Par akvakultūras pasākumiem bioloģiskās dažādības aizsardzībai

Eiropas Komisija ir ierosinājusi akvakultūras pasākumus introducēto sugu reglamentēšanai, lai novērstu to iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Strauja Eiropas akvakultūras nozares izaugsme ir pilnīgi atkarīga no tādām introducētām vai svešzemju sugām kā varavīksnes foreles vai japāņu austeres. Tomēr dažos gadījumos introducētās sugas var negatīvi ietekmēt ekosistēmas un ievērojami samazināt bioloģisko dažādību. Tādēļ ar minētajiem pasākumiem, izveidojot atļauju sistēmu, tiktu reglamentēta šādu sugu ieviešana. Eiropas Komisijas priekšlikums, ko plaši apsprieda ar ieinteresētajām personām, ne tikai sekmētu ekosistēmu aizsardzību, bet arī veicinātu turpmāku akvakultūras nozares attīstību.

“Zivsaimniecības nozarē akvakultūrai ir arvien lielāka nozīme. Dažādība ir būtiska tās turpmākai attīstībai, tāpat kā vajadzība pēc līdzsvarotas un veselīgas vides. Šie pasākumi palīdzēs nodrošināt to, ka lielāka dažādība un līdzsvarota un veselīga vide būs saderīgāki jēdzieni,” skaidroja zivsaimniecības un jūras lietu komisārs Džo Borgs.

Šā priekšlikuma būtība ir atļauju sistēmas izveidošana valsts līmenī jaunām sugām, ko ievieš akvakultūrai. Saskaņā ar ieteiktajiem pasākumiem visi sugu introducēšanas projekti jāiesniedz apstiprināšanai valsts padomdevējā komitejā, kas nosaka, vai ierosinātā ieviešana pieder pie rutīnas vai ne. Ja ieviešana kaut kādā ziņā atšķiras no parastās, jāveic vides riska novērtējums. Pēc tam var atļaut tikai tādu sugu pārvietošanu, kam risks novērtēts kā mazs. Ja risku uzskata par vidēju vai lielu, padomdevēja komiteja uzsāk sarunas ar pieteikuma iesniedzēju, lai noskaidrotu, vai ir pieejamas atbilstīgas procedūras vai tehnoloģijas, kas varētu samazināt risku līdz pietiekami zemam līmenim.

Ja pārvietošana nepieder pie rutīnas, priekšlikumā paredzētas karantīnas procedūras, un atsevišķos gadījumos valsts iestādes pirms pilna apjoma komerciālas ieviešanas var pieprasīt introdukcijas izmēģinājumu. Ierosinātajā regulā izklāstītas arī vairākas prasības attiecībā uz ārkārtas rīcības plāniem, kontroles procedūrām un valsts reģistra uzturēšanu.

Šā priekšlikuma darbības jomā ietverta tikai tāda zivju krājumu pārvietošana, kas atbilst kopējai zivsaimniecības politikai. Tāpēc šie pasākumi neattiecas uz dekoratīvajām zivīm. Priekšlikumā nav aplūkots arī jautājums par patogēnu un parazītu izplatīšanos, jo tam jau ir veltīti Kopienas tiesību akti par dzīvnieku veselību. Eiropas Komisija zina par iespējamajām problēmām, ko var radīt ģenētiski modificēti organismi, bet uzskata, ka vislabākais risinājums tām rodams daudzajos un nepārtraukti pilnveidotajos Kopienas tiesību aktos, kuri attiecas tieši uz šo jomu.

Introducētās zivju un gliemeņu sugas ir sugas, kas no apgabala, kurš reizēm atrodas citā kontinentā, ir atvestas uz akvakultūras objektu ES. Šādas sugas Eiropas akvakultūrai paver reālas saimnieciskas iespējas gan attiecībā uz dažādošanu, gan saistībā ar to īpašībām, kuru dēļ tās var izrādīties piemērotākas audzēšanai nebrīvē nekā vietējās sugas. Tomēr to introdukcija Eiropas ekosistēmās dažos gadījumos var izraisīt bioloģiskās dažādības samazināšanos. Tādējādi šā jautājuma risināšana ir būtisks progress procesā, kas veltīts tam, lai integrētu vides aizsardzību kopējā zivsaimniecības politikā.

Jaunie pasākumi nedrīkst izraisīt nepamatotu kavēšanos attiecībā uz termiņiem, kas izklāstīti priekšlikumā. Dalībvalstis vēl lems par finansētāju, tomēr ir paredzēts, ka parasti izmaksas segs nozare. Akvakultūras uzņēmumi var veidot sabiedrības, kas kopīgi sedz izmaksas. Tā kā atļauju var paredzēt pieciem gadiem, izmaksām nevajadzētu kavēt akvakultūras turpmāko attīstību.

Šajā priekšlikumā ietvertie pasākumi ir darīti zināmi plašās apspriedēs, kas notikušas vairāku gadu laikā. To pamatā ir brīvprātīgi pieņemti ētikas kodeksi, kurus izstrādājusi Starptautiskā jūras pētniecības padome (ICES) un Eiropas iekšzemes zivsaimniecību padomdevēja komisija (EIFAC), kā arī pašreizējie Kopienas instrumenti bioloģiskās dažādības aizsardzībai. Rīcības plānā bioloģiskās dažādības veicināšanai zivsaimniecībās Eiropas Komisija 2001.gadā apņēmās izpētīt alohtonu sugu ietekmi uz vidi plašākā nozīmē. ES Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2002.gadam pausta arī apņemšanās ieviest vadības noteikumus, lai novērstu šādas pārvietošanas iespējamās negatīvās sekas.

Ierosinātā regula būs jūtams ieguldījums, kas palīdzēs sasniegt bioloģiskās dažādības samazināšanās apturēšanas mērķi, kurš izklāstīts ES Sestajā vides rīcības programmā un ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā. Ierosinātie pasākumi palīdzēs īstenot arī Kopienas iekšējās saistības, kas noteiktas Konvencijā par bioloģisko dažādību un Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību.