Ministru kabineta 2006.gada 11.aprīļa sēdē

MK: Par valsts pārstāvja iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā

Ministru kabinets 11.aprīļa sēdē pieņēma rīkojumu, ar kuru par spēku zaudējušu atzina rīkojumu par O.Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā.

Ministru kabinets vienlaikus pieņēma rīkojumu “Par K.Gerharda iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā”. Saskaņā ar Likuma par ostām 8.panta trešo daļu Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards iecelts Ventspils ostas valdes locekļa amatā. Vienlaikus sagatavoti grozījumi arī Ministru kabineta 2003.gada 24.decembra rīkojumā Nr. 808 “Par valsts pārstāvju iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļu amatos”, lai nodrošinātu Ministru kabineta lēmuma bezierunu izpildi, tiek precizēti rīkojumā minēto valsts pārstāvju personību identificējošie dati.

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu komponistam Pēterim Vaskam

Ministru kabinets 11.aprīļa sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstu komponistam, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklim un Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda loceklim Pēterim Vaskam par nozīmīgu ieguldījumu latviešu mūsdienu profesionālās mūzikas attīstībā, profesionālo jaunradi un nacionālās mūzikas mākslas popularizēšanu starptautiskajā līmenī.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Pēterim Vaskam pasniedz kultūras ministre Helēna Demakova.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par NBS līdzdalību NATO samita drošības pasākumu nodrošināšanā

Ministru kabinetā otrdien, 11.aprīlī, apstiprināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais priekšlikums novembra beigās Rīgā paredzētās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes drošības pasākumu nodrošināšanā iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS).

NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas birojs sadarbībā ar Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Edgara Rinkēviča vadīto starpinstitūciju darba grupu NATO samita drošības pasākumu kompleksa izstrādāšanai un koordinēšanai ir sagatavojis “NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes drošības pasākumu sagatavošanas un norises koncepciju”. Tajā, pamatojoties uz valsts apdraudējuma situāciju novēršanā iesaistīto institūciju kompetencē noteiktajiem uzdevumiem, paredzētas atbildības jomas un pienākumi attiecībā uz drošības pasākumu plānošanu, ieviešanu un koordināciju NATO samita sagatavošanas posmā un tā norises laikā. Apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums paredz iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes drošības pasākumu nodrošināšanā.

Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu NATO samita drošības pasākumu organizācijā tiks realizēta par Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem, un papildu finansējums netiks prasīts.

AM: Par NBS vienības dalību ES vadītajā militārajā operācijā

Ministru kabinetā otrdien, 11.aprīlī, atbalstīts iesniegtais Saeimas lēmuma projekts par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto (NBS) spēku vienības dalībai Eiropas Savienības (ES) vadītajā militārajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā.

Latvijas NBS turpinās piedalīties ES militārajā operācijā daudznacionālo operatīvo spēku “Ziemeļi” sastāvā, kur piedalās arī Austrija, Somija, Beļģija, Čehija, Grieķija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Zviedrija un Turcija. No Latvijas šajā operācijā paredzēts nosūtīt divas militārpersonas. Rotācijas periods ir seši mēneši.

Dalībai operācijā Aizsardzības ministrijas 2006.gada budžetā paredzēti 36822 lati.

Galīgais lēmums par termiņa pagarināšanu NBS spēku vienības dalībai militārajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā jāpieņem Saeimai.

Kopš 1998.gada uz Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju pamata NBS piedalījušies starptautiskajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā daudznacionālo stabilizācijas spēku (SFOR) sastāvā. 2004.gadā ES pārņēma starptautiskās operācijas Bosnijā un Hercegovinā vadību, tādējādi aizstājot SFOR misiju, kura beidzās 2004.gada decembrī.

2005.gada 21.novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma rezolūciju, ar kuru pagarināja starptautisko mandātu militārajai operācijai Bosnijā un Hercegovinā uz divpadsmit mēnešiem.

AM: Par NBS Sakaru, Instruktoru un Valodu skolu dibināšanu

Otrdien, 11.aprīlī, Ministru kabinetā pieņemti Aizsardzības ministrijas iesniegtie Ministru kabineta rīkojumu projekti no šā gada 1.maija nodibināt Nacionālo bruņoto spēku Sakaru skolu, Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolu un Nacionālo bruņoto spēku Valodu skolu.

Ministru kabineta rīkojumu projekti ir izstrādāti saskaņā ar Latvijas Republikas Profesionālās izglītības likuma 14.pantu, kas paredz, ka Ministru kabinets ir pilnvarots dibināt valsts profesionālās izglītības iestādes pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma.

Minētās skolas atradīsies aizsardzības ministra pakļautībā, to izveide un darbība tiks nodrošināta no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sakaru skolas uzdevums ir veikt vienotu, kvalitatīvu un NATO standartiem atbilstošu visu kategoriju NBS karavīru un valsts aizsardzības sistēmas darbinieku individuālo speciālo apmācību sakaru, informātikas un kriptēšanas specialitātēs.

NBS Instruktoru skolas uzdevums ir veikt NBS vienību profesionālā militārā dienesta instruktoru karjeras un kvalifikācijas apmācību, kā arī sagatavot jaunākā komandējošā sastāva karavīrus līdzdalībai starptautiskajās operācijās.

NBS Valodu skolas uzdevums ir apmācīt NBS un Aizsardzības ministrijas personālu pēc vienotām valodu mācību programmām, organizēt un vadīt valodu mācības NBS un NATO sadarbības mērķu prasību izpildei, sagatavo kandidātus IMET (International Military Education and Training) programmai, mācībām ārvalstu militārajās izglītības iestādēs, Baltijas valstu sadarbības projektu turpināšanai un dalībai miera uzturēšanas misijās.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par kritērijiem sabiedrisko organizāciju atbrīvošanā no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem

Otrdien, 11. aprīlī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos MK noteikumus, kas reglamentēs kritērijus, pēc kuriem biedrības un nodibinājumi tiek atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem par tiem piederošajām ēkām un būvēm.

MK noteikumu projekta izstrādes nepieciešamību noteica 2005.gada 20.oktobrī Saeimā pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kurš stājies spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Likums paredz, ka MK jānosaka kritēriji un jāapstiprina to biedrību un nodibinājumu saraksts, kas tiek atbrīvoti no NĪN maksājumiem.

“Noteikumi par kritērijiem, saskaņā ar kuriem biedrības un nodibinājumi tiek atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tām piederošajām ēkām un būvēm” paredz, ka atbrīvojums no NĪN maksājuma tiek piešķirts organizācijai, kas ir saņēmusi sabiedriskā labuma statusu.

 Ēkām un būvēm ir jābūt reģistrētām zemesgrāmatā, un, izņemot invalīdu biedrības, citām biedrībām un nodibinājumiem atbrīvojumu no NĪN varēs piemērot, ja ēkas un būves tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu. Ja sabiedriskā labuma darbības jomā tiek izmantota ēkas vai būves daļa, nodokļa atbrīvojums būs attiecināms tikai uz šo ēkas vai būves daļu.

Biedrībām un nodibinājumiem, kas vēlēsies saņemt atbrīvojumu no NĪN maksājuma, Finanšu ministrijā līdz taksācijas gada 31.janvārim būs jāiesniedz zemesgrāmatas apliecības kopija, Valsts zemes dienesta izziņa par ēkas vai būves pašreizējo kadastrālo vērtību, norādot pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā ēka vai būve atrodas, kā arī rakstisks apliecinājums, ka organizācijai piederošā ēka vai būve tiek izmantota tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu.

Saņemtos iesniegumus un dokumentus Finanšu ministrija apkopos līdz taksācijas gada 15.februārim, pēc tam tā apstiprināšanai MK sagatavos atbilstošu noteikumu projektu par biedrībām, kas tiek atbrīvotas no NĪN maksājumiem par tām piederošajām ēkām un būvēm. Nodokļa atbrīvojums tiks piešķirts uz vienu taksācijas gadu, un tā piemērošana tiks sākta ar nākamā taksācijas gada 1.janvāri. Šogad biedrību un nodibinājumu saraksts apstiprināšanai tiks sagatavots līdz 15. maijam. Līdz šo MK noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam būs spēkā MK 2003.gada 2.decembra noteikumi Nr.677 “Noteikumi par sabiedriskajām organizācijām, kas atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem piederošajām ēkām un būvēm”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par parāda segšanu Iekšlietu ministrijas iestāžu darbiniekiem

Ministru kabinets otrdien, 11.aprīlī, pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto Informatīvo ziņojumu par Iekšlietu ministrijai papildus nepieciešamo finansējumu prioritāru un neatliekamu pasākumu īstenošanai.

Ziņojumā sniegta informācija par IeM prioritārajiem pasākumiem, kuru īstenošana nav atliekama, bet kuru īstenošanai 2006.gada budžetā nav piešķirti nepieciešamie finanšu līdzekļi. Tie ir atvaļinājuma pabalsta parādu izmaksa IeM dienestu darbiniekiem (10,4 miljoni latu), piemaksu par virsstundu darbu un naktsdarbu parādu izmaksa Valsts robežsardzes (VRS) darbiniekiem (2,3 miljoni latu), piemaksu par darbu smagos apstākļos izmaksa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem (0,6 miljoni latu gadā), kā arī drošības pasākumu nodrošināšana saistībā ar 2006.gada pasaules hokeja čempionātu (1,09 miljoni latu).

Ministru kabinets atbalstīja IeM piedāvāto risinājumu, kādā veidā finansēt šos pasākumus. Tas paredz, ka papildu izdevumus atvaļinājuma pabalsta parāda izmaksai līdz 5,2 miljonu latu apmērā par 2003. – 2004.gadu Valsts policijas, VRS un VUGD ierēdņiem, kas pabalsta izmaksas brīdī atrodas dienestā, un papildu izdevumus drošības pasākumu nodrošināšanai pasaules hokeja čempionātā līdz 1,09 miljoni latu apmērā segs no attiecīgajām iestādēm 2006.gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Pabalstu parādi tiks izmaksāti 2006.gada maijā un augustā.

Šos izdevumus IeM dienestiem kompensēs, izdarot grozījumus 2006.gada budžetā.

Lemjot par grozījumiem 2006.gada budžetā, lems arī par līdzekļu piešķiršanu atvaļinājuma pabalsta izmaksai līdz 3,8 miljoni latu apmērā par 2005.gadu, piemaksu par virsstundu darbu un naktsdarbu 2,3 miljonu latu apmērā izmaksai VRS darbiniekiem, piemaksu par darbu smagos apstākļos līdz 0,6 miljonu latu apmērā izmaksai VUGD darbiniekiem un atvaļinājuma pabalsta parāda izmaksai 1,37 miljonu latu apmērā bijušajiem IeM dienestu ierēdņiem, kas atvaļināti no dienesta līdz 2005.gada 31.augustam.

Ministru kabinets arī uzdeva IeM sagatavot un līdz 2006.gada 1.maijam iesniegt Saeimā grozījumu projektus likumā “Par policiju”, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā un Robežsardzes likumā, paredzot atvaļinājuma pabalsta izmaksu IeM sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par 2005.gadu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

TM: Par apcietinājumā turēšanas kārtības likumu

Valdība otrdien, 11.aprīlī, Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma valdības komitejas 10.aprīļa sēdē izskatīto apcietinājumā turēšanas kārtības likumu.

Pašlaik apcietinājuma izpildes kārtību reglamentē izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi, savukārt Satversmes tiesa 2002.gada oktobrī norādīja, ka Satversmes 111. pantā noteiktajām personas pamattiesībām var noteikt ierobežojumus tikai ar likumu. Turklāt pērnā gada oktobrī spēkā stājās Kriminālprocesa likums, kas nosaka, ka apcietinājumā turēšanas kārtību nosaka īpašs likums, tādējādi deleģējot izdot šādu atsevišķu likumu.

Likums nosaka, ka apcietinājuma izpildes pamats ir izmeklēšanas tiesneša lēmums vai tiesas nolēmums par apcietinājuma piemērošanu un šīs normas piemēros arī no ārvalsts soda izciešanai pārņemtai personai, kura ievietota izmeklēšanas cietumā, līdz tiek izlemts jautājums par izciešamā soda daļu.

Līdz ar apcietinājumā turēšanas kārtības likuma pieņemšanu Ministru kabinetam jāizdod Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi, noteikumi par bērna, kas kopā ar māti atrodas izmeklēšanas cietumā, uztura, higiēnas piederumu, apģērba un aprūpei nepieciešamā aprīkojuma normām, noteikumi par apcietināto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām, noteikumi par apcietināto veselības aprūpes apjomu un kārtību, kā arī par veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi un noteikumi par kārtību, kādā atlīdzību par nodarbināšanu saņem apcietinātais.

Izstrādājot likumu, ņemti vērā starptautisko organizāciju saistoša un rekomendējoša rakstura dokumenti, kā arī ieteikumi Latvijai par cilvēktiesību ievērošanu ieslodzījuma vietās. Notikušas konsultācijas ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūtu, kura speciālisti likumu atbalstījuši.

LR Satversmes 81.pantā noteikts, ka laikā starp Saeimas sesijām valdībai ir tiesības izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Pēc Saeimas sesijas atsākšanās tai likums būs jāapstiprina.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā

Ministru kabineta 11.aprīļa sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais koncepcijas projekts “Koncepcija par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā”.

Vides ministrijas sagatavotā koncepcija izstrādāta, lai nodrošinātu lēmuma pieņemšanu jautājumā par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (SET) ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola ietvaros. Koncepcijas vispārējais mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu.

Šajā politikas plānošanas dokumentā tiek piedāvāti vairāki varianti optimālai starptautiskās emisiju tirdzniecības pārvaldībai Latvijā. Vides ministrija atbalsta Latvijas dalību SET (koncepcijas 2.variants), jo tā sniedz iespēju piesaistīt papildu finanšu resursus klimata pārmaiņu politikas īstenošanai.

Saskaņā ar rīkojuma projektu “Par koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā” koncepcijas īstenošanai tiks sagatavoti vairāki normatīvie akti (tai skaitā grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu” u.c.).

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par nekaitīguma prasībām mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei

Valdības 11.aprīļa sēdē akceptēti Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos”, kas nosaka prasības gaļas iegūšanai, uzglabāšanai, transportēšanai un izplatīšanai patērētājam vai komersantam, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību Latvijā.

Noteikumi attiecas uz dzīvnieku novietnēm, kuru kautuvēs kopējais gadā nokauto, dzīvnieku novietnē audzēto mājputnu un zaķveidīgo skaits nepārsniedz 10 tūkstošus.

Prasības paredz, ka, iegūstot nelielos daudzumos gaļu, dzīvnieku novietnes īpašniekam jānodrošina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pilnvarotajam veterinārārstam un inspektoram brīva pieeja dzīvnieku novietnei un kautuvei, jānodrošina nepieciešamie apstākļi veterinārās ekspertīzes veikšanai, kā arī slimu vai iespējami slimu mājputnu vai zaķveidīgo kaušana saskaņā ar PVD pilnvarotā veterinārārsta norādījumiem. Tāpat īpašniekam jānodrošina kaušanai paredzētu dzīvu mājputnu un zaķveidīgo uzskaite, realizēto mājputnu un zaķveidīgo liemeņu un pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzskaite. Savukārt īpašniekam ir jāsaglabā informācija par pielietotiem veterinārajiem medikamentiem mājputnu un zaķveidīgo ārstēšanai, slimībām, kas var ietekmēt gaļas nekaitīgumu, veikto analīžu rezultātiem, izēdinātās barības veidu un izcelsmi un PVD inspektora veiktajām pārbaudēm.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMSILS: Par grozījumiem Civillikumā saistībā ar EP direktīvām

Ministru kabineta 11.aprīļa sēdē tika apstiprināts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”.

Likumprojekts pārņem divas Eiropas Padomes direktīvas – Direktīvu Nr.2000/43/EK, kura ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Direktīvu Nr.2004/113/EK, kura paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. Likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” mērķis ir nodrošināt efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju, tādēļ tas paredz aizliegt atšķirīgu attieksmi atkarībā no personas dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem un citiem apstākļiem privāto tiesību jomā, kad tiek publiski piedāvāta prece vai pakalpojums.

Likuma izpildi nodrošinās tiesas un Valsts cilvēktiesību birojs savu funkciju ietvaros.

Likumprojekts ievieš Eiropas Savienības tiesībām atbilstošu terminoloģiju un pierādīšanas pienākuma iekļaušanu.

Likumprojektu izstrādāja starpinstitūciju darba grupa, kurā tika deleģēti Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts cilvēktiesību biroja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta un Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārstāvji.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts