Par atsevišķu ministru iecelšanu amatā

Sestdien, 8.aprīlī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis parakstījis rīkojumu Nr.160 (17.lpp.) par atsevišķu ministru iecelšanu amatā.

Pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas priekšsēdētāja 2006.gada 8.aprīļa paziņojumu, amatā iecelti: aizsardzības ministrs Atis Slakteris, ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, satiksmes ministrs Krišjānis Peters, tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds, īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karina Pētersone. (Jauno ministru biogrāfijas pēc Saeimas Kancelejā iesniegtajiem datiem — sk. zemāk.)

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Aizsardzības ministrs
ATIS SLAKTERIS

Dzimis 1956.gada 21.novembrī Bauskas rajona Codes pagastā; precējies, ģimenē divi bērni.

Izglītība: 1980.g. absolvējis Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultāti.

Darba gaitas: 1980.–1989.g. – Bauskas rajona kopsaimniecības “Code” mehāniķis un galvenais inženieris; 1989.–1990.g. – Valsts uzņēmuma “Bauskas Lauktehnika” pārvaldnieka pirmais vietnieks; 1990.–1994.g. – Bauskas rajona Lauksaimniecības departamenta galvenais inženieris; 1994.–1996.g. – Bauskas rajona Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs; 1996.–1997.g. – Zemkopības ministrijas kooperācijas valsts ministrs; 1997.–1998.g. – Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra padomes priekšsēdētājs; no 1997.g. – zemnieku saimniecības “Mālnieki” īpašnieks; 1998.–2002.g. – 7.Saeimas deputāts; 2000.g. – Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs; 2000.–2002.g. – zemkopības ministrs; 2002.g. – Tautas partijas priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs; 2004.g. marts – decembris – aizsardzības ministrs; kopš 2004.g. – Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs.

Valodas: latviešu – dzimtā; krievu, angļu – brīvi.

Vaļasprieki: ūdens motosports (pasaules rekords 1987.g.), pols un snukers, biljards, medības, galda teniss, kalnu slēpošana, ūdensslēpošana.

Atis Slakteris (TP) Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.	Aigars Štokenbergs (TP) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”	Baiba Rivža (ZZS) Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Ekonomikas ministrs
AIGARS ŠTOKENBERGS

Dzimis 1963.gada 29.augustā Rīgā; precējies, ģimenē divi bērni.

Izglītība: 1981.–1986.g. studējis un ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti; 1997.–1999.g. Latvijas Banku koledžā ieguvis diplomu uzņēmējdarbības pārvaldē; 1997.–2001.g. ieguvis ekonomista izglītību Latvijas Banku augstskolā.

Darba gaitas: 1985.–1988.g. – vecākais izmeklētājs Rīgas rajona prokuratūrā; 1988.–1990.g. – agrofirmas “Tērvete” priekšsēdētāja palīgs; 1990.–1993.g. – Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesis; 1993.g. – Valsts Zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks; 1993.–2001.g. vada Pasaules bankas Lauksaimniecības un Lauku attīstības projektus Latvijā; kopš 1996.g. ir nekustamo īpašumu īpašnieks un attīstītājs; 2002.–2004.g. zvērināts advokāts advokātu birojā “Briģis, Čapkevics un partneri”; 2004.–2006.g. – Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieks ekonomikas jautājumos.

Valodas: latviešu – dzimtā; angļu, krievu – ļoti labi.

Izglītības un zinātnes ministre
BAIBA RIVŽA

Dzimusi 1949.gada 1.decembrī.

Izglītība: 1973.g. beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Ekonomikas fakultāti.

Darba gaitas: LLA Ekonomikas fakultātes dekāne; 1995.g. kļuvusi par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli; 1998.g. – Krievijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekle; Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas locekle; Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas biedre; Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore; LLMZA prezidente; nacionālās programmas “Latvijas lauksaimniecība un lauku attīstība, integrējoties ES” izstrādes dalībniece; ES zinātnes un tehnoloģiskās attīstības Piektās ietvarprogrammas eksperte; programmas PHARE TEMPUS akadēmiskā eksperte; Eiropas Padomes Augstākās izglītības un zinātnes komitejas locekle; LZA un LLU Senāta locekle; Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja; 1999.g. ievēlēta par LZA īsteno locekli; 2002.g. atkārtoti ievēlēta par LLMZA prezidenti; 2006.g. saņēmusi Karaliskās Zviedrijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ārzemju locekles diplomu.

Apbalvojumi: 1998.g. saņēmusi Aleksandra Ņikonova prēmiju; 2000.g. iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci.

Krišjānis Peters (LPP) Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”	Guntars Grīnvalds (LPP) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Satiksmes ministrs
KRIŠJĀNIS PETERS

Dzimis 1975.gada 23.jūnijā Rīgā; precējies, ģimenē ir dēls.

Izglītība: 1993.–1997.g. Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā ieguvis bakalaura grādu politoloģijā un starptautiskajās attiecībās.

Darba gaitas: 1998.g. – AS “Dambis” mārketinga menedžeris; 1998.–1999.g. – 7.Saeimas deputāts; 2000.–2002.g. – uzņēmējs, BO VSIA “Latvijas Vēstnesis” valsts pilnvarnieks, SIA “MB līzings” direktors; kopš 2002.g. – 8.Saeimas deputāts; 2002.–2004.g. – Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs; 2004.–2006.g. – Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

Valodas: krievu, angļu, itāliešu.

Tieslietu ministrs
GUNTARS GRĪNVALDS

Dzimis 1973.gada 1.jūnijā Rīgā.

Izglītība: 1995.g. Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnēs; 2004.g. nepabeigts maģistra grāds tiesību zinātnēs.

Darba gaitas: 1994.–1996.g. – jurists zvērinātu advokātu birojā “Kļaviņš & Slaidiņš”; 1996.–2003.g. – SIA “Linstow Varner” grupas juridiskais direktors, papildus veicot pienākumus šādos uzņēmumos: AS “Universālveikals “Centrs”” padomes loceklis, AS “Viesnīca “Latvija”” padomes loceklis, AS “Preses apvienība” padomes loceklis, SIA “Varner Grupa” valdes loceklis, SIA “Varner & Partners” valdes loceklis, SIA “Seclat” valdes priekšsēdētājs, SIA “Group 4 Securitas Latvia” valdes loceklis, SIA “Viesnīcu attīstības aģentūra” direktors, AS “RI–OS” valdes loceklis, SIA “Tirdzniecības centrs “Dole”” valdes loceklis, SIA “Tampere Invest” ģenerāldirektors, SIA “Delta Property” valdes loceklis, SIA “Tirdzniecības centrs “Purvciems”” valdes loceklis, SIA “Tirdzniecības centrs “Mols”” valdes loceklis, SIA “Viesnīcu vadības aģentūra” ģenerāldirektors, SIA “Viesnīca “Jūrmala”” valdes loceklis, AS “Group 4 Techniks” valdes loceklis; 1999.–2002.g. – VAS “Latvenergo” valsts pilnvarnieks, padomes loceklis, padomes sekretārs un juridiskais konsultants; 2003.–2004.g. – Ministru prezidenta biedra padomnieks uzņēmējdarbības jautājumos; 2003.–2005.g. – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Juridiskā departamenta direktors, aģentūras direktora vietnieks ES struktūrfondu jautājumos; 2004.–2005.g. – Rīgas Brīvostas valdes loceklis; kopš 2005.g. – SIA “BONANZA AG” valdes priekšsēdētājs un dalībnieks.

Valodas: latviešu, krievu, angļu.

Vaļasprieki: daiļliteratūra un specializētā literatūra, dziļūdens niršana, hokejs, snovbords, riteņbraukšana, motocikla izbraukumi, ceļošana.

Ina Gudele (bezpartejiska) Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.	Karina Pētersone (LC) Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās
INA GUDELE

Dzimusi 1964.gada 12.jūnijā; precējusies, ģimenē divi dēli.

Izglītība: 1983.–1988.g. – Rīgas Politehniskā institūta Inženierceltniecības fakultātē ieguvusi ūdensapgādes un kanalizācijas inženiera diplomu.

Darba gaitas: 1988.–1990.g. – Dobeles Arhitektu biroja inženiertīklu projektētāja; 1991.–1995.g. – SIA “Lattelekom” Dobeles Telekomunikāciju centratelekomunikāciju tīklu projektētāja; 1995.–1996.g. – SIA “Lattelekom” Zemgales zonas Mārketinga daļas tirgus izpētes sektora vadītāja; 1996.–1997.g. – SIA “Lattelekom” mārketinga attiecību projektu vadītāja; 1997.–2000.g. – SIA “Lattelekom” Apollo interneta pakalpojumu vadītāja; 2000.–2003.g. – SIA “IG Komunikācijas” direktore, Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore; 2003.–2005.g. – Valsts kancelejas Informācijas sabiedrības biroja vadītāja; kopš 2005.gada 1.janvāra – īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja.

Valodas: latviešu – dzimtā; angļu, krievu – ļoti labi; vācu – pamati.

Vaļasprieki: mūzika, grāmatas, psiholoģija, vēsture.

Īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās
KARINA PĒTERSONE

Dzimusi 1954.gada 19.septembrī Rīgā; precējusies, ģimenē trīs bērni.

Izglītība: 1978.g. absolvējusi Latvijas Universitātes (LU) Svešvalodu fakultātes Angļu filoloģijas nodaļu; 1989.g. beigusi aspirantūru LU.

Darba gaitas: 1969.–1978.g. strādājusi dažādus darbus (sanitāre, virtuves strādniece, operatore piena kombinātā); 1982.g. – LU Angļu filoloģijas katedras vecākā pasniedzēja; Eiropas Kustības Latvijā dibinātāja, valdes locekle (līdz 1998.g.), dalībniece; no 1998.g. – savienības “Latvijas ceļš” valdes locekle; 1998.–2002.g. – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidente; 1991.g. – LR Augstākās padomes priekšsēdētāja palīdze; 1993.g. – 5.Saeimas priekšsēdētāja palīdze; 1995.g. – 6.Saeimas deputāta, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja palīdze; 1996.g. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra palīdze un padomniece; 1997.g. – Rīgas domes deputāte un Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja; 1998.g. – 7.Saeimas deputāte; 1998.–2002.g. – kultūras ministre; kopš 2003.g. – Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības valdes locekle un direktore.

Apbalvojumi: Valsts prezidenta Atzinības raksts; Ministru prezidenta Atzinības raksts, Dānijas Karoga ordenis; Cicerona balva.

Valodas: latviešu – dzimtā; angļu, krievu – pārvalda; franču – var lasīt un sarunāties.