Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

 

Ministrs A.Pabriks

Uz jaut. nr.113 – dok. nr.5625

Par jēdzienu “nevēlama persona (persona non grata)”

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir izskatījusi Jūsu 2006.gada 8.marta vēstuli par nevēlamas personas un “persona non grata” jēdzienu (Reģ. nr.113) un informē par sekojošo.

Starptautiskie tiesību akti neregulē jautājumu par persona non grata, izņemot 1961.gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem, kas regulē tādu personu pasludināšanu par nevēlamām, kas bauda diplomātisko imunitāti. Līdz ar to valstij ir tiesības nacionālo tiesību aktos paredzēt kārtību, kādā tā jebkuru personu var pasludināt par tai nevēlamu. Latvijas Republikā attiecībā uz personām, kas nebauda diplomātisko imunitāti, lēmuma pieņemšanu par personas iekļaušanu tai nevēlamo personu sarakstā regulē Imigrācijas likums.

1. Ārlietu ministrs nevar apstiprināt LETA publicēto ziņu patiesumu, bet var apstiprināt ārlietu ministra preses sekretāres I.Salenieces ziņu aģentūrai LETA pausto informāciju, ka ārlietu ministrs uzskata, ka A.Kazakovs nav Latvijai vēlama persona. Ziņas par to, vai A.Kazakovs ir vai nav pasludināts par persona non grata, ir konfidenciālas un nav izpaužamas, tādēļ šo LETA publiskoto informāciju nav iespējams ne apstiprināt, ne noliegt.

2. Imigrācijas likuma 61.panta otrajā daļā lietotais jēdziens “Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata)” atbilst jēdzienam persona non grata starptautisko tiesību izpratnē, kas nozīmē valstij nepieņemamu vai nevēlamu personu.

3. Saskaņā ar Imigrācijas likuma 61.panta otro daļu ārlietu ministrs var pasludināt par Latvijas Republikai nevēlamu personu ārzemnieku – jebkuru personu, kas nav Latvijas pilsonis vai nepilsonis.

Ārlietu ministrs A.Pabriks

Rīgā 2006.gada 17.martā

 

 

Ministrs A.K.Kariņš

Uz jaut. nr.120 – dok. nr. 5649

Par 2005.gada 2.marta Ministru kabineta rīkojuma Nr.131 “Par darbdienu pārcelšanu” grozīšanu

Izpildot Ministru prezidenta 2006.gada 15.marta rezolūciju Nr.46/SAN-880, sniedzu šādu informāciju.

Ņemot vērā, ka 2006.gada 22.aprīlis ir pareizticīgo un vecticībnieku Lieldienu diena, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un š.g. 21.marta Ministru kabineta sēdē tika pieņemts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par darbdienu pārcelšanu”, kurā 2006.gada 5.maijs netiek pārcelts. Ministru kabineta rīkojuma projekts tika saskaņots ar Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka Ekonomikas ministrija Ministru kabineta 2005.gada 2.marta rīkojumu “Par darbdienu pārcelšanu” saskaņoja ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Vides ministriju un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi. Iebildumi par Ministru kabineta rīkojuma projektu netika saņemti, bet saņemtie priekšlikumi no Tieslietu ministrijas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un Finanšu ministrijas tika ņemti vērā un atbilstoši tika papildināts minētais projekts. Tādējādi atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” 80.punktam Ministru kabineta projekts tika uzskatīts par saskaņotu un nodots Ministru kabinetā apstiprināšanai.

Atbildot uz jautājumu, vai tika ņemts vērā apstāklis, ka Saeima “vairākkārt tikai ar nelielu balsu pārsvaru noraidīja” priekšlikumu par pareizticīgo un vecticībnieku Lieldienām, jānorāda, ka šis priekšlikums nav tieši saistāms ar minēto rīkojumu. Jāuzsver, ka Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz Kluso sestdienu kā svētku dienu.

Uzskatu, ka jebkāda veida diskriminācija neveicina integrāciju. Man ir patiesi žēl, ka uzmanība šim, diemžēl neveiksmīgajam, rīkojuma punktam ir pievērsta tikai īsi pirms pārceļamās dienas, kad cilvēki jau ir ieplānojuši atvaļinājumus un uzņēmumi– darba grafikus un ka pareizticīgo un vecticībnieku konfesiju pārstāvju ierosinājumi par 2005.gada 2.marta rīkojuma grozījumiem tika iesniegti tikai pagājušajā nedēļā. Ir ļoti svarīgi, lai sadarbība un iespējami labāki priekšlikumi normatīvo aktu izstrādē taptu savlaicīgi.

Ar cieņu,

 ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Rīgā 2006.gada 22.martā

 

 

Ministrs A.K.Kariņš

Uz jaut.nr.123 – dok.nr.5650

Par darba dienas pārcelšanu no 2006.gada 5.maija uz 2006.gada 22.aprīli sakarā ar pareizticīgo un vecticībnieku Lielo Sestdienu

Izpildot Ministru prezidenta 2006.gada 16.marta rezolūciju N.46/SAN-896, sniedzu šādu informāciju.

Ņemot vērā, ka 2006.gada 22.aprīlis ir pareizticīgo un vecticībnieku Lielā Sestdiena, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un š.g. 21.marta Ministru kabineta sēdē tika pieņemts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par darbdienu pārcelšanu”, kurā 2006.gada 5.maijs netiek pārcelts. Ministru kabineta rīkojuma projekts tika saskaņots ar Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka Ekonomikas ministrija izstrādāja Ministru kabineta 2005.gada 2.marta rīkojumu “Par darba dienu pārcelšanu” un saskaņoja to ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Vides ministriju un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi. Iebildumi par Ministru kabineta rīkojuma projektu netika saņemti, bet saņemtie priekšlikumi no Tieslietu ministrijas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un Finanšu ministrijas tika ņemti vērā un atbilstoši tika papildināts minētais projekts. Tādējādi atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” 80.punktam Ministru kabineta projekts tika uzskatīts par saskaņotu un nodots Ministru kabinetā apstiprināšanai.

Man ir patiesi žēl, ka pareizticīgo un vecticībnieku konfesiju pārstāvji ierosinājumus par 2005.gada 2.marta rīkojuma grozījumiem neiesniedza laikus, ka uzmanība šim, diemžēl neveiksmīgajam, rīkojuma punktam ir pievērsta tikai dažas nedēļas pirms pārceļamās dienas, kad cilvēki jau ir ieplānojuši atvaļinājumus un uzņēmumi– darba grafikus. Ir ļoti svarīgi, lai sadarbība un iespējami labāki priekšlikumi normatīvo aktu izstrādē taptu savlaicīgi.

Ar cieņu,

ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Rīgā 2006.gada 22.martā

 

 

Ministre I.Druviete

Uz jaut.nr.130–dok.nr.5676

Kad ministrija grasās griezties valdībā ar priekšlikumiem
pielīdzināt skolotāju algas ierēdņu algām?

Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi deputātu jautājumu (deputātu jautājumu reģistra nr.130) par pedagogu un ierēdņu darba samaksas pielīdzināšanu. Informējam, ka nav paredzēta pedagogu darba samaksas pielīdzināšana ierēdņu darba samaksai. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Pedagogu (izņemot pirmskolas izglītības pedagogu, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai) darba samaksas paaugstināšanas programmā 2006.–2010.gadam, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 29.augusta rīkojumu Nr.579, paredzēts:

“Nodrošināt nepārtrauktu pedagogu darba samaksas paaugstināšanu ar mērķi to tuvināt Eiropas Savienības valstu vidējiem rādītājiem atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālajā statistikas ziņojumā publicētajam valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba samaksas apmēram, reizinot to ar koeficientu.”

Minētajā programmā viens no galvenajiem uzdevumiem ir pedagogu darba samaksas sistēmas iekļaušana valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā. Lai nodrošinātu šī uzdevuma izpildi, ar Ministru prezidenta A.Kalvīša 2006.gada 8.februāra rīkojumu Nr.55 ir izveidota darba grupa informatīvā ziņojuma izstrādei. Ziņojums, par kura izstrādi ir atbildīga Valsts kanceleja, jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2006.gada 1.septembrim.

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Rīgā 2006.gada 28.martā

 

 

Ministre D.Staķe

Uz jaut. nr.131 – dok. nr.5673

Par bezmaksas medicīnisko palīdzību smagas invaliditātes invalīdiem

Labklājības ministrija saņēma Saeimas Latvijas Sociālistiskās partijas deputātu jautājumus par I un II grupas invalīdu nodrošināšanu ar bezmaksas medicīnisko palīdzību un bezmaksas zālēm:

1) Kā iespējams organizēt bezmaksas medicīnisko palīdzību šiem cilvēkiem?

2) Kādi budžeta līdzekļi šim mērķim vajadzīgi?

3) Kādā veidā iespējams organizēt šo invalīdu bezmaksas apgādi ar zālēm? Cik tam ir vajadzīgs budžeta līdzekļu?

Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumiem Nr.49 “Labklājības ministrijas nolikums” LM funkcijas ir izstrādāt darba, sociālās aizsardzības un dzimumu līdztiesības politiku un organizēt un koordinēt šīs politikas īstenošanu. Līdz ar to veselības aprūpes jautājumu risināšana nav ministrijas kompetencē.

Neraugoties uz iepriekš minēto, informējam, ka invalīdu kā vienas no sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas jautājumi pastāvīgi ir Labklājības ministrijas redzeslokā.

Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija cilvēku ar invaliditāti problēmu risināšanai ir izstrādājusi “Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005.–2015.gadam”, kuras 2005.gada 10.augustā apstiprināja Ministru kabinets.

Pamatnostādnes ir politikas plānošanas dokuments desmit gadiem, kurā LM ir ietvērusi invaliditātes profilakses, invaliditātes noteikšanas, invalīdu nodarbinātības un invalīdu sociālās aizsardzības valsts politikas pamatprincipus, mērķus un prioritātes.

Tās nosaka galvenos darbības virzienus, lai invalīdam vai cilvēkam, kam draud invaliditāte, uzlabotos dzīves kvalitāte, piedāvājot plašākas iespējas profilakses, nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā.

Šāda dokumenta izstrāde bija nepieciešama tādēļ, ka valstī pastāv vēl neatrisināti jautājumi attiecībā uz invaliditātes profilaksi un noteikšanu, invalīdu nodarbinātību un sociālo aizsardzību. Detalizēti analizējot pašlaik spēkā esošās tiesību aktos noteiktās normas, nākas secināt, ka valstī aizvien ir nepilnīga sistēma invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. To kavē gan nepietiekamais finansējums veselības aprūpei, kompensējamiem medikamentiem, medicīniskajai rehabilitācijai, gan arī tādas sistēmas trūkums, kas veicinātu rehabilitācijas procesa vienotību un nepārtrauktību. Šeit ļoti būtiska ir sadarbība starp dažādām iesaistītajām institūcijām.

Tāpat invalīdiem savu īpašo vajadzību dēļ aizvien nākas saskarties ar ierobežojumiem, kad viņi vēlas strādāt, līdz ar to nepieciešams radīt atbalsta sistēmu šo šķēršļu novēršanai un arvien plašāk attīstītu subsidēto darba vietu izveidi un to pieprasījumu.

Pamatnostādnēs noteiktā jaunā politika tiks ieviesta pakāpeniski, tādējādi sākotnējā posmā darbosies divas paralēlas sistēmas. Jauno pakalpojumu sistēmu paredzēts attīstīt laikā līdz 2010.gadam un tikai pēc tam pilnībā ieviest jaunu sistēmu invaliditātes noteikšanai.

Labklājības ministrija, strādājot pie šī dokumenta izstrādes, vairākkārt ir konsultējusies ar citu ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, tādējādi uzklausot un diskutējot par dokumentā ietvertajiem jautājumiem ar vairākām iesaistītām pusēm.

Šobrīd sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām Labklājības ministrija ir sagatavojusi rīcības plānu ar konkrētām aktivitātēm pamatnostādnēs noteikto politikas virzienu īstenošanai. Rīcības plānā ir precizēts nepieciešamo līdzekļu apjoms un konkretizēti paredzēto pasākumu ieviešanas termiņi. Līdz šā gada 1.aprīlim rīcības plāns tiks iesniegts Ministru kabinetā.

Labklājības ministre D.Staķe

Rīgā 2006.gada 27.martā

 

 

Ministrs Dz.Jaundžeikars

Uz jaut.nr.132–dok.nr.5679

Par sociālajām patversmēm un to izmantošanu

Latvijas Republikas Saeimas LSP frakcijas deputātu uzdoto jautājumu kontekstā informēju, ka atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam Iekšlietu ministrija kopīgi ar citām valsts pārvaldes iestādēm izstrādā un īsteno valsts politiku noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, valsts robežas drošības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas, civilās aizsardzības, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas, kā arī migrācijas jomās.

Papildus informēju par sekojošo:

– pēc mūsu rīcībā esošās informācijas vissarežģītākā situācija jautājumos, saistītos ar bezpajumtnieku izmitināšanu, ir tādās lielpilsētās kā Rīga, Daugavpils, Jelgava;

– realizējot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības savā darbībā praktizē dažādu veidu profilaktisko reidu un akciju, kā, piemēram, “Neizaicini likteni”, “Pieskati uguni”, “Nededzini! “Tas ir dzīvs” u.c. veikšanu, kuru ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta personām, kuras atrodas bezpalīdzības stāvoklī vai kuras var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev.

Vienlaikus vēlos atzīmēt, ka ar bezpajumtnieku izmitināšanas problēmām saistītie jautājumi, manuprāt, galvenokārt ietilpst pašvaldību institūciju kompetencē un šajā sakarā no lietderības viedokļa deputāti varētu uzklausīt pašvaldību vadītāju viedokli, kā arī saņemt attiecīgus priekšlikumus no tādām institūcijām kā Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība.

Turklāt informēju, ka Iekšlietu ministrija savas kompetences ietvaros un nepieciešamības gadījumā, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar bezpajumtniekiem, ir gatava deleģēt savu pārstāvi līdzdalībai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādē.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Rīgā 2006.gada 29.martā

 

 

Ministrs M.Kučinskis

Uz jaut. nr.132 – dok.nr.5679A

Par sociālajām patversmēm un to izmantošanu

Esmu saņēmis un izskatījis Jūsu un Saeimas deputātu O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova Saeimas kārtības ruļļa 119.panta kārtībā iesniegtos jautājumus un informēju Jūs, ka manas vadītās ministrijas kompetence nav saistīta ar bezpajumtnieku izmitināšanas problēmu risināšanu. Šis jautājums atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14.panta 1.punktam un Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumu Nr.49 “Labklājības ministrijas nolikums” 5.2.apakšpunktam ietilpst Labklājības ministrijas kompetencē (valsts politikas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā izstrādāšana un pārraudzība pār tās īstenošanu).

Attiecībā uz pašvaldību kompetenci šajā jomā informēju Jūs, ka viena no pašvaldību autonomajām funkcijām, kas minēta likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 7.punktā, ir nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, tas ir, sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni. Pašvaldību autonomo funkciju izpildi atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 7.panta otrajai daļai organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta.

Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta trešajā daļā ir norādīts, ka, ja nepieciešams, personu, kuras dzīvesvieta nav konstatējama, ar naktspatversmi vai patversmi, informāciju un konsultācijām nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā persona atrodas. Ministru kabineta 2005.gada 31.maija noteikumu Nr.373 “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība” 15.punktā ir norādīts, ka, lai saņemtu pakalpojumu naktspatversmē, persona, kurai nepiecie­šams sociālais pakalpojums, vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja, tas ir, pie attiecīgās pašvaldības institūcijas, kura nodrošina patversmes darbību.

Bezpajumtnieku izmitināšanas jautājumus pašvaldības risina atbilstoši vietējā budžeta iespējām, līdz ar to efektīvāk un pilnā apjomā šis uzdevums tiek īstenots republikas pilsētu pašvaldībās, savukārt lauku pašvaldībām minētā uzdevuma izpilde ir apgrūtināta. Jāatzīmē, ka likumdošanā ir noteikti mehānismi, kas ļauj pašvaldībām risināt minētā uzdevuma izpildi. Nepieciešamības gadījumā pašvaldības Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt šī sociālās palīdzības funkcijas uzdevuma īstenošanu citai pašvaldībai vai arī īstenot to kopīgi.

Uzskatu, ka pastāvošās problēmas risināšanu sekmētu lielāku un spēcīgāku vietējo pašvaldību (novadu) izveidošana. Administratīvi teritoriālā reforma būtiski palielinātu pašvaldību budžetu ieņēmumus un veicinātu pašvaldību kapacitāti nodrošināt autonomo funkciju uzdevumu izpildi pilnā apjomā.

Ar cieņu,

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

Rīgā 2006.gada 29.martā

 

 

Ministre H.Demakova

Uz jaut.nr.133-dok.nr.5669

Par latgaliešu tiesībām uz valsts varas atbildību par nacionālās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un par viņu apdzīvotās teritorijas sociāli ekonomiskās infrastruktūras atjaunošanu un attīstību

Godātie deputātu kungi!

Atbilde uz Jūsu jautājumu, vai valsts vara ir atbildīga par latgaliešu tiesībām uz nacionālo identitāti un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, kā arī par Latgales teritorijas sociāli ekonomiskās infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, ir nepārprotams “jā”, un šī atbildība arī tiek dažādos un daudzos veidos īstenota.

Kultūras spēks ir tās daudzveidībā un savdabībā, šis spēks ir arī nozīmīgs faktors reģionu sociālekonomiskās attīstības veicināšanā. Šī doma caurvij Valsts kultūrpolitikas jaunās pamatnostādnes “Nacionāla valsts” 2006. – 2015.gadam, kas ir veidotas, līdztekus citiem principiem balstoties uz kultūras daudzveidības principu un nacionālās identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanas principu. Šajā politikas plānošanas ilgtermiņa dokumentā akcentēta Latgales kultūras identitātes, jo īpaši latgaliešu valodas, saglabāšana. Valsts atbildība par kultūras daudzveidības un savdabības saglabāšanu ir apliecināta arī, pievienojoties (vai gatavojoties tuvākajā laikā pievienoties) starptautiskām konvencijām, tostarp UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, Eiropas Padomes Vispārējai konvencijai par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai, kā arī UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

Latgales kultūrvēsturiskais reģions allaž ir izcēlies ar savu multikulturālismu, te izsenis ir dzīvojušas un sadzīvojušas dažādas etniskas kopienas un grupas, kam izveidojies savs īpatns mantojums. To vidū var minēt, piemēram, vecticībniekus, Ludzas igauņus u.c., kuru uzkrātās tradicionālās kultūras vērtības tiks apzinātas un iekļautas jaunveidojamajā nemateriālā kultūras mantojuma reģistrā, pie kura koncepcijas patlaban strādā Kultūras ministrijas paspārnē izveidota ekspertu darba grupa. Reģistrs paredz ne tikai dažādu kultūras izpausmju iekļaušanu sarakstā, bet arī to dokumentēšanu, izpēti, reālu saglabāšanu un pārmantošanu. Kā pilotprojekts reģistra izstrādei ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstu 2005.gadā tika īstenota kultūras programma “Tautas nemateriālā kultūras mantojuma apzināšana, dokumentēšana un saglabāšana”, kuras ietvaros iekļauta Latgales skalu deķu aušanas tradīcija. Programmas īstenošanai tika piešķirti 15 tūkstoši latu, un tās sekmīgu norisi nodrošināja arī Krāslavas rajona, kā arī Indras un Izvaltas pagasta pašvaldību ieinteresētība un līdzdalība.

Nozīmīgu finansiālu atbalstu valsts ar Kultūras ministrijas starpniecību dotācijas veidā sniedz pašvaldību tautas mākslas un amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba apmaksai, tostarp arī Latgalē. Tāpat valsts mērķdotācija 1,2 miljonu latu apmērā tiek piešķirta reģiona pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba atalgojumam.

Latgales reģions ir arī pirmais, kuram ir sava īpaša valsts atbalsta mērķprogramma. 2005.gadā Kultūras ministrija realizēja pilotprojektu “Latgales kultūras atbalsta programmas projektu konkurss”, deleģējot Latgales reģiona attīstības aģentūrai Latgales kultūras programmas administrēšanu (Ls 8000), lai sekmētu reģionālās pārvaldes institūciju ciešāku iesaisti un atbildību vietējās kultūrpolitikas un kultūras dzīves veidošanā, tuvinātu valsts līdzekļu sadales mehānismu to apguves institūcijām, kā arī veicinātu un attīstītu kultūras institūciju sadarbību ar reģionālajām attīstības aģentūrām. Latgales reģiona attīstības aģentūra saņēma 63 projektu pieteikumus no visiem Latgales rajoniem. Latgales kultūras programmai projektu kopējais pieprasītais finansējums bija 63707lati, kas astoņas reizes pārsniedza programmas finansiālās iespējas. Konkursa rezultātā 13 projekti guva atbalstu. Iesniegtie projekti atspoguļoja reģiona kultūras procesa daudzveidību un piedāvāja inovatīvus risinājumus Latgales kultūras identitātes izkopšanā.

2006.gadā kā veiksmīgā pilotprojekta turpinājums VKKF ir izveidota mērķprogramma “Latgales kultūras atbalsta programma” – Ls 20000, ko arī administrēs Latgales reģiona attīstības aģentūra.

Papildus VKKF mērķprogrammai Latgales reģionu kultūras veidotāji regulāri saņem finansējumu no VKKF projektu konkursu līdzekļiem.

Kultūras ministrija, strādājot pie ES struktūrfondu finansējuma piesaistes kultūras projektiem nākamajā plānošanas periodā, vadās pēc līdzsvarotas attīstības principa, domājot par visu Latvijas reģionu sociāli ekonomiskās infrastruktūras atjaunošanu un attīstību. Patlaban ar ES struktūrfondu līdzekļiem tiek īstenoti vērienīgi valsts informatizācijas projekti, kas skar arī Latgali, – valsts vienotais bibliotēku informatizācijas sistēmas izveides tīkls, valsts arhīvu informatizācijas sistēmas tīkls, nacionālā muzeju kopkrājuma kataloga izveide. Patlaban nav vēl pieejama informācija par rezultātiem kultūras mantojuma un tūrisma aktivitātes projektu konkursam ERAF finansējuma ieguvei, taču lielais iesniegto projektu skaits (112) ļauj domāt, ka tā ietvaros būs arī projekti Latgales kultūrvides un sociāli ekonomiskās attīstības veicināšanai. Nākamajam programmēšanas posmam vēl nevar runāt par konkrētiem atbalstītiem projektiem, jo par to tiks lemts vēlāk, taču tiek domāts par tādiem vērienīgiem projektiem kā Daugavpils cietokšņa atjaunošana ar ievērojamā mākslinieka Marka Rotko centra izveidi tajā, par mūsdienīgas reģionālas koncertzāles izveidi Latgalē, reģiona kultūras namu renovēšanu un modernizēšanu u.c. pasākumiem Latgales atdzimšanai. Jau tagad Valsts kultūras pieminekļu glābšanas programmas ietvaros, ko administrē Valsts kultūras pieminekļu inspekcija, katru gadu tiek atjaunoti un renovēti arī Latgales kultūras pieminekļi (piemēram, Daugavpils cietoksnis, Pasienes baznīca, Krāslavas pils u.c.).

Kultūras ministrijā patlaban tiek veidota Latvijas kultūrkarte, kas būs pieejama elektroniski un kurā būs dati par visiem Latvijas kultūras objektiem, to stāvokli, kā arī par daudzveidīgajām kultūras norisēm visā Latvijā. Viens no šādas kartes izveides mērķiem ir arī labāk plānot atbalstu kultūras dzīves uzlabošanai un līdzsvarotai attīstībai reģionos.

Minētie atbalsta piemēri ļauj secināt, ka kultūras jomā nav pamata apšaubīt valsts atbildību par latgaliešu identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, kā arī par šī reģiona kultūras potenciāla stiprināšanu tā sociālekonomiskās attīstības veicināšanai.

Ar cieņu,

 kultūras ministre H.Demakova

Rīgā 2006.gada 24.martā

 

 

Ministrs A.Latkovskis

Uz jaut.nr.133–dok.nr.5669A

Par latgaliešu tiesībām uz valsts varas atbildību par nacionālās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un par viņu apdzīvotās teritorijas sociāli ekonomiskās infrastruktūras atjaunošanu un attīstību

Atsaucoties uz š.g. 22.marta vēstuli Nr. 8/8-2-137, kurā uzdodat jautājumu, vai valsts vara ir atbildīga par latgaliešu tiesībām uz nacionālo identitāti un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, viņu apdzīvotās teritorijas sociāli ekonomiskās infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, informēju, ka valdības uzdevums ir rūpēties par pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no reģionālās, nacionālās vai kādas citas piederības.

Daru zināmu, ka pagājušā gada martā ar ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu ierosinājām veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos apakšprogrammā “Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām”, kurā paredzēts lielāks atbalsts projektiem ārpus Rīgas, īpaši Latgalē, kas veicinās reģionālo integrāciju, ekonomikas augšupeju un sabalansēs reģionālo attīstību. Ekonomikas ministrijas izstrādātajos un Ministru kabineta apstiprinātajos noteikumos ir noteikta diferencēta atbalsta intensitāte, ņemot vērā projekta īstenošanas vietu: Rīgas pilsētā mazām un vidējām komercsabiedrībām tā turpmāk būs 45%, bet lielajām komercsabiedrībām – 30%, pārējā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales plānošanas reģionu un īpaši atbalstāmās teritorijas, mazām un vidējām komercsabiedrībām atbalsta intensitāte būs 55%, bet lielām komercsabiedrībām – 40%. Savukārt, lai veicinātu Latgales kā ekonomiski vismazāk attīstītā reģiona izaugsmi, Daugavpils rajona vietējās pašvaldībās, Krāslavas rajona vietējās pašvaldībās, Ludzas rajona vietējās pašvaldībās, Rēzeknes rajona vietējās pašvaldībās, Preiļu rajona vietējās pašvaldībās, Balvu rajona vietējās pašvaldībās, Daugavpils un Rēzeknes pilsētās, kā arī īpaši atbalstāmajās teritorijās citur Latvijā atbalsta intensitāte mazām un vidējām komercsabiedrībām būs 65%, lielām komercsabiedrībām – 50%.

Ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta atbalstu no 2005.gada 26.aprīļa līdz 4.maijam latgaliešu biedrības rīkoja Latgaliešu kultūras dienas. Šajā laikā visiem interesentiem bija iespēja gan apskatīt dažādas Latgalei raksturīgās keramikas, tautas daiļrades un grāmatu izstādes, gan piedalīties zinātniski pētnieciskajā konferencē, gan apmeklēt Latgales māksliniecisko kolektīvu koncertus. Ikviens interesents Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā bez maksas varēja apskatīt Latgales keramikas izstrādājumus, audumus un tautas tērpus, kā arī Latgales kultūras centra izdevniecības 15 gadu laikā izdotās grāmatas par Latgali un latgaliešiem, kā arī pašu latgaliešu rakstītās grāmatas.

Ar cieņu,

īpašu uzdevumu ministrs

sabiedrības integrācijas lietās A. Latkovskis

Rīgā 2006.gada 27.martā

 

 

Ministrs Dz.Jaundžeikars

Uz jaut. Nr.134 – dok. nr.5680

Par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību darbinieku sociālajām garantijām

A.god. Latvijas Republikas 8.Saeimas deputāti!

Iekšlietu ministrija ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” frakcijas deputātu jautājumus “Par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību darbinieku sociālajām garantijām”.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka Iekšlietu ministrijas 2005.gada 19.oktobra vēstulē Nr.1/32-314v “Par atvaļinājuma pabalsta parādu par 2001.–2004.gadu izmaksu Iekšlietu ministrijas specializētā valsts civildienesta ierēdņiem” (atbilde uz Latvijas Republikas Saeimas Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu 2005.gada 12.oktobra vēstuli Nr.8/2-2/36) ir norādīts, ka Iekšlietu ministrijas 2006.gada budžeta likumprojektā (šobrīd likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”) finanšu līdzekļi ir pietiekami, lai nodrošinātu atvaļinājuma pabalsta parādu izmaksu par 2002.gadu, nevis par visu laika periodu no 2001. līdz 2004.gadam.

Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, sniedzam šādu informāciju:

1. Iekšlietu ministrija ir izmaksājusi atvaļinājuma pabalsta parādus par 2001. un 2002.gadu tiem specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, kas uz

2005.gada 1.septembri bija dienestā Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs, kā arī turpina izmaksāt šos parādus par visu periodu likvidētās iestādes (Sardzes pulka) atvaļinātajiem valsts civildienesta ierēdņiem un tiem specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, kuri atvaļinās no dienesta, lai izpildītu darba likumdošanas prasības. Šobrīd saskaņošanas stadijā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju ir informatīvais ziņojums “Par Iekšlietu ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu prioritāru un neatliekamu pasākumu īstenošanai” (turpmāk – informatīvais ziņojums) un attiecīgs Ministru kabineta protokollēmuma projekts. Iekšlietu ministrija ir ierosinājusi:

– atvaļinājuma pabalsta parādu par 2003. un 2004.gadu tiem specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, kas uz parāda izmaksas brīdi atrodas dienestā, izmaksāt 2006.gadā, uzsākot izmaksu jau 2006.gada aprīlī – maijā Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm apstiprinātā atalgojuma fonda ietvaros, vienlaikus paredzot, ka 2006.gada budžeta likuma grozījumos veiktie izdevumi 5,8 milj. latu apmērā tiek kompensēti;

– atvaļinājuma pabalsta parādu par 2001.–2004.gadu bijušajiem specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, kas atvaļinājušies no dienesta līdz 2005.gada 31.augustam, 1,4 milj. latu apmērā uzsākt izmaksāt 2007.gada janvārī.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem valsts civildienesta ierēdņiem, ir ierosināts veikt grozījumus likumā “Par policiju”, Robežsardzes likumā un Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, nosakot, ka atvaļinājuma pabalsts izmaksājams arī par 2005.gadu. Tam papildus 2007.gadā nepieciešami 3,8 milj. latu.

Informatīvais ziņojums un protokollēmuma projekts tiks iesniegts izskatīšanai vienā no tuvākajām valdības sēdēm.

2. Valsts policijas darbinieki 2006.gada 16.martā pamatā dienesta pienākumus veica saskaņā ar apstiprinātiem grafikiem. Policijas darbiniekiem, kas dienesta pienākumus veica virs normālā darba laika, virsstundu darbs tiks kompensēts ar atpūtas dienām. Prēmijas par dienesta pienākumu pildīšanu 2006.gada 16.martā netiks izmaksātas.

3. NATO valstu valdību vadītāju sanāksmes drošības pasākumu nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas 2006.gada budžetā ir rezervēti 1,085 milj. latu, kuru sadalījums vēl tiks precizēts; šīs summas ietvaros tiks nodrošināta samaksa darbiniekiem par papildus veikto darbu. Finanšu līdzekļi samaksai par papildus veikto darbu pasaules hokeja čempionāta drošības pasākumu nodrošināšanā Iekšlietu ministrijas 2006.gada budžetā nav paredzēti, bet ir panākta vienošanās ar Finanšu ministriju, ka visi papildu izdevumi, tajā skaitā papildus veiktā darba apmaksai 645,3 tūkst. latu apmērā, tiks segti iestādēm apstiprinātā budžeta ietvaros, vienlaikus paredzot, ka 2006.gada budžeta likuma grozījumos veiktie izdevumi tiek kompensēti. Arī šī problēma un tās risinājums ir paredzēti informatīvajā ziņojumā un protokollēmuma projektā.

Ar cieņu,

iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Rīgā 2006.gada 29.martā