei...

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi, Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti! Ļoti lūdzu jūs uz īsu sēdi Dzeltenajā zālē tūlīt, šajā starpbrīdī!

Sēdes vadītāja.

... Deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdi pulksten 10.35. Tūlīt!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis, Juris Dalbiņš, Guntis Bērziņš, Valērijs Karpuškins, Vilis Krištopans, Vitālijs Orlovs, Atis Slakteris, Jānis Straume un Jānis Strazdiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Tiksimies zālē pulksten 11.00. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dobelis.

(No zāles dep. A.Bērziņš: “Juri, īsi!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dobelis.

13.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 13.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Ontužāns.

2006.gada 28.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 28.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Iesniegtais priekšlikums komisijā konceptuāli nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es tomēr aicinu balsot par sagatavoto likumprojektu– noteikt jūlija otro sestdienu par Jūras svētkiem. Es aicinu balsot par to tieši tāpēc, ka šodien mēs pieņēmām Deklarāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Tagad man būtu jums, kolēģi, jājautā: kā tad nu mēs varētu neatbalstīt šo priekšlikumu, ja par to ir iestājušās sabiedriskās organizācijas– Latvijas Jūrniecības savienība, Latvijas Nacionālā jūrnieku arodbiedrība, Zivsaimniecības konsultatīvā padome –, kas savukārt apvieno daudzas sabiedriskās organizācijas? Tagad iznāk tā, ka mēs gan pieņemam deklarāciju, ka labprāt sadarbojamies ar sabiedriskajām organizācijām, bet tad, kad sabiedriskās organizācijas iesniedz priekšlikumu un kad mēs to novirzām uz izskatīšanu komisijā, komisija saka: “Ai, nav ko ķēpāties ar šīm atceres dienām, neskatīsim šo jautājumu!” Kolēģi, tā nevar!

Latvija ir jūras valsts. Latvijai ir 500 kilometrus gara robeža ar jūru. Jūrniecība ir Latvijas tautsaimniecības pamats. Mums ir ostas pilsētas– trīs lielas, septiņas mazas. Visas šīs ar ostām un ar jūrniecību saistītās pilsētas un sabiedrība grib atzīmēt šādu dienu– Jūras svētku dienu. Kāpēc mums to liegt, ja jau tas nemainītu neko budžetā, neprasītu nekādus izdevumus, un ja tā būtu vienkārši atceres diena?

Es gribu jums, kolēģi, atgādināt, ka mums jūra ir vēl īpaši... mums jūra ir vārti uz brīvību un neatkarību.

Okupācijas laikā jūra bija slēgta– aiz dzelzs aizkara. Mēs nevarējām izmantot saikni ar citām pasaules valstīm un tautām. Jūras krasts tika apsargāts stingrāk nekā cietums. Jūras krasts tika katru rītu uzecēts, lai, pasarg’ Dievs, kāds nepārietu pāri šai robežai. Zvejnieki nedrīkstēja turēt laivas krastā. Bija tūkstotis un viens ierobežojums, kuru dēļ cilvēki pameta jūras krastu. Mēs, atgūstot neatkarību, atguvām arī savu jūru, atguvām šos vārtus uz pasauli. Mūs tagad saista ar Eiropas Savienību jūra, mūs saista ar pasauli jūra, un mums ir jāsvin šie svētki, jo tie ir arī mūsu brīvības svētki, tie ir mūsu saikne ar pārējām tautām.

Un tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs: par godu tiem jūrniekiem, kas dus Ainažu kapos zem zilajām vizbulītēm, atzīmēsim šos svētkus! Dosim Latvijas jūrniekiem, šai Latvijas saiknei ar jūru, vajadzīgo atbalstu! Tas ir tik vienkārši. Kāpēc mums to nedarīt? Atbalstīsim šo priekšlikumu, atbalstīsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā! (Aplausi, starpsauciens. No zāles: “Bravo!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Kad mēs, Zaļo un zemnieku savienības frakcija, iesniedzām šo priekšlikumu, mēs tiešām bijām dziļi pārliecināti, ka tas gūs mūsu kolēģu, Saeimas deputātu, nedalītu atbalstu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi!”) Taču tagad mēs jūtam, ka vesela virkne mūsu cienījamo kolēģu ļoti noraidoši izturas pret šo likumprojektu. Kad jautājums tika skatīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, man tiešām bija neērti par Tautas partijas un “Jaunā laika” pārstāvjiem, kad viņi nebalsoja par šo lietu. Tiešām, kolēģi, šis ir tāds jautājums, kura atrisināšana neprasa nekādu naudu. Šis ir jautājums, kas tiešām ir saistīts ar cieņu pret to, ka mēs esam jūras valsts; šis ir jautājums, kas ir saistīts ar cieņu pret tiem cilvēkiem, kas pie jūras dzīvo.

Man tiešām nav saprotama šī jūsu izpratne.

Tad, kad mēs runājam par mūsu Latvijas valsts un tautas dzīvē svētām lietām, mēs visi šeit esam vienisprātis, ka tas tā jādara. Vārdos un rakstiski mēs arī esam šīm organizācijām atbildējuši: “Jā, mēs esam par šiem svētkiem.” Taču tad, kad tas ir ar reāliem darbiem jāapliecina... Kolēģi, es domāju, ka tā ir vienkārši liekulība.

Es ļoti cienu mūsu partnerus no “Jaunā laika” un Tautas partijas. Es tiešām vēršos pie jums ar to vislielāko lūgumu: atbalstīsim šos svētkus, lai cilvēkiem tie ir un lai viņi var iet un priecāties! Jo mēs paši vienmēr tajos svētkos esam klāt. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kur “tēvzemieši”?”) “Tēvzemieši” atbalstīs jau paši par sevi. Paldies jums, Dobeļa kungs. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Atklāti sakot, man liekas, ka anotācijā par šo likumprojektu ir iemaldījušās dažas neprecizitātes, kuru dēļ dažas frakcijas negrib atbalstīt šo ideju. Proti, anotācijā var lasīt tādu jautājumu: “Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības [..] attīstību?” Un atbilde tur ir: “Neietekmēs.” Tas ir absolūti maldinoši! Es domāju, ka šie svētki faktiski tiek svinēti nevis pēc politiskiem principiem– un tas, man šķiet, mums, politiķiem, būtu jānovērtē–, bet gan pēc pavisam citiem principiem. Šādus svētkus svinot, sabiedrība nedalās grupās. Tos svin visa sabiedrība, cienot savu jūru un tos cilvēkus, pilsoņus, kas ar šiem arodiem nodarbojas. Tātad, manā uztverē, ar šo svētku palīdzību veidojas tieši šī pilsoniskā sabiedrība: visi cilvēki vienoti pielūdz kaut kādu vienu ideālu.

Otrs anotācijā ietvertais jautājums ir līdzīgs: “Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?” Un diemžēl atkal ir teikts, ka tas neietekmēs (it kā!) nedz valsts, nedz pašvaldību budžetu. Es domāju, kolēģi, ka tas vistiešākajā veidā ietekmēs valsts budžetu– ietekmēs ar plusa zīmi. Tiem, kas varbūt nezina, es gribētu piemēra labad atgādināt to, ka pasaulē lielākais šāds fenomens ir Brazīlijā: tur ir šie deju svētki, tur valsts gūst ienākumus– neskaitāmus miljardus dolāru!– šo svētku laikā. Kāpēc tad mēs gribam aizliegt cilvēkiem? Lai viņi tanīs dienās vairāk brauc, vairāk pērk, vairāk pārdod, nomā telpas! Tas viss ir apgrozījums, kas nes valsts budžetam ienākumus. Kāpēc mēs to negribam darīt?

Un pēdējais. Man šķiet, ka es esmu tas cilvēks, kas labi atceras tos nepareizos laikus, kad liedza kādreiz mums kaut ko dziedāt vai darīt, vai kaut ko tādu. Tad vienmēr teica: “Nu, ziniet, tās ir buržuāziskās paliekas!” Man šķiet, ka tagad tie, kam galīgi nav nekādu argumentu, vienkārši saka: “Redziet, tie ir veco laiku komunistiskās paliekas,– tie, kas grib šeit atkal profesionālos svētkus svinēt un tā tālāk.” Jūras svētki, draudziņi, nav profesionālie svētki! Tie ir tie svētki, kas ir mūsu tautas svētki!

Un visbeidzot es gribētu teikt tā: kolēģi, padomājiet par Latvijas tēlu! Daudzi mokās un nevar atrast, kāds tad būs šis Latvijas tēls. Es domāju, ka Latvijas tēls nav nekur īpaši jāmeklē. Mūsu tautas svētki ir Dziesmu svētki, ir Deju svētki, ir Jāņi, uz kuriem brauc no visas pasaules cilvēki skatīties, kā mēs tos svinam, un tādi paši ir arī šie– Jūras svētki. Un tāpēc es gribētu nobeigumā teikt: kolēģi, padomājiet labi! Padomājiet, visi tie, kas šeit neatbalstāt šos svētkus! Vai tad jūs atbalstīsiet Rīgu kā sekstūrisma zemi, nevis kā zemi, kur cilvēki māk svinēt un svin savus svētkus?

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dievs ir atvēlējis mūsu tautai dzīvot pie jūras, un mūsu likteņstāsti, neapšaubāmi, ar jūru ir saistīti.

Jūras svētki, kurus dažviet svin arī kā Zvejnieku svētkus, tiek svinēti jau gadu desmitiem. Tie tiek svinēti gan Engurē, gan Lapmežciemā, gan Salacgrīvā, gan Liepājā, gan Ventspilī, gan daudzās citās apdzīvotās vietās pie jūras (un ne tikai pie jūras). (No zāles dep. V.Agešins: “Pāvilostā!”) Turklāt šie svētki mums nav uzspiesti no ārpuses, tie ļoti organiski iekļaujas mūsu Latvijas dzīvē jau daudzus gadu desmitus.

Mums ir vesela rinda sēru dienu, bet mēs šeit diskutējam par to– atbalstīt vai neatbalstīt tradicionālu svētku iekļaušanu oficiālo svētku sarakstā. (No zāles dep. V.Agešins: “Atbalstīt!”) Jāatbalsta tā ir! Kolēģi šeit pilnīgi pareizi norādīja, ka šī svētku diena tiek svinēta brīvdienā, tā ne tikai neatstās uz valsts budžetu negatīvu iespaidu (tādā ziņā, ka nestrādātu varbūt daudzi uzņēmumi), bet dos mūsu valstij ienākumus. Kā pilnīgi pareizi šeit norādīja, šie svētki piesaistīs ne tikai tos, kas dzīvo jūrmalciemos un ostas pilsētās, bet arī daudzus tūristus, to skaitā ārvalstu tūristus, un dos tikai ieguvumu mūsu Latvijai.

Tā ka, cienījamie kolēģi, es tomēr aicinu atbalstīt šo svētku iekļaušanu svinamo dienu sarakstā.

(No zāles dep. A.Bērziņš: “Prātīgs vārds!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es uzrunāšu jūs ar dzejnieka vārdiem, lai pārliecinātu. Frīdrihs Nīče:

“Jā! Es uz jūru turu labu prātu un uz visiem, kas jūrai rada.

Un vēl labāku tad, ja tā dusmīgi šņāc man pretī...

Jā! Manī mīt tas meklētāja prieks,

kas vējautu pēc neuzietā triec–

Jā! Jūrasbraucēja prieks

manā priekā mīt!

Jā! Manas gaviles jebkad ir izsaukušās:

“Nozuda krasts! Nu nokrita manas beidzamās važas.””

(No zāles dep. J.Dobelis: “Krasts bija premjers! Viņš nenozuda!”)

Paldies!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

(No zāles: “Turies, Leopold!”)

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tikko saņēmu bēdīgu ziņu no Jūrmalas: turpina melnalkšņu audzes izciršanu Lielupes krastā pretī benzīntankam “Neste”, pie “Rimi”...

Sēdes vadītāja.

Ozoliņa kungs, mēs runājam par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

(No zāles dep. A.Bērziņš: “Šodien par sēru dienām nerunājam!”)

L.Ozoliņš.

Es sirsnīgi pateicos, ka jūs esat izpratusi manu domu gājienu, cienījamā priekšsēdētājas kundze!

Es tieši tāpat turpināšu un lūdzu jūs papildināt manis sacīto, jo mūsu Jūrmala ir neapšaubāmi viena no skaistākajām vietām Baltijā un pašreiz attīstās par ievērojamu kūrortu. Arī Jūrmalā notiek svētki, bet visi kopā mēs nesvinam Jūras svētkus. Engurē svin atsevišķi, Salacgrīvā– atsevišķi, Ainažos– citā dienā. Un tāpēc šāds datums būtu tas, kas apvienotu mūs, jūrmalniekus, jo visi tie, kas dzīvo pie jūras, ir jūrmalnieki. Ir vajadzīgi šie svētki, es par to nešaubos. Tie pievērsīs uzmanību arī tam, kas notiek manā dzimtajā pilsētā– Jūrmalā. Diemžēl es, lai gan esmu Saeimas deputāts, neesmu spējīgs aizstāvēt tā, kā es to gribētu, nedz kāpu priedes, nedz melnalkšņus, kas ir reti koki, sevišķi izcili koki un aug pārsvarā tikai jūras krastā un zemienēs. Un šodien tiešām ir tāda diena, kad mēs zaudējam to Jūrmalas skaistumu un krāšņumu!

Es ceru arī uz Eiropas Ainavu konvenciju un uz Baltijas Asamblejas deklarāciju, ko mēs gatavojam. Ceru, ka tās palīdzēs mūsu cīņā par to, lai Jūrmalas piekraste saglabātu savu krāšņumu. Lai krāšņums būtu papildināts ar visas tautas gavilēm, tiešām šāda svētku diena ir nepieciešama.

Un tāpēc es aicinu balsot par to, lai jūlija otrā sestdiena būtu Jūras svētku diena. Tāpat, kā tas ir ar daudziem no jums, ir arī ar mani:

“Pie jūras dzīve mana, tāds liktens man ir lemts,

Šo zemi un šo jūru man mūžam neatņemt!”

Balsosim par to, lūdzu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Deputāts Pēteris Tabūns.

(No zāles: “Okupantu kājas staigā pa mūsu jūrmalu!”)

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Mans jautājums: vai te ir kāds, kas nemīl jūru un jūrniekus? Bet, ziniet, es jau desmit minūtes mirkstu asarās, prieka asarās mirkstu pēc tik... Mirkstu asarās, it īpaši pēc Emša kunga skaistās runas. (Zālē liels troksnis. Aplausi, starpsaucieni.) Vai, kā viņš mīl jūrniekus, kā viņš mīl jūru– nepieredzēti četru Saeimu laikā, patiešām!... Man pat trūkst vārdu. Nekad tas tā nav bijis... Nekad tas tā nav bijis, nekad nav trūcis vārdu man, bet nu beidzot man trūkst vārdu. It īpaši– pēc Breša kunga dižā solījuma, ka desmitiem miljardu iegūsim, svinot šos svētkus. Nu, redz, beidzot būsim bagāti un nospļauties mums uz tiem Eiropas struktūrfondiem, pēc kuriem jāstāv rindā četras diennaktis tur un jākaujas, un jāplēšas, un tā tālāk!

Žēl, ka “zemnieki” nemīl tik ļoti, piemēram, pensionārus. Mēs, “tēvzemieši”, jau divus gadus iesniedzam priekšlikumu pēc priekšlikuma, un arī kreisā flanga deputāti iesniedz, bet– nu nekādi!... Nekādi! Vienīgi 3 latus pavasarī jūs dabūsiet, mīļie pensionāri! Tā ka diez vai jums prieka asaras kritīs tā kā man, šodien šajās runās klausoties.

Nu, paldies!

Mēs, protams, atbalstīsim šos svētkus. Par to nav runa, jo jūrnieki tos svinēja un svin, un svinēs!

Bet– ko padarīsi? Ir taču priekšvēlēšanu kampaņa, un tagad to asaru būs ārkārtīgi daudz. Ļoti daudz laikam.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tie ir tiešām tādi svētki, kas varētu būt mūsu valstī un ko varētu svinēt arī visa valsts.

Es kā jūrnieka sieva gribētu teikt, ka man ļoti ilgu laiku vajadzēja atbalstīt jūrniekus... (Zālē troksnis. No zāles dep. A.Golubovs: “Korupcija!”) Jūras svētki varētu tapt par ievērojamu latviešu tautas tradīciju, tie varētu tikt svinēti oficiāli. Jūrnieks– tā ir viena no smagākajām profesijām Latvijas valstī. Diemžēl nemākulīgas valdīšanas dēļ ļoti daudzas jūrniecības vietas vienkārši ir izputinātas.

Mums ir jāieklausās šīs nozares cilvēkos. Mums ir jāieklausās cilvēkos, kuri vēlas svinēt šos svētkus. Šie svētki varētu pastāvēt līdzās mūsu nacionālajiem svētkiem– Jāņiem jeb Līgo svētkiem. Un es neredzu šeit nekāda iemesla smiekliem un cinismam! Pārāk daudz tā mums Saeimā ir! Mēs pārāk maz domājam par tiem darbaļaudīm, tiem cilvēkiem, kas tiešām vēršas pie Saeimas ar šādu atklātu aicinājumu piedalīties un veidot šos brīnišķīgos svētkus. Svinēsim tos visi kopā visā valstī! Arī tāds var būt tas ieguldījums, ko var dot 8.Saeima.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

“Latvji, brauciet jūriņā!” (No zāles: “O-o!”) tā kādreiz teica nacionālais varonis Krišjānis Valdemārs. Bet kāpēc tagad, 15 gadus pēc neatkarības atgūšanas, latvji vairs negrib braukt jūriņā? No kuras nacionalitātes, no kuras tautības sastāv apkalpes? Piedodiet, tur nav daudz mūsu etniskās pamatnācijas pārstāvju.

Un mums nav arī prāmja. Kāpēc Latvijai nav sava prāmja? Kas notika ar prāmi “Baltic Kristina”? Cik interesants bija projekts! Bet pēc tam cilvēki aiz žoga sēdēja veselu mēnesi un neviens no jums, tautas kalpiem, nebija ieinteresēts pat uzdot jautājumu– kas notiek ar mūsu vienīgo prāmi?

Kur ir tie zvejnieku kolhozi– miljonāri–, kas apgādāja visu Savienību ar zivīm? Kur tie ir? Kur palika mūsu refrižeratoru flotes bāze, kura zvejoja pat pie Peru un Argentīnas krastiem? Es jums varētu pateikt. Kad Latvija bija pasludināta par neatkarīgu, tie cilvēki uz šiem traleriem... viņi tur sēdēja vienu gadu, divus gadus– bez naudas, bez degvielas, bez nekā... Un, man šķiet, nevajag atgādināt par “Latvijas kuģniecības” dumjo likteni. Tagad visa šī sāga turpinās... turpinās visa šī “prihvatizācija”, šis dancis apkārt “Latvijas kuģniecībai”.

Man šķiet, ka cienījamai Zaļo un zemnieku savienībai vajag pasludināt to dienu nevis par svētkiem, bet par sēru dienu.

(Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie kolēģi! Es tikai vienu piezīmi gribu izteikt.

Es arī aicinu atbalstīt, bet iesaku papildināt. Pēc katriem šādiem svētkiem ļoti daudz darba ir arī ūdenslīdējiem, tāpēc ierosinu papildināt– runājot par Jūras svētkiem, pielikt, tā teikt, arī ūdenslīdējus klāt, jo viņiem vienmēr ir daudz darba. Arī ezeros, ne tikai jūrā.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene.

Pēc plašajām un garajām debatēm es dažos vārdos pateikšu, kāpēc komisija konceptuāli neatbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Pirmkārt, komisijas deputātu iebildums bija tas, ka visas profesijas Latvijā ir vienlīdzīgas. Tādā gadījumā ir vajadzīgas tieši tādas pašas svētku dienas arī citām profesijām– juristu dienas, mediķu dienas, mežstrādnieku dienas un visas pārējās.

Otrkārt, sajūta pēc šīm runām un debatēm ir tāda, ka neviens deputāts laikam nav Jūras svētkos piedalījies. Brīvās pirmskara Latvijas laikā visus gadus ir notikuši Jūras svētki. Tā ka laikam tie miljardi budžetā diez vai nāks klāt, jo Jūras svētki kā ir bijuši, tā arī turpmāk būs.

Un sakarā ar to deputātiem, diskutējot par šo jautājumu komisijā, radās priekšlikums konceptuāli neatbalstīt. Lūdzu sekot komisijas priekšlikumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Zālē sajūsmas izsaucieni un aplausi.) Par– 68, pret– nav, atturas– 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (No zāles: “Atlaist komisiju!”)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene.

5.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 5.aprīlis šajā gadā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un programmas “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja to pirmajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ē.Zunda.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 12.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 12.aprīlis. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šmita, Stalidzānes, Petera, Šleseres, Mackeviča un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šā gada 30.marta sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

2.priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 55, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

3.priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 55, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 15, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ē.Zunda.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 12.aprīli.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 12.aprīlis. Paldies.

Ē.Zunda.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatīsim likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

2.– nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 50, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

3.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

4.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

5.– nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 51, atturas– 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

6.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

7.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

8.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

9.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

10.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

11.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

12.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

13.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

14.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

15.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

18.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 18.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti trīsdesmit pieci priekšlikumi.

Juridiskā komisija 1.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

3.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

4.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

5.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

6.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

7.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

8.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

9.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

10.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

11.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

12.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

13.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

14.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

15.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

16.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

17.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

18.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

19.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

20.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

21.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

22.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

23.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

24.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

25.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

26.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

27.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

28.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

29.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

30.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

31.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

32.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

33.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

34.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

35.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

18.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 18.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Viļa Krištopana iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 30.martā. Prezidijs šo lūgumu izskatīja un atbalstīja.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Tolmačova, Aleksejeva un Kabanova jautājumu vides ministram Raimondam Vējonim “Par Latvijas Valsts ģeoloģiskā dienesta tālāko likteni”. Šo jautājumu mēs nododam vides ministram.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis, Juris Dalbiņš, Guntis Bērziņš, Valērijs Karpuškins, Vilis Krištopans, Atis Slakteris un Jānis Straume. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 30.marta sēde ir slēgta. Paldies.