Ministru kabineta noteikumi Nr.252

Rīgā 2006.gada 4.aprīlī (prot. Nr.19 20.§)

Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju

Izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārzemniekiem, kas minēti Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā, kā arī atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā un to personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes.

2. Valsts valodas prasmes pārbaude pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai nav jākārto:

2.1. ārzemniekam, kurš ir apguvis akreditētu izglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem;

2.2.  I grupas invalīdam ar totālu afāziju (runas spēju zudums vai runas spēju traucējumi galvas smadzeņu bojājumu dēļ);

2.3.  II grupas invalīdam, kam abpusējs kurlums vai kurlmēmums ir komplicējies ar psihisko atpalicību.

II. Valsts valodas zināšanu apjoms

3. Ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu vismaz pirmā (zemākā) prasmes līmeņa B pakāpē atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr.296 “Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību” 12.2.apakšpunktam.

III. Valsts valodas prasmes pārbaudes kārtība

4. Valsts valodas prasmes pārbaudes komisijas (turpmāk — komisija) izveido Izglītības satura un eksaminācijas centrs, un tās darbojas saskaņā ar Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītāja apstiprinātu nolikumu.

5. Komisijas priekšsēdētājs ir Izglītības satura un eksaminācijas centra amatpersona, kuru pildīt komisijas priekšsēdētāja pienākumus ir pilnvarojis Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītājs.

6. Komisija saskaņā ar Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītāja apstiprinātiem metodiskiem norādījumiem novērtē ārzemnieka valsts valodas prasmi.

7. Valsts valodas prasmes pārbaude notiek, pamatojoties uz ārzemnieka iesniegumu.

8. Vienlaikus ar valsts valodas prasmes pārbaudi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārzemnieks var nokārtot arī valsts valodas prasmes pārbaudi profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja to norāda iesniegumā.

9. Ierodoties pārbaudes telpā, ārzemnieks uzrāda ceļošanas dokumentu.

10. Valsts valodas prasmes pārbaude sastāv no rakstiskās un mutiskās daļas. Rakstiskajā daļā novērtē personas lasītprasmi un rakstītprasmi. Mutiskajā daļā novērtē personas runātprasmi.

11. Komisija izvērtē personas runātprasmi, lasītprasmi un rakstītprasmi kopumā un nosaka tai atbilstošo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi. Valsts valodas prasmes pārbaude nav nokārtota, ja persona atsakās kārtot kādu tās daļu (runātprasmi (intervija), lasītprasmi un rakstītprasmi).

12. Valsts valodas prasmes pārbaudē atļauts izmantot tikai komisijas izsniegtus valsts valodas prasmes pārbaudes materiālus. Valsts valodas prasmes pārbaudes materiālus aizpilda ar pildspalvu.

13. Komisijas loceklis pirms valsts valodas prasmes pārbaudes ārzemnieku iepazīstina ar valsts valodas prasmes pārbaudes noteikumiem.

14. Pēc iepazīšanās ar valsts valodas prasmes pārbaudes noteikumiem ārzemnieks parakstās protokolā, apliecinot, ka ir iepazinies ar valsts valodas prasmes pārbaudes kārtības noteikumiem un viņam nav iebildumu pret tiem.

15. Ārzemnieku, kurš pārkāpis valsts valodas prasmes pārbaudes noteikumus, komisija nekavējoties izraida no pārbaudes telpām.

16. Pārbaudes norisi protokolē komisijas sekretārs. Komisijas sekretārs nodrošina, lai protokola lapas būtu numurētas, visas ailes aizpildītas, protokolā nebūtu svītrojumu, labojumu, dzēsumu.

17. Protokolā tiek ierakstīts ārzemnieka kopējais valsts valodas prasmes pārbaudē iegūtais novērtējums.

18. Pēc valsts valodas prasmes pārbaudes ārzemnieks parakstās protokolā, apliecinot, ka viņam nav iebildumu pret valsts valodas prasmes pārbaudes novērtējumu.

19. Komisijas locekļi pēc valsts valodas prasmes pārbaudes beigām paraksta protokolu.

20. Komisijas sekretārs apzīmogo protokolu ar komisijas zīmogu un iesniedz to Izglītības satura un eksaminācijas centrā.

21. Pamatojoties uz komisijas protokolu, Izglītības satura un eksaminācijas centrs desmit darbdienu laikā pēc valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanas izsniedz ārzemniekam valsts valodas prasmes apliecību. Pēc ārzemnieka lūguma Izglītības satura un eksaminācijas centrs apliecību var nosūtīt ierakstītā vēstulē pa pastu.

IV. Atvieglojumi valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā

22.  I grupas invalīdi, kuriem nav šo noteikumu 2.2. un 2.3.apakšpunktā minēto traucējumu, kā arī II grupas un III grupas redzes invalīdi kārto tikai valsts valodas prasmes pārbaudes mutisko daļu.

23. No valsts valodas prasmes pārbaudes rakstiskās daļas ir atbrīvojami II un III grupas invalīdi, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim attiecīgi — kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas).

24.  II grupas un III grupas runas un dzirdes invalīdi ir atbrīvojami no valsts valodas prasmes pārbaudes mutiskās daļas.

V. Noslēguma jautājums

25. Valsts valodas prasmes apliecības pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kas izsniegtas, sākot ar 2001.gadu, pēc šo noteikumu spēkā stāšanās ir derīgas, un valsts valodas prasmes pārbaude vēlreiz nav jākārto.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 8.aprīli.