Par darbaspēka brīvas kustības ierobežojumu atcelšanu

Eiropas Parlamenta deputāti prasa tām ES dalībvalstīm, kas joprojām piemēro ierobežojumus darbaspēka brīvai kustībai attiecībā uz astoņām jaunajam dalībvalstīm, no 1.maija tos atcelt.

Eiropas Parlaments trešdien, 5.aprīlī, atbalstīja ungāru deputāta Čabas Ēri iniciatīvas ziņojumu, aicinot “atcelt spēkā esošos pārejas pasākumus, jo nav vērojama spriedze to dalībvalstu darba tirgos, kuras ir devušas priekšroku atvērtam darba tirgum bez ierobežojumiem, un bailes no masveida migrācijas ir izrādījušās nepamatotas”.

Parlaments ziņojumā uzsver, ka darbaspēka brīva kustība ir viena no četrām pamatvērtībām, uz ko balstās Eiropas Kopiena un arī solidaritātes izpausme starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. “Migrācija no jaunajām dalībvalstīm labvēlīgi ietekmē to dalībvalstu ekonomiku, kuras ir atvērušas savu darba tirgu”, bet atteikšanās no šīs iespējas veicinājusi nelegālo darbu, ēnu ekonomiku un darbaspēka negodīgu izmantošanu, teikts ziņojumā. Parlaments iesaka, lai tās dalībvalstis, kas paredz pārejas periodus attiecībā uz darba tirgus atvēršanu pagarināt, to darītu tikai pēc īpaši rūpīgas analīzes, vadoties pēc riskiem katras valsts darba tirgū. Jebkurā gadījumā pārejas periodi nav jāpagarina ilgāk par 2009.gadu, uzskata deputāti.

“Pavisam nesen mēs piedzīvojām rūgtu vilšanos ar brīvu pakalpojumu tirgu, bet tagad mēs redzam, ka tikai dažas no veco valstu valdībām ir gatavas atvērt tirgu jauno valstu darbaspēkam. Vairums valdību, turpinot ierobežot darbiniekus no jaunām valstīm, īstenībā cīnās ar nopietnākām problēmām, kas rodas ar imigrāciju no trešām valstīm,” debatēs pirms balsojuma teica Roberts Zīle. Viņš arī norādīja, ka “daļēja darbaspēka tirgus atvēršana, piemēram, celtniekiem, šveicariem, oficiantiem, kā to piedāvā Francija, neliecina par gatavību Eiropas pamatbrīvībām. Tā drīzāk liecina par šo profesiju zemo prestižu”. Deputāts atzina, ka šāda selektīva pieeja ilgtermiņā vājina Eiropas konkurētspēju.

Ziņojumā deputāti kritizē situāciju, kas izveidojusies kopš šā gada janvāra, kad stājās spēkā direktīva par vienlīdzīgām tiesībām starp Eiropas Savienības darbaspēku un tās valstīs legāli reģistrētajiem trešo valstu pilsoņiem. Tā kā direktīva varētu nozīmēt pat labvēlīgāku attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem nekā pret jauno ES dalībvalstu strādniekiem, Parlaments prasa ievērot Pievienošanās līguma status quo klauzulas prasību – ja tiek piedāvāts darbs, jauno dalībvalstu valstspiederīgajiem ir priekšrocības attiecībā pret trešo valstu valstspiederīgajiem.

No 2004.gada 1.maija savu darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem atvēra trīs vecās dalībvalstis – Īrija, Apvienotā Karaliste un Zviedrija. Pārējās ES-15 dalībvalstis nolēma darbaspēka kustību ierobežot, ieviešot pārejas periodus. Atbilstoši Pievienošanās līguma noteikumiem šīm valstīm līdz šā gada 30.aprīlim jāizšķiras, vai tās vēlas pārejas periodus pagarināt vēl par diviem gadiem. Pēc tam ierobežojumi jāatjauno atkal 2008. gadā un 2011.gadā, tomēr pārejas periodi nedrīkst ilgt vairāk nekā deviņus gadus kopā. Par ierobežojumu atcelšanu ir ziņojušas Portugāle, Somija un Spānija; arī Francija sola savu darba tirgu pakāpeniski atvērt.