Uzturoties valstsvizītē Moldovā 2006.gada 2.–4.aprīlī

Runa Moldovas un Latvijas biznesa forumā Kišiņevā 2006.gada 4.aprīlī:

Prezidenta kungs! Ekselences!
Uzņēmēji! Dāmas un kungi!
Es ļoti priecājos par izdevību kopā ar prezidentu Voronovu uzrunāt Moldovas un Latvijas biznesa foruma dalībniekus, un es pateicos jums visiem par to, ka šodien esat šeit. Es vēlos arī izteikt pateicību Moldovas Tirdzniecības un rūpniecības palātai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai par šā svarīgā pasākuma organizēšanu.
Es priecājos, ka divpusējās attiecības starp Latviju un Moldovu attīstās konstruktīvā un draudzīgā gaisotnē un veido ļoti labu pamatu vēl ciešākai mūsu abu valstu sadarbībai politikā un ekonomikā. Latvijai kā ES dalībvalstij sadarbība ar Moldovu ir prioritāte, kas ietilpst Eiropas Savienības politikā sadarbībai ar kaimiņvalstīm. Pēc 15 gadiem, kuru laikā notika reformas un manas valsts integrācija Eiropas Savienībā, Latvija ir ieguvusi lielu pieredzi un var dalīties tajā ar Moldovu, kā arī ar citām valstīm, kam ir līdzīga vēsture un līdzīgi mērķi.
Es priecājos, ka, neraugoties uz grūtībām, kas Moldovai bija jāpārvar savā pārveidošanās procesā, brīvā tirgus reformām Moldovā ir pozitīvi rezultāti. Es nešaubos, ka šīs reformas palīdzēs Moldovai sasniegt savu ilgtermiņa mērķi – ilgtspējīgu attīstību. Latvija ir gatava palīdzēt, lai tas varētu notikt. Es esmu pārliecināta, ka jaunais līgums par sadarbību attīstības veicināšanai, kas tika parakstīts starp abām mūsu valstīm šīs vizītes laikā, būs labs pamats mūsu tālākai sadarbībai šajā jomā.
Ir skaidrs, ka vēl nav pilnībā izmantotas visas iespējas Latvijas un Moldovas ekonomiskajā sadarbībā. Vairāki Latvijas zīmoli, tādi kā “Rīgas šprotes”, “Laimas” šokolāde, “Dzintara” kosmētika un citi, ir labi pazīstami Moldovā to kvalitātes un sevišķo īpašību dēļ, un šīs preces vēl joprojām ir pieprasītas šeit. Es priecājos, ka Latvijas sniegtie pakalpojumi tādos sektoros kā banku pakalpojumi un celtniecība arī ir atraduši nišu šajā valstī. Turklāt mūsu abas valstis aktīvi sadarbojas farmācijas sektorā.
Mani šajā vizītē pavada vairāk nekā 40 ievērojamu uzņēmumu pārstāvji, un tas liecina par to, ka Latvijas uzņēmēji ir ļoti ieinteresēti izveidot partnerattiecības ar Moldovas uzņēmējiem. Šodien šajā forumā piedalās uzņēmumu vadītāji no tādiem sektoriem kā banku pakalpojumi un finanses, loģistika, informācijas tehnoloģijas, celtniecība, metālapstrāde, biznesa konsultēšana, tūrisms, pārtikas rūpniecība, tirdzniecība, un no citiem sektoriem.
Prezidenta kungs!
Ir pagājuši tikai 15 gadi kopš tā laika, kad Latvijas ekonomika vēl bija cieši saistīta ar agrāko padomju impēriju. Mēs tāpat kā Moldova zaudējām savus galvenos tirgus un lētos enerģijas resursus pēc tam, kad 1991.gadā atguvām savu neatkarību. Līdz 1995.gadam Latvijas reālais iekšējais kopprodukts bija samazinājies un kļuvis gandrīz uz pusi mazāks, nodarbinātība bija samazinājusies par vienu ceturtdaļu, un iekšējais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pazeminājies par vairāk nekā 40 procentiem.
Neraugoties uz šīm sākotnējām grūtībām, Latvijā īstenotās reformas – kopā ar izstrādāto stratēģiju kļūt par ES un NATO dalībvalsti – palīdzēja nostiprināties privātajam sektoram manā valstī un radīja labvēlīgus apstākļus Latvijas nepārtrauktai attīstībai.
Divus gadus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā es varu teikt, ka pievienošanās ES ir bijis svarīgs faktors manas valsts ekonomikas un konkurētspējas attīstībā. Šogad Latvija sarīkos NATO samitu Rīgā, kas ir vēl viens apliecinājums manas valsts sasniegtajam stabilitātes un attīstības līmenim.
Latvijai pašreiz ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, kā arī stabila makroekonomiskā un finanšu vide. Kopš 2000.gada vidējais iekšzemes kopprodukta pieaugums Latvijā ir bijis 7–8 procenti gadā, bet 2005.gadā Latvijas iekšējais kopprodukts palielinājās par vairāk nekā 10 procentiem.
Latvijas ekonomikas izaugsmes ilgtspēju nodrošina arī nacionālās valūtas lata stabilitāte, kas no jauna tika ieviests 1993.gadā un kopš 2005.gada janvāra ir piesaistīts eiro. Latvija plāno pievienoties eirozonai 2008.gadā un jau tagad atbilst lielākajai daļai Māstrihtas konverģences kritēriju, izņemot inflācijas rādītājus, kas pēdējos divus gadus pārsniedza sešus procentus. Latvijā inflācijas palielināšanās ir saistīta ar valsts straujo ekonomisko izaugsmi, degvielas cenu kāpumu, augsto pieprasījumu iekšējā tirgū un citiem faktoriem. Inflācijas samazināšana, lai tā atbilstu Māstrihtas kritērijiem, būs grūts uzdevums, kas jāpaveic nākamajos divos gados.
