Rīgā 2006.gada 4.aprīlī (prot. Nr.19 27.§)
Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars
Ministru kabineta
2006.gada 4.aprīļa noteikumiem Nr.257
2.1. ārējās instalācijas kabeļi – kabeļi un vadi, kurus montē ārpus telpām;
2.2. ārējās instalācijas sadales skapis, kaste vai kastīte – sadales skapis, kaste vai kastīte, kuru montē ārpus telpām;
2.3. iekštelpu instalācijas kabeļi – kabeļi un vadi, kurus montē iekštelpās;
2.4. iekštelpu instalācijas sadales skapis, kaste vai kastīte – sadales skapis, kaste vai kastīte, kuru montē iekštelpās;
2.5. elektronisko sakaru tīkla līnija (turpmāk – kabeļu līnija) – kabeļi vai vadi, kas savieno elektronisko sakaru tīkla iekārtas un ir ieguldīti zemē, ūdeņos vai kabeļu kanalizācijā vai piestiprināti pie ēkām, būvēm, statnēm, balstiem vai stabiem;
2.6. kabeļu kanalizācija – zemē vai būvju konstrukcijās izvietotas caurules vai to kopums un kabeļu akas vai citas apakšzemes telpas, kas paredzētas elektronisko sakaru kabeļu līniju ierīkošanai un ekspluatācijai;
2.7. kabeļa tilpums – dzīslu pāru skaits vienā kabelī;
2.8. kabeļu skapis – elektroniskā sakaru tīkla sadales iekārta, kas paredzēta tādu kabeļu sadalei, kuru tilpums ir 101 un vairāk pāru;
2.9. montāža – kabeļu, vadu un iekārtu salikšana un uzstādīšana, ierīkojot vai būvējot elektronisko sakaru tīklu;
2.10. sadales kaste – elektroniskā sakaru tīkla sadales iekārta, kas paredzēta tādu kabeļu sadalei, kuru tilpums ir no 21 līdz 100 pāriem;
2.11. sadales kastīte – elektroniskā sakaru tīkla sadales iekārta, kas paredzēta tādu kabeļu sadalei, kuru tilpums ir no 5 līdz 20 pāriem;
2.12. statne – mehāniska konstrukcija, kas paredzēta elektronisko sakaru tīklu vadu, kabeļu vai antenu nostiprināšanai pie būvju sienām vai uz jumtiem.
5.1. esošajiem elementiem 0,25 mm (piemēram, datorprogrammā Visio atbilstoši 0,72 pt);
5.2. projektējamajiem elementiem 0,7 mm (piemēram, datorprogrammā Visio atbilstoši 2,16 pt).
12.1. minimālo kabeļa liekuma rādiusu;
12.2. minimālo gaisa temperatūru, kāda pieļaujama, montējot kabeļus;
12.3. maksimālo stiepes spēku;
12.4. spiedes (slodzes) spēku.
14.1. ēku pagrabos, bēniņos un zemgrīdas šahtās kabeļus ievieto caurulēs vai novieto uz konsolēm, kas piestiprinātas pie ēkas konstrukcijām;
14.2. ēku kāpņu telpās, koridoros un citās visiem pieejamās vietās kabeļus ievieto stāvvadā (stāvu sadales skapji un vertikālie kanāli, kuri tos savieno).
35.1. no ēkas galvenā ievada sadales skapja, uzstādot atsevišķu drošinātāju (automātisko vai kūstošo) saskaņā ar elektropiegādātāja prasībām;
35.2. no dzīvokļa elektrības pievada (nepieciešama dzīvokļa elektroenerģijas abonenta rakstiska piekrišana);
35.3. no ēkas koplietošanas elektrības pievada (nepieciešama ēkas īpašnieka vai tā pilnvarotas personas rakstiska piekrišana).
36.1. neekranēts elektrokabelis un neekranēts elektronisko sakaru kabelis – 200 mm;
36.2. neekranēts elektrokabelis un ekranēts elektronisko sakaru kabelis – 50 mm;
36.3. ekranēts elektrokabelis un neekranēts elektronisko sakaru kabelis – 30 mm;
36.4. ekranēts elektrokabelis un ekranēts elektronisko sakaru kabelis – 0 mm.
83.1. atvienoto kabeļa galu izolē;
83.2. ja abonents pieprasa, demontāžas darbu veicējs noņem kabeli (vadu) līdz abonenta telpas ieejas durvīm vai līdz dzīvojamās platības robežām. Minētajā gadījumā demontāžas darbu veicējs restaurē kabeļa stiprināšanas vietas un aizblīvē urbumu vietas.
Latvijas būvnormatīvam LBN 262–05
"Elektronisko sakaru tīkli"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2006.gada 4.aprīļa noteikumiem Nr.257)
Latvijas būvnormatīvam LBN 262–05
"Elektronisko sakaru tīkli"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2006.gada 4.aprīļa noteikumiem Nr.257)
Nr. |
Nosacījumi |
Minimālais attālums (m) |
1 |
2 |
3 |
I. Attālumi vertikālā virzienā |
||
1. |
Šķērsojumos starp virszemes inženierkomunikācijām un citiem objektiem: |
|
1.1. |
elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no zemes, šķērsojot autoceļus un ielas |
6,0 |
1.2. |
attālums vertikālā virzienā starp elektronisko sakaru tīkla līniju un sliedēm, šķērsojot tramvaju elektrolīniju |
8,0 |
1.3. |
elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no ceļa virsmas, šķērsojot trolejbusu elektrolīniju |
9,0 |
1.4. |
elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no sliedēm, šķērsojot neelektrificētu dzelzceļa maģistrāli |
7,5 |
1.5. |
attālums starp elektronisko sakaru tīkla līniju un dzelzceļa elektrolīnijas nesošo trosi |
2,0 |
1.6. |
abonenta ievada attālums līdz ietvei vai zemei apstādījumu teritorijā |
3,0 |
1.7. |
elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no ūdens virsmas, šķērsojot, piemēram, nekuģojamu upi, kanālu |
2,5 |
1.8. |
attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas augstāko vadu vai piekārto kabeli un gaisvadu elektropārvades līnijas zemāko vadu vai piekārto kabeli maksimālā nokarē: |
|
1.8.1. |
līdz 1 kV |
0,5 (1) |
1.8.2. |
6–20 kV |
2,0 |
Piezīmes. Šķērsojumos elektronisko sakaru tīkla līnijai vienmēr jābūt zem elektropārvades līnijas vai piekārtā kabeļa (izņemot šī būvnormatīva 80.punktā minētos gadījumus) (1) Gaisvadu elektropārvades līnija var šķērsot visu veidu elektronisko sakaru tīklu līnijas pārlaidumā un balstā (kailvadu elektronisko sakaru tīklu līnijas šķērsojums balstā nav pieļaujams) (2) Ja ir kailvadu elektronisko sakaru tīkla līnija, minimālajam attālumam jābūt 1,0 m |
||
1.9. |
attālums starp elektronisko sakaru tīklu līnijām |
0,5 |
2. |
Šķērsojumos starp pazemes inženierkomunikācijām: |
|
2.1. |
attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un ūdensvadu, saimniecisko un fekālo notekūdeņu kanalizāciju, drenāžu un lietusūdens kanalizāciju |
0,2 |
2.2.
2.2.2. |
attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un elektrokabeli (arī elektrotransporta un apgaismojuma tīkla kabeli): aizsargāts elektronisko sakaru tīkla līnijas kabelis neaizsargāts elektronisko sakaru tīkla līnijas kabelis Piezīme. Pēc abpusējas saskaņošanas nosaka, kurš kabelis virs kura tiks novietots |
0,25 |
2.3. |
attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un ceļa notekgrāvja pamatni Piezīme. Ja grāvja nav, šim attālumam ir jābūt 1,2 m no ceļa virsmas |
0,7 |
2.4. |
attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un dzelzceļa notekgrāvja pamatni |
0,7 |
2.5. 2.5.1. 2.5.2. |
attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un dzelzceļa (1520 mm) sliedes pamatni: šķērsojot ar caurduri šķērsojot atklātā veidā Piezīme. Dzelzceļa sliedes jāšķērso 90 ° leņķī, un kabeļa aizsardzībai jāturpinās uz abām pusēm ne mazāk kā 2,0 m no notekgrāvja ārējās malas, 3,0 m no dzelzceļa uzbēruma malas, 5,0 m no malējās sliedes |
2,5 1,5 |
2.6. |
attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un tramvaja sliedes gulšņu apakšējo malu |
1,5 |
2.7. |
attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un siltumvadu |
0,2 |
2.8. |
attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un gāzesvadu |
0,15 |
2.9. |
attālums starp aizsargātiem vai neaizsargātiem elektronisko sakaru tīklu līniju kabeļiem |
0,15 |
3. |
Citi attālumi vertikālā virzienā |
|
3.1. |
elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums no zemes, ja netiek šķērsoti autoceļi vai ielas |
4,5 |
3.2. |
attālums starp elektronisko sakaru tīkla līniju un elektropārvades līnijas vadu vai piekārto kabeli, ja elektronisko sakaru tīkla līnija ir montēta zemsprieguma (līdz 1 kV) elektropārvades līnijas balstos Piezīmes. 1) kailvadu elektronisko sakaru tīkla līniju nedrīkst montēt elektropārvades līnijas balstos 2) elektronisko sakaru tīkla līnijai jāatrodas zem piekārta elektrokabeļa vai kailvadiem 3) elektropārvades līnijas vadus vai piekārto kabeli un elektronisko sakaru tīkla līniju ieteicams montēt balsta pretējās pusēs |
0,5 (pārlaidumā un balstā) |
3.3. |
elektronisko sakaru tīkla līnijas attālums līdz jumta korei vai konstrukciju elementiem virs jumta (izņemot grūti pieejamas vietas) |
0,8 |
3.4. |
attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas un elektrolīnijas (380/220 V) ievadiem ēkās |
0,5 |
3.5. |
attālums līdz koku zariem |
1,0 |
II. Attālumi horizontālā virzienā |
||
4. |
Šķērsojumos pazemē: |
|
4.1. |
attālums starp aizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un dzelzceļa inženierbūvi (tiltu, pārmiju pārvada robežu, kontakttīkla balstu) |
10,0 |
4.2. |
attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un dzelzceļa luksoforu, tā balstu, ārējā apgaismojuma balstu |
5,0 |
4.3. |
attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un elektronisko sakaru tīkla līnijas stabu |
1,0 |
4.4. |
attālums starp aizsargātu vai neaizsargātu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli un tramvaja vai trolejbusa kontakttīkla balsta asi Piezīme. Attālums mainās atkarībā no balsta tipa |
0,6–1,0 |
4.5.
4.5.2. 4.5.3. |
attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un gaisvadu elektropārvades līnijas balstu konstrukciju vai pamatu apdzīvotā vietā: līdz 1 kV 6–20 kV 110 kV, 330 kV (3)Atsevišķos gadījumos pieļaujamais attālums ir 1,0 m, ja kabeli ievieto izolējoša materiāla caurulē, kuras garums ir ne mazāks par 3,0 m uz katru pusi no balsta |
2,0 (3) 10,0 |
4.6.
4.6.2. 4.6.3. |
attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli (aizsargātu vai neaizsargātu) un gaisvadu elektropārvades līnijas balstu konstrukciju vai pamatu lauku apvidū: līdz 1 kV 6–20 kV 110 kV, 330 kV |
5,0 50,0 |
5. |
Šķērsojumos starp virszemes vai pazemes inženierkomunikācijām: |
|
5.1.
5.1.2. 5.1.3. |
attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas balsta konstrukciju un gaisvadu elektropārvades līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli maksimālā novirzē: līdz 1 kV 6–20 kV 110 kV, 330 kV Piezīme. H – elektrolīnijas balsta augstums (4)Ja šķērsojumā izmantots zemē ierakts elektronisko sakaru tīkla līnijas kabelis, attālums ir > 1,3 H (5)Šķērso, izmantojot zemē ieraktu elektronisko sakaru tīkla līnijas kabeli |
5 (4) 1,3 H (5) |
5.2.
5.2.2. |
attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un gaisvadu elektropārvades līnijas balstu konstrukciju vai pamatu: līdz 1 kV 6–20 kV |
2,0 |
5.3. |
attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un elektronisko sakaru tīkla līnijas balsta konstrukciju |
1,0 |
III. Citi attālumi horizontālā virzienā |
||
6. |
Attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un ēkas konstrukciju, jumta malu, balkonu (izņemot ēkas pamatu) |
1,5 |
7. |
Attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un mastu |
masta augstums |
8. |
Attālums starp elektronisko sakaru tīkla līnijas tuvāko malējo vadu vai piekārto kabeli un krūma vai koka lapotnes projekciju |
1,5 |
9. |
Attālums starp pazemes elektronisko sakaru tīkla līniju un krūmu |
0,7 |
10. |
Attālums starp pazemes elektronisko sakaru tīkla līniju un koka stumbru, ja koku lapotnes diametrs nepārsniedz 5,0 m. Ja koka lapotnes diametrs ir lielāks par 5,0 m, attālumu līdz kokam proporcionāli palielina līdz 3,0 m |
2,0 |
Piezīme.
Aizsargāts kabelis – kabelis, kurš ir aizsargāts no iespējamas ārējās iedarbības (piemēram, kabelis ar aizsardzības bruņu, caurulē ievietots kabelis).
Latvijas būvnormatīvam LBN 262–05
"Elektronisko sakaru tīkli"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2006.gada 4.aprīļa noteikumiem Nr.257)
1. Šajā pielikumā sniegti elektronisko sakaru tīklu īpašumu un elektronisko sakaru pakalpojumu robežpunktu izbūves paraugi.
I. Pirmais paraugs
2. Pirmajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ņemot par pamatu privātu daudzdzīvokļu māju, kurā atrodas arī biroja telpas.
3. Mājas īpašnieks ir uzbūvējis savu elektronisko sakaru tīklu, kura īpašuma robežpunkts ir iespējams vienā no šādiem variantiem:
3.1. kabeļu kanalizācijas aka (12);
3.2. uzmava vai kabeļu cilpa, kas ir pietiekami gara, lai varētu samontēt uzmavu (13), ja tas ir nepieciešams.
4. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un publisko elektronisko sakaru (PEST) operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 1, 2, 3, 4, 5, 6, 10, 13.
II. Otrais paraugs
5. Otrajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vienā zemes īpašumā ir uzbūvētas vairākas būves.
6. Īpašuma robežpunkts ir iespējams vienā no šādiem variantiem:
6.1. kabeļu kanalizācijas aka (5);
6.2. uzmava vai kabeļu cilpa, kas ir pietiekami gara, lai varētu samontēt uzmavu, ja tas ir nepieciešams (6).
7. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 1, 2, 3, 5, 6.
III. Trešais paraugs
8. Trešajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vairākos zemes īpašumos ir uzbūvētas būves, kurām ir nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot PEST operatora kabeļu kanalizāciju.
9. Īpašuma robežpunkts ir iespējams vienā no šādiem variantiem:
9.1. kabeļu kanalizācijas aka (4);
9.2. uzmava vai kabeļu cilpa, kas ir pietiekami gara, lai varētu samontēt uzmavu, ja tas ir nepieciešams.
10. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 2, 3, 4, 7.
IV. Ceturtais paraugs
11. Ceturtajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vairākos zemes īpašumos ir uzbūvētas būves, kurām ir nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot PEST operatora piekārto kabeļu līniju.
12. Īpašuma robežpunkts ir ārējā sadales kastīte (1) vai ārējais sadales skapis (4).
13. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 1, 2, 3, 4.
V. Piektais paraugs
14. Piektajā paraugā sniegti dažādi robežpunktu varianti, ja vienā zemes īpašumā ir uzbūvētas vairākas būves, kurām ir nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot bezvadu abonentu pārraides sistēmu.
15. Īpašuma robežpunkts ir ārējā vai iekštelpu sadales kastīte (3).
16. Pakalpojuma robežpunkts starp elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un PEST operatoru (vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju) atbilstoši konkrētajai situācijai var būt punktā 2, 3.