Valsts sekretāru 2006.gada 6.aprīļa sanāksmē

FM: Par patstāvīgas preču deklarēšanas kārtību komersantiem

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par kārtību, kādā komersantam izsniedz pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi. MK noteikumu projekts Valsts sekretāru 6.aprīļa sanāksmē tika izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Noteikumi reglamentēs kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenā muitas pārvalde izsniedz komersantam pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi. Lai saņemtu šādu pilnvaru, eksportētājam jāiegūst atzītā eksportētāja statuss un jāsaņem atļauja patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi saskaņā ar tirdzniecības vienošanām, kuras Eiropas Savienība noslēgusi ar trešajām valstīm.

Savukārt, lai piešķirtu atzītā eksportētāja statusu un atļautu patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi, komersantam jāizpilda šo noteikumu nosacījumi un VID Galvenajā muitas pārvaldē jāiesniedz iesniegums, kā arī citi nepieciešamie dokumenti.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību

Valsts sekretāru 6.aprīļa sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”.

Kā noteikts Augstskolu likuma 46.panta trešajā daļā, “Pilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, un apstiprina Ministru kabinets”, tādēļ nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”.

Noteikumi nosaka centralizēto eksāmenu (eksāmenu) satura izveides un pieteikšanās kārtību eksāmenu kārtošanai.

Noteikumi detalizēti reglamentē izglītības iestāžu sagatavošanās procesu eksāmeniem, kā arī Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC), pašvaldības izglītības pārvalžu un izglītības iestāžu pienākumus eksāmenu norises laikā, kā arī eksāmenu darbu piegādes, nogādes un eksāmenu iegūto vērtējumu pārskatīšanas un reģistrēšanas kārtību.

Saskaņā ar noteikumiem ir izmaiņas skolēnu nepieciešamajam skaitam eksāmena organizēšanai izglītības iestādē. Noteikumi paredz, ka izglītības iestādē, kura atrodas pilsētā vai rajona centrā, eksāmenu par pamatizglītību organizē ne mazāk kā 18 izglītojamiem. Pārējās izglītības iestādēs eksāmenu par pamatizglītību organizē ne mazāk kā astoņiem izglītojamiem. Ja attiecīgajā izglītības iestādē eksāmenu par pamatizglītību kārto mazāk par astoņiem vai 18 izglītojamiem, pašvaldības izglītības pārvalde ir tiesīga organizēt eksāmenu par pamatizglītību, eksāmena norises vietu un izglītojamo skaitu saskaņojot ar ISEC.

Savukārt izglītības iestādē, kura atrodas pilsētā vai rajona centrā, eksāmenu par vidējo izglītību organizē ne mazāk kā 22 izglītojamiem. Pārējās izglītības iestādēs eksāmenu par vidējo izglītību organizē ne mazāk kā 12 izglītojamiem. Ja attiecīgajā izglītības iestādē eksāmenu par vidējo izglītību kārto mazāk par 12 vai 22 izglītojamiem, pašvaldības izglītības pārvalde ir tiesīga organizēt eksāmenu par vidējo izglītību, eksāmena norises vietu un izglītojamo skaitu saskaņojot ar ISEC.

Noteikumi paredz, ka pašvaldības izglītības pārvalde ir tiesīga organizēt apvienoto eksāmenu attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Apvienotais eksāmens ir pašvaldības izglītības pārvaldes noteiktā izglītības iestādē organizēts eksāmens, kurā piedalās izglītojamie no divām vai vairākām izglītības iestādēm. Pašvaldības pārvalde apvienotajam eksāmenam attiecīgajā administratīvajā teritorijā norīko rakstu daļas vadītājus un mutvārdu daļas intervētājus.

Noteikumi nosaka, ka persona, kura ieguvusi atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai diplomu par profesionālo vidējo izglītību un kura vēlas kārtot eksāmenu, piesakās augstskolā, ar kuru ISEC ir noslēdzis sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu, līdz attiecīgā mācību gada 1.aprīlim.

IZM: Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu

Valsts sekretāru 6.aprīļa sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 14.februāra sēdes protokollēmuma Nr.9 29.§ doto uzdevumu, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, precizējot koordinatora un informācijas institūcijas nosaukumu jūrniecības jomā.

Likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 28.pantā noteiktās reglamentētās profesijas “augstskolu akadēmiskais personāls” un “zinātnisko iestāžu akadēmiskais personāls” neatbilst reglamentēto profesiju statusam, jo atbilstoši Augstskolu likumam un likumam “Par zinātnisko darbību” augstskolu un zinātnisko iestāžu akadēmiskie amati ir vēlēti amati.

Likumprojekts saskaņo likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” normas ar Augstskolu likumu un likumu “Par zinātnisko darbību”, svītrojot akadēmisko personālu no reglamentēto profesiju uzskaitījuma.

Likums paredz, ka izglītības un sporta jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas vai – likumā noteiktajos gadījumos – profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir pedagogs un sporta speciālists.

Likums arī paredz turpmāk “Latvijas Jūrnieku reģistru” aizstāt ar vārdiem “valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” jūrnieku reģistrs”.

Jānis Kutraitis, Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

ZM: Par aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) “Noteikumos par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā”, kas izskatīti Valsts sekretāru 6.aprīļa sanāksmē. Noteikumos precizētas normas, kas nosaka meža aizsardzības pasākumus un to izpildes termiņus.

Lai samazinātu egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās risku, normatīvajā aktā noteikts, ka vēja gāztie un lauztie oši un skuju koki, ja to apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāra, izstrādājami un izvedami no meža vai aizsargājami pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.aprīlim.

Noteikumu grozījumi arī atceļ aizliegumu ciršanas atliekas ieklāt pievešanas ceļos silā, mētrājā un lānā. Šī norma tika iekļauta noteikumos, pamatojoties uz uzskatu, ka vālos savāktajās ciršanas atliekās savairojas priežu lielais smecernieks, kas apdraud no jauna ierīkotās priežu jaunaudzes. Šis uzskats tika pamatots ar pētījumu par ciršanas atlieku savākšanu vālos izcirtuma malā ar lielo izcirtuma grābekli. Tomēr netika ņemts vērā fakts, ka, strādājot ar šo agregātu, vālos tiek savākts liels daudzums minerālaugsnes, kas arī sekmēja smecernieka savairošanos. Izvērtējot pēdējā desmitgadē notikušo mežizstrādes, augsnes gatavošanas tehnikas, kā arī meža apsaimniekošanas tehnoloģiju progresu, šāda veida ciršanas atlieku satīrīšanas veida aizliegums sila, mētrāja un lāna augšanas apstākļu tipos ir novecojis un traucējošs.

ZM: Par zvejas produktu kvalitāti un nekaitīgumu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi higiēnas prasības zvejas produktu tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā, kas izskatītas Valsts sekretāru 6.aprīļa sanāksmē.

Noteikumi nosaka higiēnas prasības zvejas produktu ieguvējam – zvejniekam vai zvejas produktu audzētājam, kas iegūst zvejas produktus atbilstoši normatīvo aktu prasībām zivsaimniecības jomā, zvejas produktus, nepārsniedzot 100 kg zvejas produktu (izņemot zušus un lašus), tieši piegādā galapatērētājam vai komersantam, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību Latvijā un zvejas produktus piegādā tieši galapatērētājam. Piegādātājam ir jānodrošina zvejas produktu kvalitāte un nekaitīgums lietošanai pārtikā.

Zvejniekam, kas piegādā zvejas produktus nelielā apjomā, sava darbība jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā, kas uzrauga un kontrolē noteikumu izpildi.

Prasības paredz, ka zvejas produktu uzglabāšanas un piegādes laikā tie jāpasargā no tiešas saules staru iedarbības, jāsargā no vides piesārņojuma un jānodrošina temperatūra, kurā saglabā zvejas produktiem raksturīgās īpašības. Savukārt iegūtos zvejas produktus ir aizliegts piegādāt un izmantot cilvēku uzturā, ja tiem vizuāli ir konstatētas cilvēkam bīstamu slimību vai jebkādas parazītu invāzijas klīniskās pazīmes.

ZM: Par sējas kaņepju audzēšanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Sējas kaņepju audzēšanas kārtība”, ko izskatīja Valsts sekretāru 6.aprīļa sanāksmē.

Noteikumu projektā noteikts, ka kaņepju audzētājam jāaizpilda deklarācija trīs eksemplāros, norādot kaņepju platību un šķirnes, sējai izmantoto sēklu izcelsmi un audzēšanas mērķi. Pa vienam kaņepju sējuma deklarācijas eksemplāram jāatrodas pie kaņepju audzētāja, Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas birojā.

Zemkopības ministrija Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa