Par elektroniskiem dokumentiem

Vakar, 30.novembrī, Uzņēmumu reģistrā (UR) notika preses konference par iespējamo elektroniskās valdības (e–valdības) projektu, kā arī par UR plāniem e–dokumentu ieviešanā. Tajā piedalījās Ministru prezidenta ārštata padomnieks Dzintars Zariņš, UR galvenais valsts notārs Māris Gulbis, e–likuma izstrādes darba grupas vadītājs, kā arī šīs darba grupas loceklis un "Lursoft" prezidents Ainars Brūvelis.

Žurnālisti tika informēti par pašreizējo vairāku darba grupu veikto e–dokumentu, e–komercijas, kā arī citu e–projektu izstrādes gaitā. Nākamajā valdības sēdē plānots izskatīt e–valdības projektu.

UR galvenais valsts notārs M.Gulbis sagatavojis ziņojumu par iespējamo e–valdības projekta izveidošanu valstī. Tas ir dokuments — pārskats par vīziju un izpratni, kā uzlabot pašreizējo valdības struktūru Latvijā. Mērķis ir panākt, lai informācijas tehnoloģijas ne tikai palīdzētu iekšējo darbības procesu norisei, uzlabotu ierēdņu darbu, bet arī tuvinātos iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai. Pašreiz valdības struktūra ir samērā sarežģīta un nepārskatāma, kā arī nav vēl pilnīgi gatava interneta izmantošanai. Līdz šim lielākā daļa valdības programmu tiek īstenotas bez pietiekamas sadarbības starp šīm institūcijām. Labāki valsts pakalpojumi, kas palīdzētu iedzīvotājiem un biznesam, vispirms jau pieprasa vienlaidus informācijas plūsmu valdībā. Cilvēki varētu labāk izmantot savas tiesības, jo valsts sektora informācija būtu vieglāk pieejama. To pašu var teikt par uzņēmējdarbību. Kā minēts e–valdības projektā, Eiropa pamazām sāk sekot ASV paraugam. Tur sabiedrībai pieeja valdības informācijas sistēmām ir vai nu bez maksas, vai par nelielu samaksu. Valdību uzdevums ir nodrošināt visiem interesentiem elastīgus un rentablus pakalpojumus jebkurā laikā un vietā. E–valdības projekta mēķis ir modernizēt pašreizējo valdības struktūru ar interneta palīdzību un iznākumā nodrošināt labākus, lētākus un demokrātiskākus pakalpojumus. Protams, lai sasniegtu šo mērķi, ir jāmāca cilvēki, vajadzīgi speciālisti ar atbilstošām zināšanām un pieredzi, kas var kļūt par Latvijas valdības stratēģiskajiem konsultantiem vai partneriem. Šāda cilvēku grupa radītu e–valdības koncepciju un uzraudzītu tās izpildi.

Preses konferencē žurnālistiem uzskatāmi tika parādīts, kā darbojas e–pārvalde Komercķīlu reģistrā, Ķīlu reģistrs kā pilotprojekts. Tas ir pirmais reģistrs Latvijā, kas visā pilnībā veidots, balstoties uz interneta tehnoloģiju, ar samērā šauru, bet precīzi definētu juridisko bāzi, kas ļauj izmantot ekspertsistēmas. Šajā jomā ievērota starptautiskā pieredze.

Dz. Zariņš, runājot par tālāko perspektīvu e–valdības modeļa ieviešanā, bija visai optimistiski noskaņots, uzskatot, ka jaunā paaudze jau tagad skolās apgūst datorzinības, mācās strādāt internetā. Viņš arī uzslavēja e–dokumentu ieviešanas darba grupas veikto, jo tajā piedalās ne tikai valsts, bet arī privātstruktūru pārstāvji. M.Gulbis savukārt uzsvēra tādas institūcijas ātrākas izveides nepieciešamību, kas būtu tiesīga izsniegt šos dokumentus. Preses konferencē vairākkārt tika atzīmēta politiski atbildīgas personas noteikšana, kas pārraudzītu e–valdības projekta un citu ar elektronisko informācijas tehnoloģiju saistītu sistēmu ieviešanu un darbību. Svarīgi, ka sakarā ar šo projektu ieviešanu pieejamāki un kvalitatīvāki kļūs valsts pakalpojumi, samazināsies plaisa starp valsts varu un sabiedrību, kļūs efektīvāka nodokļu sistēma, saskaņotāka un labāk vadīta būs valdības struktūra, iedzīvotājiem kļūs pieejamākas jaunās tehnoloģijas.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore