Par Eiropadomes pavasara sanāksmes rezultātiem

Atgriežas ticība Eiropas projektam — šāds secinājums vairākkārt izskanēja Eiropas Parlamenta (EP) debatēs par Austrijas prezidentūras vadīto Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju sanāksmi Briselē 23.un 24. martā. Pozitīvais Parlamenta novērtējums lielā mērā attiecas uz attīstību pakalpojumu direktīvas jautājumā un enerģētikas jomā.

Atklājot sēdi, Parlamenta priekšsēdētājs Josē Borels (Sociāldemokrātu grupa) vispirms sveica Baltkrievijas opozīcijas līderi Aleksandru Miļinkeviču, kas bija ieradies uz plenārsesiju pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma. Vairāki deputāti plenārsēžu zālē bija aplikuši baltsarkanas šalles ar uzrakstu “Solidaritāte ar Baltkrieviju” kā simbolisku atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem. “Eiropas Parlaments apbrīnoja jūsu izturību šajās vēlēšanās (..). Eiropa nebūs pilnībā demokrātiska, kamēr Baltkrievija nebūs brīva,” A.Miļinkevičam teica EP priekšsēdētājs Josē Borels.

Austrijas kanclers Volfgangs Šisels atgādināja par galvenajiem ES dalībvalstu līderu secinājumiem 24.martā: veicināt jauniešu nodarbinātību un piedāvāt viņiem labākas profesionālās apmācības iespējas. Īpašu uzmanību turpmākajos gados ES pievērsīs mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, vienkāršojot administratīvās procedūras. Kanclers pieminēja apņemšanos ieguldīt papildu līdzekļus pētniecībā un veidot Tehnoloģiju institūtu. Īpašs sasniegums ir apņemšanās veidot kopīgu enerģētikas politiku. Līdz jūnijam paredzēts sagatavot priekšlikumu par ārējo dimensiju enerģētikas politikā.

Pievēršoties ārpolitikai, kanclers Volfgangs Šisels atzina: “Situācija Baltkrievijā tiešām ir dramatiska. A. Miļinkevičs pelnījis politisku un finanšu atbalstu. Joprojām valsts vara brutāli vēršas pret demonstrantiem (..). Baltkrievijai jāatbrīvo politiskie ieslodzītie un prezidenta amata kandidāts Aleksandrs Kozuļins. Mēs negribam izolēt Baltkrievijas iedzīvotājus. Mums jāatbalsta civilā sabiedrība Baltkrievijā.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu atzina, ka pavasara Eiropadomes rezultāti ir ļoti pozitīvi, lai gan “tagad Eiropā ir moderni būt skeptiskiem vai ciniskiem”. Komisijas mērķi ir sasniegti, un ES spērusi soļus Tehnoloģiju institūta jautājumā un enerģētikas jomā. Padome ir devusi zaļo gaismu tehnoloģiju attīstībai, un sagaidāms, ka samazināsies administratīvais slogs uzņēmējiem.

Hanss Gerts Peterings (Tautas partijas un Demokrātu grupa), atsaucoties uz attīstību ilgtermiņa budžeta un pakalpojuma direktīvas jautājumā, atzina: “Šodien esam situācijā, kad kopīga atbildība par Eiropas Kopienas nākotni parādās konkrētos darbos. Tie ļauj Eiropu padarīt saprotamāku pilsoņiem. Attiecībā uz Eiropas izaugsmes mērķiem mēs vēlamies skaidri parādīt, ka gribam mazāk birokrātijas, mazāk likumdošanas un izmaksu, bet vairāk brīvības uzņēmumiem.” Pakalpojumu direktīva ir instruments, kā to panākt. Enerģētikas jomā deputāts aicināja uz lielāku ES solidaritāti.

Martins Šulcs, vērtējot Eiropadomes rezultātus, Sociāldemokrātu grupas vārdā, atzina, ka vērojama griba atdzīvināt Eiropas projektu. Deputāts atbalsta enerģētikas stratēģiju, tomēr galavārds šajā jautājumā piederēs dalībvalstīm. Attiecībā uz solidaritāti ekonomikā viņš kritizēja ministrus, kas “pēc Padomes sanāksmes dodas mājās un aizmirst par saviem zvērestiem un solījumiem”. Pievēršoties pakalpojumu direktīvai, viņš ar gandarījumu atzina, ka “Eiropas Parlamenta vadībā Eiropas Savienība spēj panākt progresu”.

Greiems Votsons (Liberāļu un demokrātu apvienības grupa) apsveica Austrijas prezidentūru ar panākumiem, lai gan “starp mums [Liberāļu un demokrātu grupā] ir gan ciniķi, gan optimisti”. Viņš norādīja, ka “pat sociālistu partijas pārstāvošie premjerministri ir atzinuši, ka spēle beigusies un jāpieņem brīvais tirgus”. Deputāts ieteica, ka gadā būtu vajadzīgas trīs Eiropadomes sanāksmes un tajās ekonomikas jautājumu vietā jāizskata citi svarīgi temati, piemēram, Baltkrievija, Gvantanamo, Krievijas politika Čečenijā.

Pjērs Žonkērs Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā ieteica pārskatīt Eiropas Investīciju bankas lomu, lai panāktu pietiekamu finansējumu Lisabonas stratēģijas mērķiem. Viņš prasīja vairāk debašu par kopējas fiskālās sistēmas attīstību ES, pretējā gadījumā “joprojām saskarsimies ar nevienlīdzību ienākumu sadalē un nabadzīgu iedzīvotāju skaita palielināšanos”. Viņš prasīja izšķirties par ES nodokli, kas finansētu Eiropas transporta tīklus.

Ilda Figureidu (Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso konfederālā grupa) uzskata, ka plaisa starp ES un tās pilsoņiem palielinās. Viņa norādīja uz līdzekļu trūkumu, lai risinātu bezdarba problēmu, īpaši jauniešu vidū, un mazinātu nabadzīgo iedzīvotāju skaitu ES.

Braiens Krovlijs (Nāciju Eiropas grupa) atgādināja par Parlamenta veiksmīgo darbu, lai palielinātu nodarbinātību, veicinātu mūžizglītības programmas, jauno stratēģiju enerģētikā un vides aizsardzību. Viņš aicināja dalībvalstis sadarboties, lai garantētu resursus biodegvielas un atjaunīgo enerģiju jomā.

Neatkarīgo un demokrātu spēku grupas pārstāvis Karacaferis Georgioss (Neatkarības / demokrātijas grupa) kritizēja jauno enerģētikas politiku, kas “gandrīz aizliedz valstīm veidot savu energopolitiku”.

Eiropas Parlamenta preses dienests