Par darba vietu sekmēšanu pakalpojumu sfērā un darba ņēmēju norīkošanu ar mazāku birokrātiju un ātrāk

Eiropas Komisija 4.aprīlī publicējusi pamatnostādnes, kas palīdzēs dalībvalstu valdībām, uzņēmumiem un darba ņēmējiem izprast viņu tiesības un pienākumus, kad uzņēmumi darba ņēmējus norīko no vienas ES valsts darbā uz citu ES valsti. Paziņojums skar praktiskās grūtības, ar kādām dalībvalstīs sastopas, īstenojot norīkoto darba ņēmēju direktīvu. Tas palīdzēs izbeigt jucekli ES tiesību aktu prasībās un ierobežojumos, norīkojot darba ņēmējus, un novērsīs sociālo dempingu.

Nesenajā pavasara samitā ES vadītāji vienojās, ka “pakalpojumu iekšējam tirgum pilnībā jādarbojas, vienlaikus saglabājot Eiropai raksturīgo sociālo modeli”. 4.aprīļa “Norādījumi par darba ņēmēju norīkošanu pakalpojumu sniegšanai” ir ieturēti šajā garā, tas nodrošinās, ka labumu gūst visas pakalpojumu sniegšanā citā ES valstī iesaistītās puses. Uzņēmumi, kas nodrošina pakalpojumus ES, sastapsies ar mazākiem šķēršļiem, būs mazāk birokrātijas un procedūras būs ātrākas. Dalībvalstīm skaidri jānosaka prasības uzņēmumiem, kad tie norīko darba ņēmējus. Uzņēmumiem būs vieglāk piekļūt informācijai par darba algām un apstākļiem. Bez tam Eiropas Komisija palīdzēs dalībvalstīm efektīvāk apmainīties ar informāciju un uzlabot administratīvo sadarbību.

Vladimirs Špidla, ES nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs, uzsvēra: “Šī direktīva ir galvenais instruments pakalpojumu sniegšanas brīvības nodrošināšanai un sociālā dempinga novēršanai. Bet tās ietekme varēs pilnīgi izpausties tikai tad, ja dalībvalstis to pienācīgi īstenos. Es mudinu dalībvalstis atvieglot pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā, lai Eiropas strādnieki varētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, būdami labi aizsargāti.”

Pamatojoties uz Eiropas Kopienu tiesas tiesu praksi, paziņojumā paskaidrots, ka uzņēmējām dalībvalstīm ir pienākums gādāt, lai darba apstākļi viņu teritorijā norīkotajiem darba ņēmējiem būtu tādi, kā noteikts norīkoto darba ņēmēju direktīvā. To darot, uzņēmējas dalībvalstis var pieprasīt ārzemju pakalpojumu sniedzējiem, lai tie izpildītu noteiktus kontroles pasākumus. Šiem pasākumiem tomēr ir jāatbilst Līguma 49.pantam un tie nedrīkst radīt netaisnīgus un nesamērīgus ierobežojumus brīvai pakalpojumu apritei.

Paziņojums dod norādījumus par četriem pasākumiem un konkrēti nosaka: pakalpojuma sniedzējam nav pienākuma turēt uzņēmējā dalībvalstī savu pastāvīgo pārstāvi; uzņēmēja valsts nevar prasīt iepriekšēju atļauju darbinieku norīkošanai, bet pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem var būt jāsaņem vispārīga atļauja pakalpojumu sniegšanai noteiktās nozarēs citā dalībvalstī; dalībvalstīm ir iespējams prasīt darba ņēmēju norīkošanas deklarāciju pirms darba uzsākšanas, lai atvieglotu kontroli uzņēmējā valstī; pakalpojumu sniedzējiem jāglabā sociālie dokumenti, piemēram, darba laika uzskaites grafiki vai dokumenti, kas attiecas uz veselības un drošības apstākļiem darba vietā.

Ir minētas arī īpašas pārbaudes, kas paredzētas norīkoto darba ņēmēju – trešo valstu pilsoņu – kontrolei.

Izcelsmes valstu valdībām ir lojāli jāsadarbojas ar uzņēmēju dalībvalstu valdībām un jāsniedz tām visa prasītā informācija, lai tās varētu veikt savus kontroles pienākumus un cīnīties pret nelikumīgu darbību. Sadarbības iestādēm un uzraudzības iestādēm jābūt pienācīgam aprīkojumam un pietiekamiem resursiem, lai spētu pareizi un ātri atbildēt uz jebkuru pieprasījumu. Ir jāparedz atbilstoši sankciju pasākumi ārzemju pakalpojumu sniedzējiem, ja tie neievēro direktīvā noteiktos pareizos nodarbinātības noteikumus un apstākļus.

Lai atvieglotu darba ņēmēju norīkošanu, paziņojumā ir vairāki dalībvalstīm adresēti priekšlikumi, ieskaitot tīmekļa vietņu un citu informēšanas veidu uzlabošanu, sadarbības iestāžu un uzraudzības iestāžu stiprināšanu, informācijas apmaiņas elektronisko sistēmu uzlabošanu, darba inspekciju sadarbības tīkla uzlabošanu.

Dalībvalstu atbalstam Eiropas Komisija ir izveidojusi sadarbības veidlapu daudzās valodās, kuru dalībvalstis var izmantot visas attiecīgās informācijas apmaiņai. Šai veidlapai jāatvieglo vietējām iestādēm dokumentu pārbaudes, jo nebūs valodu barjeras.

Paziņojumā uzsvērts, ka dalībvalstīm jāpastiprina savi pasākumi direktīvā noteikto minimālo standartu ievērošanas nodrošināšanai. Direktīvas īstenošanas novērtēšana paredzēta turpmāko 12 mēnešu laikā, perioda beigās Eiropas Komisija sagatavos ziņojumu. Gadījumā, ja nebūs redzama progresa, Eiropas Komisija attiecīgi rīkosies, kas var novest pie pārkāpumu novēršanas procedūrām.