Par finansējumu spēcīgākai Eiropas pilsoniskajai apziņai

Eiropas Parlaments trešdien ar 473 balsīm par, 92 pret un 51 atturoties atbalstīja ES finansējuma programmu “Eiropa pilsoņiem”, kas ļaus finansēt pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, tostarp “projektus staļinisma masu iznīcināšanas un masu deportāciju upuru piemiņai, kā arī memoriālu un arhīvu saglabāšanai”.

Pirmajā lasījumā pieņemtās programmas “Eiropa pilsoņiem” mērķis ir tuvināt Eiropas iedzīvotājus, veicināt Eiropas identitātes un pilsoniskās apziņas veidošanu. Parlaments atbalstīja arī finansējuma piešķiršanu staļinisma upuru atcerei.

Otrdien debatēs Aldis Kušķis atsaucās uz vēsturnieci Hannu Ārenti, kas “apbrīnojami vienkārši, bet precīzi secinājusi, ka nekas nav principiāli raksturīgāks totalitārajiem režīmiem un diktatoriem kā tas, cik pārsteidzoši īsā laikposmā tiek aizmirsti viņu noziegumi pret cilvēci un ka tikpat pārsteidzoši mierīgi viņu vietā var rasties jauni tirāni. Iespēja ieraudzīt jaunus staļinus un hitlerus diemžēl nav izzudusi līdz pat šai dienai”. Deputāts aicināja “ar darbiem atbalstīt projektus, kuros piemin nacismu un staļinismu, masu deportācijas un upurus. Jāparāda mūsu bērniem ar masu deportācijām un koncentrācijas nometnēm saistītās vietas un jāsaglabā upuru atmiņas”.

Iebilstot pret priekšlikumiem atbalstīt tikai nacisma noziegumu atceri, kā vēl balsojuma priekšvakarā prasīja vairāki deputāti, Ģirts Valdis Kristovskis Nāciju Eiropas grupas vārdā izteica pārsteigumu, ka “šajā demokrātijas, taisnības un patiesības citadelē var rasties ziņojuma priekšlikumi, kas joprojām mēģina holokaustā vai gulagā bojāgājušo piemiņu izsvērt svarīguma kausos”. Ģ. V. Kristovskis debatēs aicināja atbalstīt Kultūras komitejā pieņemto somu deputāta Hannu Takulas ziņojumu, kas atbalsta finansējumu staļinisma upuru atcerei un ir “kārtējais apliecinājums tam, ka vēsturiskā patiesība nešķiro nacistiskos no komunistiskajiem noziegumiem. Noziegumi ir un paliek noziegumi”.

Ņemot vērā iedzīvotāju un ES iestāžu atsvešinātību, ko īpaši spilgti parādīja Francijas un Nīderlandes referendumi par konstitūciju, Eiropas Komisija ierosināja piešķirt atbalstu triju veidu programmām: “Aktīvi iedzīvotāji Eiropai”, “Aktīva pilsoniskā sabiedrība Eiropā” un “Kopā Eiropai”.

Parlaments aicina izveidot vēl ceturto programmas daļu – “Aktīvi piemiņas pasākumi Eiropā”, kas cita starpā paredz finansēt nacisma un staļinisma upuru atceri, lai saglabātu ar masu deportācijām saistītās piemiņas vietas un arhīvus, atbalstītu projektus ar mērķi saglabāt dzīvas aculiecinieku atmiņas. Atceres programmām deputāti iesaka piešķirt aptuveni 4% no visa 235 miljonus eiro vērtā septiņu gadu finansējuma (no 2007. līdz 2013.gadam).

Programma “Eiropa pilsoņiem” paredzēta tādiem pilsoniskās aktivitātes veidiem kā amatieru sporta klubu partnerība, ES dalībvalstu pārrobežu sadarbības projekti, Eiropas līmeņa pētniecības institūti, piemēram, Žana Monē asociācijai un Robēra Šūmaņa Eiropas centram, Eiropas Komisijas vai ar tās līdzdalību organizētiem plašiem pasākumiem. Parlaments iesaka atbalstīt arī Eiropas Bēgļu lietu un izsūtījuma padomi, Eiropas Politikas institūtu Berlīnē un projektu “Eiropas mājas” (Maisons de l’Europe). Ziņojumā atzīts, ka aktīva pilsoniskuma veicināšanā liela nozīme ir cīņai pret neiecietību, ksenofobiju un rasismu.

Eiropas Parlamenta preses dienests