Laucinieki, sniedzot atpūtu un ceļotprieku

Asnāte Ziemele, asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kāda pašlaik ir situācija lauku tūrismā? Vai taisnība, ka tūrisma attīstība Latvijā vēl esot zīdaiņa autiņos?

— Ja vērtējam tūrisma attīstību kopumā, tad, kaut vai salīdzinājumā ar Igauniju, tā ir vēl bērna autiņos. Bet es nepavisam to nevarētu attiecināt uz lauku tūrismu. Uzskatu, ka no visām trijām Baltijas valstīm pie mums lauku tūrisms ir vislabāk attīstīts. Lietuvā vienīgi ir labākas un bagātākas mājas, jo visu Padomju savienības laiku viņi laukos ir labāk dzīvojuši. Es pat teiktu, ka organizētības un sakārtotības ziņā lauku tūrisms Latvijā neatpaliek no Eiropas attīstītākajām valstīm. Varbūt vienīgi mazliet zemāks pakalpojumu sniedzēju, tātad lauku cilvēku, izglītības līmenis tūrisma jomā. Manuprāt, ja kāda Latvijas tūrisma nozare var lepoties ar saviem panākumiem, tad tas ir lauku tūrisms.

— Vai lauku tūrismu stipri ietekmējuši šā gada sliktie laika apstākļi?

— Salīdzinājumā ar citiem lauksaimniecības veidiem minimāli. Jo cilvēki vienalga grib atpūsties. Tātad tūrisma attīstība ir nodrošināta vienmēr.

— Jūs izstrādājāt Latvijas lauku tūrisma attīstības mērķprogrammu. Ko jūs par to varētu teikt?

— Mērķprogramma izstrādāta, lai lauku tūrisma nozare Latvijā attīstītos mērķtiecīgi un vienoti. Tas bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījums, kas apliecina valsts ieinteresētību nozares attīstībā. Lauku tūrisma uzņēmējiem programma būs atbalsta dokuments, plānojot un veidojot savu uzņēmumu. Programma noderēs, arī mēģinot iegūt finansējumu sava uzņēmuma attīstībai, jo, apzinoties valsts prioritātes lauku tūrisma nozarē, būs vieglāk pamatot sava projekta nepieciešamību.

Mērķprogramma skaidri definē, kas tad ir lauku tūrisms. Mēs aizvien esam prātojuši, vai tā ir tikai atpūta lauku mājās vai bez tam vēl jāšana ar zirgiem, kempingošana, pārgājieni un citas līdzīgas aktivitātes. Lauku tūrisms tomēr ir viss kopā. Mērķprogrammā ir izklāstītas problēmas un piedāvāti to risinājumi. Ir arī noteikts, kas par ko uzņemas atbildību. Kopumā tur aplūkots viss, kas šajā jomā ir svarīgs un interesants — gan lauku tūrismā iesaistīto struktūru savstarpējā saistība, gan uzņēmēju sadarbība un atbildība, gan projekti, gan rīcības modeļi, gan statistika.

— Kas pārsvarā ir jūsu klienti — ārzemnieki vai vietējie iedzīvotāji?

— Ārzemnieku ir apmēram vienpadsmit procenti. Tie vispār Latvijā iebrauc pārāk reti. Domāju, ka mūsu potenciāls, arī lauku tūrismā, ir lielāks. Nepietiekama ir Latvijas reklāma valstiskā līmenī, nav līdz galam izveidots pievilcīgs Latvijas tēls. Nav radīti priekšstati par to, kas Latvijā ir īpašs, kāpēc uz turieni būtu jābrauc. Kad tas viss būs skaidrs un pārdomāts, mērķtiecīgi un konsekventi definēts, tad arī mēs ieņemsim pienācīgu vietu lauku tūrismā.

— Kāda sabiedriskā stāvokļa cilvēki izvēlas lauku tūrismu?

— Visbiežāk, protams, vidusslānis. Varētu teikt, augstākais vidusslānis. Bagātie izvēlas mazliet citādu atpūtas veidu. Lielākoties tie ir cilvēki, kas jaunāki par trīsdesmit gadiem. Pēc nodarbošanās visvairāk ir algotu darbinieku (33 procenti), mazāk ir uzņēmēju (14 procenti). Pamazām kontingents kļūst arvien vecāks. Laikam gan tas nav normāli, ka vislielākā klientu grupa ir līdz trīsdesmit gadu vecumam (45 procenti). Normāli lielākajā grupā vajadzētu būt cilvēkiem vecumā ap četrdesmit gadiem, kad cilvēkam ir visvairāk naudas un kad viņš arī visvairāk ceļo.

— Ir dzirdēts, ka ārzemnieki neizvēlas Latvijas lauku tūrismu sliktā servisa, saimnieku uzbāzības un bieži vien pat nepieklājības dēļ; saimnieki nezinot svešvalodas, un cenas neatbilstot kvalitātei. Kā jūs komentētu šādu viedokli?

— Es nepiekristu iebildumiem attiecībā uz servisu. Ir, protams, dažādas vietas. Ja Latvijā ir ap divsimt lauku māju, kur uzņem viesus, tad, protams, var atrast dažādas, bet tā būs jebkurā valstī. Un tam, ka saimnieki ir nelaipni, es galīgi nevaru piekrist. Protams, gadās visādi pārpratumi gan ar saimniekiem, gan ar klientiem, bet es neteiktu, ka tas ir bieži. Kas attiecas uz valodu zināšanām, arī šajā ziņā vērojama uzlabošanās. Sliktās valodas zināšanas jau nav pašu nolaidība, bet gan Padomju savienības atstātās pēdas. Nevar jau prasīt, lai mēs, kas esam mācījušies Padomju savienības laikā ar tādām valodas apguves iespējām, kādas mums bija pieejamas, uzreiz sāktu brīvi runāt angliski un vāciski. Mēs esam apkopojuši datus, kāda izglītība ir māju saimniekiem. Tie cilvēki, kas nodarbojas ar tūristu uzņemšanu un aprūpi, jau nav vienkāršie strādnieki. Pārsvarā viņi ir ar vidējo speciālo vai augstāko izglītību. No 135 saimniekiem, ar kuriem "Lauku ceļotājam" ir līgums, 78 ir augstākā izglītība. Tas parāda, kas ir tie cilvēki, kuri nodarbojas ar lauku tūrismu. Bet saimniecībās aug jaunā paaudze, kas ikdienā dzird un arī skolās mācās svešvalodas. Domāju, ka cilvēki, kas nodarbojas ar tūrismu, ir vieni no gaišākajiem un labākajiem lauku cilvēkiem. Un vispār domāju, ka nav pilnīgi nekādas atšķirības starp servisu Latvijā un jebkurā ES valstī.

— Viegli vai grūti laukos uzsākt biznesu tūrisma jomā, raugoties gan no materiālās, gan juridiskās, gan ieguldāmā darba puses?

— Ir grūti tad, ja bez labām idejām nekā cita nav. Ļoti grūti ir dabūt kredītus — visur vajag pretī ķīlas. Vispār jau visā pasaulē tūrisms tiek uzskatīts par biznesu, kurā it kā netiek ieguldīts. Bet jāiegulda ir daudz. Šogad vairs nav arī valsts subsīdiju lauku tūrismam. Tās ir vienīgi tradicionālajai lauksaimniecībai. Tā ka tieši iesākt ir grūti — tad, kad jānopērk jauni trauku, gultas veļas komplekti un citas nepieciešamās lietas.

— Tātad diemžēl lauku tūrismam ir liegtas subsīdijas. Bet ir izskanējuši apgalvojumi, ka nevis zemkopība un lopkopība, bet tieši tūrisms glābšot Latvijas laukus.

— Es tam pilnībā piekrītu. Bet uzskatu, ka problēmas rada tas, ka Zemkopības ministrijai nav skaidra un konkrēta lauku attīstības redzējuma. Zemkopības ministrijai vispār galīgi nav intereses par netradicionālajām lauku nozarēm — piemēram, vēžu, strausu un citu netradicionālu mājputnu, arī dzērveņu, sēņu audzēšanu, tostarp arī lauku tūrismu. Tūrisms katrā ziņā ir viens no stabilākajiem procesiem laukos. Taču Zemkopības ministrijas izveidotajā sadarbības padomē runā galvenokārt par tiem, kas rīko streikus, taisa barikādes un traucē citiem strādāt, nevis par tiem, kas strādā un veicina attīstību.

Pašlaik gan "Sapard" programmā ir ietverta arī netradicionālā lauksaimniecība, tātad arī tūrisms. Bet tas tomēr tikšot izņemts, atstājot vienīgi tradicionālo lauksaimniecību. Eiropā labi zina, kas Latvijā ir konkurētspējīgs. Un viņi nevēlas sev konkurentus, kādi tiem tik tiešām varētu būt lauku tūrismā un arī citās netradicionālajās lauksaimniecības formās.

— Kā jūs sadarbojaties ar Baltijas un citām Eiropas valstīm?

— Mums ir ļoti laba sadarbība gan ar Lietuvu, gan Igauniju. Mēs strādājam pie projekta par vienotu Baltijas lauku tūrismu. Drīz vien pie mums būs pieejama informācija par lauku tūrisma iespējām Lietuvā un Igaunijā. Arī mūsu mājas lapā internetā būs Igaunijas un Lietuvas piedāvājumi. Tas taču ir ļoti svarīgi, lai Baltijas valstu tūrisms būtu vienots. Jo tad mums būs plašāks tirgus un augstāka konkurētspēja.

Mēs esam iegājuši arī Eiropas apritē. Piedalāmies vairākos projektos. Un tas ir ļoti svarīgi, jo tādējādi arī Eiropā uzzina, kas ir Latvija, kas šeit īpašs. Turklāt gūstam pieredzi un mācāmies no citām valstīm.

— Pastāstiet par savu projektu "Phare" programmas ietvaros.

— Tas ir ļoti liels projekts. Un pašlaik tā īstenošana tuvojas nobeigumam. Tas aizsākās pagājušā gada oktobrī, tā nosaukums ir "Atbalsts tūrisma attīstībai Latvijā". Projekts tiek īstenots vairākos posmos, un katram no tiem ir konkrēts rezultāts. Pirmais bija kataloga "Atpūta laukos" izdošana. Drīz tas būs skatāms arī internetā izvērstākā veidā. Kataloga izveide pabeigta janvārī, tāpēc tur nav minētas visas tās vietas, kur tūrisma bizness aizsākts pavisam nesen. Bet internetā tās var atrast, jo tas ir savienots ar datu bāzi un tātad informācija tur ir mainīga.

Šī interneta iespēju pilnvērtīgāka izmantošana, kā arī datu bāzes un rezervācijas programmas pilnveidošana ir otrais posms, ko varētu nosaukt par informācijas tehnoloģiju uzlabošanu.

"Phare" projekta rezultāts ir arī vairāki mācību materiāli par lauku tūrismam aktuālām tēmām, kā arī avīze "Ceļotāja Ziņas", kas ataino mūsu darbu. Vēl viens "Phare" programmas posms ir starptautiskās sadarbības nostiprināšana. Tehnisko iespēju uzlabošana darīs iespējamu "Lauku ceļotāja" turpmāku līdzdalību starptautiskajos projektos un organizācijās, piemēram, Eiropas lauku tūrisma asociāciju federācijā un lauku tūrisma attīstības projektā VMART.

Projekts pabeigts 10. septembrī. Domāju, ka lielākais ieguvums ir sistēma, kura ļauj efektīvi apvienot visus mārketinga līdzekļus vienkopus — internets, datu bāze, katalogs. Tas vairs neprasīs tik lielu darbu kā līdz šim. Internets vispār ir ļoti efektīvs reklāmas līdzeklis, it īpaši Latvijā. Jo latvieši ir kā apsēsti uz internetu.

— Ja runājam par attīstību, kā lauku tūrisma vietas aug to skaita un kvalitātes ziņā?

— Mums ik gadu nāk klāt apmēram piecdesmit mājas. Bet tajā pašā laikā kādas desmit neiztur konkurenci vai uzņēmēji ir tik pārslogoti, ka netiek ar visu galā vai arī maina biznesu. Protams, šajā skaitā ietilpst arī mājas, kas savu biznesu nepārtrauc, bet vienkārši izbeidz saistības ar mūsu asociāciju. Bet vēl lielāku prieku sagādā attīstība kvalitātes ziņā. Ir atšķirīga līmeņa bizness, ja lauku tūrisma saimniecībā ir četras gultas vai desmit.

— Vai pastāv kādi likumi vai noteikumi, kas nosaka, kādām prasībām jāatbilst lauku tūrismā izmantojamajām mājām?

— Jau no 1994. gada spēkā ir "Lauku ceļotāja" noteikumi, kurus mēs palabojam un papildinām. Ir izstrādāti lauku tūrisma māju valsts standarti. Arī mēs paši esam piedalījušies standartu veidošanā. Tie tikai nedaudz atšķiras no mūsu noteikumiem. Turklāt internetā ir visa profesionālā informācija par šo tēmu lauku tūrisma uzņēmējiem. Visas mājas tiks iedalītas četrās grupās atbilstoši kvalitātes kritērijiem.

— Saimniecībām jāiziet pārbaude, pirms jūs tās apstiprināt par piemērotām. Cik stingri jūs tās vērtējat? Vai bieži gadās, ka jūs tās neapstiprināt?

— Šādi gadījumi ir. Un tad mēs saimniekam pasakām, kas nepieciešams, lai māju varētu apstiprināt — piemēram, jāveic kosmētiskais remonts vai jāierīko tualete un duša. Mēs nosakām laiku, kurā kļūda vai nepilnība ir jāizlabo. Tās ir lietas, kas saistītas ar elementāru drošību, tīrību un piemērotību tūristu uzņemšanai. Mēs neatsakām tikai tāpēc vien, ka nav, piemēram, pirts.

— Kā strādā jūsu asociācija? Ko uzskatāt par saviem galvenajiem pienākumiem?

— Mēs pastāvīgi apzinām visas lauku tūrisma mājas un veidojam savu datu bāzi, kas, manuprāt, ir ļoti laba. Tā ir savienota ar rezervācijas sistēmu un internetu. Internetā ir arī "on–line" rezervēšanas sistēma. Tas viss ir izveidots starptautiska projekta, kura dalībnieki esam arī mēs, ietvaros. Drīzumā mēs internetā ievietosim arī atsevišķu to māju sarakstu, kas vēl nav mūsu novērtētas, tātad bez garantijām. Apsekotās mājas būs ar attēliem un paskaidrojumiem.

Mēs esam privāta organizācija. Mūsu asociācijā ir simt divdesmit biedru. Mums ir nodibināta SIA, kas veic rezervācijas. Mēs izpildām projektu pasūtījumus gan valstij, gan sabiedriskiem fondiem, gan starptautiskām institūcijām. Katrā ziņā esam viena no tām veiksmīgajām organizācijām, kas pati nodrošina savu pastāvēšanu, bet tas nemaz nav tik viegli. Esam gandarīti par saviem sasniegumiem, par to, ka esam nodrošinājuši lauku tūrisma stabilu pastāvēšanu un daudzsološu attīstību.

Katrīna Ducmane,

"LV" korespondente