Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 6. aprīļa sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Sākas lielais pārtraukums, par kuru nobalsoja valdošās koalīcijas deputāti. Ja mēs tagad parēķinām, tad nākamā Saeimas sēde, kurā tiks izskatīti darba jautājumi, būs 11.maijā, jo septiņas dienas ātrāk ir svinīgā sēde, kurā, protams, jautājumus neizskatīs.

Reklāmas un aģitācijas likums, kuram jāreglamentē priekšvēlēšanu aģitācijas un reklāmas gaita, vēl labu laiciņu netiks izskatīts. To pieņems acīmredzot tad, kad līdz vēlēšanām būs palicis mazāk par 150 dienām un gandrīz puse no priekšvēlēšanu perioda jau būs pagājusi. Protams, tas izskatās jocīgi un nejēdzīgi; arī tas, ka dažādiem masu saziņas līdzekļiem tiks noteikti dažādi ierobežojumi un aizliegumi reklāmas un aģitācijas izvietošanā, kuri pēc tam būs viegli apstrīdami Satversmes tiesā.

Mūsu frakcija šajā sesiju pārtraukumā pietiekami aktīvi gatavojas tikties gan ar valsts amatpersonām par mums interesējošiem svarīgiem jautājumiem, gan arī pabeigt izskatīt vairākus likumprojektus, kurus iesniegsim tūlīt pēc darba atsākšanas. Bez minētajiem jaunā Pilsonības likuma un Repatriācijas likuma iesniegsim arī trīs likumprojektus, kas skars nodokļu un īpašuma jautājumus, proti, par nekustamā īpašuma nodokli ar mērķi pārlikt slogu tieši uz turīgo un ļoti turīgo iedzīvotāju ēkām; par īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatās tiek dotas iespējas šo nodevu saņemt tieši pašvaldībām, tātad arī slogu pārlikt galvenokārt uz ļoti naudīgām ēkām un īpašumiem; kā arī grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar palielinātu neapliekamo minimumu katram iedzīvotājam, kas saņem ienākumus, un arī par apgādībā esošajiem bērniem tieši tādu pašu palielinātu neapliekamo minimumu. Projektā viena trešā daļa no vidējās algas. Tātad grozījumi vēl tiks precizēti, bet pēc tam iesniegti izskatīšanai Saeimā.

Par šīsdienas sēdi varam piebilst to, ka iesniedzām divus nelielus priekšlikumus likumā par valsts pensijām. Viens no tiem skar invaliditātes pensiju saņēmējus, proti, ja to pensija nav lielāka par 105 latiem, saņemt piemaksu par katru stāža gadu neatkarīgi no stāža lieluma, diemžēl šobrīd invalīdiem šādu iespēju nav; kā arī vienam no laulātajiem, kurš paliek pēc otra laulātā nāves, saņemt aizgājušā dzīvesbiedra pensiju 50 procentu apmērā.

Un šodien arī tāds politiskāks jautājums– vēlreiz grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā. Mēs piedāvājam aizliegumu kandidēt vēlēšanās to organizāciju biedriem, kuras jau 1991.gadā Augstākā padome aizliedza, piemēram, labi zināmā Tatjana Ždanoka Eiropas Parlamentā. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir pietiekami daiļrunīgs, ka šādi ierobežojumi likumdošanā tiešām var būt. Mēs piedāvājam attiecināt uz Eiropas Parlamentu tikpat stingru ierobežojumu kā uz Saeimu. Tomēr šo priekšlikumu neatbalstīja ne tikai kreisie deputāti, bet neatbalstīja arī Tautas partija, “Jaunais laiks” un Latvijas Pirmā partija. Tomēr mūsu apvienība nezaudē cerību ar laiku šādus ierobežojumus likumā agri vai vēlu ieviest.

I.Feldmane
(Latvijas “Pirmās partijas” frakcija):

Klusajā laikā pirms Lieldienām, kas dažu politisko spēku iespaidā pārvērsts par ultimātu, kašķu un kariņu laiku, Latvijas Pirmā partija turpina strādāt.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks šonedēļ tikās ar Bauskas rajona padomes priekšsēdētāju Aivaru Okmani, izpilddirektori Dagniju Ludriku un Valsts bērna tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka pienākumu izpildītāju Riekstu-Riekstiņu, lai pārrunātu bērnunama “Annele” turpmāko darbību; apmeklēja centru “Dardedze” un strādāja Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas ietvaros rīkotajā darba grupā ar bērnu traumatismu saistīto jautājumu risināšanā.

Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars piedalījās koordinācijas sanāksmē par veicamajiem preventīvajiem pasākumiem kūlas dedzināšanas ierobežošanai pavasarī. Tāpat ministrs sagatavoja koncepciju par Iekšlietu ministrijai papildus nepieciešamajiem finansējumiem prioritāru un neatliekamu pasākumu īstenošanā, kura paredz kārtību, kā šī gada laikā Iekšlietu ministrijas dienesta darbiniekiem tiks izmaksāti iepriekšējo valdību laikā radušies sociālo parādu pabalsti. Atbalstu šai koncepcijai izteica arī Latvijas policistu arodbiedrība. Vakar ministrs Jaundžeikars tikās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, lai vienotos par līdzekļu piešķiršanu sociālo parādu segšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem.

Daudzi svarīgi jautājumi tika izskatīti arī Saeimā. Latvijas Pirmās partijas deputāti šodien neatbalstīja pieņemšanai galīgajā lasījumā grozījumus Azartspēļu un izložu likumā un balsoja pret, jo tie nenosaka stingrākus ierobežojumus azartspēļu rīkošanai, bet tieši otrādi– atbalsta. Latvijas Pirmā partija bija iniciatore šī likuma izmaiņām, tomēr Saeima otrajā lasījumā noraidīja visus Latvijas Pirmās partijas azartspēles ierobežojošos priekšlikumus, kas paredzēja atļaut rīkot azartspēles tikai lielajās viesnīcās, aizliegt spēlēt personām, kas jaunākas par 21 gadu, aizliegt azartspēles organizēt valsts pārvaldes iestādēs, baznīcās, ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās un tiešā to tuvumā. Tāpat šodien praktiski tika atļauts azartspēles reklamēt presē un tika atņemtas tiesības pašvaldībām aizliegt azartspēļu biznesu visā to teritorijā. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noraidīja visus Latvijas Pirmās partijas kompromisa priekšlikumus, tā vietā izvēloties veikt tikai šķietamus uzlabojumus vai pat atvieglot azartspēļu “ellēm” dzīvi. Rezultātā Saeima pieņēma likumu, kas nekādā veidā nekavē sērgas tālāku izplatību, bet tikai piesedz šī biznesa patiesos attīstības tempus. Uzskatām, ka tiek palaista garām iespēja samazināt azartspēļu biznesa izplatību un ietekmi uz cilvēku. Likums ir pārtapis par pašapmānu sev un sabiedrībai. Izskatās, ka deputātu vairākums ir nolēmuši iet spēļu biznesa pavadā.

Un nobeigumā atļaujiet man novēlēt visiem Latvijas Pirmās partijas vārdā svētīgu nedēļas nogali. Šajā gavēņa laikā, kad visa kristīgā pasaule gatavojas Kristus augšāmcelšanās svētkiem, vairāk laika veltīt pārdomām par garīgiem, mūžīgiem jautājumiem un saviem līdzcilvēkiem, lai mūsu labie vārdi un labie darbi padarītu šo pasauli labāku un skaistāku.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Kaut gan šodien Saeima pārsvarā bija aizrāvusies ar azartspēlēm, vissvarīgākais tomēr bija PCTVL likumprojekts, kas paredz dot nepilsoņiem tiesības pašvaldību vēlēšanās piedalīties balsošanā. Latvija ar saviem rasistiskajiem uzskatiem ir pilnīgākajā starptautiskajā izolācijā, bet PCTVL frakcijas deputāti uzskata, ka viņiem saistoša tomēr ir demokrātiska institūcija. Valsts cilvēktiesību birojā zināms par Saeimas iepriekšējām vēlēšanām, citēju: “Birojs atbalsta izsmeļošu un atklātu diskusiju jautājumā par nepilsoņu tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās.”

Eiropas Padome un Baltijas jūras valstu padome jau agrāk mudinājušas Latviju piešķirt nepilsoņiem balsošanas tiesības pašvaldību vēlēšanās. Nepilsoņu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī varētu būt pirmais un reālais solis esošā demokrātijas deficīta novēršanā. Par šo deficītu liecina arī tas, kas 22 procentiem iedzīvotāju nav balsstiesību ne parlamenta, ne pašvaldību vēlēšanās. Ir vesela virkne analoģisku rekomendāciju, piemēram, Eiropas Parlamenta rezolūcija par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā un dažas pārējās.

