Ministru kabineta noteikumi Nr.266

Rīgā 2006.gada 4.aprīlī (prot. Nr.19 2.§)

Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 2. un 8.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus.

2. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) un vietējās pašvaldības.

3. Katra fiziskā vai juridiskā persona, kas ir mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, ir personīgi atbildīga par dzīvnieka veselību un labturību.

4. Mājas (istabas) dzīvnieku atļauts izmitināt nekustamā īpašuma koplietošanas telpās un teritorijā, ja saņemta rakstiska kop­īpašnieku un apsaimniekotāja piekrišana.

II. Prasības mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanai

5. Lai pārvadāšanas laikā mājas (istabas) dzīvnieks netiktu traumēts un netraucētu satiksmes kustības dalībniekus, ierobežo dzīvnieka pārvietošanos pa transportlīdzekļa salonu.

6. Pārvadāšanas laikā mājas (istabas) dzīvniekam nodrošina nepieciešamo gaisa apmaiņu, individuālo platību, kā arī atpūtu saskaņā ar attiecīgās sugas dzīvnieku fizioloģiskajām prasībām.

7. Sabiedriskajā transportā:

7.1. sunim ir uzlikts uzpurnis, suni tur pavadā vai pārvadā piemērotā somā, konteinerā vai būrī;

7.2. citus mājas (istabas) dzīvniekus pārvadā piemērotās somās, konteineros vai būros.

8. Mājas (istabas) dzīvnieku transport­līdzeklī nedrīkst atstāt bez uzraudzības, ja tas apdraud dzīvnieka veselību vai dzīvību.

III. Īpašās prasības suņa turēšanai

9. Suni drīkst atsavināt pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas. Atsavinot suni, nākamajam īpašniekam nodod mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.

10. Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā:

10.1. suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk – norobežota teritorija), novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;

10.2. pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.

11. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.

12. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:

12.1. suni ved pavadā;

12.2. sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai.

13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

14. Ārpus pilsētām un ciemiem:

14.1. viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu un bez uzpurņa, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;

14.2. ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi "Suns!";

14.3. ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

15. Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.

16. Ja suni tur telpās, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina:

16.1. pilnvērtīgu suņa ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;

16.2. sunim vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;

16.3. suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, – vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā divas reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par desmit stundām.

17. Ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina sunim:

17.1. pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;

17.2. vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;

17.3. vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā reizi diennaktī;

17.4. suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem), kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos un kur ir pakaiši vai cits silts grīdas segums;

17.5. tīrību suņa būdā vai mītnē un laukumā, kur suns uzturas;

17.6. šādus aksesuārus:

17.6.1. vismaz divus centimetrus platu ādas kaklasiksnu vai citu suņa ķermenim piegulošu aksesuāru, kurš sunim nerada ievainojumus, kā arī nepieļauj iespēju sunim patvarīgi atbrīvoties no tā;

17.6.2. vismaz trīs metrus garu ķēdi vai pavadu;

17.6.3. ķēdes vai pavadas savienojumu ar kaklasiksnu, izmantojot rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un pie stieples.

18. Ja suni pastāvīgi tur norobežotā teritorijā ārpus telpām, nodrošina šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4. un 17.5.apakš­punktā minēto prasību izpildi.

19. Suni atļauts pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai. Suni līdz 10 mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu.

IV. Īpašās prasības kaķa turēšanai

20. Kaķi drīkst atsavināt pēc 10 nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas. Atsavinot kaķi, nākamajam īpašniekam nodod mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.

21. Kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja kaķis ir sterilizēts.

22. Kaķim nodrošina:

22.1. vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;

22.2. pilnvērtīgu barību.

23. Ja kaķi tur slēgtā telpā, tam nodrošina:

23.1. kaķa tualeti;

23.2. kontaktēšanos ar cilvēku vismaz reizi divās dienās;

23.3. uzturēšanās platību, kas nav mazāka par pieciem kvadrātmetriem, ja kaķis ir vecāks par sešiem mēnešiem.

V. Īpašās prasības citu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai

24. Mājas (istabas) putnus tur būros vai telpās. Būra izmērs un aprīkojums (laktiņa, piemērota smalkuma grants) atbilst putnu šķirnei.

25. Baložveidīgos putnus tur ēkas bēniņos vai īpaši izbūvētā baložu novietnē, kur ir laktas un ligzdošanas plaukti.

26. Rāpuļus un abiniekus tur terārijos un akvaterārijos vai īpaši aprīkotās telpās, nodrošinot to sugai atbilstošu temperatūru, mitrumu un sugas fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu pilnvērtīgu barību.

27. Trušus, šinšillas un citus sīkos zīdītājus tur būros. Būri ir tā aprīkoti, lai dzīvnieki pēc vēlēšanās varētu paslēpties.

28. Turot pārējos zīdītājus, ievēro šādas prasības:

28.1. būri tīra vismaz reizi nedēļā;

28.2. telpu, kur dzīvnieks tiek turēts, nodrošina pret caurvēju, vibrāciju un troksni.

29. Zivis tur speciāli aprīkotos akvārijos, kuros uztur attiecīgajai zivju sugai atbilstošu ūdens temperatūru, aerāciju, apgaismojumu un apdzīvotības blīvumu.

30. Akvāriju tīra vismaz reizi divās nedēļās, ja tajā nav ierīkotas automātiskās filtrācijas sistēmas.

VI. Prasības tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem

31. Pirms tirdzniecības uzsākšanas ar mājas (istabas) dzīvniekiem un reizi trijos gados pēc tirdzniecības uzsākšanas komersants iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā rakstisku iesniegumu, lai saņemtu atļauju tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem (izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek organizēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos). Iesniegumā norāda mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības vietas adresi un tālruņa numuru. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

31.1. komersanta reģistrācijas apliecības kopiju;

31.2. īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, ja tirdzniecībai paredzētā telpa vai teritorija ir komersanta īpašums;

31.3. līguma kopiju par tirdzniecībai paredzētās telpas vai teritorijas nomu un apsaimniekotāja rakstisku atļauju, ja telpas vai teritorija nav komersanta īpašums.

32. Pēc šo noteikumu 31.punktā minētās informācijas saņemšanas dienesta inspektors pārbauda dzīvnieku tirdzniecības vietu.

33. Komersants nodrošina dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi un dzīvnieku līķu iznīcināšanu.

34. Tirdzniecība ar mājas (istabas) dzīvniekiem ir atļauta šādās tirdz­niecības vietās:

34.1. mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka valdījumā vai turējumā esošā teritorijā;

34.2. tirgos un gadatirgos īpaši paredzētās vietās;

34.3. zooveikalos;

34.4. mājas (istabas) dzīvnieku izstādēs.

35. Tirdzniecība nav atļauta ar:

35.1. bīstamiem suņiem un to pēcnācējiem;

35.2. slimiem, ģenētiski nepilnvērtīgiem mājas (istabas) dzīvniekiem (ar iedzimtām slimībām, kroplībām vai patoloģijām);

35.3. suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem, ja nav klāt dzīvnieka īpašnieka, izņemot šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minēto gadījumu;

35.4. mājas (istabas) dzīvniekiem, kuriem ir ektoparazīti.

36. Iepirktajiem mājas (istabas) dzīvniekiem komersants nodrošina normatīvajos aktos par karantīnu noteikto prasību izpildi.

37. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks, nododot mājas (istabas) dzīvnieku zooveikalā pārdošanai, iesniedz:

37.1. veterināro apliecību, kurā norādītas dzīvniekam veiktās vakcinācijas, un praktizējoša veterinārārsta atzinumu par dzīvnieka veselības stāvokli;

37.2. savvaļas dzīvniekiem – arī dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu;

37.3. rakstiskus norādījumus par pārdodamā dzīvnieka ēdināšanu, dzirdināšanu un jebkuru nepieciešamo īpašo aprūpi.

38. Komersants, pārdodot mājas (istabas) dzīvnieku, izsniedz pircējam šo noteikumu 37.3.apakšpunktā minētos norādījumus.

39. Tirdzniecības vietās (izņemot šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minēto gadījumu) nodrošina:

39.1. mājas (istabas) dzīvnieku fizioloģiskajām un zoopsiholoģiskajām vajadzībām atbilstošu uzturēšanās vietu. Uzturēšanās vietā nodrošina, lai dzīvnieku nevarētu fiziski aizskart nepiederošas personas un tas, ja nepieciešams, varētu paslēpties;

39.2. mājas (istabas) dzīvnieku uzturēšanās vietu tīrīšanu un dezinfekciju;

39.3. viegli mazgājamus, tīrāmus un dezinficējamus dzīvnieku sprostus un telpas apdares materiālus;

39.4. mājas (istabas) dzīvnieku fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošus optimālus mikroklimata parametrus (gaisa temperatūru, mitruma režīmu, gaisa apmaiņu) teritorijā, kur dzīvnieki uzturas;

39.5. stiepļu sprostus suņiem un kaķiem, kas neierobežo to fizioloģiskās vajadzības, nerada stresu, ciešanas vai savainojumus.

40. Suņiem un kaķiem nodrošina to sugai un fizioloģiskajām vajadzībām nepieciešamo fizisko aktivitāti. Ja dzīvnieks ilgstoši atrodas sprostā, nodrošina pietiekami daudz vietas, lai tas izkustētos atbilstoši dzīvnieka fizioloģiskajām vajadzībām. Ja nepieciešams, ierobežo dzīvnieka brīvu pārvietošanos (neradot tam ciešanas vai savainojumus).

VII. Prasības mājas (istabas) dzīvnieku demonstrēšanai publiskās izstādēs

41. Izstādes laikā mājas (istabas) dzīvniekiem nodrošina to fizioloģijai un labturībai atbilstošus apstākļus.

42. Izstādēs nedrīkst piedalīties:

42.1. mājas (istabas) dzīvnieki ar redzamām slimības pazīmēm;

42.2. mājas (istabas) dzīvnieku mātītes meklēšanās vai zīdīšanas laikā, bet kaķenes – zīdīšanas laikā;

42.3. mājas (istabas) dzīvnieku mātītes grūsnības otrajā pusē, bet kuces un kaķenes – , ja to grūsnības laiks pārsniedz 30 dienas;

42.4. mājas (istabas) dzīvnieku mazuļi, kuri nav atšķirti no mātes, izņemot šo noteikumu 45.punktā minēto gadījumu.

43. Izstādē drīkst piedalīties suņi, kuri atbilst šādām prasībām:

43.1. ir apzīmēti ar tetovējumu vai mikroshēmu, kura satur unikālu, dzīves laikā nemaināmu identitātes numuru, netraucē dzīvnieka labsajūtai un nekaitē tā veselībai, kā arī atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Regulā (EK) Nr.998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai un ar kuru groza Padomes Direktīvu (EEK) 92/65, noteiktajām prasībām;

43.2. nav jaunāki par četriem mēnešiem;

43.3. ir vakcinēti pret trakumsērgu:

43.3.1. ne agrāk kā 12 mēnešus pirms izstādes;

43.3.2. ne vēlāk kā 30 dienas pirms izstādes, ja vakcinācija veikta pirmo reizi vai intervāls pēc iepriekšējās vakcinācijas ir ilgāks par 12 mēnešiem;

43.4. ir brīvi no ektoparazītiem.

44. Izstādē drīkst piedalīties kaķi, kuri atbilst šādām prasībām:

44.1. nav jaunāki par divarpus mēnešiem;

44.2. ir vakcinēti pret trakumsērgu:

44.2.1. ne agrāk kā 12 mēnešus pirms izstādes;

44.2.2. ne vēlāk kā 30 dienas pirms izstādes, ja vakcinācija veikta pirmo reizi vai intervāls pēc iepriekšējās vakcinācijas ir ilgāks par 12 mēnešiem;

44.3. ir brīvi no ektoparazītiem.

45. Kaķi, kuri nav atšķirti no mātes, bet ir sasnieguši 2,5 mēnešu vecumu, drīkst piedalīties izstādēs, ja kaķa īpašnieks uzrāda dokumentu, kas apliecina kaķa mātes vakcināciju pret trakumsērgu saskaņā ar šo noteikumu 44.2.apakšpunktu.

46. Kaķus izstāda dezinficētos būros, kuru platība atbilst kaķu fizioloģiskajām un zoopsiholoģiskajām vajadzībām. Kaķu būra trīs sienas ir aprīkotas ar izolējošiem aizkariem, un būra grīda klāta ar segumu. Būrī pastāvīgi atrodas trauks ar dzeramo ūdeni, un kaķa īpašnieks vai turētājs periodiski būrī ievieto trauku dzīvnieka dabisko vajadzību nokārtošanai.

47. Izstādē drīkst piedalīties truši, kuri atbilst šādām prasībām:

47.1. ir vakcinēti pret miksomatozi un trušu hemorāģisko septicēmiju;

47.2. ir brīvi no ektoparazītiem.

VIII. Prasības suņa apmācībai

48. Mācot suni, aizliegts izmantot fizisku spēku vai ierīces, kas sunim var izraisīt sāpes vai ciešanas.

49. Sporta, atrakciju un darba suņus apmāca saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labturības prasībām sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībām, darbam vai atrakcijām.

IX. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumi

50. Iegādājoties mājas (istabas) dzīvnieku, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzņemas atbildību par mājas (istabas) dzīvnieka labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nodrošina dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu.

51. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir tiesības kopā ar mājas (istabas) dzīvnieku atrasties ārpus mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja mājas (istabas) dzīvnieks:

51.1. netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai;

51.2. nerada draudus citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai.

52. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums:

52.1. nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus;

52.2. uzticēt mājas (istabas) dzīvnieka vešanu ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas tikai personai, kas spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku, un nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;

52.3. apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus;

52.4. sameklēt mājas (istabas) dzīvniekam citu īpašnieku, ja dzīvnieka turpmākā turēšana nav iespējama;

52.5. vakcinēt mājas (istabas) dzīvnieku Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā;

52.6. vedot mājas (istabas) dzīvnieku pie veterinārārsta, ņemt līdzi un uzrādīt veterinārārstam dzīvnieka identitāti apliecinošu dokumentu vai vakcinācijas apliecību (ja tāda ir);

52.7. nododot mājas (istabas) dzīvnieku trešajai personai, sniegt informāciju par dzīvnieka labturības un turēšanas prasībām;

52.8. glabāt un pēc dienesta vai sabiedriskās kārtības kontroles institūciju pieprasījuma uzrādīt ar mājas (istabas) dzīvnieku saistītos dokumentus (piemēram, mājas (istabas) dzīvnieka pasi, dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu);

52.9. ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs pilsētas vai ciema teritorijā vienā adresē tur piecus un vairāk vienas sugas siltasiņu mājas (istabas) dzīvniekus, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, viņš septiņu darbdienu laikā rakstiski informē par to dienesta teritoriālo struktūrvienību, norādot savu vārdu un uzvārdu, mājas (istabas) dzīvnieku sugu, skaitu, turēšanas vietas adresi un tālruņa numuru (ja tāds ir).

53. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks neievēro šos noteikumus, viņš tiek saukts pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

54. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nav tiesīgs:

54.1. izmantot vairošanai slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām, kā arī fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus;

54.2. izmantot vairošanai mājas (istabas) dzīvnieku, ja tas apdraud šī dzīvnieka veselību;

54.3. izmitināt mājas (istabas) dzīvnieku uz mājas balkona vai lodžijas;

54.4. turēt mājas (istabas) dzīvnieku antisanitāros apstākļos;

54.5. lietot mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšanai līdzekļus, kas kaitē tā veselībai.

55. Ja siltasiņu mājas (istabas) dzīvnieks ir sakodis cilvēku vai ir aizdomas par mājas (istabas) dzīvnieka saslimšanu ar trakumsērgu, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs:

55.1. nedrīkst dzīvnieku patvaļīgi eitanazēt;

55.2. dzīvnieku izolē un ziņo par to dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, sniedzot šādu informāciju:

55.2.1. dzīvnieka īpašnieka vai turētāja vārds, uzvārds, dzīvesvieta, kontakttālruņa numurs;

55.2.2. dzīvnieka suga, vārds, šķirne vai īpašās pazīmes, vecums, dzimums, veiktā vakcinācija un identitātes numurs (ja tāds ir);

55.3. rīkojas ar mājas (istabas) dzīvnieku saskaņā ar dienesta un praktizējoša veterinārārsta norādījumiem.

X. Noslēguma jautājumi

56. Šo noteikumu 4.punkts attiecas uz dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem, kuru dzīvnieki dzimuši pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

57. Šo noteikumu 7.1.apakšpunkts un 12.punkts neattiecas uz suņu īpašniekiem un turētājiem, kuru suņi veic darba uzdevumus.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 12.aprīli.