Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs G.Bērziņš

Uz jaut. nr.119– dok. nr.5583

Par ģimenes ārstu un slimnieku faktisko krāpšanu ar zāļu cenām

Ministru kabineta 2005.gada 14.jūnija noteikumi Nr.418 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” (turpmāk– noteikumi) līdztekus slimībām, kuru gadījumā zāļu iegāde tiek kompensēta, kā arī kompensācijas apmēram nosaka kompensējamo zāļu saraksta iedalījumu divos sarakstos– A un B sarakstā. Saskaņā ar noteikumu 27.punktu A sarakstā iekļauj savstarpēji aizvietojamas zāles un medicīniskās ierīces, kurām ir vienādas indikācijas, vienāds zāļu ievadīšanas veids, pamatojoties uz klīnisko pētījumu datiem, nav terapeitiskās efektivitātes un blakņu ziņā klīniski nozīmīgu atšķirību un ir vienādas pacientu mērķa grupas. A sarakstā zāles grupē savstarpēji aizvietojamu zāļu grupās, ņemot vērā zāļu formu, zāļu stiprumu un iepakojuma lieluma atbilstību ārstēšanas kursam, katrā grupā nosakot references zāles, kas ir lētākās zāles attiecīgajā grupā. Tas nozīmē, ka katras noteikumos paredzētās zāļu grupas ietvaros pacients vismaz vienas zāles ar viņam nepieciešamo zāļu formu, stiprumu un iepakojuma lielumu saņem ar noteikumos noteikto atlaidi, bez papildu izmaksām.

Šobrīd aizvietojamo zāļu grupas ir izveidotas viena zāļu vispārīgā nosaukuma ietvaros, t.i., visām vienā grupā iekļautām zālēm ir vienāda aktīvā viela (zāļu sastāvdaļa, kas nodrošina zāļu iedarbību), atšķiras zāļu ražotāji un cenas. Lai gan zāļu ražotājiem ir tiesības pārdot savu medikamentu par paša noteiktu cenu, Veselības ministrija uzskata, ka gadījumā, ja par medikamentu maksā valsts, tai savukārt ir tiesības noteikt cenas daļu, ko valsts ir gatava maksāt zāļu kompensācijai piešķirto līdzekļu ietvaros. Veselības ministrija neuzskata par pamatotu, ja par būtībā vienu un to pašu medikamentu jāmaksā cena, kas no lētākās atšķiras pat divas reizes.

Piemēram– savstarpēji aizvietojamo zāļu grupa, kurā aktīvā viela ir lamotriginum, zāļu deva tabletē 100 mg, iepakojumā 30 tabletes. Lētākās šīs grupas zāles maksā Ls 11,55, šķīdināmas tabletes tādā pašā devā un daudzumā– Ls 13,86. Abi minētie ir references medikamenti un tiek kompensēti 100% apmērā. Jūsu vēstulē minētais medikaments “Lamotrix” satur lamotriginum tikpat lielā daudzumā kā iepriekš minētie, un arī tablešu skaits iepakojumā neatšķiras, tomēr tā cena ir Ls 22,92. Tā kā atšķirību starp minētajiem medikamentiem nav, nav arī pamatojuma tam, lai par vienu medikamentu valsts maksātu divreiz augstāku cenu.

Iekļaujot zāles kompensējamo zāļu sarakstā, notiek pārrunas ar ražotāju par kompensācijas cenu. Lai, iegādājoties kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas savstarpēji aizvietojamas zāles, pacientam nebūtu papildu izdevumu, ir divas iespējas– vai nu noteikt visām zālēm vienādu cenu, vai arī dārgākās zāles neiekļaut. Tā kā cena nav valsts iestāžu vienpusējs lēmums, bet gan vienošanās ar ražotāju, kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu cenas atšķiras, bet valsts nosaka to cenu, kuru ir gatava maksāt par attiecīgajām zālēm. Ja zāles, kuru cena pārsniedz references cenu, sarakstā netiktu iekļautas, ārstam samazinātos izvēles iespējas un pieaugtu pacienta izdevumi.

Veselības ministrija uzskata, ka, izrakstot jebkuras zāles, tai skaitā kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās, ārstam ir jāņem vērā ne tikai zāļu efektivitāte, bet arī pacienta finansiālās iespējas. Noteikumu 52.punkts nosaka, ka ārstam, ņemot vērā slimības raksturu un smaguma pakāpi, jānosaka attiecīgajam pacientam piemērotākais, efektīvākais un izmaksu ziņā lētākais ārstēšanas veids. Savukārt noteikumu 54.punktā teikts, ka, izrakstot A sarakstā iekļautās zāles, kuru aptiekas cena ir augstāka nekā references cena, ārstam par to ir jāinformē pacients. Uzskatām, ka ārstam ir jāpārzina normatīvie akti, kas nosaka kompensācijas kārtību, un jāpiemēro konkrētam pacientam.

Lai mazinātu pacientu izdevumus, noteikumi dod tiesības farmaceitam atsevišķos gadījumos aizvietot izrakstītās zāles:

– ja ārsts, izrakstot kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles, lietojis zāļu vispārīgo nosaukumu, farmaceita pienākums ir izsniegt lētākās šim nosaukumam, izrakstītajai zāļu formai un dozējumam atbilstošās kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles;

– ja ārsts, izrakstot kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles, uz receptes nav norādījis, ka izrakstītās zāles nedrīkst aizvietot, farmaceits informē pacientu par zāļu aizvietošanas iespējām, piedāvājot lētākās atbilstošās kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles, ievērojot, lai izrakstīto un piedāvāto zāļu aktīvās vielas ir identiskas un piedāvāto zāļu forma un dozējums ir vienāds ar izrakstīto zāļu formu un dozējumu.

References cenu sistēmas ieviešana palīdz sasniegt tos mērķus, kas citādi būtu iespējami tikai ar nepārtrauktu valsts budžeta finansējuma pieaugumu:

– iespējas piešķirtā finansējuma ietvaros nodrošināt zāles lielākam skaitam pacientu;

– kompensācijas sistēmā tiek iekļautas jaunas diagnozes, kuru gadījumā kompensējamās zāles nebija pieejamas;

– ņemot vērā jaunu ārstēšanas iespēju rašanos, iespējams attiecīgi paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu.

Veselības ministrija piekrīt, ka jānodrošina vienādas tiesības visiem iedzīvotājiem, attiecinot tiesību ievērošanu ne tikai uz zāļu iegādi, bet jebkurā dzīves jomā. Uzskatām, ka nav pareizi invalīdu un maznodrošināto tiesības veselības aprūpē vērtēt atrauti no tiesībām uz labiem dzīves apstākļiem, uzturu, atpūtu un citiem faktoriem, kas nosaka cilvēka labklājību. Veselības ministrijas uzdevums ir nodrošināt vienādas tiesības saņemt valsts palīdzību zāļu iegādē atkarībā no slimības, taču vienādu iespēju nodrošināšana atkarībā no ienākumu līmeņa nav Veselības ministrijas kompetencē. Paaugstinot pensiju un pabalstu līmeni, uzlabotos maznodrošināto sadzīves apstākļi un uzturs, kas nav mazsvarīgi arī veselības uzturēšanā.

Veselības ministrs G.Bērziņš

Rīgā 2006.gada 14.martā

Ministrs A.K.Kariņš

Uz jaut.nr.127-dok.nr.5714

Par ES struktūrfondu iesniegšanas kārtību un sadali

Ekonomikas ministrija ir iepazinusies un sniedz atbildi uz Jūsu 22.03.2006. vēstulē nr. 10/26-99-101 uzdotajiem jautājumiem par ES struktūrfondu iesniegšanas kārtību un sadali.

