• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ES iestāžu un to lēmumu atklātumu, pārredzamību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.04.2006., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/132244

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par finansējumu spēcīgākai Eiropas pilsoniskajai apziņai

Vēl šajā numurā

06.04.2006., Nr. 56

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ES iestāžu un to lēmumu atklātumu, pārredzamību

Sēdēm, kurās ES Padome darbojas kā likumdevēja, jābūt atklātām. Eiropas Komisijai jau šogad jānāk klajā ar priekšlikumu noteikumiem par piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, prasa Eiropas Parlaments.

Eiropas Parlaments otrdien, 4.aprīlī, ar pārliecinošu balsu vairākumu – 595 balsīm par, 9 pret un 12 atturoties – pieņēma ziņojumu, kas balstās uz vācu deputāta Elmāra Broka Eiropas ombudam adresēto lūgumrakstu. Deputāts, kas lūgumrakstu bija iesniedzis kā privātpersona, nevis Parlamenta pārstāvis, uzstāja uz Eiropas Savienības līguma prasību: ES iestādēm lēmumi jāpieņem pēc iespējas atklāti un tuvu pilsoņiem. Tādēļ ES Padomei (dalībvalstu ministriem), kad tā darbojas kā likumdevēja, sēdes jānotur atklāti – tāpat, kā to dara Eiropas Parlaments. Šim viedoklim pievienojas Eiropas ombuds Nikifoross Diamandurus, kas jau aicinājis Padomi esošo kārtību mainīt. Somija, kas būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts nākamajā pusgadā, ES iestāžu un to lēmumu pārredzamību izvirzījusi kā vienu no politiskajām prioritātēm.

Atšķirībām starp Padomi un Parlamentu lēmumu pieņemšanas procedūrās “nav nekāda loģiska pamatojuma,” jo īpaši koplēmuma procedūrā, kad Parlamentam un dalībvalstu ministriem ir vienādas lēmējtiesības, uzskata Parlamenta ziņojuma sagatavotājs spāņu deputāts Dāvids Hammersteins-Mincs. Pat Parlamenta specializēto komiteju sanāksmes, kurās deputāti gatavo nostājas gaidāmajām plenārsesijām, ir atklātas, teikts pieņemtajā ziņojumā.

Pēc deputātu domām, Eiropas Savienības likumdevēju atklātas sēdes ir ļoti svarīgas, lai Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti varētu pildīt savu demokrātiskās pārraudzības uzdevumu un darboties kā ES pilsoņu pārstāvji. Deputāti uzskata, ka atklātas sēdes veicinās ES pilsoņu uzticību Eiropas iestādēm.

Eiropas Parlaments aicina ES Padomi mainīt darba kārtības noteikumus, likumdošanas sanāksmes padarot “atklātas un sabiedrībai pieejamas”, un prasa, lai Padome “nodrošinātu atklāto sanāksmju pārraidi, tostarp internetā, un laikus sniegtu informāciju par šo sanāksmju datumiem, to darba kārtību un publicētu to oficiālās stenogrammas”. EP deputāti prasa, lai Padome Eiropas dienā 9.maijā uzņemtos svinīgas saistības iespējami drīz grozīt esošo kārtību noteikumus.

Kuriem dokumentiem var piekļūt “vienkāršs pilsonis”?

Lai Eiropas Savienības iedzīvotāji varētu labāk sekot līdzi lēmumu pieņemšanai, deputāti plenārsesijā prasīja arī grozīt 2001.gadā pieņemtos noteikumus par piekļuvi ES iestāžu dokumentiem. Vērtējot, ka spēkā esošie noteikumi ir pārak nekonkrēti, Eiropas Parlaments prasa, lai Eiropas Komisija līdz gada beigām iesniegtu jaunu tiesību akta priekšlikumu.

Parlaments arī prasa, lai jaunā regula iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām ļautu iepazīties ne tikai ar pieņemtajiem likumiem, bet jau ar tiesību aktu sagatavošanas dokumentiem, ieskaitot juridisko dienestu atzinumus un Padomes sanāksmju materiālus. Parlaments iesaka darīt zināmus arī ierosinājumu autorus.

Jaunajā regulā jānosaka, kādos apstākļos dokumentus var klasificēt kā konfidenciālus, teikts ziņojumā. Deputāti arī uzskata, ka jāsašaurina valstu tiesības ierobežot piekļuvi ar ES likumdošanu saistītajiem dokumentiem, piemēram, Komisijai iesniegtajiem tiesību aktu grozījumiem.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!