Par fluorēto gāzu ierobežošanu Eiropas gaisā

Fluorētās gāzes izmanto kondicionēšanas un saldēšanas iekārtās, logu izolācijā, ugunsdzēšanas aerosolos un pat sporta apavos. Ražotāji ar tām kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem aizstāj citas ozona slāni noārdošas gāzes. Izrādās, ka vairākas no fluorētajām gāzēm tomēr veicina globālo sasilšanu. Eiropas Parlaments ceturtdien, 6.aprīlī, pieņēma divus likumprojektus, kas ierobežos fluorēto gāzu izmantošanu.

Eiropas Parlaments ir spēris pēdējo soli, lai trešajā un galīgajā lasījumā pieņemtu divus likumprojektus par siltumnīcefektu izraisošajām fluorētajām gāzēm. Viens no tiem – direktīva – izvirza prasības attiecībā uz automašīnu gaisa kondicionētājiem. Otrs – regula – ar ražošanas noteikumu, marķēšanas un glabāšanas prasību palīdzību paredz samazināt Kioto protokolā minēto fluorēto gāzu daudzumu atmosfērā.

Fluorētās gāzes ir mazāk pazīstamas nekā CO₂, taču tās būtiski ietekmē globālo sasilšanu. Atkarībā no ķīmiskā sastāva tās var saglabāties atmosfērā vairākus gadus, gadsimtus, dažos gadījumos pat gadu tūkstošus. Gāzu potenciāli negatīvā ietekme uz vidi — siltumnīcefekta veicināšanas koeficients — ir mērāms no viena punkta (tāpat kā CO₂) līdz pat 20 000 (kā sēra heksafluorīdam).

Gaisa kondicionēšanas iekārtas automašīnās

Jaunā direktīva saskaņos dalībvalstu prasības attiecībā uz gaisa kondicionētājiem automašīnās. Sākot ar 2011.gadu, jaunās automašīnās, ko laidīs apgrozībā, būs aizliegts izmantot fluorētās gāzes, ja to siltumnīcefektu izraisošais koeficients ir augstāks nekā 150, un no 2017.gada šādu gāzu izmantošana būs aizliegta visos automobiļos. Direktīva aizliegs dažu kaitīgāko gāzu izmantošanu vispār. Parlaments uzskata, ka šāds pasākums veicinās inovācijas.

Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, un dalībvalstīm to jāsāk piemērot ne vēlāk kā pusotru gadu pēc šā datuma.

Stingrāk uzraudzīs 25 fluorēto gāzu izmantošanu

Turpmāk fluorētās gāzes saturošas iekārtas varēs laist apgrozībā tikai tad, ja marķējumā būs skaidri uzrādīts flouorēto gāzu precīzs ķīmiskais sastāvs un atsauce uz Kioto protokolu par siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanu. Iekārtu instrukcijās jāiekļauj informācija par gāzu potenciālo ietekmi uz klimata izmaiņām. Eiropas Komisijai būs jāizstrādā sīkāki noteikumi par marķējumā iekļaujamo informāciju.

6.aprīļa regula izvirza prasības par gaisa kondicionēšanas un dzesēšanas iekārtām, ugunsdrošību, tehniskajām prasībām un kontrolēm, personāla apmācību, inventāru, pārskatu veikšanu un alternatīvu tehnoloģiju attīstīšanu.

Regulā iekļauts arī saraksts ar aizliegtajām gāzēm un datumiem, kad aizliegumi stājas spēkā. Piemēram, fluorētās gāzes vairs nedrīkstēs izmantot apavos, sākot ar regulas spēkā stāšanās dienu, riepās, logu rāmjos un ugunsdzēšanas aerosolos (pēc gada kopš spēkā stāšanās).

Regula stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, un dalībvalstīm to jāsāk piemērot ne vēlāk kā gadu pēc šā datuma.

Pirms balsojuma Eiropas komisārs Markoss Kiprijanu apsolīja, ka Komisija pārskatīs pret Dāniju un Austriju sāktās procedūras, ņemot vērā Parlamenta un ES Padomes vienošanos iepriekšējās sarunās par abiem likumprojektiem.

Eiropas Parlaments balsojumu trešdien uz dienu atlika, jo Eiropas Komisija Parlamenta un Padomes tekstam pievienojusi deklarāciju, kas, pēc Parlamenta atbildīgās referentes Evrilas Doilas (Īrija) domām, varēja radīt juridisku neskaidrību attiecībā uz dalībvalstīm atļautajiem izņēmumiem. Austrija un Dānija vēlējās saglabāt stingrākus noteikumus, nekā prasa jaunie likumprojekti, un Eiropas Parlaments tos atbalstīja. Deputāte uzskatīja, ka Komisija pieņemto paziņojumu varētu izmantot, lai vērstos pret šiem izņēmumiem dalībvalstu noteikumu saskaņošanas nolūkā.

Eiropas Parlamenta preses dienests