Attiecībā uz tirdzniecību un investīcijām Latvijas galvenās ekonomiskās sadarbības partneres ir 24 pārējās ES dalībvalstis. Pagājušajā gadā Latvijas eksports uz ES valstīm līdzinājās trim ceturtdaļām no valsts kopējā eksporta apjoma, un vairāk nekā 60 procentu tiešo ārvalstu investīciju tika saņemts no ES.
Es vēlos atzīmēt, ka 2004.gadā un 2005.gadā Latvijas eksporta rādītāji palielinājās vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar laika periodu no 2002. līdz 2003.gadam. Mūsu nozīmīgākās tirdzniecības partneres pagājušajā gadā bija mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, un tūlīt aiz tām seko Vācija un Lielbritānija. Mēs ceram, ka Latvijas eksports palīdzēs samazināt Latvijas tekošo tirdzniecības deficītu, kas saglabājas relatīvi augsts, pateicoties augošajam pieprasījumam iekšējā tirgū, lielajam importa un strauji pieaugošajam investīciju apjomam.
Ir vairāki ļoti svarīgi faktori, kas palīdzēja Latvijai piesaistīt ievērojamu tiešo ārvalstu investīciju apjomu. Tie ir valdības nelielā iejaukšanās valsts biznesa un investīciju vidē, “A” pakāpes kredītreitings un ļoti labvēlīga biznesa vide, ieskaitot 15 procentu uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī iestāšanās ES un NATO.
Kopš 90.gadu sākuma Latvijā uzkrātais ārvalstu tiešo investīciju apjoms ir dubultojies katru trīs–četru gadu laikā. Laika posmā no 2004.gada līdz 2005.gadam saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas bija pieci procenti no Latvijas iekšējā kopprodukta, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā laikā no 2002.gada līdz 2003.gadam.
2005.gadā visnozīmīgākās tiešās investīcijas Latvijā izdarīja Vācijas, Krievijas, Holandes, Igaunijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Zviedrijas un ASV uzņēmumi.
Lai gan Latvija vēl joprojām ir tiešo ārvalstu investīciju saņēmēja, mūsu uzņēmēji ir ieinteresēti nodibināt kopuzņēmumus, izveidot partnerattiecības, strādāt pie kopīgiem projektiem un atvērt pārstāvniecības ārvalstīs.
Prezidenta kungs!
Es priecājos, ka varu teikt: raugoties uz salīdzinoši nelielo savstarpējo apmaiņu apjomu starp Latviju un Moldovu, tirdzniecība starp mūsu abām valstīm pakāpeniski palielinās. Kopš 2002.gada manas valsts eksports uz Moldovu ir palielinājies vairāk nekā četras reizes, bet Latvijas imports no Moldovas pieaudzis aptuveni 1,5 reizes. Vēl ir daudz iespēju, lai sadarbība kļūtu aktīvāka, un mēs ceram, ka līdzīgas pozitīvas tendences saglabāsies arī turpmākajos gados.
Moldovas uzņēmumu darbība Latvijā ir diezgan aktīva. Šobrīd Latvijā ir 23 kopuzņēmumi ar moldāvu kapitālu, un to darbības jomas galvenokārt ir tirdzniecība un loģistika. Vislabāk zināmā Moldovas produkcija Latvijā, iespējams, ir vīni un sulas, kam ir labs noiets mūsu tirgos. Es ceru, ka šodienas biznesa forumā moldāvu uzņēmēji nodibinās kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas dažādās jomās, un ka mūsu tirdzniecības un biznesa attiecības turpinās sazaroties.
Latvija ir stabila un droša valsts, un tai tagad ir atvērti visbagātākie tirgi Ziemeļeiropā. Sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ Latvija var kalpot kā tilts starp austrumiem un rietumiem un starp ziemeļiem un dienvidiem. Latvija var palīdzēt Moldovas ražotājiem apgūt jaunus Rietumu tirgus un pārdot savus ražojumus un izejvielas. Latvijas trīs lielākajās neaizsalstošajās ostās ir ļoti rentabla un labi attīstīta infrastruktūra. Vēl ir iespējams pat palielināt tirdzniecības un tranzīta plūsmu, lai pilnībā izmantotu Latvijas ceļu, dzelzceļu un noliktavu piedāvātās iespējas. Es aicinu moldāvu uzņēmējus atbraukt uz Latviju un pilnībā izmantot tās priekšrocības, ko biznesa attīstībai piedāvā mana valsts.
Prezidenta kungs!
Sadarbību starp mūsu abām valstīm lielā mērā ir sekmējusi Moldovas vēstniecības atvēršana Rīgā pagājušā gada beigās, tas notika pēc jūsu vizītes Latvijā septembrī. Es ceru, ka mana vizīte Moldovā dos jaunu stimulu attiecību paplašināšanai starp mūsu valstīm un sekmēs abu valstu uzņēmēju ekonomisko sadarbību.
Es vēlos uzsvērt, ka mūsu ekonomisko attiecību svarīgo nozīmi nav iespējams izteikt tikai ar skaitļiem vien. Vissvarīgākais aspekts ir cilvēku savstarpējie kontakti, un tāpēc es īpaši gribu pateikties jums par sirsnīgo uzņemšanu un viesmīlību. Vizīte jūsu valstī sagādāja man patiesu prieku. Mani vislabākie novēlējumi jums visiem!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Pie Latvijas goda konsulāta ēkas Kišiņevā Latvijas Valsts prezidenti sagaida goda konsuls Moldovā Vālērijs Dragņevs; piemiņas plāksnes atklāšanā pie konsulāta sienas: goda konsuls Valērijs Dragņevs, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Moldāvu biedrības Latvijā priekšsēdētājs Georgijs Tofans Foto: Juris Krūmiņš

Tiekoties ar Latvijas goda konsulu un Latvijas robežsargiem

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, otrdien, 4.aprīlī, valstsvizītes ietvaros Moldovā tiekoties ar Latvijas goda konsulu Moldovā Valēriju Dragņevu, uzsvēra goda konsula lomu valstīs, kur Latvijai nav pastāvīgas vēstniecības. Diemžēl Latvijai kā mazai valstij nav iespējams nodibināt vēstniecības ar rezidējošiem vēstniekiem visās valstīs. Valstīs, kurās Latvijai nav vēstnieka, goda konsuli veic lielu un nozīmīgu darbu, pārstāvot Latviju un sekmējot kontaktu veidošanos dažādās jomās. Prezidente pauda savu apbrīnu un pateicību Latvijas goda konsulam Kišiņevā par viņa aktīvo darbu un novēlēja sekmes arī turpmāk. Goda konsuls uzsvēra, ka Latvijas sasniegumi rada viņam īpašu pienākumu godam pārstāvēt Latviju Moldovā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Kišiņevā tikās arī ar sešiem Latvijas muitas un robežsardzes pārstāvjiem, kuri strādā Eiropas novērošanas misijā uz Moldovas-Ukrainas robežas. Prezidente uzsvēra, ka šie Latvijas robežsardzes un muitas darbinieki vienlaikus ir arī Latvijas diplomāti šajā reģionā. Misijas pārstāvji informēja prezidenti par savu darbu, uzsverot, ka viņu un arī citu starptautiskās misijas dalībnieku klātbūtne vieš lielāku stabilitāti uz Ukrainas-Moldovas robežas. Robežsargi atzīmēja, ka, viņi, konsultējot Ukrainas kolēģus, ne tikai dalās savā pieredzē, bet arī paši reizē gūst vērtīgu pieredzi sadarbībā ar citu valstu pārstāvjiem misijā. Tikšanās laikā eksperti atzina, ka šo četru mēnešu laikā, kopš viņi strādā misijā, ir novērojama kontrabandas, likumpārkāpumu un nelegālās tirdzniecības ierobežošana.

Valsts prezidenta preses dienests