Šobrīd Eiropai ir vēsturiski ļoti nozīmīgs laiks

Vakar Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzturējās darba vizītē Somijā

Foto: A.F.I./epa

Vakar, 30.novembrī, Helsinkos: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Somijas prezidente Tarja Halonena

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 30. novembrī, Helsinkos tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, ar Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību, kā arī NATO paplašināšanās un Eiropas drošības un aizsardzības jautājumi.

Latvijas prezidente atzīmēja, ka šobrīd Eiropai ir vēsturiski ļoti nozīmīgs laiks, un izteica cerību, ka Nicas samitā tiks pieņemti konstruktīvi un lietišķi lēmumi, saistīti ar Eiropas nākotni. Latvijas prezidente iepazīstināja Somijas prezidenti ar jautājumiem, pie kuriem Latvija šobrīd strādā ceļā uz Eiropas Savienību. Somijas prezidente augsti novērtēja Latvijas panākumus, integrējoties Eiropā, un atzīmēja pastāvīgo progresu, kuru uzrāda Latvija.

Apspriežot jautājumus, kas saistīti ar jaunās Eiropas veidošanu, abas puses bija vienisprātis, ka svarīgi, lai jaunā Eiropa būtu demokrātisku valstu kopiena, kurā dažādas valstis var lietišķi sadarboties, tomēr katra respektē pārējo valstu identitāti. Tika pārrunāta nepieciešamība paplašināt dialogu ar kandidātvalstīm par jaunās Eiropas nākotni un tika uzsvērts, ka jaunajā Eiropā katras tās dalībvalsts balsij ir jābūt dzirdamai, lai kopā tiktu pieņemti lēmumi, kas saistīti ar visas Eiropas nākotni. Runājot par sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā attiecībā uz savām valstīm, gan T.Halonena, gan V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka ļoti nepieciešams ir dialogs ar sabiedrības visplašākajiem slāņiem par to, kādu nākotni viņi redz savai valstij, un prezidente atzinīgi novērtēja to, ka debates Latvijā par iestāšanos Eiropas Savienībā kļūst arvien aktīvākas, paužot dažādus viedokļus par iespējām un grūtībām, kas saistītos ar valsts iekļaušanos šajā organizācijā.

Tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas drošības politiku. Somijas prezidente atzīmēja, ka viņas valsts uzskata par nepieciešamu dot nozīmīgu ieguldījumu kopīgajos Eiropas spēkos, īpaši akcentējot vienu no šo spēku funkcijām — krīzes novēršanu. Pārrunāta iespējamā Latvijas iesaistīšanās šajos spēkos, kā arī pašreizējā situācija Balkānu reģionā un Baltijas jūras reģionā.

Pievēršoties NATO paplašināšanai, T.Halonena vēlreiz uzsvēra, ka Somija atzīst katras neatkarīgas valsts tiesības izvēlēties savu drošības garantu. Latvijas prezidente informēja T.Halonenu par Latvijas gaitu uz NATO, kā arī par neseno tikšanos ar NATO ģenerālsekretāru lordu Robertsonu Briselē, kuras laikā tika uzsvērts, ka kandidātvalstīm viens no būtiskākajiem kritērijiem uzņemšanai NATO būs to aizsardzības spējas. Tika pārrunāts Latvijas dalības rīcības plāns NATO, un V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka šis dokuments ir vislabākais instruments, kā pierādīt Latvijas spēju un pastāvīgo progresu savu aizsardzības spēku stiprināšanā. Latvijas prezidente pozitīvi novērtēja arī sociālo integrāciju, ko veicina jauniešu iesaistīšanās Latvijas bruņotajos spēkos.

Preses konferencē Somijas prezidente apsveica Latviju ar tās panākumiem ceļā uz Eiropas Savienību, kā arī atzinīgi novērtēja abu pušu domu apmaiņu par Latvijas un Somijas skatījumu uz Eiropas drošības jautājumiem un NATO paplašināšanos.

Tāpat sarunā T.Halonena apsveica Latviju ar tās prezidentūru Eiropas Padomē, norādot uz nozīmīgo lomu, kāda šai organizācijai ir cilvēktiesību jomā, kriminogēnās situācijas novēršanā un kultūras mantojuma saglabāšanā. Informējot par Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē, prezidente atzīmēja nākamā gada aprīlī gaidāmo konferenci Rīgā par mazo Eiropas valodu lomu pasaulē. Abas puses bija vienisprātis, ka mazās Eiropas valodas ir bagātība, ko nepieciešams saglabāt, lai arī nākotnē tā būtu svarīga dažādu Eiropas reģionu iezīme. Tika pārrunāta arī Latvijas un Somijas divpusējā sadarbība.

Valsts prezidente sacīja, ka Somijas prezidente būs sirsnīgi gaidīta valsts vizītē Latvijā nākamajā gadā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 30.novembrī, Helsinkos tikās arī ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju Rītu Osukainenu. Sarunā tika apspriesti Latvijas un Somijas divpusējo attiecību jautājumi, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās process. Latvijas prezidente augstu novērtēja Somijas parlamenta priekšsēdētājas neseno vizīti Latvijā un bija gandarīta par viņas sarunu rezultātiem ar Latvijas parlamentāriešiem. Tāpat V.Vīķe-Freiberga pateicās Somijai par tās palīdzību dažādās programmās, it īpaši Latvijas robežsargu apmācībā.

Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, tika aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar gaidāmo Nicas samitu. Parlamenta priekšsēdētāja uzsvēra mazo valstu lomu Eiropas veidošanā. Prezidente iepazīstināja Somijas parlamenta priekšsēdētāju ar uzdevumiem, kuriem Latvija, raugoties Eiropas Savienības kontekstā, pašlaik pievērš īpašu uzmanību, proti, ar administratīvās kapacitātes celšanas un tieslietu sistēmas stiprināšanas gaitu. Tika apspriests arī Eiropas Komisijas progresa ziņojums par Latviju.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga vakar tikās ar Somijas premjerministru Pāvo Liponenu. Prezidente atzinīgi novērtēja P.Liponena skatījumu uz Eiropas nākotni, atzīmējot domu par to, ka nākotnē Eiropai jābūt demokrātisku valstu kopienai, kur visām valstīm ir vienādas iespējas piedalīties Eiropas Savienības veidošanā.

Runājot par gaidāmo Zviedrijas prezidentūru, abas puses pauda cerību, ka iestāšanās sarunu process noritēs ļoti dinamiski. Valsts prezidente augstu novērtēja Somijas prezidentūras laiku Eiropas Savienībā, kad tika nostiprināts princips par to, ka katra kandidātvalsts ir jāvērtē pēc tās individuālajiem sasniegumiem. Valsts prezidente pateicās P.Liponenam par Somijas atbalstu Latvijai, integrējoties Eiropā, valsts valodas apmācības programmās, kā arī robežsargu apmācībā.

Runājot par divpusējo sadarbību, V.Vīķe-Freiberga un P.Liponens pievērsās investīciju klimatam Latvijā, Somijas investīcijām Latvijā un nākotnes izredzēm šajā jomā. P.Liponens informēja prezidenti par sadarbību Baltijas jūras reģiona ietvaros un tā dēvētā Baltijas jūras astoņnieka aktualitātēm, īpaši izceļot sadarbību informācijas tehnoloģiju jomā. P.Liponens darīja zināmas Latvijas prezidentei arī aktualitātes, kas saistītas ar Ziemeļu dimensiju, kas, viņa vārdiem runājot, iegūst aizvien konkrētākas aprises.

Tāpat P.Liponens augstu novērtēja Latvijas iniciatīvu Eiropas Padomē interesēties un rūpēties par mazo Eiropas valodu saglabāšanu un attīstīšanu. Prezidente un P.Liponens pārrunāja latviešu un līvu valodu eksistenci un veidus, kā saglabāt šīs Eiropas mazās valodas kopējā Eiropas kultūras mantojumā.

Valsts prezidenta preses dienests