• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.04.2006., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/132251

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par projektu pieņemšanas termiņiem valsts atbalsta programmā "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai"

Vēl šajā numurā

06.04.2006., Nr. 56

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa sēdē

 

FM: Par Latvijas nacionālajām pozīcijām attiecībā uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda regulām

Valdības 4.aprīļa sēdē apstiprinātas Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda regulu projektiem. Nacionālās pozīcijas izstrādātas sadarbībā ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem.

Regulas projekti tika izplatīti 2004.gada jūlijā. Līdz pat 2006.gada aprīlim notika Eiropas Padomes un prezidentūras organizētās strukturālo pasākumu darba grupas, kurās 25 dalībvalstis strādāja, lai vienotos par struktūrfondu un Kohēzijas fonda regulu projektiem.

Eiropas Padomes un prezidentūras darba grupa ir beigušas izskatīt regulu projektu priekšlikumus, kur tika panākta vienošanās par tehniskiem komentāriem 25 dalībvalstu starpā. Turpmākais darbs notiks pastāvīgo pārstāvju pie ES sanāksmes COREPER līmenī, lai panāktu vienošanās par strīdīgajiem un politiski jūtīgajiem struktūrfondu un Kohēzijas fonda regulu projektu jautājumiem.

Iepriekšējo reizi pozīcijas Ministru kabinetā tika apstiprinātas 2005.gada oktobrī. Ņemot vērā, ka iepriekšējās pozīcijās esošā nostāja vairs nav aktuāla un iepriekšējās pozīcijās ir daudz novecojušu tehnisku komentāru, FM pozīcijas ir aktualizējusi.

FM: Par pārbaudēm no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas vietā

Ministru kabinets (MK) otrdien, 4.aprīlī, pieņēma četrus dokumentus, kas turpmāk reglamentēs Kohēzijas fonda projektu vadības jomu. To vidū jaunā redakcijā tiek pārizdoti noteikumi “Kārtība, kādā veicamas pārbaudes no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas vietā”.

Noteikumi regulēs kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas – vadošā iestāde, starpniekinstitūcija un maksājumu iestāde – veic pārbaudes Kohēzijas fonda finansēto projektu īstenošanas vietā, kā arī nosaka jautājumus, kas šīm institūcijām jāņem vērā, lai nodrošinātu pārbaužu atbilstību Eiropas Komisijas (EK) prasībām.

Noteikumi paredz, ka starpniekinstitūcija veic pārbaudes visiem ar finanšu memorandu vai EK lēmumu apstiprinātajiem projektiem un projektus, kuru īstenošana jau uzsākta, pārbauda ne retāk kā reizi gadā. Savukārt vadošā iestāde un maksājumu iestāde ir tiesīga izvēlēties projektus, kuriem veicamas pārbaudes. Vadošajai iestādei ir tiesības veikt pārbaudes maksājumu iestādē, starpniekinstitūcijā, kā arī ieviešanas iestādē, bet maksājumu iestādei – vadošajā iestādē, starpniekinstitūcijā un ieviešanas iestādē.

MK pieņēma vēl trīs dokumentus, kas saistīti ar projektiem, kuri tiek finansēti no Kohēzijas fonda līdzekļiem. Jaunā redakcijā pārizdoti arī MK noteikumi par kārtību, kādā piešķir un anulē Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas lietošanas tiesības, MK noteikumi, kas reglamentē kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas sagatavo un virza izskatīšanai priekšlikumus par grozījumiem finanšu memorandā vai EK lēmumā, un MK instrukcija par Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmas uzraudzību.

MK noteikumi par Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas lietošanas tiesībām paredzēs, ka šīs tiesības piešķir vadošās iestādes, maksājumu iestādes, starpniekinstitūcijas un ieviešanas iestādes amatpersonai vai darbiniekam, kas ir pilnvarots lietot sistēmu. Tiesības piešķir un anulē vadošā iestāde, pamatojoties uz iesniegumu tiesību piešķiršanai vai anulēšanai.

Savukārt MK noteikumos “Kārtība, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas sagatavo un virza izskatīšanai priekšlikumus par grozījumiem finanšu memorandā vai Eiropas Komisijas lēmumā” teikts, ka grozījumus veic, ja nepieciešams mainīt projekta beigu datumu, projekta finansēšanas plānu, projekta pasākuma attiecināmās izmaksas, projekta fiziskos rādītājus vai arī projekta raksturojumu.

MK instrukcija noteiks kārtību, kādā tiek nodrošināta Kohēzijas fonda darbību reglamentējošo Latvijas Republikas normatīvo aktu un iestāžu iekšējo dokumentu pārskatīšana un nepieciešamo grozījumu veikšana. Instrukcija arī paredzēs kārtību, kādā Kohēzijas fonda vadošā iestāde, maksājumu iestāde un starpniekinstitūcija sagatavo un iesniedz EK ikgadējo ziņojumu par izveidoto Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmu.

Nepieciešamību precizēt šos četrus dokumentus noteica Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums, kas stājies spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Līdz ar jauno noteikumu un instrukcijas stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti šādi normatīvie akti: MK 2005.gada 13.septembra noteikumi Nr.694 “Kārtība, kādā veicamas pārbaudes no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas vietā”, MK 2005.gada 15.novembra noteikumi Nr.859 “Kārtība, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas sagatavo un virza izskatīšanai priekšlikumus par grozījumiem finanšu memorandā vai Eiropas Komisijas lēmumā”, MK 2005.gada 13.septembra noteikumi Nr.693 “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas lietošanas tiesību piešķiršanas un anulēšanas kārtība” un MK 2005.gada 8.marta instrukcija Nr.2 “Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmas uzraudzības instrukcija”.

FM: Par precizējumiem pievienotās vērtības nodokļa normu piemērošanas kārtībā

Valdības 4.aprīļa sēdē pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas skaidros, kā piemērojamas likuma “Par pievienotās vērtības nodokli (PVN)” normas, kas ir stājušās spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Noteikumos “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” ir iekļautas normas, kurās situāciju apraksta vai piemēru veidā skaidrota atsevišķu pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana un nodokļa piemērošana. Iekļauta arī norma, kas skaidro ar nodokli apliekamās vērtības noteikšanu darījumos ar nelietotu nekustamo īpašumu.

Tā kā no šā gada spēku ir zaudējuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdotie normatīvie akti par nodokļu aprēķināšanu un atspoguļošanu grāmatvedībā, MK noteikumos ir iekļautas VID metodisko norādījumu prasības par PVN uzskaites kārtību, kā arī normas, kas reglamentē ar PVN apliekamo personu reģistrāciju VID reģistrā.

Noteikumos sniegts skaidrojums par kārtību, kādā atskaitāms priekšnodoklis par iegādātām precēm vai saņemtiem pakalpojumiem ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai pirms personas reģistrācijas VID reģistrā, kā arī skaidrota nodokļa maksāšanas un nodokļa rēķina izrakstīšanas kārtība gadījumos, kad tiek lauzts nomas pirkuma (līzinga) līgums. Noteikumi arī precizēs likuma normu piemērošanu ar nodokli neapliekamiem finanšu darījumiem, kā arī likumā noteiktā priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību gadījumos, kad ar PVN apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus, gan arī pilda valsts pārvaldes funkcijas.

Noteikumos ir pārņemtas pašreiz spēkā esošo MK 2005.gada 19.jūlija noteikumu Nr. 534 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” normas un veikti redakcionāla rakstura precizējumi, saskaņojot noteikumos lietotos terminus ar Komerclikuma terminoloģiju.

Noteikumi stāsies spēkā ar 2006.gada 2.aprīli, un par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.534 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”.

MK noteikumus papildina pielikumi ar vairāku veidlapu paraugiem:

• iesniegums reģistrācijai ar PVN apliekamo personu reģistrā;

• PVN uzskaites žurnāls;

• VID paziņojums par PVN samaksu;

• Eiropas Savienības dalībvalsts personas iesniegums reģistrācijai ar PVN apliekamo personu reģistrā.

FM: Par precizējumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā

Ministru kabinets otrdien, 4.aprīlī, akceptēja likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Grozījumi likumā ieviesīs Eiropas Padomes direktīvas prasības, kā arī novērsīs likuma piemērošanas gaitā konstatētās neskaidrības.

Atbilstoši likuma grozījumiem tiks palielināts informācijas apjoms, kas komercsabiedrībām, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, ir jāiekļauj gada pārskatā, kā arī tiks vienkāršota kārtība, kādā personas var izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu vienlaikus Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Finanšu instrumentu tirgus likums regulē jautājumus, kas saistīti ar pārvedamu vērtspapīru publisku piedāvāšanu un apgrozību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, Latvijas Centrālā depozitārija un regulēto tirgu organizētāju darbību, obligāto un brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu izteikšanu, tirgus manipulāciju aizliegumu un citus jautājumus, kas saistīti ar finanšu instrumentu apgrozību un to emitentiem.

Grozījumi papildinās likumu ar normām atbilstoši Eiropas Padomes direktīvai par pārņemšanas piedāvājumiem. Tādējādi likumā tiks precizēta informācija, kāda jāpublisko mērķa sabiedrībai un piedāvātājam, kā arī tiks noteiktas akcionāru un mērķa sabiedrības tiesības un pienākumi akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā. Likumā arīdzan tiks iekļauts regulējums jomā, kas saistīta ar citā valstī izteikta akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu atzīšanu Latvijā.

Tāpat tiks precizēti atsevišķi jautājumi, kas saistīti ar publisko piedāvājumu izteikšanu par pārvedamiem vērtspapīriem, iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļaujamo personu loku, termiņiem, kādos komercsabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ir jāsniedz regulētā tirgus organizētājam gada pārskati, un informāciju, kas ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāiekļauj to līgumos ar klientiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par pasākumiem Sodu reģistra digitalizācijai un ziņu apmaiņas nodrošināšanai ar citām ES dalībvalstīm par notiesātajām personām

Ministru kabinets (MK) otrdien, 4.aprīlī, izskatīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par veicamajiem pasākumiem ziņu apmaiņas nodrošināšanai par notiesātajām personām ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Sodu reģistra digitalizācijai.

Turpmāk IeM Informācijas centrs kļūst par centrālo iestādi, kas nodrošinās ziņu apmaiņu par notiesātajām personām ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu centrālajām iestādēm. No 2006.gada 1.jūnija IeM Informācijas centrā tiks arī ieviestas piecas papildu darbinieku amata vietas, lai īstenotu ES Padomes 2005.gada 21.novembra lēmuma 2005/876/TI “Par tādas informācijas apmaiņu, ko iegūst no sodāmības reģistra” prasību izpildi.

Savukārt, lai nodrošinātu noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu manuālās kartotēkas digitālizāciju, MK atbalstīja ieviest IeM Informācijas centrā 30 papildu darbinieku amata vietas.

Pašlaik IeM Informācijas centra noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu kartotēka tiek apstrādāta manuāli ar novecojušām, darbietilpīgām, neoperatīvām un finansiāli dārgām metodēm. Tāpēc ir nepieciešama nacionālās Sodu reģistra informācijas sistēmas izveide un manuālās kartotēkas datu masīva digitalizācija. Ja tas netiks veikts, pastāv iespēja, ka šobrīd izstrādes stadijā esošā ES Padomes lēmuma projektā “Padomes pamatlēmums par to, kā organizējama un īstenojama no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm” noteikto uzdevumu izpilde nebūs iespējama. Minētais lēmuma projekts paredz nepastarpinātu informācijas apmaiņu elektroniskā veidā starp ES dalībvalstu sodu reģistriem.

Finansējums Sodu reģistra darbībai nepieciešamās infrastruktūras izveidei un programmnodrošinājuma izstrādei piešķirts tikai 2005.gadā, lai gan Sodu reģistra izveides koncepcija akceptēta jau 2000.gada 22.augustā un Sodu reģistra likums stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2006.gadam” IeM budžetā paredzētais papildu finansējums Sodu reģistra izveides turpināšanai ir 395,8 tūkstoši latu, kas ir nepietiekams.

IeM: Par Latvijas normatīvo aktu atbilstību Šengenas tiesību aktu kopumam

Ministru kabinets (MK) otrdien, 4.aprīlī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto rīcības plānu, kas paredz nodrošināt Latvijas Republikas nacionālo normatīvo aktu atbilstību Šengenas tiesību aktu kopuma prasībām.

Rīcības plāna “Šengenas acquis prasību īstenošanai likumdošanas jomā” mērķis ir Latvijas pievienošanās Šengenas konvencijai. Lai pievienošanās process būtu veiksmīgs, šajā plānā noteikti konkrēti uzdevumi likumdošanas jomā mērķa sasniegšanai, to izpildes termiņi un atbildīgās iestādes.

Rīcības plāns paredz izstrādāt jaunus normatīvo aktu projektus un veikt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos, lai nodrošinātu valsts nacionālo normatīvo aktu atbilstību Šengenas tiesību aktu kopuma prasībām.

Plāns izstrādāts, balstoties uz Šengenas konvenciju un uz atbilstošo sekundāro Šengenas acquis likumdošanu.

Rīcības plānā noteiktie uzdevumi normatīvo aktu projektu izstrādē tiks izpildīti iesaistītajām institūcijām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Gadījumā, ja konkrētā normatīvā akta projekta izpildei būs nepieciešams papildu finansējums, tiks sagatavots attiecīgais pamatojums, kuru iesniegs MK vispārējā normatīvā akta projekta izskatīšanas kārtībā.

IeM: Par robežsardzes ģenerāļa pakāpes piešķiršanu Ē.Ivanovam

Ministru kabinets (MK) otrdien, 4.aprīlī, piešķīra Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieka pirmajam vietniekam, VRS Galvenās pārvaldes priekšniekam, robežsardzes pulkvedim Ērikam Ivanovam kārtējo dienesta pakāpi – robežsardzes ģenerālis.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā Ē.Ivanovs dienestu sāka 1995.gada 18.februārī. Kopš 2003.gada 21.novembra viņš ir VRS Galvenās pārvaldes priekšnieks.

2002.gada 23.septembrī Ē.Ivanovam piešķirta policijas pulkveža dienesta pakāpe, bet 2003.gada 21.novembrī – robežsardzes pulkveža pakāpe.

Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par robežsardzes ģenerāļa dienesta pakāpes piešķiršanu Ē.Ivanovam” sagatavots saskaņā ar Robežsardzes likuma 30.panta piekto daļu, kas nosaka, ka augstākos virsniekus ģenerāļa dienesta pakāpē paaugstina MK.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par Latvijas izglītības klasifikācijas noteikumiem

Ministru kabineta 4.aprīļa sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”.

Izglītības klasifikācija ir Latvijas Republikas vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, un tās uzdevums ir nodrošināt pamatu izglītības iestāžu darbībai izglītības programmu īstenošanā, radīt pamatu izglītības programmu reģistra un izglītības programmu informatīvās bāzes izveidei un nodrošināt vienotas izglītības statistikas datu bāzes izveidošanu.

Normatīvā akta izpildi, kā arī klasifikācijas izstrādāšanu un uzturēšanu nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītības iestādes šo klasifikāciju lietos savā darbībā, kā arī iesniedzot statistiskos pārskatus Centrālajai statistikas pārvaldei.

Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” tiek izdoti saskaņā ar Valsts statistikas likuma 71.pantu, kurā noteikts, ka vienotās ekonomiskās informācijas sistēmu un tajā iekļautās nacionālās klasifikācijas un klasifikatorus (kodu sistēmas un nomenklatūras) apstiprina Ministru kabinets.

Līdz šim bija spēkā Latvijas Republikas izglītības klasifikācija, kas apstiprināta ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2004.gada 11.maija rīkojumu Nr.287. Tā tika izveidota, pamatojoties uz Ministru kabineta 1998.gada 16.jūnija noteikumu Nr.222 “Noteikumi par vienoto ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu” 9.6.apakšpunktu. Izglītības iestādes savā darbībā, kā arī iesniedzot statistiskos pārskatus Centrālajai statistikas pārvaldei, lieto šo klasifikāciju.

IZM: Par Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas juridiskā statusa maiņu

Ministru kabinets 2006.gada 4.aprīļa sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās un zinātniski informatīvās iestādes “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” izveidošanu”.

Rīkojuma projekts, kas izstrādāts saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu, paredz uzsākt bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās un zinātniski informatīvās iestādes “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” reorganizāciju un ar 2006.gada 1.aprīli izveidot valsts aģentūru “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka”.

2005.gada 1.novembrī Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas kopsapulce pieņēma lēmumu par bibliotēkas juridiskā statusa maiņu.

Rīkojums paredz, ka aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Tās darbības mērķis ir piedalīties valsts bibliotēku politikas īstenošanā, sniedzot nepieciešamos bibliotēku un informācijas pakalpojumus, kā arī nodrošināt nacionālās literatūras krājuma veidošanu un nacionālā bibliotēku krājuma veidošanu visās zinātņu nozarēs.

2006.gadā Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai paredzēts piešķirt valsts budžeta finansējumu 435 670 latu.

IZM: Par stipendijām profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem

Ministru kabinets 4.aprīļa sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām””.

Statistikas dati liecina, ka 2004./2005.mācību gadā tikai 29,6% pamatskolas absolventu izglītību turpināja profesionālās izglītības programmās. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu 2005./2006.mācību gadā profesionālās izglītības programmās uzņemto audzēkņu kopējais skaits ir samazinājies par 10%. Izglītojamo īpatsvars sākotnējās profesionālās izglītības programmās ir aptuveni 30% (Ziemeļvalstīs vairāk nekā 2/3 izglītojamo vidējā pakāpē mācās profesionālās izglītības programmās). Galvenais iemesls ir tas, ka profesionālās izglītības iestādes ir salīdzinoši tālu no dzīvesvietas un materiālo resursu trūkums liedz audzēkņiem dzīvot izglītības iestādes dienesta viesnīcā.

Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs aptuveni 33% audzēkņu dzīvo nepilnās ģimenēs, 39% audzēkņu – ģimenēs ar zemu ienākumu līmeni, 18% daudzbērnu ģimenēs, bet 19% audzēkņu vismaz viens no vecākiem ir bezdarbnieks.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumiem Nr.740 “Noteikumi par stipendijām” profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, kuri mācās no valsts un pašvaldību budžeta finansētajās profesionālās izglītības programmās, saņem ikmēneša stipendiju vidēji 8,5 latus.

Esošā budžeta ietvaros palielināt stipendijas nav iespējams, jo valsts budžeta finansējums profesionālās izglītības iestādēm nodrošina uzturēšanas izdevumus aptuveni 60% no Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumos Nr.850 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” noteiktā finansējuma minimuma, attiecināta uz vienu audzēkni. Šā iemesla dēļ audzēkņi daļēji sedz dienesta viesnīcas pakalpojumus (līdz sešiem latiem mēnesī).

Noteikumu projekts paredz ar 2007.gada 1.janvāri palielināt stipendiju fondu valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, paredzot vidēji 20 latu mēnesī katram audzēknim. Minimālā ikmēneša stipendija tiek palielināta no sešiem uz septiņiem latiem.

Maksimālās ikmēneša stipendijas apmērs var pieaugt pat līdz 35 latiem. Eiropas Sociālā fonda finansēto programmu un projektu ietvaros papildus dotācijai no vispārējiem ieņēmumiem stipendijām var tikt izmantoti projektu finanšu līdzekļi, mēnesī kopumā nepārsniedzot maksimālās ikmēneša stipendijas apmēru.

Normatīvais akts dos iespēju piesaistīt Eiropas strukturālo fondu līdzekļus profesionālās izglītības programmu īstenošanas nodrošināšanai. Noteikumi stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.

IZM: Par ilgstoši slimojošu bērnu izglītošanos ārpus izglītības iestādes

Ministru kabinets 4.aprīļa sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā notiek ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes”.

Noteikumi nosaka, kādā kārtībā organizējamas ilgstoši slimojošu izglītojamo mācības dzīvesvietā vai stacionārā ārstniecības iestādē atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim. Noteikta ilgstoši slimojošo izglītojamo maksimālā mācību slodze, kā arī kārtība, kādā tiek fiksēts mācību darbs un saņemtie vērtējumi, kā tiek izsniegti izglītības dokumenti.

Mācības organizē saskaņā ar vispārējās izglītības programmu (tās veidu), pielāgojot to katra izglītojamā individuālajām vajadzībām.

Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu ilgstoši slimojošiem bērniem organizē pašvaldības izglītības pārvalde, nodrošinot vecākiem (aizbildņiem) metodisku palīdzību pašvaldību pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā vai izglītības iestādē, kura īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai.

Ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, mācību slodze 1.–4.klasē nedrīkst pārsniegt trīs stundas dienā un sešas mācību stundas nedēļā, bet 5.–12.klasē – četras stundas dienā un astoņas mācību stundas nedēļā.

Izglītības iestāde, kurā izglītojamais mācās, nodrošina viņa slimošanas laikā mājās vai slimnīcā mācību priekšmetos saņemtā vērtējuma ierakstīšanu izglītojamā klases žurnālā, kā arī pārceļ viņu nākamajā klasē un izsniedz attiecīgos izglītības dokumentus.

Ja veselības stāvokļa dēļ izglītojamais ilgāk par mēnesi nespēj apmeklēt izglītības iestādi, mācības organizē mājās, ko nosaka, ņemot vērā valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas ieteikumu, kas pamatojas uz ārstu komisijas vai ģimenes ārsta atzinumu.

Mācības mājās organizē uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem. Ja minētais termiņš jāpagarina, veic atkārtotu izglītojamā veselības stāvokļa pārbaudi. Valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija iesaka vecākiem (aizbildņiem) izglītojamā veselības stāvoklim atbilstošu izglītības programmu.

Ja, pamatojoties uz ārstējošā ārsta atzinumu, paredzams, ka izglītojamam veselības stāvokļa dēļ būs jāpaliek slimnīcā ilgāk par divām nedēļām, mācības organizē slimnīcā. Mācības slimnīcā uzsākamas, ja atbilstoši ārstējošā ārsta atzinumam to pieļauj izglītojamā veselības stāvoklis. Mācības izglītojamiem, kuri ārstējas slimnīcā, organizē pašvaldības izglītības pārvalde, kuras administratīvajā teritorijā atrodas slimnīca, un slimnīcas vadītājs.

Pašvaldības izglītības pārvalde, kuras administratīvajā teritorijā atrodas slimnīca, nosaka izglītības iestādi(-es), kas organizē mācības izglītojamajiem, kuri ārstējas slimnīcā.

Slimnīcas vadītājs ir atbildīgs par konkrētās slimnīcas iespējām nodrošināt mācību darbam atbilstošus apstākļus (mācību telpa, mācību literatūras un mācību līdzekļu glabāšanas un izmantošanas nodrošināšana).

Pēc izglītojamā izrakstīšanas no slimnīcas izglītības iestāde, kura organizē izglītošanos slimnīcā, izsniedz izglītojamam izziņu, kurā norādīts zināšanu vērtējums visos mācību priekšmetos. Izziņa iesniedzama izglītības iestādē, kurā izglītojamais mācās.

Par projektu informētas republikas pilsētu un rajonu izglītības pārvaldes

IZM: Par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kuri pieprasa uzturēšanās atļaujas

Ministru kabinets 4.aprīļa sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju”.

Ņemot vērā Imigrācijas likuma 24.panta piektās daļas stāšanos spēkā, tiek izdoti Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju”.

Noteikumi nosaka valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārzemniekiem, kas minēti Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā, kā arī atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā un to personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes.

Valsts valodas prasmes pārbaude pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai nav jākārto:

ārzemniekam, kurš ir apguvis akreditētu izglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem;

Igrupas invalīdam ar totālu afāziju (runas spēju zudums vai runas spēju traucējumi galvas smadzeņu bojājumu dēļ);

IIgrupas invalīdam, kam abpusējs kurlums vai kurlmēmums ir komplicējies ar psihisko atpalicību.

Ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu vismaz pirmā (zemākā) prasmes līmeņa B pakāpē atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr.296 “Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību” 12.2.apakšpunktam.

Valsts valodas prasmes pārbaudes komisijas izveido Izglītības satura un eksaminācijas centrs, un tās darbojas saskaņā ar Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītāja apstiprinātu nolikumu.

Vienlaikus ar valsts valodas prasmes pārbaudi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārzemnieks var nokārtot arī valsts valodas prasmes pārbaudi profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja to norāda iesniegumā.

Valsts valodas prasmes pārbaudē ir rakstiskā un mutiskā daļa. Rakstiskajā daļā novērtē personas lasītprasmi un rakstītprasmi, mutiskajā daļā – personas runātprasmi.

Igrupas invalīdi, kā arī IIgrupas un IIIgrupas redzes invalīdi kārto tikai valsts valodas prasmes pārbaudes mutisko daļu. Savukārt no valsts valodas prasmes pārbaudes rakstiskās daļas ir atbrīvojami IIun IIIgrupas invalīdi, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim attiecīgi – kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas). IIgrupas un IIIgrupas runas un dzirdes invalīdi ir atbrīvojami no valsts valodas prasmes pārbaudes mutiskās daļas.

Valsts valodas prasmes apliecības pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kas izsniegtas, sākot ar 2001.gadu, pēc šo noteikumu spēkā stāšanās ir derīgas un valsts valodas prasmes pārbaude vēlreiz nav jākārto.

Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.319 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju” ir zaudējuši spēku.

Jānis Kutraitis, Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

RAPLM: Par valsts mērķdotāciju piešķiršanas kārtību pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai

Ministru kabinets apstiprinājis noteikumus “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai”.

Apvienošanās projekta ietvaros pašvaldības sagatavo veidojamā novada attīstības stratēģiju un administratīvās struktūras projektu. Noteikumi paredz, ka apvienošanās projekta sagatavošanai pašvaldību grupai piešķir mērķdotāciju līdz 4000 latu. Mērķdotāciju piešķir par projekta sagatavošanu atbildīgajai pašvaldībai, ja par mērķdotācijas piešķiršanu saņemts pozitīvs Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) padomes atzinums un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā saņemti noteikumos minētie dokumenti.

Lai saņemtu mērķdotāciju RAPLM jāiesniedz:

• pašvaldību grupas pieteikums apvienošanās projekta sagatavošanai;

• attiecīgajā pašvaldību grupā ietilpstošo pašvaldību domju (padomju) lēmumi par apņemšanos sagatavot apvienošanās projektu saskaņā ar ATR likuma 8.pantu un apvienošanās projekta sagatavošanas uzdošanu vienai no pašvaldībām;

• apvienošanās projekta izstrādes izdevumu tāmi – pasākumu un aktivitāšu līmenī;

• priekšlikumus par projekta izpildes termiņu, kas nevar būt garāks par sešiem mēnešiem no mērķdotācijas piešķiršanas brīža.

Mērķdotāciju piešķirs no likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” paredzētajiem finanšu līdzekļiem – 160 000 latu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā

Valdība otrdien, 4.aprīlī, akceptēja grozījumus Valsts probācijas dienesta likumā. Likuma grozījumi bija nepieciešami, jo divu gadu laikā kopš tā stāšanās spēkā krasi mainījusies situācija piespiedu darbu izpildes jomā, atklātas vairākas neprecizitātes, kuras likuma izstrādes posmā 2003.gadā paredzēt nevarēja.

Lai veiksmīgi attīstītu probācijas sistēmas darbību atbilstoši VPD koncepcijai, likumā ieviesti vairāki precizējumi un labojumi.

Piemēram, precizēti termini “aprobācija”, “probācijas klients” un “starpnieks” un paplašināta probācijas klienta definīcija, jo probācijas klients ir arī persona, par kuru tiek pieprasīts izvērtēšanas ziņojums, izlīguma procesā iesaistītais likumpārkāpējs, personas, kurām piespriests kriminālsods – piespiedu darbs vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – sabiedriskais darbs, teikts likuma grozījumu anotācijā.

Bez tam likuma 6.pants saskaņots ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa prasībām un noteikts, ka VPD funkcijās ietilpst piespiedu darba izpildes organizēšana. Likuma grozījumu autori norāda, ka 2004.gadā konceptuāli mainījās situācija piespiedu darba izpildē. Saskaņā ar grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā piespiedu darba izpildi no pašvaldībām pilnībā pārņēma VPD. Veicot likuma grozījumus, novērstas pretrunas starp Sodu izpildes kodeksu un VPD likumu.

Līdz ar likuma grozījumiem noteikta arī VPD kompetence nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu un personu, pret kurām izbeigta krimināllieta, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, uzraudzībā.

Grozījumi paredz arī ieviest kvalitatīvu sociālās uzvedības korekcijas pasākumu finansēšanas mehānisma izpildes un probācijas programmu licencēšanas kārtību. Pašlaik valstī nav vienotas kārtības, kādā tiek licencētas probācijas programmas, kurās tiek iesaistīti probācijas klienti ne tikai sociālās rehabilitācijas centros, bet arī uzraudzības laikā. Programmas ir specifiskas un skar dažādas jomas, norāda likuma grozījumu autori.

Līdz ar likuma grozījumiem tiks noteiktas brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem izvirzāmās prasības. Spēkā esošajā likumā ir noteiktas VPD funkcijas izlīguma procesa organizēšanā, bet nav noteikts to personu loks, kas var būt par starpniekiem izlīguma procesā. Pašlaik brīvprātīgajiem nav noteiktas prasības un ierobežojumi attiecībā uz vecumu un sodāmību, kā arī tas, ka tiem ir tiesības saņemt atlīdzību par paveikto.

Starpinstitucionālās sadarbības veicināšanai likuma grozījumi paredz VPD Konsultatīvās padomes teritoriālās struktūrvienības sastāvā iekļaut tās ieslodzījuma vietas administrācijas pārstāvi, kura atrodas teritoriālās struktūrvienības teritorijā.

Saskaņā ar likuma grozījumiem līdz šī gada 1.jūnijam ir jāizdod vairāki Ministru kabineta noteikumi. Jāizstrādā noteikumi par sociālās rehabilitācijas pasākumu finansēšanas kārtību un apjomu probācijas klientiem. Tie noteiktu finansēšanas apjomu un norēķinu kārtību starp valsti, pašvaldību, no vienas puses, un pakalpojuma sniedzēju, no otras puses. Jāizstrādā piespiedu darba izpildes organizēšanas kārtība, nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu un personu, pret kurām izbeigta krimināllieta, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, uzraudzības kārtība, kā arī izlīguma procesa kārtība ar starpnieka palīdzību, probācijas programmu licencēšanas un īstenošanas kārtība un kārtība, kādā tiek piešķirta atlīdzība brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem, un atlīdzības apjoms, teikts likuma anotācijā.

TM: Par Rīgas Sv. Pētera baznīcas īpašnieku Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu

Ministru kabinets otrdien, 4.aprīlī, nolēma, ka Sv. Pētera baznīcas īpašniekam jābūt Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Šādu lēmumu valdība pieņēma, uzklausot Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu par Sv. Pētera baznīcas likuma projekta tapšanu.

Valdība arī nolēma, ka TM līdz šā gada 31.maijam jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā likums par Sv.Pētera baznīcu, kurā kā baznīcas ēkas īpašnieks norādīta LELB.

Iepriekš bija izveidota darba grupa, kurai tika dots uzdevums izstrādāt minēto likuma projektu.

Darba grupa, ņemot vērā neviennozīmīgo situāciju, lūdza Rīgas domi un LELB informēt darba grupu par likumprojektā nostiprināmo subjektu kā Sv. Pētera baznīcas īpašnieku, kā arī iesniegt to rīcībā esošo dokumentu kopijas, kas varētu apliecināt iespējamā īpašnieka īpašuma tiesības. Gan Rīgas dome, gan LELB informēja darba grupu par vēlmi nostiprināt attiecīgi Rīgas domes un LELB īpašuma tiesības, neiesniedzot īpašumtiesības apliecinošu dokumentu kopijas.

Tādējādi, izvērtējot visu iepriekš minēto, lai izpildītu Ministru prezidenta uzdevumu un izstrādātu likumprojektu par Sv. Pētera baznīcas tiesisko statusu, bija jālemj par likumprojektā nostiprināmo subjektu kā Sv. Pētera baznīcas īpašnieku.

TM: Par Latvijas apsvērumiem “Viking Line” un arodbiedrību strīdā

Ministru kabinets otrdien, 4.aprīlī, akceptēja Latvijas dalību Eiropas Kopienu tiesas (EKT) procesā, kurā tiek izskatīts kuģošanas kompānijas “Viking Line” un divu arodorganizāciju strīds. Valdība piekritusi, ka Latvija iesniegs šajā lietā rakstiskos apsvērumus.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) EKT nodaļas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, TM šāgada 15.februārī saņēma EKT paziņojumu, ka tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai Starptautiskās Transporta strādnieku federācijas un Somijas Jūrnieku arodbiedrības strīdu ar kompāniju “Viking Line”. Šajā lietā Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa lūdz EKT sniegt interpretāciju par Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 43.pantu un Eiropas Padomes 1986.gada 22.decembra regulu (EEK) Nr.4055/86, ar ko brīvas pakalpojumu sniegšanas principu piemēro jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešajām valstīm.

2004.gadā “Viking Line” – Somijā reģistrēts pasažieru prāmju operators – uzsācis tiesvedību Londonas Tirdzniecības tiesā, lūdzot noteikt pagaidu noregulējuma pasākumus un aizliegt Starptautiskajai Transporta strādnieku federācijai un Somijas Jūrnieku arodbiedrībai veikt tādu kolektīvo rīcību, kas atturētu “Viking Line” no kuģa “Rosella” karoga valsts nomaiņas no Somijas uz Igauniju un tādējādi ierobežotu “Viking Line” tiesības veikt uzņēmējdarbību.

Prasības pieteicējs argumentē, ka tāda kolektīva rīcība, kas vērsta uz to, lai liegtu “Viking Line” nomainīt kuģa karoga valsti, rada ierobežojumu tiesībām veikt uzņēmējdarbību Igaunijā. Lai gan arodbiedrību tiesības veikt kolektīvo rīcību ir atzītas Kopienu tiesībās, tomēr “Viking Line” uzskata, ka arī šajā gadījumā jāpiemēro princips, ka ikvienam uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu sniegšanas brīvību ierobežojumam, kas balstīts uz sociālo politiku, jābūt objektīvi pamatotam un samērīgam.

2005.gada 16.jūnijā Londonas Tirdzniecības tiesa pasludinājusi spriedumu, aizliedzot abām arodorganizācijām turpināt veikt kolektīvo rīcību un piekrītot “Viking Line” argumentācijai, ka arodbiedrību rīcība ar mērķi vai sekām liegt vai ierobežot “Viking Line” iespēju nomainīt kuģa “Rosella” karoga valsti, veikt sarunas ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts arodbiedrību, nodarbināt citas dalībvalsts pilsoņus, vai arī nodarbināt Somijas pilsoņus citās dalībvalstīs būtu pretrunā ar Eiropas Kopienas līguma 43.pantā paredzētajām tiesībām veikt uzņēmējdarbību.

Atbildētāji pārsūdzēja šo tiesas spriedumu Apelācijas tiesā, kas savukārt atcēla Londonas Tirdzniecības tiesas spriedumu un apturēja tiesvedību lietā, lai iesniegtu EKT lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, atbildot uz vairākiem jautājumiem.

Latvija uzskata, ka arodbiedrības veiktā kolektīvā rīcība, kas vērsta pret privātu uzņēmumu ar nolūku piespiest to slēgt koplīgumu ar arodbiedrību noteiktā dalībvalstī, kā rezultātā uzņēmumam zūd jēga mainīt kuģa karoga valsti uz citu dalībvalsti, rada uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumu ar netiešas diskriminācijas sekām. Pēc Latvijas speciālistu domām, šāda kolektīvā rīcība neatbilst godīgam līdzsvaram starp sociālajām tiesībām veikt kolektīvu rīcību un uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm”

Ministru kabineta 4.aprīļa sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””.

Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz vienkāršot likuma pielietošanu, nodalot un skaidrojot terminus “atļauja” un “licence”. Likumprojektā noteikts, ka atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei savā administratīvajā teritorijā izsniedz pašvaldība. Savukārt zemes dzīļu izmantošanas licences atbilstoši šajā likumā noteiktai kompetencei izsniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra vai Ekonomikas ministrija.

Likumprojektā arī iestrādāti grozījumi, lai nodrošinātu likumā lietoto terminu atbilstību likumā “Par nodokļiem un nodevām” un Komerclikumā lietotajiem. Tādējādi turpmāk tiks iekasēta valsts nodeva, nevis maksa par atļauju vai licenci, kā tas notiek šobrīd.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām

Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojumu par Latvijas līdzdalību Eiropas Komisijas (EK) programmā vistrūcīgākajām personām īstenošanā un starpinstitūciju atbildības sadalījumu.

Rīkojums izstrādāts saskaņā ar EK likumdošanu, kas nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem noteiktām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām. Regulas paredz, ka katru gadu tiek pieņemts plāns pasākumu organizēšanai attiecībā uz Eiropas Kopienas vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem, veicot nozīmīgu ieguldījumu tās vistrūcīgāko pilsoņu labklājībā.

Latvija 2005.gada pieteicās uz programmu 2006.gadam, un ZM nosūtīja EK informāciju par to, kādi produkti un kādos apjomos tiks saražoti programmas ietvaros 2006.gadā, kā arī trūcīgo skaitu un saražotā produkta dienas normu vienam trūcīgajam programmas īstenošanai Latvijā. Programmas ietvaros Latvijas vismazāk nodrošinātie cilvēki 2006.gadā saņems bezmaksas baltmaizi.

Programmas īstenošanai Latvijā piešķirtas 19 706 tonnas kviešu no intervences krājumiem. Savukārt pieejamie finansiālie resursi ir 2096 236 eiro, no kuriem līdz 5% no summas paredzēti transporta un labdarības organizāciju administratīvajām izmaksām.

Arī turpmākajos gados, realizējot atbalsta programmu vistrūcīgākajām personām, katru gadu līdz 15.februārim ZM pieteiksies uz programmu nākamajam gadam.

Katru gadu līdz 31.maijam ZM ir jāiesniedz informācija EK par nepieciešamajiem intervences pārtikas produktu veidiem, daudzumu un izdalei paredzētajiem produktiem un normām uz vienu atbalsta saņēmēju, kā arī vistrūcīgāko personu skaitu pārtikas saņemšanai attiecīgajā gadā. Labdarības organizāciju rīcībā var tikt nodoti intervences krājumos esošie produkti – labība, rīsi, sviests, piena pulveris u.c.

ZM: Par labturības prasībām mājas dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs

Valdība otrdien, 4.aprīlī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”.

Normatīvajā aktā noteikts, ka, vedot suni pastaigā ārpus ierobežotas teritorijas, tas jāved pavadā. Savukārt sunim, kas atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, ir jāuzliek uzpurnis. Pret cilvēkiem un citiem dzīvniekiem miermīlīgi noskaņotiem suņiem uzpurnis nav nepieciešams.

Savukārt, ja suns neatrodas blakus savam saimniekam, tam jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem. Savukārt bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.

Noteikumi paredz, ka, vedot suni sabiedriskajā transportā, tam ir jāuzliek uzpurnis, jātur pavadā vai jāpārvadā piemērotā somā, konteinerā vai būrī. Citi mājas dzīvnieki jāpārvadā piemērotās somās, konteineros vai būros. Savukārt mājdzīvnieku transportlīdzeklī nedrīkst atstāt bez uzraudzības, ja tas apdraud dzīvnieka veselību vai dzīvību.

Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, lai īpašnieks spētu kontrolēt dzīvnieka rīcību.

Komersants, pārdodot mājas (istabas) dzīvnieku, izsniedz pircējam nepieciešamos dokumentus, ko paredz normatīvais akts.

ZM: Par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm

Valdība otrdien, 4.aprīlī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu projektu.

Projekts izstrādāts atbilstoši Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas koncepcijai. Pamatnostādnes ir ilgtermiņa politikas dokuments, kurā formulēti meža nozares attīstības ilgtermiņa attīstības mērķi un problēmas, kuras kavē šo mērķu sasniegšanu. Izstrādāti arī attīstības politikas pamatprincipi un rezultāti, kā arī rīcības virzieni attīstības politikas mērķu sasniegšanai.

Atbilstoši Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas koncepcijai projektā detalizēti norādīti rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai, galvenie uzdevumi, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji to panākšanai. Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu novērtējums tiks izstrādāts un iekļauts pamatnostādņu īstenošanas programmā.

Dokumentā minēts, ka meži ir Latvijas nacionālā bagātība, kura apsaimniekojama, saglabājama un vairojama, lai līdzsvarotu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības un nodrošinātu attīstības iespējas, savukārt valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas cilvēku ekoloģisko un sociālo interešu realizēšanai.

Meža izmantošanas principi ir valstiski jāregulē, lai stabilizētu koksnes resursu ilgtspējīgu pieejamību un prognozējamu vidi meža produktu pārstrādes attīstībai. Nosakot saimnieciskās darbības papildu ierobežojumus valsts interesēs, meža īpašniekam ir tiesības uz neiegūto ienākumu kompensāciju.

Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu projektā norādīts, ka ir jāveicina tirgus ekonomikas un brīvās konkurences attīstība meža nozarē, veidojot atbilstošu tiesību aktu sistēmu un samazinot valsts iejaukšanos saimnieciskajā darbībā, kā arī jāveicina valsts un privātā partnerība meža nozarē.

Meža nozares attīstības plānošana kopējā Latvijas tautsaimniecības kontekstā ietver ar mežu un meža produktiem saistīto nozaru intereses un iespējas, veicina reģionu līdzsvarotu attīstību. Savukārt, plānojot nozaru attīstību, ir jāņem vērā meža nozares attīstības mērķi un intereses.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!