Par neatliekamās palīdzības dienestu iespējām noteikt zvanītāja atrašanās vietu

Galvenais iemesls jaunai pārkāpumu tiesvedības kārtai, ko šonedēļ uzsākusi Eiropas Komisija, ir tas, ka 11 dalībvalstīs neatliekamās palīdzības dienestiem nav pieejama informācija par zvanītāja atrašanās vietu. Turklāt četrām dalībvalstīm – Beļģijai, Francijai, Polijai un Slovēnijai –, pret kurām pārkāpumu tiesvedība bija uzsākta jau iepriekš, Eiropas Komisija šonedēļ nosūtījusi argumentētu atzinumu (otrais posms pārkāpumu tiesvedības procedūrā saskaņā ar EK Līguma 226.pantu). Vienlaikus Eiropas Komisija izbeidz iepriekšējās kārtās uzsākto pārkāpumu tiesvedību deviņās lietās, jo attiecīgās dalībvalstis pa šo laiku ir nodrošinājušas, ka ES telekomunikāciju noteikumi ir pienācīgi īstenoti.

“Mēs esam uzsākuši pārkāpumu tiesvedību jomā, kas ļoti svarīga ES pilsoņiem, proti, informācijas par zvanītāja atrašanās vietu pieejamība dienestiem, ko izsauc, zvanot uz neatliekamās palīdzības numuru 112,” teica informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjēna Redinga.“Iespēja noteikt, kur atrodas zvanītājs, kas lūdz neatliekamo palīdzību, var glābt dzīvību, tādēļ es aicinu dalībvalstis lieki nekavēties, veicot nepieciešamās pārmaiņas, lai varētu izbeigt gan šajā kārtā uzsākto pārkāpumu tiesvedību, gan visas pārējās lietas, kas šo-brīd tiek izskatītas.”

Pašreizējā kārtā Eiropas Komisija uzsākusi pārkāpumu tiesvedību 13 jaunās lietās pret dalībvalstīm. Vienpadsmit no tām saistītas ar to, ka informācija par zvanītāja atrašanās vietu nav pieejama neatliekamās palīdzības dienestiem Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Ungārijā, Nīderlandē, Portugālē un Slovākijā. Tiesvedība uzsākta pēc 11.īstenošanas ziņojuma publicēšanas, tajā bija norādīts, ka tiks veikti tūlītēji pasākumi, ja dalībvalstis nenovērsīs attiecīgo problēmu.

Vēl divas lietas saistītas ar to, ka Latvijā valsts tiesību aktos nav pilnībā transponēts mehānisms (zināms arī kā 7.panta procedūra) Eiropas Komisijas informēšanai par lēmumu projektiem, kas pieņemti pēc konkurences analīzes dažādos elektronisko sakaru tirgos, savukārt Igaunijas tirgū vēsturiski pārstāvētā operatora standartpiedāvājums citiem operatoriem, kas ļautu tiem pieslēgt savu aprīkojumu lietotāju līnijām vietējās centrālēs (nodalīta piekļuve), ir nepilnīgs.

Turklāt Eiropas Komisija šonedēļ nolēmusi nosūtīt argumentētus atzinumus Beļģijai un Polijai par to, ka tās vēl nav informējušas Eiropas Komisiju par analītiskiem tirgus pārskatiem, kas jāveic saskaņā ar 2002.gada reglamentējošiem noteikumiem elektroniskos sakaru jomā. Šādi pārskati vajadzīgi, lai pārliecinātos, vai telekomunikāciju tirgū valda efektīva konkurence. Tas bija iemesls, kādēļ Eiropas Komisija 2005.gada oktobrī pret vairākām dalībvalstīm uzsāka pārkāpumu tiesvedību. Eiropas Komisija vēl joprojām rūpīgi seko Kipras, Latvijas, Luksemburgas, Čehijas un Igaunijas iesniegtajiem tirgus pārskatiem. Minētās valstis tos pirmoreiz iesniedza pēc pārkāpumu tiesvedības uzsākšanas oktobrī.

Slovēnijai argumentētu atzinumu nosūtīs tādēļ, ka numuru pārnesamība (iespēja saglabāt savu tālruņa numuru, mainot operatoru) šajā valstī vēl joprojām nav pilnībā nodrošināta.

Vēl viens svarīgs jautājums šonedēļ uzsāktajā pārkāpumu tiesvedības kārtā ir atbilstība ES noteikumiem par universālo pakalpojumu telekomunikāciju nozarē. Šie noteikumi nodrošina patērētājiem pamatpakalpojumus (pieslēgums un telefonpakalpojumi, ko sniedz noteiktā atrašanās vietā, taksofoni, uzziņu dienestu pakalpojumi un attiecīgā gadījumā pasākumi lietotājiem ar invaliditāti), nosakot obligātās prasības to esamībai un pieejamībai. Šim nolūkam dalībvalstis var izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas sniedz universālos pakalpojumus, un direktīvā noteikts, ka nevienam telefonsakaru operatoram nevar a priori būt liegta iespēja tikt izraudzītam. Eiropas Komisija 2005.gada jūlijā izteica bažas par to, vai šis princips ir pareizi transponēts valsts tiesību aktos Ungārijā, Somijā un Francijā. Eiropas Komisija patlaban nolēmusi izbeigt pārkāpumu tiesvedību pret Ungāriju, jo tā apliecināja, ka atsevišķus universālos pakalpojumus var sniegt dažādi operatori. Tomēr Eiropas Komisijas dienesti arī turpmāk rūpīgi uzraudzīs minēto noteikumu īstenošanu Ungārijā. Somija savā atbildē uz oficiālu paziņojuma vēstuli norādīja, ka tās tiesību akti tiks grozīti, lai ņemtu vērā Eiropas Komisijas apsvērumus saistībā ar universālo pakalpojumu. Kas attiecas uz Franciju, Eiropas Komisija šonedēļ nolēmusi nosūtīt tai argumentētu atzinumu, jo Francijas tiesību aktos vēl joprojām pastāv ierobežojumi, lai par universālā pakalpojuma sniedzējiem a priori izraudzītos operatorus, kas universālo pakalpojumu var sniegt valsts mērogā.

Vienlaikus ar Ungārijas lietu Eiropas Komisija izbeigusi pārkāpumu tiesvedību vēl astoņās lietās, jo attiecīgās dalībvalstis veikušas korektīvus pasākumus. Tiesvedība izbeigta četrās pret Grieķiju ierosinātās lietās pēc tam, kad tā paziņojusi Eiropas Komisijai par pasākumiem, kas veikti elektronisko sakaru pamatnoteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos. Pēc jaunu tiesību aktu pieņemšanas Austrijā izbeigta viena lieta saistībā ar neatbilstību. Izbeigta arī pret Slovēniju un Igauniju uzsāktā pārkāpumu tiesvedība saistībā ar reglamentējošu pienākumu saglabāšanu pārejas posmā līdz ES pamatnoteikumu pilnīgai īstenošanai, kā arī lieta, kas saistīta ar nacionālā regulatora neatkarību Somijā.