Vēlamies norādīt, ka maldīgs ir Jūsu priekšstats par to, ka finansējuma saņemšanas kritērijs ir iesniegšanas secība, nevis projekta atbilstība finansējuma saņemšanas mērķiem, un, atbildot uz 1. jautājumu, informējam, ka projektu vērtēšanai tiek piemēroti konkrēti kritēriji, nevis atbalsts tiek piešķirts atbilstoši iesniegšanas kārtībai.

Valsts atbalsta programmas “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai”, tai skaitā apakšprogrammas “Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši standartu prasībām” nosacījumi tika izstrādāti atbilstoši 2003.gadā Eiropas Komisijā apstiprinātajam Vienotajam programmdokumentam. Apakšprogrammas mērķis ir atbalstīt investīcijas komercsabiedrību ražošanas procesu un produkcijas modernizācijā, nodrošinot atbilstību Eiropas Savienības direktīvu prasībām darba drošības, vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomā– tiem mērķiem, kurus Latvijas uzņēmēji uzskatīja par nozīmīgākajiem šķēršļiem integrācijai Eiropas Savienībā. Savukārt programmas papildinājumā, kas tika apstiprināts 2004.gada jūnijā, norādīts, ka atbalsta programmas ieviešanas veids ir grantu shēma, proti, projekti tiek vērtēti nepārtraukti iesniegšanas secībā atbilstoši administratīvajiem un kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.

Ar rindas izstāvēšanu nav pietiekami, lai saņemtu atbalstu apakšprogrammas ietvaros. Lai uzņēmējam būtu tiesības noslēgt līgumu ar valsts aģentūru “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (turpmāk tekstā– aģentūra), projekta iesniegumam ir jāatbilst Ministru kabineta 2006.gada 24.janvāra noteikumu Nr.79 “Noteikumi par grantu shēmu “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai”” 22.pielikumā noteiktajiem administratīvajiem, kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, kuri balstās uz Vienotā programmdokmenta un programmas papildinājuma nosacījumiem.

Apakšprogrammā ir 49 administratīvie kritēriji, ar kuru palīdzību tiek novērtēts, vai projekta pieteicējs atbilst izvirzītajiem nosacījumiem, vai struktūrfondu atbalsts ir aprēķināts pareizi un vai projekta pieteicēja finanšu rādītāji atbilst noteiktām prasībām.

Ja projekts atbilst visiem administratīvajiem kritērijiem, tiek vērtēta projekta atbilstība 16 kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem. Kvalitātes kritēriji ir noteikti šādās jomās– (1) atbilstība ES horizontālajiem mērķiem, (2) atbilstība konkrētiem un izmērāmiem mērķiem attiecībā uz darba drošību, patērētāju aizsardzību vai vides jomu, (3) plānoto investīciju nepieciešamība un pamatojums, (4) projekta finansiālā un ekonomiskā efektivitāte, (5) projekta ietekme uz uzņēmuma konkurētspēju, samazinot pašizmaksu uz produkcijas vienību, palielinot ražošanas apjomus vai paplašinot piekļuvi noieta tirgum, (6) pieteicēja kompetence un spējas ieviest projektu, (7) atbalsta nepieciešamība.

Turklāt projekta atbilstība kritērijiem negarantē atbalstu, atbalsta pretendents saņem finansējumu tikai pēc tam, kad projekts ir realizēts saskaņā ar līgumu ar aģentūru un apstiprināto projekta iesniegumu. Uzņēmējam jāņem vērā arī tas, ka līdz 2016.gada 31.decembrim aģentūra un Eiropas Komisija turpina projekta uzraudzību.

Papildus norādām, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 24.janvāra noteikumu Nr.79 “Noteikumi par grantu shēmu “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai”” 16.punktā norādīto kā prioritāras tika noteiktas investīcijas mazāk attīstītajos reģionos, samazinot atbalsta intensitāti reģioniem ar augstāku ekonomisko aktivitāti un nosakot atbalsta intensitāti Latgalē un citās īpaši atbalstāmās teritorijās līdz 65% maziem un vidējiem komersantiem (MVK) un 50% lieliem uzņēmumiem, pārējā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu, MVK atbalsta intensitāte ir 50%, bet lieliem uzņēmumiem 40%. Vismazākā līdzfinansējuma likme ir Rīgā– 45% MVK un 30% lieliem uzņēmumiem. Rīgā ir noteikti arī papildu ierobežojumi neproduktīviem ieguldījumiem, piemēram, nekustamā īpašuma attīstīšanai.

Atbildot uz Jūsu 2.jautājumu, norādām, ka rindas kārtība nav vērtēšanas kritērijs. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji ir noteikti Ministru kabineta 2006.gada 24.janvāra noteikumu Nr.79 “Noteikumi par grantu shēmu “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai”” 22.pielikumā (skat. atbildi arī uz 1.jautājumu), tādēļ nepamatots ir Jūsu izteiktais pārmetums par augsni korupcijai. Papildus norādām, ka, redzot projektu iesniedzēju lielo aktivitāti, projektu iesniegumi tika pieņemti no visiem projektu iesniedzējiem un Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 24.janvāra noteikumos Nr.79 “Noteikumi par grantu shēmu “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai””, paredzot, ka apakšprogrammas ietvaros pieejamais finansējums tiks palielināts par 10 miljoniem latu, kā arī otrā uzsaukuma ietvaros pieejamie līdzekļi tiks pārdalīti pirmā uzsaukuma ietvaros iesniegtajiem projektu iesniegumiem.

Atbildot uz 3.jautājumu, informējam, ka aģentūra analizēja projektu iesniegšanas procesu un plānoja nepieciešamās darbības, ja rastos neparedzēta situācija. Par projektu iesniegumu pieņemšanu aģentūra un Ekonomikas ministrija organizēja savstarpējas sarunas un tikās ar sabiedriskām organizācijām, apsardzes firmu, valsts un pašvaldības policiju. Prognozējot projektu iesniegumu pieņemšanu, aģentūra ņēma vērā arī projektu iesniegumu pieņemšanas pieredzi populārajās programmās Lauku atbalsta dienestā un Valsts reģionālajā attīstības aģentūrā.

Kad 16.03.2006. aģentūras telpās Pērses ielā 2 sāka pulcēties uzņēmēji un to pārstāvji, informējot par savu lēmumu organizēt savu rindu, aģentūra pieņēma lēmumu veikt nepieciešamos saprātīgos pasākumus projektu iesniegumu iesniedzēju drošības, kā arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Tika veiktas konsultācijas ar Valsts un Pašvaldības policiju pārstāvjiem, papildus tika piesaistīta apsardzes firma. Ar visām iesaistītajām pusēm tika saskaņoti precīzi rīcības scenāriji. No 17.03.2006. aģentūrā atradās Valsts policijas dežūrpostenis.

Aģentūra bija gatava atcelt projektu iesniegumu pieņemšanu, ja rastos jebkāda veida nekārtības vai tiktu apdraudēta projektu iesniedzēju drošība.

Atbildot uz 4.jautājumu, informējam, ka, lai nodrošinātu projektu pieņemšanu sakarā ar gaidāmo lielo projektu iesniedzēju skaitu 2006.gada 20.martā grantu shēmas “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai” ietvaros, aģentūras direktors 2006.gada 17.martā izdeva šādus speciālus rīkojumus, kas reglamentēja procesa kārtību un atbildību projektu iesniegumu pieņemšanai:

– rīkojumu Nr.15 “Par projektu pieņemšanu LIAA 2006.gada 20.martā”;

– rīkojumu Nr.16 “ Par VAP projektu iesniegumu pieņemšanas kārtību”;

– rīkojumu Nr.17 “Par komisijas izveidošanu VAP projektu iesniegumu lietu pieņemšanas procesa optimālai nodrošināšanai neparedzētu gadījumu situācijās”.

Atbildot uz 5.jautājumu par SIA “Merpro” valdes priekšsēdētāja G. Luba sacīto, informējam, ka, izsludinot grantu shēmas “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai” apakšprogrammas “Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši standartu prasībām” projektu iesniegumu pieņemšanas pirmo kārtu, pieejamais finansējuma apjoms 23,5 miljoni latu tika noteikts, pamatojoties uz 2006.gada 24.janvāra MK noteikumiem Nr.79 “Noteikumi par grantu shēmu “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai”” un saskaņots ar Ekonomikas ministriju.

Projektiem, kas tika iesniegti atbilstoši pieejamam finansējumam (23,5 miljoni latu) tika piešķirts identifikācijas numurs saskaņā ar projektu iesniegumu procedūru un IT sistēmas kārtību un numuru izsniegšana turpinājās no iepriekšējā uzsaukuma, tāpēc arī pirmajam iesniegtajam projektam tika piešķirts projekta identifikācijas Nr.126000084, savukārt projektu iesniegumi, kas tika pieņemti virs pieejamā finansējuma 23,5 miljoni latu tika reģistrēti lietvedības kārtībā, sākot ar pirmo numuru (Nr.SF/1).

SIA “Merpro” iesniedza projekta iesniegumu un ir reģistrēta lietvedības kārtībā ar Nr.34 (SF-34) virs pieejamā finansējuma. Savukārt G.Luba kunga minētie 56 projekti ir reģistrēti, piešķirot identifikācijas numuru pieejamā finansējuma apjomā. Ņemot vērā iepriekš minēto, nevaram piekrist izteiktajam apgalvojumam, ka “90 cilvēki pa durvīm neiegāja”.

Papildus norādām, ka Ekonomikas ministrija atzīst kļūdu apstāklī, ka netika paredzēts tik liels pieprasījums programmas ietvaros un tik liela ažiotāža projektu iesniegšanas pirmajā dienā un projektu iesniegšanas pirmajā kārtā. Projektu pieņemšana kārtās ir pamatojama ar to apstākli, ka projektu izvērtēšana ir laikietilpīgs process un LIAA ir jānodrošina iespēja projektus izvērtēt kvalitatīvi un likumdošanā noteiktos termiņos.

Projektu lielo pieplūdumu noteica tas, ka programma, kuru Ekonomikas ministrija bija plānojusi atvērt ne vēlāk kā 2005.gada oktobrī, tika atvērta pusgadu vēlāk. Lai arī pēc programmas slēgšanas 2004.gada oktobrī laikus tika izstrādāti un ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām un Ministru kabineta komitejā (2005.gada 16.maijā) saskaņoti nepieciešamie grozījumi, saskaņošana Eiropas Komisijā ieilga. Tā rezultātā projektu pieteicējiem ir bijis gandrīz gads projektu sagatavošanai. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka to projektu skaits, kurus uzņēmēji bija iecerējuši iesniegt šai programmai, ir to izdarījuši, un uzskatu, ka ir lietderīgi pārdalīt finansējumu tā, lai visi projekti, kas atbilst izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem un attiecīgi arī dod ieguldījumu tautsaimniecības attīstībai, arī tiktu finansēti šajā kārtā.

Esmu uzdevis Ekonomikas ministrijas darbiniekiem 2007.–2013.gada Finanšu perspektīvas ietvaros pieejamam finansējumam uzņēmējdarbības atbalstam izstrādāt tādu prioritāšu noteikšanas un projektu vērtēšanas sistēmu, kas nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamo prioritāšu finansēšanu, vienlaikus neatkārtojot 2004.–2006.gadā pieļautās kļūdas.

Ar cieņu,

ekonomikas ministrs A.K. Kariņš

Rīgā 2006.gada 30.martā