PCTVL vārdā gribu pievērst sabiedrības uzmanību faktam, ka balsot pašvaldību vēlēšanās atļauts Eiropas Savienības pilsoņiem ar trīs mēnešu uzturēšanās stāžu Latvijā, toties joprojām tas liegts nepilsoņiem, no kuriem vismaz 40 procenti ir dzimuši Latvijā, bet lielākajai daļai pārējo uzturēšanās stāžs valstī ir ne mazāks par 30 gadiem. Šādas priekšrocības, kas dotas ārvalstniekiem salīdzinājumā ar vietējiem iedzīvotājiem, lielā mērā diskreditē gan Latviju, gan Eiropas Savienību kā tādu, proti, arī Eiropas demokrātijas principus vispār.

Saeima šodien noraidīja mūsu priekšlikumu, bet mēs cīnīsimies tālāk par demokrātiju un Latvijas starptautisku atzīšanu par demokrātisku valsti.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien, pateicoties varas partijām, tika noraidīts “Saskaņas Centra” kārtējais likumprojekts par valsts pensijām. Man nezināmu iemeslu dēļ tika noraidīts arī “Saskaņas Centra” pieprasījums Ministru prezidentam par likuma pārkāpumiem grantu shēmas “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai” sagatavošanā un finansējuma sadalē. Bet, no otras puses, mums ir liels prieks par to, ka šodien tika atbalstīts un pieņemts trešajā– galīgajā– lasījumā Tiesībsarga biroja likums. Tas ir ļoti svarīgi, jo likuma mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam.

Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” deputātiem nav pieņemama sabiedrība, kurā izdzīvo tikai stiprākais. Mēs izvēlamies sociāli taisnīgu sabiedrību, kuras pamats ir vesels, izglītots un sociāli aizsargāts cilvēks.

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Gribētu izcelt no šīs dienas Saeimas sēdes trīs tās svarīgākos jautājumus.

Pirmais– “Jaunā laika” aktīvi virzītais, mūsuprāt, ļoti svarīgais Tiesībsarga biroja likums, kas nākotnē, jau tuvākā nākotnē, dos iedzīvotājiem nepieciešamās tiesības griezties pie vienas neatkarīgas institūcijas, lai aizstāvētu sevi cīņā pret valsts iestādēm, pret ierēdņu nelikumību, patvaļību un visu pārējo. Ļoti ceram, ka šis likums ļoti ātri tiks realizēts jau praksē un tiesībsargs Latvijā tāpat kā Skandināvijas valstīs ātri kļūs par konkrētu un reālu iedzīvotāju interešu aizstāvi.

Otra lieta, kas arī ir ļoti svarīga un daudz runāta. Šodien, pateicoties aktīvai “Jaunā laika” politikai pēdējā pusgada laikā, mums izdevies atjaunot pašvaldību tiesības regulēt azartspēļu izvietojumu savā teritorijā. Tas izdevies ar uzviju, jo šobrīd nav vajadzīga gara un birokrātiska procedūra, lai noteiktu, kur var vai nevar būt azartspēles. Ievēlētie pašvaldību politiķi, pašvaldību deputāti paši ar savu balsojumu noteiks, kur var un kur nevar atrasties azartspēļu zāles.

Trešā lieta, kas arī ļoti būtiska,– vakar atklājās, mūsuprāt, neticami un izteikti slikti fakti par korupcijas atklātajiem gadījumiem Iekšlietu ministrijā. Māris Meimanis, kuru pagājušā gada nogalē aizturēja par gandrīz 20000 latu kukuļa došanu kādā korupcijas skandālā, izrādās, ir nevis atlaists no policijas, bet tieši otrādi– paaugstināts amatā. Un vakar atkal par kukuļa došanu tika arestēts arī viņa padotais. Šodien mēs, partija Jaunais laiks, iesniedzām iekšlietu ministram pieprasījumu, lai paskaidrotu šo, mūsuprāt, katastrofāli nepieļaujamo situāciju. Ļoti ceram, ka būs kāds sabiedrībai saprotams skaidrojums.

Un kā pēdējo īsi gribētu paskaidrot “Jaunā laika” pozīciju saistībā ar šī brīža valdības kolīzijām. Tātad mēs vēlamies strādāt Latvijas valstij, nevis nemitīgi kašķēties savā starpā. Pēc “Jūrmalgeitas” skandāla, kad Šlesera kungs tika pieķerts dalībā šajā skandālā, parādījās Latvijas Pirmās partijas tieša atriebība “Jaunajam laikam”, izmantojot savus administratīvos resursus, un mēs jūtam, ka šī atriebība tiks īstenota vēl ilgu laiku. Līdz ar to Kalvīša kungam kā valdības vadītājam tiešām būtu jāizšķiras, kura no politiskajām partijām viņam ir tuvāka un saprotamāka– vai Latvijas Pirmā partija, kura reāli pieķerta korupcijas darījumos Jūrmalā, vai “Jaunais laiks”, kurš tomēr aktīvi un centīgi vēlas strādāt valsts labā.

J.Strazdiņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Diemžēl pēc Kampara kunga uzstāšanās man ir dažas piebildes par Azartspēļu un izložu likumu, kuras paudu arī no Saeimas tribīnes, jo tieši pašvaldības tiek nostādītas ļoti grūtā situācijā, kad valsts nosaka atsevišķas vietas, kur nedrīkst atvērt azartspēļu spēlēšanas vietas, bet teritorijas, kurās ir atļautas azartspēles, nav ļauts noteikt tieši pašvaldībām. Likumā ieviests tāds sarežģīts termins, ka pašvaldības nedrīkstēs piekrist atvērt azartspēles tikai tajos gadījumos, kad būs radīts būtisks teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums. Tas ir ļoti izplūdis termins, kas neko precīzu nepateiks un arī nedos iespēju pašvaldību ierēdņiem, tāpat arī domniekiem pieņemt šos lēmumus. Būtībā pašvaldības tiek pamestas šā spēļu biznesa ietekmē, un līdz ar to cietīs iedzīvotāji.

Mēs uzskatām, ka pieņemtais likums “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” diemžēl ir ļoti problemātisks un kļūdains. Būtībā ir noteikts, cik vietu, kur nedrīkstēs spēlēt,– valsts iestādēs, baznīcās, kulta celtnēs, ārstniecības un izglītības iestādēs, aptiekās, publisko pasākumu rīkošanas vietās; teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss,– veikalos, kultūras iestādēs, dzelzceļa stacijās, autoostās. Tas, ka veikalos, bāros un kafejnīcās nedrīkstēs spēlēt, ir zināms panākums, tomēr pārējais ir ļoti problemātiski. Domāju, ka pie likuma sakārtošanas būs vēl jāatgriežas.

Zaļo un Zemnieku savienība šodien arī balsoja par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izvirzīto grozījumu Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, jo arī esam satraukušies, pirmkārt, par faktu, ka savā laikā Tatjana Ždanoka varēja nonākt Eiropas Parlamentā, lai gan patlaban pieņemts ļoti būtisks Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, kas attaisno Ždanokas izslēgšanu savā laikā no Rīgas domes. Tas ir cerīgi, bet mēs cīnīsimies, lai tiktu izdarīts šis labojums un lai Eiropas Parlamentā nenonāktu tādas odiozas personības, kas Latvijas valstij tikai kaitējušas.

Mēs arī priecājamies, ka pēc Valsts prezidentes iniciatīvas ierosināts un pieņemts trešajā lasījumā Tiesībsarga biroja likums, kas tiešām samazinās tiesu noslogotību un pastiprinās cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Tā ka tie ir būtiski panākumi.

Gribu novēlēt visiem priecīgas Lieldienas, jo mēs, tāpat kā tas pieņemts arī daudzos citos Eiropas valstu parlamentos, Lieldienu laikā nestrādāsim, bet tomēr mēs darīsim savu “melno” darbu– strādāsim ar vēlētājiem, strādāsim ar dokumentiem. Neskatoties, ka darba ir ļoti daudz, visiem novēlu priecīgas Lieldienas un jaukus svētkus!

M.Pietkevičs
(Tautas partijas frakcija):

Man ir prieks sveikt visus šodien šajā pavasarīgajā dienā, kas vienlaikus ir arī Saeimas ziemas sesijas pēdējā darba diena, kad notiek sēde. Un šajā sēdē Saeima, neraugoties uz zināmiem saviļņojumiem un neskaidrībām, kas šobrīd vēl valda valdībā, tomēr turpina strādāt, un koalīcijas partneri, kuri uzskata sevi par atbildīgiem un strādāt gribošiem un varošiem, vēl šodien ir paspējuši Saeimā pieņemt virkni nozīmīgu likumprojektu, daļu no tiem arī trešajā lasījumā.

Kā vienu tādu es vēlētos minēt, ka esam šobrīd pabeiguši skatīt likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”. Tas ir tāds neliels parāds Eiropas prasībām, jo saskaņā ar Eiropas Savienības jauno direktīvu mums bija jāpieņem jauns Publisko iepirkumu likums, un tāds jau bija vienreiz pieņemts Saeimā trešajā lasījumā un nosūtīts Valsts prezidentei izsludināšanai. Valsts prezidente to neizsludināja, nodeva Saeimai atpakaļ dažu neprecizitāšu labošanai. Šobrīd tas ir izdarīts, un likumprojekts pieņemts trešajā– galīgajā– lasījumā.

Otrs likums, kuru šodien arī pieņēma trešajā lasījumā, ir Tiesībsarga biroja likums. Un man tiešām ir liels prieks, jo šobrīd eksistējošais Valsts cilvēktiesību birojs kā tāds pastāv un eksistē kopš 1993.gada, un likums, uz kuru pamatojoties šobrīd darbojas Valsts cilvēktiesību birojs, jau faktiski morāli un juridiski novecojis, vairākkārt grozīts, labots, tomēr joprojām nespēj atspoguļot tās cilvēku vajadzības, ar kurām viņi griežas, lai aizstāvētu savas cilvēktiesības šajā birojā. 21.gadsimtā būtu tikai normāli, ja mums pastāvētu tādas visā pasaulē un Eiropā izplatītas institūcijas kā ombuds, kurš Latvijas gadījumā nosaukts par tiesībsargu. Un šodien trešajā lasījumā Saeima beidzot ir pieņēmusi Tiesībsarga biroja likumu. Pamatojoties uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes, tiks izveidota jauna institūcija– tiesībsargs. Šī būs Saeimas vēlēta persona– pilnīgi neatkarīga, kura nevienam būtībā arī nepakļausies un neatskaitīsies; jebkurš cilvēks varēs griezties ar sūdzībām par viņa cilvēktiesību neievērošanu. Saeima šodien tiešām likumu ir pieņēmusi, un tas mani priecē.

Tāpat Saeima vēl pieņēma virkni citu likumu, arī trešajā lasījumā, tajā skaitā arī likumu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Beidzot varējuši vienoties un pieņemt trešajā lasījumā. Tā ka savā pēdējā ziemas sesijas sēdē Saeima ir krietni pastrādājusi.

Noslēgumā es vēlētos novēlēt visiem priecīgas Lieldienas!

A.Golubovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Visi zinām reālo situāciju mūsu valstī, kur ļoti liela inflācija, cenu kāpums, bezdarbs, mūsu ļaudis izbrauc uz ārzemēm, lai sameklētu sev kaut kādu darbu un izdzīvotu. Vairāk nekā trešā daļa no mūsu iedzīvotājiem dzīvo zem valstī noteiktā iztikas minimuma. 170 tūkstoši mūsu cilvēku atzīti par vistrūcīgākajām personām un izdzīvo dienā ar 80 un mazāk santīmiem.

Mēs pēdējās nedēļās uzdevām ministriem, kā arī Ministru prezidentam veselu virkni jautājumu, kā viņi redz kaut kādu izeju no šīs situācijas, bet reālo piedāvājumu no ministriem un Ministru prezidenta mēs tā arī nesagaidījām.

Tāpēc šajā sēdē mūsu frakcija piedāvāja pieņemt jaunu likumu “Ekonomiskās krīzes likums”, jo nevienam nav šaubu, ka krīze mums ir. Diemžēl šis likums netika pat virzīts izskatīšanai Saeimas komisijās. Ar šo likumu mēs paredzam, kā novērst krīzi mūsu valstī. Diemžēl neviens to risināt negrib, it īpaši mūsu valdošā koalīcija, tāpat kā valdošās koalīcijas ministri.

Mēs piedāvājām šodien mainīt likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”, proti, samazināt nodokli no 18% līdz 5% pārtikas produktiem. Tas dotu iespēju mūsu trūcīgajām un vistrūcīgākajām personām dzīvot drusciņ labāk nekā pašreiz.

Mēs piedāvājām arī grozīt likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, paredzot aplikt ar nodokli tos sertifikātu uzpircējus, kuriem ir sertifikāti. Arī šo mūsu priekšlikumu šodien valdošā koalīcija nepieņēma.

Diemžēl varu secināt, ka valdošā koalīcija negrib risināt sociālās un ekonomiskās problēmas mūsu valstī. Šī valdība laikam negrib, lai mūsu ļaudis dzīvotu drusciņ labāk.

Saeimas preses dienests