Par Eiropas Enerģētikas tīklu pamatnostādnēm

Eiropas Parlaments otrajā lasījumā pieņēma lēmumprojektu par Eiropas enerģētikas tīklu pamatnostādnēm, precīzāk nosakot kritērijus prioritārajiem projektiem un nosakot Eiropas koordinatora amatu gadījumiem, kad projektu īstenošana būtiski aizkavējas.

Jaunās pamatnostādnes aizstās divus pirms ES paplašināšanās pieņemtus lēmumus un atvieglos dalībvalstu projektu iesniegšanu ES atbalsta saņemšanai. Par prioritāriem nosaukti kopējas Eiropas nozīmes projekti, kam ir būtiska ietekme uz iekšējā tirgus konkurētspēju, kas veicina energoapgādes drošību un starpsavienojumu jaudu Eiropā. Pamatnostādnes paredz Eiropas enerģētikas sistēmā iekļaut jaunās ES dalībvalstis, veidot gāzes un elektrības iekšējo tirgu un veicināt energopiegāžu drošību, izmantojot starpsavienojumus starp dalībvalstīm un ar kaimiņvalstīm (Dienvidaustrumeiropā, Vidusjūras reģionā, Ukrainu un Baltkrieviju).

Pirmdien, 3.aprīlī, debatēs pirms balsojuma Eiropas Parlamenta ziņojuma autore Anna Laperūza (Francija) izteica gandarījumu, ka izdevies panākt vienošanos ar Padomi, tomēr nožēloja, ka enerģētikas tīkliem nav piešķirti pietiekami līdzekļi. Turklāt, neraugoties uz to, ka “Eiropas Parlaments nevēlējās apšaubīt Komisijas prioritāro projektu sarakstu,” teica deputāte, “man tomēr šķiet, ka lielāku prioritāti vajadzēja piešķirt projektiem, kas palīdz panākt energopiegāžu drošību lielākā skaitā dalībvalstu (..). Ar to es domāju tieši Baltijas valstis, ar kuru gāzes tīkliem nepietiek, lai tās būtu apgādātas droši un ilgtermiņā, zinot, ka prioritāte tika piešķirta gāzes vadam starp Krieviju un Vāciju, pamatojoties uz Putina un Šrēdera noslēgtajiem līgumiem”.

Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs debatēs atzīmēja, ka Eiropas enerģētikas tīklu projekti ir ļoti svarīgi, tomēr ar tiem Eiropas enerģētikas nozarei vēl nepietiek: īpaša nozīme ir valstu savstarpējai sadarbībai, tiesību aktu pareizai izpildei un dalībvalstu pieejai, piemēram, novēršot projektu dubultošanos vai to savstarpēju konkurenci. Komisārs atzīmēja pēdējos mēnešos novēroto pozitīvo attīstību Baltijas valstu sadarbībā un atgādināja, ka enerģētikas tīkli neizpaužas tikai kā starpsavienojumi: tie nozīmē arī rezervju uzkrāšanu, un gāzes krātuves izbūve prasa laiku. Eiropas Parlaments un ES Padome neformālās sarunās ir panākuši vienošanos pamatnostādnes pieņemt otrajā lasījumā. Pieņemtajā redakcijā iekļauti divi būtiski elementi, ko sākotnējā likumprojektā bija paredzējusi Eiropas Komisija, bet Padome svītrojusi: projektu atzīšana par Eiropas nozīmes projektiem, kam jāpiešķir īpaša prioritāte, un noteikumi par Eiropas koordinatoru. Eiropas Komisija varēs apstiprināt Eiropas koordinatoru, lai palīdzētu risināt projekta īstenošanas problēmas, veicinātu projektu Eiropas dimensiju un dialogu starp iesaistītajām pusēm. Koordinatoru izvēlēsies, vienojoties ar dalībvalsti un ņemot vērā viņa pieredzi un kompetenci.

Aprēķināts, ka prioritāro elektrības un gāzes tīklu būvniecībai 2007.–2013.gadā jāiegulda 28 miljardi eiro: no tiem 20 miljardi eiro ES un 8 miljardi trešajās valstīs. Papildu līdzekļi vajadzīgi investīcijām citos kopīgas nozīmes projektos. Tās galvenokārt nodrošinās enerģijas tīklu operatori un privāti uzņēmumi un dažos gadījumos papildinās ES finansējums vai aizņēmumi.