Par Latvijas valsts gribu apkarot korupciju

Eiropas Parlaments (EP), 6.aprīļa plenārsēdē, balsojot par ziņojumu “Palīdzības efektivitāte un korupcija jaunattīstības valstīs”, atbalstīja divus Latvijas deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumus, kas Latvijai ļauj izvairīties no publiska pamudinājuma drīzāk ratificēt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) “Konvenciju par ārvalstu amatpersonu uzpirkšanas apkarošanu”. Jau agrāk Ģ.V.Kristovskis vairākkārt norādījis, ka šāds publisks pamudinājums pievērš negatīvu uzmanību un rada šaubas par Latvijas valsts gribu apkarot korupciju.

Deputātam Ģ.V.Kristovskim ir izdevies pārliecināt ziņotāju Margrietu van den Bergu, kā arī vairumu EP politisko grupu deputātu, kuri 6.aprīļa balsojumā atbalstīja deputāta aicinājumu mainīt ziņojuma sākotnējo redakciju. Tagad publiska aizrādījuma vietā Eiropas Parlaments vēršas pie OECD ar aicinājumu izskatīt iespēju uzņemt Latviju, kā arī Lietuvu, Kipru un Maltu organizācijā vai tās darba grupā. Diemžēl kopš 2000.gada sākuma, kad Latvija izteica vēlmi pievienoties OECD dalībvalstīm, tā līdz šim nav saņēmusi uzaicinājumu dalībai organizācijā. Tieši šā iemesla dēļ Latvija juridiski nevar pievienoties 1997. gada konvencijai Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos.

Tā kā ziņojums “Palīdzības efektivitāte un korupcija jaunattīstības valstīs” tiek skatīts Eiropas Parlamenta plenārsēdē, Latvijai tiek pievērsta nevajadzīga uzmanība un starptautiskā līmenī kārtējo reizi apšaubīta tās griba apkarot korupciju. Rezultātā mūsu valsts pieminēšana šādā kontekstā pastiprinātu negatīvu iespaidu par uzņēmējdarbības vidi valstī un nevajadzīgi iedragātu reputāciju, uzskata Ģ.V.Kristovskis.

Deputāts izteica cerību, ka pēc viņa ierosmes mainītais EP rezolūcijas teksts būs papildu arguments Latvijas Ārlietu ministrijai (ĀM) un Korupcijas apkarošanas birojam (KNAB), lai aktivizētu Latvijas uzņemšanu OECD dalībvalsts statusā, kas ir viena no Latvijas ārējās ekonomiskās politikas prioritātēm.

“Jāatzīst, ka kolēģa M. van den Berga sākotnējais ziņojuma formulējums par Latviju un OECD nebija pietiekami precīzs, kuru man izdevās koriģēt. Taču problēmas būtību un cēloņus tas nemaina. M. van den Berga sākotnējais formulējums skaidri parāda skatījumu uz Latviju no Eiropas, kā arī to, ka ĀM un KNAB līdz šim ir darbojušās pasīvi un nepietiekami aktīvi tiekušās uz šā mērķa sasniegšanu. Ja valsts ir spējusi pievienoties OECD, pirmkārt, tas apliecina starptautisku atzīšanu faktam, ka valstī pastāv tiesiski un ekonomiski korekti pārvaldes principi, tajā skaitā tiek apkarota korupcija. Sekas tam, ka Latvija, atšķirībā no Igaunijas, sešu gadu laikā nav spējusi kļūt par OECD dalībvalsti, ir uzskatāmas – Latvijas vārda nevajadzīga iekļaušana melnajā aizdomīgo valstu sarakstā dokumentā, kas skar trešo valstu problemātiku un kam ar Latviju ir maz tieša sakara,” uzsver deputāts Ģ.V.Kristovskis.

Jau agrāk, šā gada februārī, lai noskaidrotu situāciju, pēc EP deputāta Ģ.V.Kristovska iniciatīvas KNAB un Ārlietu ministrijas vadības pārstāvji tika aicināti uz Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas komisijas sēdi, kurā tika izskatīta minētā problēma saistībā ar Latvijas neuzņemšanu OECD.

Ceturtdien pieņemtajā ziņojumā atbilstoši Ģ.V.Kristovska priekšlikumiem Eiropas Parlaments vēršas pie OECD ne tikai ar aicinājumu izskatīt iespēju uzņemt Latviju organizācijā, taču vienlaikus aicina Latviju tikmēr aktīvāk iesaistīties OECD rekomendāciju īstenošanā par uzpirkšanas apkarošanu starptautiskos uzņēmējdarbības darījumos.

EP Attīstības komitejas ziņojums vērsts uz ieteikumiem ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, kā mazināt korupciju saistībā ar palīdzības naudu pasaules nabadzīgajām valstīm. Pasaules bankas ekspertu vērtējumā, ik gadu visā pasaulē dažādos darījumos ar palīdzības naudu kukuļos tiek samaksāti vairāk nekā viens miljards dolāru. Viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kā cīnīties ar problēmu, ir publiska un tiesiska vēršanās pret kukuļdošanā iesaistītajām amatpersonām un uzņēmumiem. 1997.gada OECD konvencija “Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos” paredz saukt pie atbildības dalībvalstu juridiskās un fiziskās personas par kukuļošanu ārvalstīs.

Kaimiņvalsts Igaunija ir uzaicināta un konvenciju ratificējusi 2004.gada novembrī, Slovēnija – 2001.gada septembrī.

Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore