1991.gada 3.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemiet, lūdzu, vietas! Laiks sākt plenārsēdi. Lūdzu, reģistrēsimies. Notiek reģistrācija… Vēl var paspēt reģistrēties. Rezultātu! Reģistrējušies 115 deputāti.

Darba kārtība. Tātad par pirmajiem diviem jautājumiem ir jau nobalsots plenārsēdē, ka tie ir jāizskata noteiktā secībā. Lūdzu, izsakieties par pārējo plenārsēdes darba kārtību! Deputāt Vaivad, lūdzu!

J.Vaivads: Mums ir daži jautājumi, kurus faktiski pati dzīve spiež izskatīt pietiekami steidzīgi. Tāds ir jautājums par tautas deputātu vēlēšanu pārtraukšanu. Satversmes vārdā mēs iesniedzām šādu lēmuma projektu– tas ir 535.dokuments. Lūdzam to iekļaut plenārsēdes darba kārtībā. Dokuments tiek pašlaik izdalīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Man būtu priekšlikums iekļaut divus īsus jautājumus. Pirmais– rīt, 4.decembrī, nobalsot par valdības ziņojumu “Par stāvokli ar Latvijas Republikas pasu drukāšanu”. Jautājums ir saistīts, kā mēs zinām, ar 15.oktobra lēmuma realizāciju. Valdība klusē.

Otrais jautājums– uz šodienu. Īss, ļoti īss Prezidija ziņojums par VDK materiālu drošību Augstākās padomes ēkā. Kas par šiem materiāliem atbild?

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka mums plānošana notiek drusku nepareizi. Pēc idejas mums vajadzētu tagad ierosināt tikai to darba kārtību, tos likumprojektus, kuru šeit nav, bet kurus mēs varētu rekomendēt kā steidzamus. Turpretī pareizāk būtu šodien piedāvāt to, kas būs jāskata nākamnedēļ. Pretējā gadījumā mēs vienkārši tam neesam gatavi. Mēs nespējam iedziļināties dokumentos un pietiekami dziļi tos izstudēt.

Šajā sakarā es lūgtu obligāti iekļaut nākamās nedēļas darba kārtībā likumu “Par cilvēka tiesībām”. Tas būtu pirmais.

Un otrais– likumu “Par partijām”. Turklāt obligāti, jo vakar bija ļoti plašs un ļoti populārs raidījums krievu valodā */“Piektais ritenis”/ vai */“Neatkarīgā televīzija”/, kur katrs otrais stāstīja, kā Baltijā pārkāpj cilvēktiesības. Tātad man ir tāds priekšlikums uz nākamo nedēļu, un es lūgtu par šiem abiem likumprojektiem nobalsot, lai tie nākamnedēļ būtu darba kārtībā. Ja mūsu rīcībā ir nedēļa starplaika, tad mēs varam nopietni sagatavoties likumprojektu izskatīšanai. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Repša!

R.Repša: Latviešu privātuzņēmēju savienības iniciatīvas grupa vakar pilnvaroja mani lūgt vai ierosināt Augstākajai padomei uzsākt darbu trīs dienas nedēļā, lai paātrinātu ekonomisko un citu reformu gaitu.

Paskaidroju. Latviešu privātuzņēmēju savienības iniciatīvas grupa apvieno sevī visu latviešu un arī citu Latvijas Republikai lojālo privātuzņēmēju intereses aizstāvošu organizāciju vadītājus. Tā ka šis lūgums nāk no Latvijas privātuzņēmējiem. Ja to nav iespējams izdarīt šonedēļ, acīmredzot tur jau ir saplānotas komisiju sēdes, varbūt par šo principu varētu nobalsot, ka tas sāk darboties, sākot jau ar nākamo nedēļu un arī turpmākajās nedēļās. Paldies.

Priekšsēdētājs: Repšas kungs, kuras dienas jūs piedāvājat? Varbūt uzreiz pasakiet konkrēti!

R.Repša: Acīmredzot otrdienu, trešdienu un ceturtdienu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt Apvienotās budžeta komisijas lūgumu– likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Republikas valsts budžetu”” pirmajā lasījumā iekļaut šodien plenārsēdes darba kārtībā laikā no pulksten 12.00 līdz 13.30. Tas ir vajadzīgs, lai mēs varētu izdarīt nepieciešamos labojumus un iekļaut to otrajā lasījumā rīt kā vienu no pirmajiem darba kārtības punktiem.

Nākamais. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, ka ne mazāk kā divas trešdaļas no plānotā plenārsēžu kalendārā darbalaika mēs veltām ekonomisko likumu izskatīšanai un tikai vienu trešdaļu no plānotā laika mēs atstājam politisko likumu izskatīšanai.

Un otrais priekšlikums– akceptēt viedokli, kuru es piedāvāju: katra mēneša pirmās un trešās otrdienas plenārsēdes ir lēmumu un likumu balsošanas dienas, likumu– trešajā lasījumā, un valdībai noteikt normu, ka valdība šinīs dienās nedrīkst noturēt valdības sanāksmes, lai frakcijas varētu aicināt visus valdības sastāvā iekļautos Augstākās padomes deputātus katra mēneša pirmajā un trešajā otrdienā piedalīties plenārsēdē, lai tajā būtu kvorums nepieciešamo lēmumu un likumu pieņemšanai. Ņemot vērā to, ka deputāti arvien vairāk iekļaujas valdības struktūrās, tas ir vitāli svarīgs apstāklis parlamenta lēmumu pieņemšanai. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vai jums, Ozola kungs, arī rakstiski ir šāds priekšlikums?... (Deputāts Ozols atbild no zāles.) Tad tas ir jāiesniedz, jo tas ir diezgan būtiski. Un, ja gadījumā tādu pieņem, tad tas ir jāizsūta ieinteresētajām iestādēm.

Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Cienījamie deputāti! Man ir lūgums ieslēgt darba kārtībā divus jautājumus. Pirmais jautājums– valdības atskaite par mūsu lēmuma par cenu politiku un iedzīvotāju dzīveslīmeņa indeksāciju izpildi sakarā ar brīvo cenu programmas ieviešanu.

Un otrais jautājums– par Latvijas Republikas armijas pakļautību un tās pavēlnieku. Šodien šis jautājums konstitūcijā nav reglamentēts. Es uzskatu, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, kas jāizlemj. Kamēr mēs neesam izlēmuši, kam armija galu galā pakļaujas, var izcelties dažāda veida nesaprašanās./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Cienījamie kolēģi! Pēc vairāku nacionālo kultūras biedrību priekšsēdētāju lūguma es ierosinu izveidot darba grupu, lai tā sagatavotu atbildes Latvijas Republikas Itas Kozakevičas vārdā nosauktās Nacionālo kultūras biedrību asociācijas un Latvijas krievu kultūras biedrības iesniegumiem Augstākajai padomei pilsonības jautājumos. Abus dokumentus deputāti ir laikus saņēmuši. Nacionālo kultūru biedrības gaida mūsu atbildi.

Un otrais jautājums. Sakarā ar to, ka mums ir notikuši ievērojami pārkārtojumi likumdošanas un izpildvarā, manuprāt, svarīgi ir priekšlikumi par premjerministra atskaites noklausīšanos katru ceturksni par valdības darbu, par politiskās un ekonomiskās situācijas novērtējumu Latvijas Republikā. Ierosinu pirmo šādu atskaiti noklausīties marta beigās, otro– jūnija beigās. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Ždanoka!

T.Ždanoka: Lūdzu iekļaut darba kārtībā Augstākās padomes lēmuma projektu “Par valodu lietošanu Latvijas Republikas Augstākajā padomē”, kura saturs būtu apmēram tāds: “Saskaņā ar Valodu likuma 6.pantu un nepieciešamību lietot precīzus juridiskos formulējumus Latvijas Republikas likumdošanas veidošanas procesā ar sekretariāta starpniecību nodrošināt komisijās un plenārsēdēs apspriežamo dokumentu autentisku tulkojumu, kā arī pastāvīgu sinhrono tulkošanu no valsts valodas uz krievu valodu.” Attiecīgais lēmuma projekts ir sagatavots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Mums ir izsniegts 535.dokuments. Būtu šāds lūgums: ja šā dokumenta autori to domā izskatīt šinī sēdē, tad vispirms vajag pieņemt lēmumu un nodot divām komisijām izskatīšanai, tas ir, Likumdošanas jautājumu komisijai un Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai, jo dokuments ir nopietns un prasa tā pamatīgu izskatīšanu komisijās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Ir tāds lūgums. Lieta tā, ka man zvanīja vairāki republikas iedzīvotāji un informēja, ka sestdien un svētdien pa Gaujas upi divas dienas plūdusi dīzeļdegviela. Iedzīvotāji ir pārsteigti, ka nekur nekādi pasākumi nav veikti. Man ir lūgums tomēr darba kārtībā par to iekļaut ziņojumu. Ir taču ekoloģiskā komisija, ir pie mums kaut kas arī no valdības. Ja tā ir taisnība, tad ir notikusi ekoloģiska katastrofa, jo tas ir nacionālais parks. Šī informācija jāpārbauda, un, ja kāds mēģina slēpt šā notikuma mērogus, tad arī tas jānoskaidro. Informācija par to jānoklausās sesijā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz. Reģistrāciju! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 117 deputāti.

Godājamie kolēģi! Pirmais par mūsu darba kārtību bija deputāta Vaivada ierosinājums par 535.dokumentu. Tomēr es laikam atļaušos vispirms balsot par deputāta Repšas priekšlikumu, ka, sākot no nākamās nedēļas, līdz mūsu brīvlaikam strādāt trīs dienas nedēļā– otrdien, trešdien un ceturtdien, jo tas ir būtisks balsojums, kas skar visas mūsu darba kārtības tālāko plānošanu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo deputāta Repšas ierosinājumu– sākot no nākamās nedēļas, strādāt trīs darba dienas nedēļā. Lūdzu. Rezultātu! Par– 71, pret– 13, atturas– 17. Tātad ir nobalsots. Lūdzu komisijām arī attiecīgi plānot savu darbu. Tātad no nākamās nedēļas mēs strādāsim otrdienās, trešdienās un ceturtdienās plenārsēdēs. Vienīgi atgādinu, ka ceturtdienās pulksten 16.00 ir Prezidija sēdes. Tātad ceturtdienās strādāsim līdz pusdienlaikam.

Un tagad, lūdzu, balsosim pēc kārtas. Tātad deputāta Vaivada ierosinājums bija iekļaut darba kārtībā 535.dokumentu par vēlēšanu pārtraukšanu… Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Es apgalvoju, ka tas nav tikai deputāta Vaivada priekšlikums; to ir atbalstījusi arī deputātu frakcija “Satversme”, tāpēc lūdzu par to balsot kā par “Satversmes” priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tātad lūdzu balsot deputātu frakcijas “Satversme” priekšlikumu par 535.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par– 50, pret– 27, atturas– 21. Tātad ar balsu vairākumu tas ir iekļauts darba kārtībā.

Un tagad mums ir jābalso par deputāta Škapara priekšlikumu– pirms dokumenta izskatīšanas plenārsēde, kas tur jau ir ietverts, tomēr šo dokumentu izskatīt pirms tam arī komisijās.

Godājamie kolēģi! Katra frakcija var izvirzīt savu pārstāvi pie operatora, kurš uzskaitīs balsis, kas balsojis pret vai par…

Tātad, lūdzu, balsosim par deputāta Škapara priekšlikumu, lai pirms izskatīšanas plenārsēdē ar šo dokumentu iepazītos komisijas. Lūdzu rezultātu. 65– par, pret– 16, atturas– 18. Tātad, godājamās komisijas, pirms mēs izskatām šo darba kārtības jautājumu (tas ir iekļauts šīs nedēļas darba kārtībā), tad šī diena laikam ir jūsu rīcībā, lai izpētītu šo dokumentu. Es domāju, ka deputātam Lagzdiņam nav vērts uztraukties, jo mēs balsojam par katru ierosinājumu, kā to likums paredz.

Deputāta Freimaņa pirmais ierosinājums ir 4.decembrī noklausīties šeit, Augstākajā padomē, valdības ziņojumu par situāciju, kāda izveidojusies sakarā ar Latvijas Republikas pasu izgatavošanu. Par visu šo procesu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! Par– 76, pret– 6, atturas– 14. Tātad jautājums iekļauts rītdienas darba kārtībā. Lūdzu valdības vai Augstākās padomes attiecīgās amatpersonas sagatavoties šim ziņojumam.

Otrais deputāta Freimaņa priekšlikums bija šāds: šodien, 3.decembrī, noklausīties Augstākās padomes Prezidija ziņojumu par Valsts drošības komitejā izņemto dokumentu atrašanos šeit, Augstākajā padomē, un to drošības garantēšanu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par– 70, pret– 3, atturas– 20. Tātad šodien klausīsimies šo Prezidija ziņojumu. Laikam atbildīgās komisijas priekšsēdētāja ziņojums arī ir vajadzīgs? Tā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija, un Selecka kungs ir atbildīgs par… Selecka kungs māj ar galvu. Viņš ir gatavs ziņot par šo drošību. Mums būs vienīgi jāizlemj, cikos noklausīsimies šo ziņojumu. Varbūt uzreiz mēs to varam izlemt? Selecka kungs, vai pulksten 15.00 jūs būtu gatavs ziņot? Jā, Selecka kungs pulksten 15.00 ir gatavs ziņot par šo situāciju.

Nākamais balsojums būs par deputāta Bojāra pirmo ierosinājumu– nākamās nedēļas darba kārtībā iekļaut divus likumprojektus: likumprojektu “Par cilvēka tiesībām” un likumprojektu “Par partijām”. Lūdzu, balsosim uzreiz par abiem variantiem. Varbūt tomēr pa vienam? Es atvainojos, godājamie kolēģi, tā nebūs gluži solīdi, tāpēc balsosim pa vienam. Lūdzu dzēst šo iepriekšējo balsojumu! Cilvēktiesības sen ir gatavas.

Lagzdiņa kungs vēlas izteikties. Lūdzu, trešais mikrofons!

J.Lagzdiņš: Godātie deputāti! Augstākās padomes Prezidijam trīskārt ir iesniegts likumprojekts “Par sabiedriskajām organizācijām”, kuru atbalstījusi Ekonomikas komisija, Likumdošanas jautājumu komisija un Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, kā arī apmēram piecas ministrijas un vairākas sabiedriskās organizācijas un partijas. Man ir rakstveida atzinumi, tāpēc lūdzu arī šo likumprojektu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” iekļaut kā blakusprojektu likumprojektam “Par partijām” un izskatīt to nākamās nedēļas darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl par šo pašu jautājumu. Dineviča kungs, lūdzu!

J.Dinevičs: Vakar arī frakcijas sēdē mēs par to diskutējām, un viedoklis frakcijas sēdē bija tāds, ka abi šie likumi ir jāskata paralēli, tā, kā to ieteica Lagzdiņa kungs. Tātad tas ir Škapara kunga sagatavotais likums “Par partijām” un Lagzdiņa kunga likums “Par sabiedriskajām organizācijām un partijām”. Tie būtu skatāmi paralēli vienā reizē. Taču šodien laikam ir jānobalso atsevišķi, tā, kā priekšsēdētājs teica: pirmais ir šis balsojums, un otrais– par šo kopējo skatīšanu plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Pirmkārt, par konstitucionālo likumu ir jābalso atsevišķi. Vakar frakcija “Satversme” izskatīja abus likumus par politiskajām partijām– Škapara sagatavoto un Lagzdiņa sagatavoto par sabiedriskajām organizācijām un politiskajām partijām. Varu pateikt, ka frakcija “Satversme” atbalsta Lagzdiņa sagatavoto likumu. Tāpēc es ierosinātu likt uz balsošanu konstitucionālos likumus– Lagzdiņa sagatavoto likumu un arī Škapara sagatavoto likumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ierosinājums tātad ir par trīs balsojumiem. Lūdzu. Pirmais balsojums būs par to, ka nākamās nedēļas darba kārtībā ietvert šo konstitucionālo likumu “Par cilvēka tiesībām”. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 88– par, 3– pret, 3– atturas. Šis projekts tiek iekļauts nākamās nedēļas darba kārtībā.

Nākamais balsojums tātad ir par Lagzdiņa kunga izstrādāto likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un politiskajām partijām”. Un pēc tam balsosim par Škapara kunga likumprojekta iekļaušanu. Rezultātu! 75– par, 8– pret, 11– atturas. Tātad Lagzdiņa kunga izstrādātais likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā.

Un pēdējais balsojums būs par Škapara kunga izstrādātā likumprojekta “Par politiskajām partijām” iekļaušanu nākamās nedēļas darba kārtībā (vienlaicīgi ar Lagzdiņa kunga likumu). Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par– 62, pret– 9, atturas– 20. Tātad abi šie likumprojekti ir iekļauti nākamās nedēļas darba kārtībā un tiks izskatīti vienlaicīgi, jo abas frakcijas ir izteikušas tādu vēlēšanos.

Nākamais. Jā, abi balsojumi par Bojāra kunga ierosinājumiem ir izdarīti. Mēs esam jau nobalsojuši arī par Repšas kunga ierosinājumu, par to vairs nav jābalso. Tātad mums ir jābalso par Ozola kunga priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums– šodien pulksten 12.00 izskatīt jautājumu par budžeta labojumiem. Jūs, Ozola kungs, par to gribējāt kaut ko teikt?

I.Ozols: Par otro lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, ka šodien pulksten 12.00 izskatīsim budžeta labojumus. Lūdzu rezultātu. 69– par, 9– pret, 14– atturas. Tātad nolemts– šodien pulksten 12.00 skatām budžeta labojumus.

Ozola kungs vēlas izteikties par savu otro ierosinājumu.

I.Ozols: Es atvainojos, cienījamie kolēģi, bija neprecizitāte– nevis deviņi valdības locekļi, kā te Dineviča kungs man aizrādīja, bet četri valdības locekļi ir Augstākās padomes deputāti un četri ir Augstākajai padomei pakļauto institūciju vadītāji. Lai šiem Augstākās padomes deputātiem nodrošinātu iespēju piedalīties likuma un lēmuma “galvas” fāzes apspriešanā un piedalīšanos balsošanā, es piedāvāju pieņemt lēmuma projektu, ka ir fiksētas lēmumu un likumu trešo lasījumu dienas, kurās valdība un mums padotās institūcijas neorganizē nevienu pasākumu, bet šie deputāti pēc savas frakcijas aicinājumiem piedalās plenārsēdēs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Mums ir divi labi Ozola priekšlikumi. Pirmais– divas trešdaļas no laika veltīt ekonomisko likumu izskatīšanai. Tas tāds aicinājums. Vienīgi nav zināms, kura institūcija aprēķinās tās divas trešdaļas. Un kas noteiks, kurš ir ekonomisks un kurš ir politisks likums? Zināmas grūtības, protams, var rasties. Tomēr tāds ierosinājums ir, un Augstākā padome jau visu ko var nolemt. Tāpēc, lūdzu, balsosim par to, lai divas trešdaļas laika turpmāk veltītu ekonomisko likumu un lēmumu izstrādāšanai. Rezultātu! Par– 40, pret– 10, 25– atturas. Vairākums ir par to. Tātad vadīsimies pēc šīs tēzes un tā plānosim savu darbu. Tātad turpmāk divas trešdaļas no sava laika veltīsim ekonomisko likumu izstrādāšanai un izskatīšanai, tas ir mūsu pašu rokās, sastādot darba kārtību.

Silāra kungs, jūs vēlaties izteikties? Lūdzu.

I.Silārs: Es gribētu tikai precizēt 551.dokumenta saturu. Tā ir informācija par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 28.novembra sēdi, kurā rakstīts, ka Augstākās padomes Prezidijs uzdod M.Budovskim iesniegt komisijas priekšlikumus izskatīšanai nākamajā Augstākās padomes Prezidija sēdē, proti, šodien. Tas ir sakarā ar preses centra darbinieku iesniegumu. Man gribētos zināt: ja Prezidijs ir uzdevis šodien to iesniegt, kāpēc šodien neviens par to nerunā?

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos– tas ir jāiesniedz Prezidija sēdē, bet nākamā Prezidija sēde ir ceturtdien.

I.Silārs: Piedošanu, esmu vainīgs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Tātad vēl ir jābalso par Ozola kunga otro ierosinājumu– katra mēneša pirmo un trešo otrdienu veltīt trešajiem lasījumiem, un tur frakcijām būtu jāaicina frakciju dalībnieki, kuri ir valdības locekļi, kā arī Augstākās padomes institūciju vadītāji, lai viņi varētu piedalīties trešajos lasījumos. Tāds ir balsojums. Jā, tas nozīmē, ka citās reizēs mēs tik tiešām trešos lasījumus nevaram skatīt. Lūdzu, balsosim par deputāta Ozola ierosinājumu, ka katra mēneša pirmo un trešo otrdienu… Rezultātu! 45– par, pret– 7, atturas– 26. Es domāju, ka mēs šim balsojumam pieiesim radoši un arī komisijās šos trešos lasījumus plānosim tā, lai visi uz tiem varētu tikt, bet pamatā orientēsimies uz pirmo un trešo otrdienu. Tomēr, ja arī otrajā otrdienā būs trešais lasījums, arī tad laikam nekas briesmīgs nenotiks. Ozola kungs māj ar galvu. Paldies. Un arī otrajās otrdienās ir jānāk uz darbu…

Deputāta Aleksejeva priekšlikums– iekļaut darba kārtībā valdības atskaiti par cenu politiku, indeksāciju un brīvajām cenām. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Aleksejeva priekšlikumu. Rezultātu! 30– par, 30– pret, 18– atturas. Nav iekļauts darba kārtībā.

Nākamais Aleksejeva kunga ierosinājums– par Latvijas Republikas armijas pakļautību un tās komandieri. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Tikai 19– par. Tas nav vairākums. Tātad priekšlikums nav iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir deputāta Ščipcova priekšlikums– izveidot darba grupu, kas atbildētu uz Nacionālo kultūru biedrības un Krievu kultūras biedrības pieprasījumu jautājumā par pilsonību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Ščipcova priekšlikumu par šīs darba grupas izveidošanu. Rezultātu! 26– par, 17– pret, 27– atturas. Šis priekšlikums nav guvis vairākumu.

Nākamais deputāta Ščipcova ierosinājums– ik ceturkšņa premjerministra atskaite Augstākajā padomē, nosakot to, ka pirmā šāda atskaite būs 1992.gada martā. Lūdzu, balsosim par šo deputāta Ščipcova priekšlikumu. Rezultātu! 39– par, 12– pret, 22– atturas. Tātad tas ir vairākums, un mēs esam nolēmuši, ka, sākot no 1992.gada, Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs šeit mums atskaitīsies. Tad, kad nāks tuvāk marts, tad arī lemsim, kā tas notiks.

Nākamais ir deputātes Ždanokas priekšlikums– iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par valodas lietošanu Augstākajā padomē, kurā atkal būtu paredzēta sinhronā tulkošana krievu valodā un atkal visi dokumenti šeit tiktu drukāti un iespiesti krievu valodā. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Rezultātu! 26– par, 42– pret, 15– atturas. Šis priekšlikums nav guvis balsu vairākumu.

Deputāta Škapara priekšlikumu par 535.dokumentu mēs jau nobalsojām.

Vēl ir deputāta Gavrilova ierosinājums– noklausīties Augstākajā padomē atskaiti par Gaujas upes piesārņošanu ar solāreļļu jeb mazutu un citiem naftas produktiem. Es domāju, ka mums ir Augstākās padomes… Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Un es domāju, ja mēs nobalsosim “par”, tad tieši Emša kungam būtu jāsniedz mums šāda atskaite. Lūdzu rezultātu. 55– par, 3– pret, 14– atturas. Tas ir vairākums. Tātad lūdzu sekretariātu organizēt, lai Emša kungs būtu informēts par šādu mūsu balsojumu un uz dienas beigām sagatavotu atskaiti– ziņojumu Augstākajai padomei par situāciju sakarā ar Gaujas piesārņošanu.

Deputāte Ždanoka vēl vēlas izteikties. Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Ždanoka: Tā kā mūsu iesniegtais lēmuma projekts nav pieņemts darba kārtībā izskatīšanai, tad es lūdzu nodrošināt kaut vai telpas, lai frakcijas dalībnieki, kuri pārvalda abas valodas, varētu saviem kolēģiem tulkot krievu valodā, lai viņi varētu strādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu griezties Lietu pārvaldē, jo tā atbild par telpām.

Godājamie kolēģi, mēs 34 minūšu laikā esam sastādījuši vai vismaz nobalsojuši par mūsu darba kārtību. Sekretariāts ar attiecīgajiem labojumiem mums to pavairos, lai varam vadīties pēc saviem balsojumiem un tos atcerēties. Bet tagad ir laiks strādāt.

Pirmais darba kārtībā iekļautais jautājums ar plenārsēdes balsojumu ir lēmuma projekts “Par pagaidām neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu”. Otrais– “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce””. Lūdzu.

A.Apinītis: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs šodien skatām 495.dokumentu. Lūdzu, sameklējiet šo 495.dokumentu, lai jums nejauktu prātus un galvu visi iepriekšējie dokumenti, kas bija sagatavoti par šo tēmu! Varat blakus paņemt arī 570.dokumentu par LLU mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”.

Kādēļ Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija piedāvā jums šādā izklāstā atrisināt šo problēmu, kas mums velkas apmēram divus mēnešus? Tas ir tādēļ, ka iepriekšējie balsojumi parādīja– lielākais strīda ābols ir tas, vai saskaņā ar likumu pagaidām neprivatizējamo saimniecību sarakstā ietvert vai neietvert mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”. Tādēļ bija priekšlikums jautājumu par šo Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecību izšķirt atsevišķā lēmumā ar atsevišķu balsojumu. Arī izkārtojums šajā lēmumā “Par pagaidām neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu” ir nedaudz citāds, bet pamatprincipi ir palikuši tie paši.

Ļoti karstas un asas diskusijas bija gan Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā, gan arī pārrunās ar ministriju darbiniekiem, tomēr Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija piedāvā jums šādu lēmumu.

Ko es gribētu pateikt? Tāpat kā iepriekšējos lasījumos ir saglabājusies valodniecības speciālistu uzstādītā prasība par to, lai šis nosaukums būtu veiksmīgāks, taču šā lēmuma sāls ir pirmajā teikumā. Un es gribētu vēlreiz citēt šo vietu, uz ko vajadzētu vērst uzmanību. Kas tad ir šā lēmuma sāls? Tā ir: “Apstiprināt saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” pagaidām neprivatizējamo specializēto lauksaimniecības uzņēmumu sarakstu.” Tas nozīmē, ka Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija neiestājas pret privatizāciju kā tādu, bet uzskata, ka atsevišķos uzņēmumos šai privatizācijai vajadzētu notikt pēc nedaudz citādiem principiem, nekā tas ir noteikts likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”. Tas man būtu viss. Droši vien jums būs jautājumi. Lūdzu, pierakstieties sekretariātā, ja būs daudz jautātāju!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi, godājamie deputāti! Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamais referent! Man nav skaidrs par putnu fabrikām. Šeit parādās putnu fabrikas “Iecava” un ‘’Ķekava”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs, runājiet skaļāk!

G.Preinbergs: Es centīšos runāt skaļāk, bet šodien man ir ļoti grūti to darīt. Es te redzu divas putnu saimniecības, bet zinu, ka mūsu republikā tādu ir 15. Kādu apsvērumu dēļ 11 ir paredzēts privatizēt, bet, lūk, šīs četras, kas ir šeit– ne? Vai nebūtu mērķtiecīgi vismaz par putnu fabriku “Ķekava” padomāt, jo tā tik tiešām ir paraugfabrika? Lai tā strādā arī privātā veidā, jo tā pašlaik strādā labi, ir viena no labākajām saimniecībām republikā.

A.Apinītis: Tas ir pielikuma saraksta 7.punkts– “Putnkopības un zivkopības specializētie valsts uzņēmumi”. Principā šo priekšlikumu sagatavoja Lauksaimniecības ministrija. Tās apsvērumi šeit pamatojas galvenokārt uz to, ka ir ļoti daudz uzņēmumu, kurus šodien varētu privatizēt un kuri ir jau… Tomēr ir atsevišķas fabrikas, kurām ir liels īpatsvars un kuras praktiski darbojas rūpnīcu līmenī, un tāpēc pēc šā likuma– es vēlreiz uzsveru!– pēc šā likuma “Par kolhozu un sovhozu privatizāciju” šīs fabrikas nevarētu privatizēt.

Tas nebūt nenozīmē, ka gan putnu fabriku “Iecava”, gan fabriku “Ķekava” nevarētu privatizēt. Šis mūsu lēmums neaizliedz šīm putnu fabrikām privatizēties. Taču gan Lauksaimniecības ministrijai, gan Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai ir tāds uzskats, ka te privatizācijai būtu jānotiek pēc citādiem principiem, nekā tas ir noteikts likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”. Mēs uzskatām, ka likums “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” principā tika pieņemts tāpēc, lai privatizētu kolhozus, sovhozus un zvejnieku kolhozus. Jūs saprotat– nevar pēc viena likuma, mūsuprāt, privatizēt absolūti visus uzņēmumus, gan uz “grunts gulošu” kolhozu, gan arī tādu putnu fabriku, kāda ir “Iecava”. Tāds ir šis priekšlikums. Zinu, ka šodien mūsu sēdē piedalās putnu paraugfabrikas “Ķekava” direktors, kuram acīmredzot arī tiks dots vārds debatēs, un mēs pie šīs problēmas varam atgriezties. Taču es jums jau paskaidroju šos iemeslus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ziediņ!

Z.Ziediņš: Mēs šo jautājumu, cienījamais referent, esam vairākas reizes pārrunājuši gan divatā, gan komisijā. Mēs noskaidrojām, ka tehnikumi un lauksaimniecības skolas ietver sevī gan šo pašu mācību objektu, gan teritoriju, kuru pašreiz esošais mācību objekts apsaimnieko. Sakiet, lūdzu, kāpēc šajā lēmumā atkal dzelžaini nav ierakstīta tā tēze, ka zeme, kuru aizņem visi šie tehnikumi un uz kuru piesakās bijušie īpašnieki, privatizēsies pēc vecā likuma, bet pats tehnikums vai skola ar saviem soliem, ūdenskrāniem un sporta zāli pēc tā likuma, kādu jūs kaut kad varbūt izdomāsit? Kāpēc nav šīs tēzes, ka šie objekti privatizēsies ar savu īpašumu it kā divās daļās?

A.Apinītis: Cienījamais Ziediņa kungs! Es gribu uzsvērt, ka likums “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” nerisina zemes problēmas. Šis likums risina tikai mantas problēmas, nevis zemes problēmas. Ne šis likums, ne arī mūsu lēmums zemes problēmas nerisina.

Z.Ziediņš: Man atkal jāsaka tas, ko jau teicu. Šiem tehnikumiem tagad ir visādas kūtiņas un fermiņas, ko tie “nozaguši” no bijušajiem latviešiem, no bijušajiem īpašniekiem. Tās tagad skaitās kādas lauksaimniecības skolas fermas vai kūtis. Tātad šis īpašums ir saistīts ar to objektu, kas arī ir uz zemes. Es nerunāju par pašu skolu, es runāju par to lauksaimniecisko infrastruktūru, ko šis objekts ir piesavinājies. Un mums bija vienošanās, ka šie objekti tiks atdalīti. Lūdzu šo jautājumu ietvert balsošanā, ka tiek atdalīta pati mācību iestāde no tiem objektiem, kurus tā pašreiz lauksaimnieciski apsaimnieko.

A.Apinītis: Ziediņa kungs! Atsevišķos gadījumos atsevišķiem tehnikumiem tas ir izdarīts, bet, kā jūs vēlreiz uzsvērāt… Es lūgtu jūs paklausīties. Jūs jau pats uzsvērāt šo problēmu: “lai mēs nepalaistu garām”, es jūs lūdzu precīzi izlasīt šā lēmuma 2.punktu, kur tas ir uzsvērts vēlreiz. Ja tur būs šī apvienotā manta un bijušie īpašnieki, tad viņiem šī manta nekur nezudīs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Cienījamie kolēģi! Ja labi gribam, mēs ar vienas pogas spiedienu varam pasniedzējus atdalīt no skolēniem… Tāpēc es ierosinātu pārtraukt debates šajā jautājumā, jo šī ir jau ceturtā reize, kad debatējam par vienu un to pašu tematu. Jautājums, manuprāt, ir pietiekami skaidrs. Vienīgi kvoruma dēļ mēs to neesam atrisinājuši. Lūdzu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču debates mēs vēl neesam sākuši. Tā bija jautājumu uzdošana.

Godātie kolēģi! Deputāts Felss ierosināja nemaz nedebatēt par šo jautājumu. Lūdzu, sekretariāt, pasakiet, cik cilvēku ir pierakstījušies debatēs? Jau divi cilvēki ir pierakstījušies debatēs. Tātad ir jādod laiks arī debatēm. Debatēs ir pierakstījušies Mārtiņš Skuja– putnu fabrikas “Ķekava” direktors, un Andrejs Grasis– Putnkopības un zivsaimniecības asociācijas priekšsēdētājs. Tātad neviens no deputātiem nav pierakstījies.

Paldies, Apinīša kungs, par ziņojumu! Mums ir jābalso, jo bija deputāta Felsa priekšlikums– neatklāt debates, bet balsot par pašu šo lēmumu. Otrais priekšlikums– ja netiks pozitīvi nobalsots par deputāta Felsa priekšlikumu, būs jāatklāj debates.

Lūdzu, reģistrēsimies. Vai visi ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 107 deputāti. Paldies. Lūdzu, balsosim par deputāta Felsa priekšlikumu šajā jautājumā– par šo lēmumu (495.dokumentu)– debates neatklāt. Lūdzu rezultātu. 33– par, 32– pret un 21– atturas. Šis ierosinājums nav guvis vairākumu, tāpēc atklāsim debates.

Lūdzu godājamos deputātus, kuri vēlas debatēt, pierakstīties sekretariātā. Vārds debatēs Mārtiņam Skujam– putnu fabrikas “Ķekava” direktoram. Lūdzu.

M.Skuja, putnu fabrikas “Ķekava” direktors: Godājamie deputāti! Putnu paraugfabrikas “Ķekava” kolektīvs ir nolēmis veidot savu uzņēmumu par akciju sabiedrību. Ir saņemta arī Lauksaimniecības ministrijas piekrišana, taču mūsu uzņēmuma privatizācijai tiek likti šķēršļi. Atkal jūtam, ka par sava darba labajiem rezultātiem tiekam sodīti. Zaudējam laiku un ticību. Mēs esam izstrādājuši privatizācijas tehnoloģiju kopā ar universitātes zinātniekiem un pasniedzējiem. Es domāju, ka šī tehnoloģija būtu ļoti interesanta arī citiem tādiem pašiem uzņēmumiem, kāds ir mūsu uzņēmums. Tāpēc man būtu tāds priekšlikums, ka uz mūsu uzņēmumu bāzes varētu izdarīt šo eksperimentu, lai to varētu lietot pārējos republikas uzņēmumos.

Tiek privatizētas mazas, nerentablas saimniecības. Tad kāpēc to neļauj darīt lielam putnkopības uzņēmumam? Galvenais– kāpēc neviens to nejautā mums pašiem– fabrikas kolektīvam, kā mēs gribētu tālāk darboties un kā būtu labāk? Tāpat kā agrāk, viss tiek izlemts kaut kur augšā. Rezultātā mūsu kolektīvs, kas saprot un atbalsta republikas valdības politiku, zaudē ticību valdības centieniem.

Par akciju sabiedrību vēlamies kļūt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, mēs gribam būt ieinteresēti strādāt un pelnīt, gribam būt īpašnieki visam tam, kas šajos 25 gados ir sasniegts. Privatizācijas rezultātā mūsu uzņēmums dotu sabiedrībai lielāku labumu, vairāk produkcijas un lielāku dažādību sortimentā, pārstrādājot šo putnu gaļu un realizējot to, kura būtu vislētākā republikā. Nodibinot akciju sabiedrību, zināma akciju paketes daļa paliktu arī valdībai.
Un mēs būtu ieinteresēti– es vēlreiz uzsveru: mēs būtu ieinteresēti!– pildīt valdības pasūtījumu. Līdz ar to mēs būtu ieinteresēti ar nodokļiem dot arī lielāku ieguldījumu mūsu republikas budžetā. Starp citu, putnu fabrika “Ķekava” joprojām pārdod savu produkciju– es uzsveru vēlreiz!– tikai par valsts cenām.

Diemžēl kā valsts uzņēmums fabrika savas attīstības iespējas ir izsmēlusi, un, paliekot pašreizējā statusā, tās ražošana praktiski tiks traucēta, jo saskaņā ar valsts uzņēmuma statūtiem fabrika 1992.gadā netiks nodrošināta ne ar vaislas materiālu un barību, ne ar medikamentiem, ne dezolīdzekļiem, ne transportu, ne degvielu, ne veco iekārtu nomaiņu un vēl daudz ko citu.

Otrkārt, mēs gribam piesaistīt ārzemju kapitāla partnerus ar valūtu, ar tehnoloģiju un iekārtām. Kā zināms, ārzemnieki sadarbojas tikai ar akciju sabiedrībām, nevis ar valsts uzņēmumiem. Šāda sadarbība mums ir ļoti svarīga, lai iegūtu tehnoloģiskās iekārtas, kuras mūsu valstī neražo. Tās jāiegādājas par valūtu, kuru mēs nevaram iegūt.

Nākamais iemesls. Mēs vēlamies saglabāt savu kolektīvu. Paliekot valsts uzņēmuma statusā, broileru ražošanas speciālisti aizies no mums, jo šodien cilvēki vēlas iegūt sev paliekošu īpašumu. Un vai nebūtu pareizāk, ka šo īpašumu viņi iegūtu šeit, putnu paraugfabrikā “Ķekava”, kur ir ieguldīts šo cilvēku mūža darbs?

Pašreiz valsts uzņēmums ir bez perspektīvas, un arī darba apmaksa tur vairs nespēj piesaistīt cilvēkus. Savas pastāvēšanas laikā esam ieguvuši 235 miljonus rubļu peļņas. No šīs peļņas 190 miljoni ir atdoti valstij, un visus pēdējos gadus 82 procentus peļņas paņēma Lauksaimniecības ministrija. Daudzus gadus, veidojot fabrikas “Ķekava” ciematu, tā infrastruktūru un fabriku tādu, kāda tā ir šodien, bez atlīdzības katrs strādājošais esam nostrādājuši ik gadus vairākus simtus stundu.

Es gribētu teikt, ka fabrika ar katru gadu ir kāpinājusi ražošanas produktivitāti un ieguvusi peļņu. Nav bijis gada, kad šis jautājums netiktu risināts. Un pašreiz fabrika ir spējīga ražot un pārstrādāt desmitiem tūkstošu gaļas gadā un dot vislētāko produkciju republikas iedzīvotājiem. Un mūsu lielākais kapitāls ir cilvēki, kuri ražo šo produkciju, kuri ir veidojuši fabriku, kuri šeit strādā. Un privatizācija būtu tas ceļš, kā šos cilvēkus piesaistīt, atraisīt viņu radošo domu un iniciatīvu. Ja ejam uz brīvu un demokrātisku valsti, tad likumiem būtu jādarbojas vienādi attiecībā uz visiem uzņēmumiem…

Godājamie deputāti! Man būtu priekšlikums mūsu fabrikas uzņēmumu no šā saraksta izņemt un likt mums darboties kā akciju sabiedrībai. Pēc gada mēs varētu atnākt atskaitīties, ko esam izdarījuši, un salīdzināt, vai tas ir bijis vai nav bijis rezultatīvi.

Un man vēlreiz ir jautājums: kāpēc šodien negribam ļaut mums attīstīties un veidoties tālāk tajā virzienā, kur mēs varētu dot labāku un lētāku produkciju? Kāpēc mūs vajag uz gadu aizkavēt un bīdīt atpakaļ? Varbūt pēc gada nebūs ne šo cilvēku, ne arī šā uzņēmuma, kas privatizējas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es atvainojos, mums ir debates, un tad jautājumus nevienam neuzdod.

Vārds Putnkopības un zivsaimniecības asociācijas priekšsēdētājam Andrejam Grasim.

A.Grasis, Putnkopības un zivsaimniecības asociācijas priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Putnkopības un dīķsaimniecības nozares vairāk nekā 20 gadus ir sekmīgi strādājušas. Sevišķi gribu uzsvērt putnkopības nozari. Lielākajā daļā kopsaimniecību šī putnkopības nozare praktiski darbojas uz rūpnieciskiem pamatiem. Lai jūs visi zinātu, varu pateikt, ka aptuveni 100 saimniecības republikā nodarbojas ar putnkopības produkcijas ražošanu. Gribu uzsvērt arī to, ka praktiski līdz šim mēs esam nodrošinājuši republikas iedzīvotājus gandrīz vai ar vienīgo produkcijas veidu, kā agrāk teica, bet pašreiz mēs sakām– arī ar pietiekamu daudzumu olu un putnu gaļas.

Un tagad par pašu būtiskāko jautājumu. Lielākā daļa uzņēmumu saskaņā ar likumu par privatizāciju pakļaujas privatizācijai. Ar putnkopību nodarbojas aptuveni 90 saimniecību. Tātad visas šīs saimniecības– bijušie kolhozi un sovhozi jeb kopsaimniecības– ir pakļautas privatizācijai. Lauksaimniecības ministrija izdalīja atsevišķi šīs piecas saimniecības: “Nagļi”, “Ķekava”, “Lorupe”, “Iecava” un “Zaķumuiža”. “Nagļi” ir vienīgā no zivsaimniecībām, kura nepakļaujas šim likumam. Tas, protams, nenozīmē to, ka visas šīs saimniecības nav jāprivatizē.

Runājot par šīm piecām saimniecībām, lai deputāti varbūt saprastu mūs pareizi, gribu dažus vārdus teikt par summām. “Ķekavā”, rēķinot vecajās cenās, ir ieguldīti līdzekļi par 44,3 miljoniem rubļu, “Nagļos” ir ieguldīti 19 miljoni, “Iecavā”– 35,2 miljoni, “Lorupē”– 6 miljoni un “Zaķumuižā”– 18,2 miljoni. Es vēlreiz uzsveru, ka tas ir vecajās cenās, bez šodienas koeficienta.

Par to, ko ierosināja Ķekavas putnu fabrikas direktors. Gribu atzīmēt, ka tas būtu pareizais virziens un pareizā darbība. Taču ir jautājums: kā jūs to novērtēsit, cik pienākas kolektīvam? Protams, ir sistēma, kā to novērtēt. Šeit es sēdēju blakus vairākiem deputātiem, un ir tāds ierosinājums, ka galu galā vajadzētu aprēķināt, cik no šiem miljoniem, kas ir ieguldīti visas republikas apjomā, pienākas skolotājam, cik pienākas inženierim, cik pienākas strādniekam un tā tālāk, jo celts ir visas republikas vajadzībām. Es vēlreiz uzsveru– nekādā gadījumā nedrīkst likt šķēršļus asociācijas vai akciju sabiedrības veidošanai. Tas ir jādara, jo tas ir nepieciešams. Protams, tas ir jūsu varā, vai jūs šodien izņemsit šo fabriku no šā saraksta vai neizņemsit. Taču to likumu, kas ir pieņemts par privatizāciju, uz šīm saimniecībām mēs nevaram attiecināt. Vismaz mēs tā esam izsprieduši un pieņēmuši. Ar atsevišķu lēmumu– jā, lūdzu, tas ir cits jautājums.

Un vēlreiz uzsveru, ka pārējās putnu fabrikas lielākā vai mazākā mērā ir bijušas zem kolhoziem. To nauda ir veidota no starpkolhozu putnu fermām. Tātad tās pakļaujas šim privatizācijas likumam.

Un es gribu lūgt arī skaidrību. Es gribu pateikt vienu, to, ka materiāli tehniskie resursi šodien… Valdība kopā ar Lauksaimniecības ministriju jau par astoņiem mēnešiem ir lēmusi, un ir gandrīz izlemts (gribu pateikt, ka runa ir par lopbarību), ka par astoņiem mēnešiem puslīdz ir skaidrība– būs lopbarība putnkopības vajadzībām un dīķsaimniecībai. Tas man ir viss. Lūgums izskatīt objektīvi sarakstu, kas attiecas uz putnkopības un dīķsaimniecības nozarēm. Paldies. Varbūt ir jautājumi?

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti un klātesošie! Katrā ziņā diskusijas par šo lēmuma projektu, kā jūs zināt, ir atkārtojušās vairākkārt, un tāpēc es vienkārši lūgtu vērst uzmanību uz vairākām būtiskām lietām.

Pirmkārt, par jautājumu, kuru šeit uzdeva arī Ziediņa kungs. Patiešām šeit neattiecas ne šis likums par lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju, ne arī lēmums par lauksaimnieciski izmantojamo zemi. Tur ir cits mehānisms, kā noteikt kārtību, un arī kritēriji, kādā veidā šis jautājums varētu tikt apskatīts.

Tālāk. Par šo kolektivizēto mantu, kā jau paskaidroja referents, ir pateikts 2.punktā, un arī šeit būtisku iebildumu nevar būt.

Tālāk par tēmu, ko ierosināja deputāts Preinbergs un arī putnu fabrikas direktors. Jautājums par 7.pielikumu katrā ziņā ir ļoti būtisks, taču jāsaka atklāti, ka likums “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” praktiski paver iespēju tikai sadalīt šos uzņēmumus pajās un privatizēt galvenokārt šajos uzņēmumos strādājošajiem. Kā jūs dzirdējāt, arī Ķekavas putnu fabrikas direktors praktiski domā par akciju sabiedrības izveidošanu, un šeit ir tā pretruna, ka šobrīd mums praktiski nav pieņemts likums par valsts uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās. Taču, kā man paskaidroja Ekonomikas komisija, šādi likumprojekti tiek izstrādāti un tieši jautājumā par to, lai šos lielos valsts uzņēmumus, kur ražošana praktiski ir uz rūpnieciskiem pamatiem, pārveidotu akciju sabiedrībās. Tāpēc mums ir jāpieņem šis likums par valsts uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās. Un tad arī šie uzņēmumi tiks privatizēti.

Mūsu Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas viedoklis ir tāds, ka mēs nebūt negribam, lai šajos uzņēmumos, kuri ir minēti 7. un tālāk arī 9.pielikumā, nenotiktu privatizācija. Tieši pretēji– lai notiktu privatizācija, taču saskaņā ar citiem likumiem, tāda privatizācija, kas šiem uzņēmumiem paver arī iespēju aktīvi darboties tālāk biznesa jomā. Tāpēc šeit ārēji varbūt ir šī pretruna, bet iekšēji mēs tomēr redzam ļoti loģisku risinājumu.

Un visbeidzot. Ja arī deputātiem ir būtiski priekšlikumi par šo balsošanu, tad es tomēr lūgtu izdalīt atsevišķus pielikumus, ja ir vajadzība atsevišķi balsot par katru no pielikumiem, un tikai pēc tam balsot par lēmumu kopumā, jo mūsu bēdīgā prakse liecina, ka tad, ja nepatīk atsevišķa saimniecība un atsevišķie pielikumi, mēs izgāžam visu lēmumu. Un tad mēs nonākam praktiski strupceļā un nevaram pateikt šiem republikas uzņēmumiem, kādā veidā tad tiek risināts to liktenis. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Apskatot šo lēmumu, šķiet, ka šeit viss būtu pareizi, bet attiecībā uz šīm atsevišķajām saimniecībām man tomēr vairāk vai mazāk rodas zināmas šaubas.

Mēs jau zinām, ka savienībā ir bijusi runa ne tikai par divām, bet par 15 saimniecībām, kā es jau esmu teicis. Tātad, ja mēs ļaujam privatizēt tāpat uz rūpnieciskiem pamatiem, teiksim, kādas 10 vai 11 saimniecības, tad, man liekas, tas būtu tieši interesanti, ja mēs ļautu privatizēt arī vienu tādu labi nostādītu paraug­saimniecību, kas zināmā mērā varētu būt kā ceļvedis arī citām saimniecībām.

Es negribu ilgāk aizkavēt jūsu uzmanību, tomēr uzskatu, ka, teiksim, pats sadales mehānisms ir jāizstrādā saimniecībā, un mēs varētu šajā sarakstā, teiksim, “Ķekavu” kaut vai izsvītrot.

Attiecībā uz balsošanas mehānismu es visnotaļ atbalstu Gunta Grūbes priekšlikumu, ka vajadzētu balsot pa atsevišķām sadaļām. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk debatēs nav pierakstījušies ne deputāti, ne pieaicinātie vadītāji, ne speciālisti. Tāpēc laikam tik tiešām ir jāpieņem deputāta Grūbes un arī deputāta Preinberga atbalstītais priekšlikums– sākumā balsot par pielikumiem ar sarakstiem un pēc tam jau par pašu lēmumu, kas ir apkopojums. Šeit varbūt varētu izmantot tādu mehānismu. Mums sarakstā ir vairākas– deviņas– sadaļas, varbūt tad arī balsosim konkrēti pa sadaļām un par konkrētu sadaļu punktiem.

Nobalsosim tādā kārtībā. Lūdzu, vai par 1.sadaļu– “Lauksaimniecības tehnikumi” ir kādi iebildumi? Par kāda no šiem Cēsu, Rīgas, Talsu vai Valkas rajonā esošā lauksaimniecības tehnikuma svītrošanu? Nav. Varbūt tad uzstāsimies tikai par svītrošanu, ja kāds domā, ka ir jāizsvītro kāds no tiem.

2.sadaļa– “Lauksaimniecības skolas”. Lūdzu, vai ir kāds ierosinājums svītrot no saraksta kādu no šīm lauksaimniecības skolām? Nav. Paldies.

3.sadaļa– “Valsts ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas”. Nav ierosinājumu.

4.sadaļa– “Kultūraugu šķirņu salīdzināšanas stacijas un iecirkņi”. Nav.

5.sadaļa– “Linsēklu stacijas”. Nav.

6.sadaļa– “Starprajonu šķirnes dzīvnieku sagādes apvienības bāzes”. Nav ierosinājumu.

7.sadaļa– “Putnkopības un zivkopības specializētie valsts uzņēmumi”. Bija viens ierosinājums: svītrot no saraksta trešo pozīciju– Rīgas rajonā putnu paraugfabriku “Ķekava”. Vai ir vēl kādi citi ierosinājumi?

Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Es par balsošanas motīviem. Šinī gadījumā nav pamata izsvītrot vienu no šīm saimniecībām, jo pēc šā likuma, kas ir uzrakstīts par kolhozu un sovhozu privatizāciju, nevar noprivatizēt nevienu no šiem uzņēmumiem. Tas nebūt nenozīmē, ka es nepiekrītu Preinberga kunga un direktora izteiktajai domai, ka arī šos uzņēmumus vajag privatizēt, bet tos varēs privatizēt vai nu saskaņā ar speciālu programmu, vai saskaņā ar Špoģa kunga pašreiz gatavoto likumu “Par valsts uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem uztur prasību, ka būtu jābalso par putnu paraugfabrikas “Ķekava” svītrošanu no šā saraksta? Deputāts Preinbergs uzskata, ka ir jābalso.

Godājamie kolēģi, katrs no deputātiem var ierosināt, ka mums par to ir jābalso.

Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos– lūdzu, reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies 108 deputāti. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Preinberga ierosinājumu, kas balstās uz Ķekavas putnu fabrikas direktora debatēs izteikto domu par šā uzņēmuma svītrošanu no 7.saraksta. Balsosim par putnu paraugfabrikas “Ķekava” svītrošanu no šā saraksta. Lūdzu rezultātu. Par– 24, pret– 37, atturas– 28. Šis ierosinājums nav guvis vairākumu, un putnu paraug­fabrika “Ķekava” paliek šajā sarakstā.

8.sadaļa– “Augļkopības un dārzeņkopības specializētie valsts uzņēmumi”. Nav ierosinājumu.

9.sadaļa– “Sēklkopības specializētie valsts uzņēmumi”. Nav ierosinājumu.

Godājamie kolēģi, tātad mēs esam izskatījuši šo sarakstu. Nobalsosim par to. Pirmais balsojums tātad varētu būt par pielikumu “Pagaidām neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksts”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo sarakstu. Rezultātu! 82– par, pret– nav, atturas– 8. Tātad saraksts ir apstiprināts. Tagad ir jāizskata pats lēmums. Vai par lēmuma tekstu ir kādi ierosinājumi? Nav.

Lūdzu, Apinīša kungs!

A.Apinītis: Es ļoti atvainojos– iepriekš 3.punktā nav ierakstīts: “Uzdot Latvijas Republikas laikrakstam “Diena” līdz 1991.gada 15.decembrim publicēt šo lēmumu kopā ar pielikumu.” Jo prakse rāda, ka ne vienmēr šos materiālus publicē ļoti operatīvi, bet, tā kā tas ir ļoti svarīgi un vajadzīgi, un praktiski ir gandrīz divas nedēļas laika, ir priekšlikums to publicēt līdz 15.decembrim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Iespējams, ka mūs te dzird arī pārējo laikrakstu korespondenti– varbūt ir iespēja arī citos laikrakstos ievietot šo lēmumu (protams, ja tas tiks pieņemts). Tātad citu labojumu šajā lēmumā nav. Vai mums ir jābalso atsevišķi pa punktiem? Nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmumu– 495.dokumentu. Rezultātu! 88– par, 2– pret, 5– atturas. Lēmums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi! Nākamais mums ir jāizskata 517.dokuments– “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce””.

Lūdzu, Apinīša kungs!

A.Apinītis: Kā jau es iepriekš teicu, lielākā daļa klātesošo ir bijusi lieciniece mūsu strīdiņiem un debatēm par šo Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”. Šis jautājums vairākkārt ir izskatīts arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā. Taisnības labad jāsaka, ka Lauksaimniecības ministrijas iesniegtajā dokumentā un arī Ministru padomes iesniegtajā dokumentā Augstākajai padomei un Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai šī saimniecība “Vecauce” bija iekļauta tajā sarakstā, ko mēs tikko apstiprinājām. Taču, tā kā pagājušajā reizē šī mācību saimniecība bija strīda objekts, tādēļ šis saraksts netika apstiprināts. Un tādēļ, kā es sākumā jau teicu, jautājums par šo saimniecību būtu jāizšķir atsevišķi. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam? Jautājumu nav. Paldies, Apinīša kungs! Vai sekretariātā kāds ir pieteicies debatēs par šo lēmuma projektu? Nav neviens pieteicies.

Tad reģistrēsimies. Strīķa kungs vēlas ko teikt? Lūdzu, Strīķa kungs!

V.Strīķis: Godātie kolēģi! Turpinot deputāta Apinīša teikto, man jāatzīmē tikai tas, ka arī mācību saimniecību “Vecauce” turpmāk ir paredzēts privatizēt. Kamēr mēs gari un plaši esam diskutējuši, šī saimniecība pašreiz vēl nav sagatavojusies šim procesam, un arī šos termiņus, kādi ir noteikti visām tām saimniecībām, tā vēl nevar ievērot, kā arī ņemot vērā to, ka tā ir ļoti sena mācību un pētījumu saimniecība, šeit ir īpaši jāpiestrādā. Un tāpēc arī šajā īpašajā lēmuma projektā, kas jums ir priekšā, tas viss ir norādīts. Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību spēki un zinātnieki pie šiem jautājumiem pašreiz intensīvi strādā; un ja jūs atbalstīsit šo lēmumu, tad turpmāk arī šī saimniecība acīmredzot ar īpašu lēmumu tiks privatizēta. Taču pašreiz mums ir lūgums likumu par lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju, kas attiecas uz visiem pārējiem lauksaimniecības uzņēmumiem, attiecībā uz “Vecauci” nepiemērot, jo šai saimniecībai būtu nepieciešams īpašs statuss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Teteri!

L.Teteris: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šodien jūsu rokās ir dokuments par Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”. Tā ir saimniecība ar 70 gadu darba stāžu. Otra Lauksaimniecības universitātes mācību saimniecība tiek pakļauta likumam par privatizāciju, tāpēc mūsu lūgums būtu tāds, ka “Vecauci” pagaidām nevajadzētu uz diviem gadiem privatizēt, un pēc tam universitātē varēs risināt jautājumu par to, kādā veidā pārveidot Vecauces saimniecību un kādā veidā šai saimniecībai strādāt turpmāk.

Jāteic, ka pašreiz vēl nav izstrādāta arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes satversme, nav koncepcijas par lauksaimniecības augstāko izglītību, tāpēc man būtu lūgums šoreiz nobalsot par to, ka “Vec­auces” privatizācija tiek atlikta uz diviem gadiem, un pēc tam jaunā Saeima varēs šo jautājumu izskatīt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es vienkārši lūgtu beidzamajā punktā precizēt datumu– šo 15.decembri– un lūgt visus deputātus atbalstīt šo lēmuma projektu, jo tas pašreiz tiešām ir kompromisa lēmums. Uzskatu, ka privatizācijai šeit, “Vecaucē”, patiešām ir jānotiek, taču tā ir nopietni jāizstrādā un tikai tad jāvirza uz priekšu. Pašreiz piemērot šo likumu, kas ir izstrādāts par lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju, mēs šajā gadījumā nevaram, tāpēc būtu lūgums atbalstīt šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Reģistrēsimies. Rezultātu! Reģistrējušies 108 deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 517.dokumentu– “Par mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”” ar datumu, kāds ir norādīts 2.punktā– 15.decembri. Lūdzu godājamos deputātus balsot. Rezultātu! 88– par, 2– pret, 7– atturas. Tātad lēmums ir pieņemts. Paldies.

Godājamie deputāti! Mūsu darba kārtības otrais jautājums ir Jūrmalas problēma. Līdz pārtraukumam atlikušas 10 minūtes, un tā kā šodien laikrakstos ir rakstīts, ka esot ļoti nelabvēlīgi atmosfēras un ģeofizikālie apstākļi darbam, tad es domāju, ka mēs varētu mazliet paildzināt mūsu pirmo pārtraukumu, lai sakopotu spēkus un risinātu kuluāru pārrunas pirms tik ļoti būtiska jautājuma risināšanas. Nākamo sēdi mēs varētu sākt ar šo jautājumu par Jūrmalas pašvaldību. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Vai visi, lūdzu, ir reģistrējušies? Paldies. Rezultātu! Reģistrējušies 94 deputāti.

Godājamie kolēģi! Tātad mums pašlaik ir jāizskata otrais darba kārtības jautājums par Jūrmalu. Un pēc tam uzreiz sāksim runāt par budžetu, jo pulksten 12.00 mums nekādi nesanāca. Ozola kungs piekrīt…

Lūdzu, sāksim izskatīt 532.dokumentu “Par Jūrmalas Tautas deputātu padomes un tās priekšsēdētāja Jāņa Liepiņa darbības izvērtēšanu”. Un vēl klāt pārējie esošie dokumenti. Lūdzu.

D.Skulte: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Pirms sāku runāt par šo jautājumu, es lūdzu sēdes vadītāju iekļaut darba kārtībā arī 509.lēmuma projektu, ko iesniegusi Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija. Arī tas ir sagatavots par šo pašu izskatāmo jautājumu, jo mums būs jāizšķiras, par kuru no šiem lēmuma projektiem balsot. Pretējā gadījumā mums šī diskusija var arī neizdoties. Tas ir 27.novembrī izsniegtais 509.lēmuma projekts par šo pašu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Vai 509./1? Manā mapē dokuments 509./1 ir Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmums… Paldies. Tūlīt mēs to dabūsim. Es domāju, ka mums darba kārtībā nav nekas jāiekļauj, jo mums šis jautājums ir formulēts plašāk un aptver visu šo jautājumu kompleksu.

D.Skulte: Godājamie kolēģi! Es gribētu mazliet informēt jūs par šā Jūrmalas pilsētas samezglojuma pirmsākumiem un pamatot arī Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas lēmuma projektu, kādu piedāvā komisija. Pirmkārt, es gribu jūs visus aicināt bezkaislīgi izvērtēt šo konfliktsituāciju, jo diemžēl šajā paradoksālajā situācijā nav varējusi izšķirties arī Latvijas Republikas Prokuratūra. Tā savā slēdzienā ir pateikusi ļoti vienkārši, ka tas ir jāizšķir Augstākās padomes deputātiem balsojot. Situācijas paradokss ir šāds: abām konflikta pusēm, gan Liepiņa kungam, gan arī Jūrmalas padomes valdei, ir formāls likumīgs pamats savai rīcībai– gan vienam, gan arī otram. Liepiņa kunga pilnvaras un viņa darbība pamatojas uz Latvijas PSR Augstākās padomes 1989.gada likumu par tiešajām vēlēšanām Jūrmalas pilsētā.

Varbūt mazliet pakavēšos pie priekšvēstures, kādēļ šis jautājums 1989.gadā Jūrmalā ir radies. Es domāju, ka kolēģi vēl atceras Jūrmalas situāciju. Latvijas Komunistiskā partija juta, ka ir diezgan reālas zaudējuma briesmas, cīnoties ar demokrātiskajiem spēkiem vēlēšanās Jūrmalas pilsētā, tādēļ partijas Jūrmalas komiteja ar Centrālās komitejas biroja atbalstu caur Augstāko padomi virzīja šo jautājumu par tiešajām vēlēšanām, protams, virzot arī savu– Komunistiskās partijas– kandidātu. Un gods un slava Liepiņa kungam, ka viņš nebaidījās stāties pretī, un arī uzvarēja šajās vēlēšanās.

Diemžēl dzīve parādīja, ka nav iespējams savienot divus savstarpēji izslēdzošus principus konkrētās teritorijas pārvaldīšanā, ka nav iespējams savienot prezidentālo principu, kur pirmo personu vēlē visi iedzīvotāji, vienlaikus liekot darboties arī otram principam– parlamentārajam principam, saskaņā ar kuru šajā teritorijā pa vēlēšanu apgabaliem ievēlē arī deputātu padomi. Tātad ir paradoksāla situācija, ka iedzīvotāji, kuru problēmas ir konkrētas, ir atdevuši savas balsis gan priekšsēdētājam, gan arī saviem deputātiem vēlēšanu apgabalos. Un šajā situācijā viņi gaida, ka notiks vienota rīcība gan no priekšsēdētāja puses, gan arī no padomes puses, bet diemžēl dzīve parādīja, ka dažādu iemeslu dēļ, sadarbības motivācijas trūkuma dēļ priekšsēdētāja un padomes darbībā neradās konsenss, lai priekšsēdētājs un arī padome strādātu vienā virzienā un apmierinātu savu vēlētāju intereses. Diemžēl šī strādāšana pēdējā pusgada laikā un pat vēl ilgāk ir pārvērtusies savstarpējos konfliktos.

Manuprāt, izvērtēt to, kura puse ir vairāk vai mazāk vainīga, ir ļoti sarežģīti, jo es jau teicu, ka abas puses balstās uz Latvijas Republikas likumiem, kaut gan viens ir šis Latvijas PSR likums par tiešajām vēlēšanām un otrs ir pilsētu pašvaldību likums. Tādēļ arī pilsētas padome, organizējot šā likuma izpildi, veica savas padomes reorganizāciju, un tagad šis konflikts ir aizgājis jau tiktāl, ka labu laiku paralēli darbojas šīs divas varas. Darbojas šī prezidentālā vara– Liepiņa kungs ar saviem rīkojumiem un savu darbību, un darbojas arī šī jaunā valde, kas ir izveidota. Darbojas jaunais valdes priekšsēdētājs un padomes priekšsēdētājs, kas ir ievēlēts pēc šā pilsētu pašvaldību likuma, ko mēs pieņēmām šā gada pavasarī.

Kāda ir esošā situācija? Lai situāciju atrisinātu, teorētiski ir iespējami četri varianti. Divus variantus es gribētu izslēgt varbūt uzreiz un lūgt jūsu piekrišanu… Pirmais variants ir tāds, ka mēs neliekamies ne zinis par šo konfliktu Jūrmalā, lai viņi paši tiek tur galā, taču dzīve jau ir parādījusi, ka viņi paši ar saviem spēkiem šo konflikta samezglojumu nav spējīgi atrisināt. Ir nepieciešams šis mūsu balsojums. Tādēļ atstāt situāciju, kāda tā ir, un ļaut Jūrmalas padomei pašai tālāk atrisināt šo konfliktu, kad pastāv šī reālā divvaldība, kur rīkojumus izpildstruktūrām dod gan tiešajās vēlēšanās ievēlētais priekšsēdētājs, gan arī jaunā priekšsēdētāja, kas ievēlēta padomē… Tas viss tuvākajā laikā radīs un šajā laikā jau ir radījis daudzus samezglojumus izpild­struktūrās, un tas ved tikai uz šo vēlētāju dzīves līmeņa un problēmu vēl tālāku samezglojumu.

Otrais variants– un arī par to, es domāju, mēs nevaram izšķirties. Tas ir, lai atrisinātu šo konfliktu, varētu pateikt, ka vainīgi ir visi: “Jūs nevarat tur ieviest kārtību, tādēļ Augstākā padome lemj atlaist gan šo padomi, gan arī priekšsēdētāju Liepiņa kungu.” Es domāju, ka tas arī neko neatrisina, jo mēs zinām arī pretrunas šeit, Augstākās padomes zālē, par jaunu vēlēšanu rīkošanu līdz Saeimas vēlēšanām. Tātad šī bezvaras situācija arī šajā variantā atkal turpināsies.

Tātad ir iespējami tikai šie divi varianti: vai nu mēs pēc Prokuratūras ieteikuma izšķiramies balstīties uz pieņemto likumu par pilsētu pašvaldībām, tādējādi akceptējot Jūrmalas padomes darbību, valdes izveidošanu un jaunā priekšsēdētāja ievēlēšanu, tajā pašā laikā anulējot šo iepriekšējo darbību, šo eksperimentu, kura rezultātā Jūrmalas pilsētā tiešās vēlēšanās ir ievēlēts priekšsēdētājs Liepiņa kungs.

Otrais variants. Atzīstot par pareizu šo 1989.gada eksperimentu par tiešajām vēlēšanām, uzskatīt par nelikumīgu šo padomes darbību, izveidojot valdi, un tātad lemt par to, ka valdes un šīs padomes lēmumi ir nelikumīgi. Tas loģiski ved pie šīs padomes atlaišanas, tātad ļaujot Jūrmalā vienpersoniski darboties tikai vienam cilvēkam– Liepiņa kungam. Tātad mums ir šeit jāizšķiras starp šiem diviem variantiem.

Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija savās sēdēs vairākkārt– varētu pat teikt, ļoti emocionāli– ir izskatījusi šos jautājumus. Ir uzklausīti arī Augstākās padomes deputāti, kuri vēlēti Jūrmalā. Esam nākuši pie secinājuma, ka tomēr, lai normalizētu situāciju un veiktu tās reformas, kas ir nepieciešamas gan ekonomiskajā, gan arī pārējās jomās, lai izpildītu Augstākās padomes likumus, vajadzētu atzīt šo Jūrmalas padomes darbību, valdes un jauna priekšsēdētāja ievēlēšanu. Tātad vajadzētu atzīt par spēkā esošiem 15.sasaukuma 16.sesijas 1991.gada 24.oktobra lēmumu “Par Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju J.Liepiņu” un 1991.gada 7.novembra lēmumu “Par Jūrmalas Tautas deputātu padomes un valdes priekšsēdētāja vēlēšanām”.

Es domāju, ka, apspriežot šo jautājumu, izteiksies gan Liepiņa kungs, gan arī tie deputāti, kas vienlaikus ir Augstākās padomes deputāti un Jūrmalas padomes deputāti. Viņi varbūt sīkāk paskaidros par šā konflikta niansēm. Tomēr es gribu teikt, ka galvenā nianse varbūt ir mūsu pašu nekonsekvence savu lēmumu un likumu sistematizācijā, šo likumu un lēmumu modifikācijā. Tā tas bija arī, pieņemot likumu par pilsētu pašvaldībām. Mums tomēr kopīgi, pirmām kārtām Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai, bija jāparedz šī situācija, ka nevar vienlaikus ar labām sekmēm darboties divi principi– šis prezidentālais un šis parlamentārais princips arī pašvaldību līmenī, jo nedrīkst balstīties tikai uz to, ka ir iespējams savienot šos divus principus, uz to, ka būs šī savstarpējā tolerance un psiholoģiskā saderība starp priekšsēdētāju un padomi. Pretējā gadījumā šis konflikts pārvēršas neatrisināmā samezglojumā un no tā cieš tikai vēlētāji.

Tātad ir lūgums izteikt savas domas un pieņemt šajā jautājumā lēmumu. Tāds tas tiks pieņemts, un tā turpmāk darbosies tautas pašvaldība Jūrmalā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Skultes kungs! Jautājumi būs tagad un pēc tam. Godājamie kolēģi, mums vajadzēs izspriest par šā jautājuma izskatīšanas procedūru, jo te bija alternatīvi lēmumi, turklāt pilnīgi dažādi. Tātad tagad ir jautājumu laiks.

Vārds Čebotarenokas kundzei.

V.Čebotarenoka: Pirmais jautājums: vai šis lēmums jūsu komisijā tika akceptēts vienbalsīgi?

D.Skulte: Šis lēmums, runājot par tiem komisijas locekļiem, kuri piedalījās, tika akceptēts ar balsu vairākumu. Ja es nemaldos, tad viens vai divi deputāti atturējās.

V.Čebotarenoka: Paldies. Otrais jautājums: sakiet, lūdzu, kādēļ šajā lēmuma projektā nav iekļauts arī 28.novembra Jūrmalas Tautas deputātu padomē pieņemtais lēmums par jauna Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu un manis atbrīvošanu no ieņemamā amata bez aizklātas balsošanas? To es vakar iesniedzu.

D.Skulte: Par šiem faktiem. Es domāju, ka arī jūs saprotat, ka tie tika iesniegti padomē izskatīšanai jau pagājušajā nedēļā. Lēmums ir datēts ar 27.novembri. Tātad mums šodien nebija iespējams vēlreiz sasaukt komisijas sēdi un novērtēt. Es uzskatu, ka tās ir tikai visas pārējās darbības sekas. Un tādēļ tas nav galvenais principiālais jautājums. Tas arī ir ļoti svarīgs, un es jūs ļoti labi saprotu. Ja mēs savlaicīgi būtu šo jautājumu iesnieguši, tad noteikti būtu arī paredzēts to iekļaut.

V.Čebotarenoka: Man atliek jums novēlēt– nebūt manā ādā! Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godātais referent! Es jūs lūgtu ļoti precīzi paskaidrot, uz kādiem normatīvajiem aktiem balsta savu lēmumu par Liepiņa kunga, Jūrmalas padomes priekšsēdētāja, atcelšanu Jūrmalas padome un uz kādiem normatīvajiem aktiem balsta savus iebildumus tie deputāti, kuri uzskata šo lēmumu par nelikumīgu?

D.Skulte: Paskaidroju. Tātad runa ir par to, ka Jūrmalas padome, balstoties uz likumu “Par pilsētu pašvaldībām”, tīri tiesiski un juridiski pareizi balstās uz lēmuma par šā likuma “Par pilsētu pašvaldībām” spēkā stāšanās kārtību 5.punktu un likuma “Par pilsētu pašvaldībām” 30.panta 5.sadaļu. Tātad Jūrmalas padomes darbība ir likumīga. Tie, kuri aizstāv variantu par Liepiņa kunga pilnvarām un likumību, balstās uz Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumu par tiešām vēlēšanām Jūrmalas pilsētā.

Mums tātad ir jāizšķiras, jo šeit atkal ir šī dilemma, par kuru es runāju,– par to, kuri likumi ir spēkā, kuri atbilst Satversmei un kuri ne. Tātad 4.maijs, 21.augusts… Šeit šo diskusiju var izvērst bezgalīgi. Tomēr es domāju, ka saskaņā ar spēkā esošo pilsētu pašvaldību likumu, kā mums komisijas sēdē paskaidroja republikas Prokuratūras pārstāvji, arī republikas Prokuratūrai un ģenerālprokuroram nav iebildumu par padomes darbību, jo tā balstīta uz pilsētu pašvaldību likumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Birkavs uzdod jautājumu. Lūdzu.

V.Birkavs: Skultes kungs, sakiet, lūdzu, vai jūs uzskatāt par principiāli iespējamu tādu situāciju, ka Augstākā padome, nobalsojot par to, ka tā atzīst par likumīgu nelikumīgu lēmumu, padara šo lēmumu par likumīgu?

D.Skulte: Jā, ļoti interesants jautājums. Es domāju, ka tas ir saistīts vispār ar mūsu likumdošanas darbu, ar visas sistēmas izveidošanu. Diemžēl šī kļūda un varbūt arī šī nelaime ir ieprogrammēta tajā apstāklī, ka mēs detalizēti neizanalizējām visas iespējamās situācijas un pavasarī, šajā maija mēnesī, kad pieņēmām šo likumu par pilsētu pašvaldībām, nebija šo ekspertu slēdziena. Tur, lēmumā, tas bija jāparedz un jārada vienādi apstākļi visās pilsētās, kur tiek realizēts šis Augstākās padomes pieņemtais likums “Par pilsētu pašvaldībām”. Ja mēs vadāmies pēc principa, ka Augstākā padome var visu, tad tas ir ļoti delikāts jautājums. Jā, bet es domāju, ja mēs paši cienām savus pieņemtos lēmumus un likumus, diemžēl tad, izsakot vislielāko cieņu arī Liepiņa kungam par Jūrmalā paveikto, mēs nekad nedrīkstam ieņemt tādu pozīciju– tātad, ja ir šis konflikts, tad viens ir tas sliktākais, bet visi pārējie ir labie. Es domāju, ka tas ne pie kā laba nenovedīs. Protams, daudz kas tika paveikts arī šajā grūtajā situācijā. Taču atcerēsimies– likums “Par pilsētu pašvaldībām” tika pieņemts mūsu sasaukumā, turpretī šīs normas ir pieņemtas iepriekšējā sasaukumā. Domāsim arī par to, ko mēs cienām vairāk– savus pieņemtos lēmumus vai arī šos iepriekšējos likumdošanas aktus, kas tika pieņemti politiskas motivācijas dēļ.

Priekšsēdētājs: Deputāts Stroganovs uzdod jautājumu. Lūdzu.

F.Stroganovs: */Cienījamo kolēģi! Uz tā precedenta pamata, kas mums Augstākajā padomē jau bija, vai jūs neuzskatāt par nepieciešamu arī Jūrmalā izdarīt tāpat kā Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgā: atlaist padomi un ievēlēto priekšsēdētāju, iecelt pārstāvjus? Un tad problēma būs atrisināta. Šādai jautājuma izlemšanai jau ir analogs./

D.Skulte: Jā. Izskanēja arī šādi priekšlikumi, bet es gribu pateikt, ka Jūrmalas padome, neskatoties varbūt uz šīm jau ieprogrammētajām domstarpībām likumdošanā, visu šo savu sasaukuma laiku ir darbojusies, tātad gan politiski, gan tīri likumizpildes realizācijas gaitā ir atbalstījusi Augstāko padomi. Un šajā situācijā, es domāju, ka iepriekšējais mūsu solis Jūrmalas gadījumā nebūtu piemērojams, jo tātad Jūrmalā ir izveidota gan šī padome, gan arī šī valde saskaņā ar pilsētu pašvaldību likumu un te nav šīs iekšējās konfrontācijas, varbūt arī daļēji šīs politiskās motivācijas, jo gan padome, gan valde ir darbotiesspējīgas un sabiedrībā nav šīs konfrontācijas un šīs prasības no politiskajām un sabiedriskajām organizācijām par padomes izformēšanu. Tāda nav saņemta arī Augstākajā padomē. Diemžēl Rēzeknes, Daugavpils un arī šajā Kurzemes rajona gadījumā tas tā nebija.

F.Stroganovs: */Tad man ir otrs jautājums. Jautājums par Liepiņa un Jūrmalas sabiedrisko organizāciju attiecībām. Vai Jūrmalas sabiedriskās organizācijas var izvirzīt jautājumu par jebkura likumīgi ievēlētā varas pārstāvja atlaišanu? Vai es pareizi esmu sapratis?/

D.Skulte: Jebkura organizācija to var ierosināt likumā noteiktajā kārtībā, griežoties pie Augstākās padomes likumdošanas iniciatīvas kārtībā, kā tas ir paredzēts arī Konstitūcijas normās, kas ir spēkā. Tātad likumā noteiktajā kārtībā, nevis tikai izvirzot šo lozungu vai izvirzot klaju prasību mītiņā. Šeit ir dziļāks jautājums. Šeit ir jautājums par to, ka saduras divas likumdošanas normas– 1989.gada LatvijasPSR Augstākās padomes pieņemtās normas par tiešām vēlēšanām Jūrmalas pilsētā un likums par pilsētu pašvaldību darba organizāciju.

Priekšsēdētājs: Jautājumi beigušies. Paldies Skultes kungam. Sākam debates. Pirmajam vārds debatēs deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Juristi mēdz teikt, ka nav sarežģītu lietu, bet ir samudžinātas lietas. Un tomēr es gribētu teikt, ka Jūrmalas gadījums ir ārkārtīgi vienkāršs. Un nekā samudžināta tur nav. Jūrmalas gadījums ir lieliska ilustrācija mūsu pašu pieņemto likumu ignorēšanai, demokrātijas pamataksiomu aizliegšanai, kas izraisa ķēdes reakciju. Situācija Jūrmalā ir iedzīta strupceļā nemākulības, nekompetences, ambīciju dēļ. Tomēr nemeklēsim vainīgos! Šajā gadījumā mani absolūti neinteresē, lai Liepiņa kungs man piedod, viņa lietišķās īpašības, vai viņš ir bijis slikts priekšsēdētājs vai labs. Mani absolūti neinteresē tas, vai mana simpātiskā kaimiņiene Velta Čebotarenoka ir bijusi laba priekšsēdētāja vietniece vai slikta. Mani interesē tikai viens– kā mēs arvien tālāk aizejam no pašu pieņemtajiem likumiem. Un konflikta pamatā ir elementāra aksioma, ka tiešās vispārējās aizklātās vēlēšanās ievēlētu priekšsēdētāju nevar atcelt ar padomes lēmumu. Pat tad, ja šis lēmums būtu vienbalsīgs. Vienīgais oficiālais likumu tulkotājs patlaban saskaņā ar spēkā esošo likumu ir Augstākās padomes Prezidijs. Augstākās padomes Prezidijs savā 12.jūnija lēmumā ir skaidri un gaiši pateicis (ko es šeit nedzirdēju no ļoti godātā Skultes kunga), ka tiešās un vispārējās vēlēšanās ievēlētos priekšsēdētājus nevar atcelt no ieņemamā amata attiecīgās pilsētas vai pagasta tautas deputātu padome. Un uz viņu atsaukšanas kārtību neattiecas arī likums “Par pilsētu pašvaldībām”, tas ir, 30.panta piektā daļa. Vienīgais oficiālais likuma tulkotājs ir Prezidijs, bet vēl precīzāk– mēs, Augstākā padome.

Tam skaidrojumam, ko ir devis godātais Dātava kungs, un tam skaidrojumam, ko ir devis godātais ģenerālprokurors Skrastiņa kungs, atvainojiet, mīļie deputāti, tam nav nekādas nozīmes. Tas ir filoloģisks skaidrojums. Tas ir skaidrojums bez juridiskām sekām. Tomēr tas ir izraisījis juridiskās sekas. Un nelikumība sākās pēc tam, kad Jūrmalā saprata, ka likumīgi konfliktu atrisināt nevar. Pēc Augstākās padomes Prezidija 12.jūnija skaidrojuma konflikta atrisinājums tika sākts nevis likuma ietvaros, bet uz likumu ignorēšanas rēķina. Ja Augstākās padomes Prezidija skaidrojuma vietā būtu konstitucionālās tiesas spriedums vai lēmums, tad, es domāju, situācija tālāk nebūtu virzījusies. Taču šobrīd pēc pirmās nelikumības sekoja nākamā, un, patiesību sakot, visā šajā nelikumību virknē ir vērojams viens princips… Iekšējā loģika ir tāda– ir jāsasniedz mērķis! Ar kādiem līdzekļiem– tas ir gluži vienalga. Tādējādi šeit, Augstākās padomes plenārsēdē, ir sagatavoti divi diametrāli pretēji lēmuma projekti. Viens, kurā atzīts, ka Jūrmalas lēmumi ir nelikumīgi. Tāpēc es gribētu paskaidrot to, kāpēc tas ir radies. Es Druvim Skultem uzdevu jautājumu: vai Augstākā padome, pieņemot, ka nelikumīgs lēmums ir likumīgs, padara šo nelikumīgo lēmumu par likumīgu? Un Druvis Skulte man ļoti precīzi vienā frāzē, bez gara izskaidrojuma atbildēja: “Ja pieņemam, ka parlaments var visu…” Tā ir kļūda, ko pieļāva mūsu Augstākā padome, uzskatīdama, ka parlaments var visu. Ka parlaments var darīt, kā grib. Nē, dāmas un kungi! Parlaments var visu tikai spēkā esošo likumu ietvaros. Kamēr pats parlaments atbilstoši pašu akceptētajai procedūrai nav šo likumu pārskatījis, tikmēr vienīgā pareizā rīcība ir vai nu atrisināt konfliktu atbilstoši likumam, vai mainīt likumu, vai pieņemt jaunu likumu. Taču nevienā no gadījumiem nedrīkst pārkāpt aksiomu, ka vispārējās tiešās aizklātās vēlēšanās ievēlētu priekšsēdētāju, lai arī cik slikts viņš mums liktos, atbrīvo ar padomes lēmumu. Tāds bija Likumdošanas jautājumu komisijas vienbalsīgs lēmums. Un es gribētu vēl tikai piebilst to, ka seno romiešu aksiomas saka: likumus raksta tāpēc, lai vēlamā brīdī varētu atbrīvoties no nevēlama cilvēka… Taču tiešas vispārējas aizklātas vēlēšanas rīko tāpēc, lai likums šādi nevarētu rīkoties ar cilvēkiem, kurus ir ievēlējuši visi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Leonīd Alksni!

L.Alksnis: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Protams, man būs diezgan grūti runāt pēc sava kolēģa profesionāla jurista Valda Birkava runas. Tomēr es gribu runāt šoreiz kā Jūrmalas vietējās padomes deputāts, kā cilvēks, kurš ir bijis klāt pie šiem notikumiem, sākot no bijušā Jūrmalas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja Jāņa Liepiņa ievēlēšanas viņa amatā līdz šim brīdim.

Ko es gribu atgādināt? Mēs šodien izskatām attiecīgus priekšlikumus, izejot no Jāņa Liepiņa rakstiskā iesnieguma mūsu Augstākās padomes priekšsēdētājam Gorbunova kungam, kurā viņš raksta, ka viņš griežas pie mums ar lūgumu Augstākās padomes plenārsēdē izskatīt jautājumu par varas krīzi Jūrmalā, kura ir izveidojusies un kura turpinoties sakarā ar tikko dzirdētajiem vietējās padomes nelikumīgi pieņemtajiem lēmumiem.

Es gribu jums, cienītie kolēģi, paskaidrot, ka šī varas krīze šobrīd ir veiksmīgi pārvarēta. Jūrmalas padome grūtā ceļā no apakšas uz augšu ir izveidojusi savu jauno valdi, ievēlējusi savu jauno Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju un reizē arī valdes priekšsēdētāju, manā skatījumā, stingri ievērojot to likumdošanu, ko mēs paši esam pieņēmuši šajā namā. Manā skatījumā, šajā darbībā un šajā pozīcijā nav atkāpes no mūsu pieņemtā likuma par pilsētu pašvaldībām. Tāpat nav atkāpes arī no lēmuma par šā likuma spēkā stāšanos 5.punktu. Es domāju, ka jūs visi esat izlasījuši mūsu ģenerālprokurora skaidrojumu šajā aspektā, un tad es gribu teikt, ka labāk nevarēšu paskaidrot, kas ir likumība un kas nav likumība.

Gribu vēl teikt to, ka Jūrmalas padome šos lēmumus pieņēma atklāti, ne no viena neslēpjoties, visu laiku konsultējoties ar Augstākās padomes attiecīgajām komisijām– ar Škapara kunga komisiju, ar Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisiju. Jāsaka, ka mūsu vietējās padomes sesijās parasti piedalījās arī šīs komisijas deputāti, kā arī mūsu Juridiskās pārvaldes pārstāvji. Tā ka mēs meklējām ceļu, kā iziet no šīs krīzes situācijas. Jā, mums bija šī krīze. Mums šī krīze iestājās vasarā– jūnijā, kad deputāti, uzsākot šo padomes reorganizāciju atbilstoši likumam, izteica neuzticību savam Tautas deputātu padomes priekšsēdētājam Jānim Liepiņam. Šajā brīdī tiešām mums šī krīze bija. Mēs arī šajā periodā meklējām kompromisa ceļus, jo sapratām, ka Jānis Liepiņš ir ievēlēts uz vecā likuma pamata, tas ir, uz Latvijas PSR likuma pamata. Un jaunais likums par pilsētu pašvaldībām šim padomes priekšsēdētājam– valdes priekšsēdētājam paredz daudz lielākas pilnvaras un tiesības. Šajā sakarībā mēs centāmies atrast kompromisu, atstājot Liepiņu savā amatā un nošķirot šīs funkcijas starp jauno valdes priekšsēdētāju, bet cenšoties saglabāt arī veco padomes priekšsēdētāju. Man jums tūlīt jāsaka, ka šo kompromisu mums neizdevās atrast.

Var rasties jautājums: kādēļ notika tāds fakts, ka cilvēks, kurš tika atbalstīts vēlēšanu kampaņas sākumā no Jūrmalas sabiedrisko organizāciju puses gandrīz vai simtprocentīgi, pēc pusotra gada darba savā pilsētā, savā padomē nonāca tādā konfliktsituācijā, tādā opozīcijā ar esošo deputātu korpusu? Es centos pavērot un izanalizēt, kāpēc tas tā ir noticis. Es nepretendēju uz to, ka mans subjektīvais viedoklis ir pareizs, taču, manā skatījumā, es tomēr gribētu jums, cienījamie kolēģi, pateikt, ka dominējošo lomu šajā situācijā nospēlēja Jāņa Liepiņa rakstura īpašības. Es uzskatu, ka cilvēkam šādā amatā jābūt elastīgākam, viņš nedrīkst būt ar tik nekaunīgu pašpārliecinātību attiecībās ar cilvēkiem, ar savas pilsētas iedzīvotājiem, saviem padotajiem. Tik ass, tik rupjš. Manuprāt, pamatā bija šī viņa attieksme skatīties uz visiem pārējiem it kā no augstākā līmeņa… Un tas galvenokārt radīja šo aso konfliktsituāciju.

Otrais moments, ko es gribu atzīmēt. Manuprāt, tomēr ir jārunā par to, par ko runāju jau komisijā, ka Liepiņa kungam tomēr nebija pietiekama disciplinētības pakāpe, kura arī atstāja attiecīgu fonu uz pārējo izpildkomitejas un pārējo pašvaldības institūciju darbību. Pilsētā sākās zināma anarhija, pilsētas iedzīvotāji klīda no vienas iestādes uz otru iestādi, galu galā nesaņemdami kvalitatīvas profesionālas atbildes.

Trešais moments. Liepiņam pietrūka profesionālo zināšanu pilsētas saimniecības vadīšanā. Protams, tas būtu mazākais mīnuss. Katrs cilvēks savā dzīvē mācās, un arī viņš savu zināšanu loku varēja papildināt. Visu kopumā ņemot, tas mūs noveda līdz šim asajam konfliktam, kas bija vērojams jūnijā un jūlijā. Manā skatījumā, Augstākās padomes Prezidija 12.jūnija skaidrojums ir nekorekts. Es domāju, ka Augstākās padomes Prezidijs faktiski nebija tiesīgs nākt ar jaunu likumdošanas normu, un, kā saka, ar savu skaidrojumu pretendēt uz attiecīgām izmaiņām likumā. Manā skatījumā, tas nav pareizi. Tas, protams, ir mūsu visu kopējs mīnuss. Mums no šīm kļūdām ir jāmācās, lai turpmāk tādas kļūdas vairs nepieļautu.

Godātie kolēģi! Es jūs aicinu savā vārdā balsot par 509.dokumentu, ko ir iesniegusi Škapara komisija. Jo pretējā gadījumā, ja mēs pievienosimies pretējam viedoklim, mēs atgriezīsimies atpakaļ šajā krīzes situācijā. Es personīgi tādā gadījumā redzu, ka Jūrmalas padome nevarēs atrast šo kompromisu kopējā darbībā un būs spiesta demisionēt. Es vēlreiz lūdzu jūs balsot par 509.lēmumu, jo patlaban šī krīzes situācija, kā es pašā sākumā teicu, ir pārvarēta. Strādā jaunā valde, strādā jaunais priekšsēdētājs. Un tā kā es biju loceklis gan vecā Prezidija sastāvā, gan arī valdes loceklis jaunajā valdē, tad, manā skatījumā, jaunās valdes darbs ir uz augstāka, kvalitatīvāka profesionālā līmeņa. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Mēs šodien faktiski izskatām nevis Jūrmalas gadījumu, bet konkrētu tiesisko normu pielietojumu sabiedrisko attiecību regulēšanas procesā demokrātiskā sabiedrībā un tiesiskā valstī. Es varbūt nedaudz saasināti izjūtu šo jautājumu, jo burtiski pirms nedēļas, izskatot jautājumu par Radio un televīzijas komitejas pirmās personas darbības apturēšanu, kurš realizēja savās vadības metodēs veselu rindu prettiesisku lēmumu, pieņēmām lēmumu, ar kuru akceptējām prettiesisku darbību demokrātiskā, tiesiskā sabiedrībā, kādu mēs pašreiz veidojam. Šodien, pārfrāzējot Birkava kunga teikto, es gribētu sacīt, ka viņa vārdus vajadzētu papildināt. Likums raksta: “Lai vēlamā brīdī varētu atbrīvot vai arī neatbrīvot…” Piedodiet, Birkava kungs, ka es jūs pārfrāzēju! Atbrīvoties vai neatbrīvoties no nevēlama cilvēka ar vienādu attieksmi pret agrāk pieņemtajām likuma normām, kuras mēs brīvi traktējam pēc konkrētas situācijas. Man patiešām ir jāatvainojas, bet es, nebūdams profesionāls jurists, pašlaik esmu neizpratnē: ko mēs būvējam, kur mēs dzīvosim un uz ko mēs ejam, ja varam traktēt un praktiski pieņemt lēmumus par it kā pilnīgi vienādu principiālu jautājumu, vadoties pēc konkrēta mērķa sasniegšanas? Jo arī Birkava kungs fiksēja, ka galvenais, kas ir,– jāsa­sniedz mērķis! Es pilnīgi varu piekrist Alkšņa kungam, ka pašreizējā momentā Jūrmalas vadības jautājums jau ir atrisināts, ārēji vētras it kā norimušas. Taču, piedodiet, vai tad mums, augstākajam likumdevējam, nevajadzētu ar savu profesionālo darbību un visu atbildību savu vēlētāju, savas tautas priekšā šīs darbības rezultātu nostiprināt ar attiecīgām likuma normām, lai mēs nepieļautu nevienā mūsu sabiedrības līmenī prettiesisku darbību? Tas ir pirmais mans jautājums, uz kuru es gribētu saņemt atbildi. Es gribētu augstākā likumdevēja likuma normu interpretācijas rezultātā saņemt konsekventu, principiālu, godīgu un tiesisku atbildi, kura izpaudīsies balsošanas rezultātā.

Tajā pašā laikā, ja pašreiz spēkā esošās tiesiskās normas saasina sabiedriskās attiecības, tad, piedodiet, kaut kas nav kārtībā ar mūsu profesionalitāti, ar mūsu profesionālo māku un spējām izstrādāt mūsu sabiedrības interesēm atbilstošas likumdošanas nomas. Un tāpēc es aicinātu izskatīt šo jautājumu, nevis mums piedāvātos izskatāmos dokumentus– gan 509., gan 532.dokumentu, kā arī izveidot autoritatīvu, kompetentu, šajā jautājumā ieinteresētu juristu darba grupu, kas izvērtētu pašreizējās likumdošanas normas, kuras acīmredzot ir spēkā un kuras ir pārkāptas ar šo Jūrmalas Tautas deputātu padomes lēmumu. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, lai tā izvērtētu arī tās sabiedriskās attiecības, kuras pastāv Jūrmalas pilsētā, kuras bija saasinājušās un tagad ir atrisinātas, un lai tā dotu konkrētus, konstruktīvus priekšlikumus, kā atrisināt šo problēmu, lai tiktu atrisinātas sabiedriskās attiecības, bet netiktu pārkāptas valsts augstākā likumdevēja orgāna pieņemtās normas, kā tas notika pagājušās nedēļas otrdienā jautājumā par Latvijas Radio un televīzijas komiteju. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čebotarenoka!

V.Čebotarenoka: Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Jūrmalas varas krīzes problēma jau sen nav vairs tikai kūrortpilsētas problēma vien. Tās sākums iezīmējās jau pavasarī, līdzko tika pieņemts likums par pilsētu pašvaldību. Un kļuva skaidrs, ka divvaldībai ir jāpārvēršas par vienvaldību. Sākās elementāra cīņa par varu, kurai sākums bija ielikts jau iepriekšējā sasaukuma Augstākās padomes lēmumā, kas paredzēja atļaut eksperimentu kūrortpilsētā,– vēlēt padomes priekšsēdētāju vispārējās tiešās vēlēšanās, radot divus varas nesēju institūtus– visas pilsētas iedzīvotāju vēlētu padomes priekšsēdētāju un padomi, kurai formāli priekšsēdētājs tiek pakļauts, bet pienākumiem un tiesībām šajā gadījumā viņam noteikti vajadzēja būt plašākām. Tomēr tādas nebija noteiktas. Steigā tapušajā lēmumā tika paredzēts ievēlēšanas, bet aizmirsts atsaukšanas mehānisms. Protams, iepriekšējā Augstākā padome nedomāja, ka Jūrmalā ievēlēs Jūrmalas Tautas frontes līderi Jāni Liepiņu. Pēc tam, kad pieņēma likumu “Par pilsētu pašvaldību”, tika konstatēts, ka arī šajā likumā nav ielikts atsaukšanas mehānisms šādi vēlētiem priekšsēdētājiem. Tika pieņemts lēmums par likuma stāšanos spēkā, kas paredz, ka šādi vēlēts priekšsēdētājs darbojas likumā paredzēto tiesību, pienākumu un atbildības ietvaros.

Te nu parādījās pirmā zemūdens klints, kas izraisīja nākamās sarežģītās situācijas. Termins “atbildības robežās” it kā ietver sevī atsauk­­šanas mehānismu, šā likuma 30.panta piektās daļas piemērojamību vispārējās tiešās vēlēšanās ievēlētu priekšsēdētāju atsaukšanai un to, ka šādi vēlētu priekšsēdētāju var atbrīvot arī sesijā, ja par to nobalso 50 procenti plus viena balss no deputātu kopskaita. Taču, kā toreiz man skaidroja gan Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, gan arī Likumdošanas jautājumu komisija, tad likuma pantus nedrīkstot piemērot atrauti. Proti, ja šā likuma 26.pants paredz, ka padomes priekšsēdētājs tiek ievēlēts vienīgi un tikai sesijā, tad arī šā likuma 30.pants attiecas vienīgi un tikai uz sesijā vēlētajiem priekšsēdētājiem.

Tad savu likuma skaidrojumu deva Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes priekšsēdētājs Aivars Dātavs, kurš vienpersoniski izskaidroja likumu, pārkāpjot savas pilnvaras, ka tomēr šā likuma 30.panta piektā daļa attiecināma arī uz Jūrmalas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju. Bet kuram gan, ja ne Dātava kungam, pirmajam vajadzēja zināt, ka Augstākās padomes pieņemtos likumus skaidrot ir tiesīgs tikai Augstākās padomes Prezidijs, kas to arī izdarīja šā gada 12.jūnijā, vienbalsīgi apstiprinot, ka uz tiešās vispārējās vēlēšanās ievēlētajiem priekšsēdētājiem nav attiecināmi tie noteikumi, pēc kādiem pilsētas padomes priekšsēdētājs tiek atcelts no amata un kas ir noteikts likumā “Par pilsētu pašvaldību”.

Šis Augstākās padomes Prezidija lēmums radīja zināmu apjukumu daļā Jūrmalas deputātu, un tika nolemts nesekot likumā paredzētajai kārtībai, pabeigt pilsētas pašpārvaldes valdes reorganizāciju nevis līdz šā gada 10.jūlijam, bet lūgt Augstākajai padomei to pagarināt līdz 1.decembrim. Tā tas arī tika izdarīts. Tika mainīts toreizējās izpildkomitejas sastāvs, papildinot to ar deputātiem, kas neatbilda vecajam likumam, saskaņā ar kuru izpildkomitejas sastāvā varēja būt deputāti, izņemot izpildkomitejas priekšsēdētāju. Vēl jo vairāk– jaunpieņemtais likums strikti noteica, ka padomes prezidijs un izpildkomiteja ir jāreorganizē, izveidojot valdi. Tā radās nelikumīgs lēmums, kas laikus netika apturēts.

Un, kā mēs zinām, viens nelikumīgs lēmums izsauc virkni citu nelikumīgi pieņemtu lēmumu. Tieši tā notika arī Jūrmalas Tautas deputātu padomē. Skaidri apzinoties, ka tiek ignorēts likums, un skaļi to deklarējot pat sesijās, bez iepriekšminētā tika pieņemti seši nelikumīgi lēmumi. Taču Jūrmalas padomes priekšsēdētājs, aizklāti balsojot, nevis tika atbrīvots no ieņemamā amata, bet gan vēlēts no jauna šajā amatā. Tad bija Latvijas Republikas ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa ieteikums radīt pēc iespējas ātrāk padomē situāciju, ka pilsētā vienlaikus pastāv divi priekšsēdētāji. Tas arī tika nekavējoties izdarīts, un, kā teica ģenerālprokurors, kuram tika iesniegti vairāki protesti par nelikumīgajiem lēmumiem, ka taisnība ir abām pusēm un ka tas likšot Augstākajai padomei ātrāk rīkoties un pieņemt vienu vai otru lēmumu. Tā nu tas ir noticis. Šobrīd Jūrmalā ir divi priekšsēdētāji– Jānis Liepiņš, kuru ievēlējuši apmēram 15 tūkstoši vēlētāju, un Rikards Pētersons, kuru ir ievēlējis 51 deputāts. Diemžēl apmēram 25 deputāti jau labu laiku vairs nenāk uz sesijām, saprotot, ka tajās neko konstruktīvu pieņemt nevar. Bija mēģinājums iet pa kompromisa ceļu, taču arī tas netika pieņemts, jo pārāk tālu bija aizgājusi plaisa.

Pašlaik ar lielām grūtībām, par vairākiem deputātiem balsojot trīs un vairāk reižu, ir izveidota valde, kurā ir divi priekšsēdētāji. Pagaidām es nevaru pateikt, cik ir vietnieku, jo pirms dažām sesijām tika pieņemts lēmums, ka padomē un valdē būs priekšsēdētājs un divi vietnieki. Tā kā es jau biju ievēlēta par priekšsēdētāja vietnieci, tad man tika noteiktas funkcijas– sadarbība ar Augstāko padomi un Ministru padomi, Jūrmalas interešu aizstāvība Latvijas valsts varas augšējās struktūrās, darbs ar deputātu komisijām un tā tālāk. Pēc tam tika ievēlēts otrs vietnieks– Selgas kungs, kas atbild par kūrortpilsētu, medicīnu un… Savukārt sesijā ievēlētais padomes priekšsēdētājs Rikards Pētersons atzina, ka absolūti nepārzina ekonomiku un finansu lietas un ka viņam nepieciešams vietnieks ekonomists, jo pretējā gadījumā viņš nolikšot savas pilnvaras. Tādējādi pēdējā Jūrmalas Tautas deputātu padomes sesijā, kas notika 28.novembrī, tika ievēlēts vēl viens vietnieks– ekonomiste Ligita Začesta. Lēmuma projektā par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu tika pierakstīts 4.punkts: “Atbrīvot no ieņemamā amata līdzšinējo padomes priekšsēdētāja vietnieci Veltu Čebotarenoku.” Par manu atbrīvošanu netika rīkota aizklāta balsošana, kā arī netika dots motivējums, kādēļ mani atbrīvo no darba. Ievēlēta es biju, aizklāti balsojot. Kad es lūdzu sesiju aizklāti nobalsot par manis atbrīvošanu, padomes sekretāre juriste Inese Vagele atbildēja, ka esot konsultējusies ar Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes priekšnieku Dātava kungu, kurš esot paskaidrojis, ka mani varot atbrīvot, pamatojoties uz Jūrmalas Tautas deputātu padomes reorganizāciju. Manuprāt, tas ir kārtējais likuma pārkāpums, kas vismaz man liek ļoti nopietni pārdomāt par Dātava atbilstību ieņemamajam amatam. Vismaz Jūrmalas situācijā viņš ir bijis galvenais konsultants, kā likumu var apiet ar līkumu. Mēs esam šeit ievēlēti un labprātīgi piekrituši ne tikai radīt jaunus likumus, bet arī raudzīties, kā tie tiek ieviesti dzīvē, un galvenais– kā tie tiek pildīti. Savukārt mūsu vēlētāji raugās, lai mēs ar cieņu izturētos pret likumu.

Šodien mēs izskatām lēmumu, kas jums izsniegts divos diametrāli pretējos formulējumos. Es jūs visus lūdzu pārdomāt, pirms jūs balsojat par vienu no tiem. Un atcerēties– ja mēs šobrīd atbalstīsim nelikumīgi pieņemtos lēmumus un ar savu balsošanu padarīsim tos par likumīgiem, vai tad šī bēdīgā likumu ignorances politika nepārņems visu mūsu Latviju? Es ierosinu un lūdzu visu frakciju deputātus balsot par manis piedāvāto variantu– 532.dokumentu, lai vienreiz pārcirstu sasāpējušo mezglu Jūrmalā un par Latvijas Republikas likumu un Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmuma neievērošanu atbrīvotu Jūrmalas padomi un tās institūcijas, kā arī no morāli ētiskā viedokļa atbrīvotu tās priekšsēdētāju, kaut arī viņš likumus nav pārkāpis, un ieceltu Jūrmalā jaunu valdi, līdzīgi tam, kā tas ir izdarīts citās Latvijas pilsētās un rajonos. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godātais priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Es lūdzu jūs atcerēties ne pārāk senu pagātni, proti, 1990.gada pavasari, kad darbu sāka Jūrmalas pilsētas padome. Tad daudzu citu republikas pilsētu deputāti gan individuāli, gan kolektīvi brauca uz Jūrmalu, lai iepazītos ar Jūrmalas, jūrmalnieku pieredzi, ar viņu enerģisko darbību pašvaldības darba organizēšanā. Tik tiešām Jūrmalas padomes deputātu sastāvs ir ļoti spēcīgs, jo tur ir daudz pieredzējušu speciālistu, visā republikā pazīstamu cilvēku. Un tiešām citu pašvaldību darbiniekiem te bija ko pamācīties. Taču tā paša gada rudenī, bet it sevišķi šā gada vasarā Jūrmalas pilsētā izveidojās krīzes situācija.

Kādi, manuprāt, ir šīs krīzes cēloņi? Tie ir divi: pirmkārt– subjektīvais, proti, cīņa par varu starp diviem grupējumiem Jūrmalas pilsētas padomē; otrais– objektīvais, proti, Augstākās padomes un tās priekšgājējas– Latvijas PSR Augstākās padomes kļūdainā rīcība, ka Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu, kas atļāva eksperimentu Jūrmalas pilsētā. Šo kļūdu padziļināja Latvijas Republikas Augstākā padome, kura ne tik vien atļāva turpināt šo eksperimentu, bet arī atļāva ar lēmumu par kārtību, kādā stājas spēkā pilsētu pašvaldību likums, šo eksperimentu izvērst visā republikā– ka tiešās vēlēšanās var ievēlēt padomju priekšsēdētājus.

Turklāt ir vēl viens subjektīvs moments, ka lēmums par kārtību, kādā stājas spēkā pilsētu pašvaldību likums, šā lēmuma 5.punkts ir noformulēts tik neprecīzi, ka to gan deputāti, gan Jūrmalas pilsētas deputāti, gan Augstākās padomes deputāti saprot uz iztulko dažādi.

No juridiskā viedokļa es pilnībā atbalstu kolēģa Birkava šeit sniegtos paskaidrojumus, ka situācijā, kad Augstākās padomes likumi un lēmumi ir saprotami dažādi, galavārdu saskaņā ar mūsu konstitucionālajām normām saka Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs. Tātad no tiesiskā viedokļa situācija ir tāda, ka Jūrmalas pilsētas padomes lēmumi, kuri atbrīvo no amata padomes priekšsēdētāju Liepiņu, ir formāli un no juridiskā viedokļa– nelikumīgi… Nelikumīgi tie ir. Un tāpēc šodien, skatoties no likumības viedokļa, mums vajadzētu pieņemt kolēģes Veltas Čebotarenokas ieteikto lēmuma projektu.

Taču, kolēģi, es šeit nepiekrītu deputātam Birkavam, kurš saka, ka viņu neinteresē, kā turpināsies darbs Jūrmalas pilsētā. Es gribētu, kolēģi, jums atgādināt, ka šā gada 10.septembrī mēs pieņēmām grozījumus un labojumus pilsētu un pagastu pašvaldību likumā un ietvērām tur nodaļu, kura nosaka, kā mums jārīkojas gadījumos, ja kāda pašvaldība, kāda padome, kādas pilsētas valde vai revīzijas komisija rupji pārkāpj Latvijas Republikas likumus vai Augstākās padomes lēmumus. Jūrmalas pilsētas padome ir daudzkārt rupji pārkāpusi Latvijas Republikas likumus un mūsu lēmumus. Un Jūrmalas pilsētā ir izveidojusies tāda situācija, ka produktīvs, konstruktīvs darbs nav iespējams, jo šodien mēs varam pieņemt tikai tādu lēmumu, respektīvi, ka Liepiņa kungs paliek savā amatā. Tas nozīmē, ka turpināsies cīņa par varu pilsētā, nevis Jūrmalas padome strādās vēlētāju interesēs.

Tādēļ, kolēģi, šodien mums ir jārīkojas, manuprāt, šādi. Mēs varam likvidēt visas tiesiskās neskaidrības un pretrunas, proti, šodien mums būtu jāatceļ 1989.gada 11.novembra Latvijas PSR Augstākās padomes lēmums par Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja tiešajām vēlēšanām.

Otrkārt, mums būtu jāatceļ Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 24.aprīļa lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par pagastu pašvaldībām” spēkā stāšanās kārtību” 5. un 6.punkts. Es atgādināšu, ka tie ir punkti, kuri noteic, ka Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs darbojas likumā “Par pilsētu pašvaldībām” paredzēto pienākumu, tiesību un atbildības ietvaros. Un 6.punkts nosaka, ka tiek turpināti eksperimenti visā Latvijas Republikā, proti, tiek organizētas tiešās padomju priekšsēdētāju vēlēšanas. Tādā gadījumā mēs vairs nepieļautu eksperimentu turpināšanos visā Latvijas Republikā, jo mūsu Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā pašvaldību nodaļā ir ļoti daudz iesniegumu no dažādiem pagastiem un pilsētām, kur diemžēl padomes vēlas kaut kādu subjektīvu apstākļu dēļ ievēlēt tiešajās vēlēšanās priekšsēdētājus.

Tālāk. Vai šodien mēs varam atcelt no amata Jūrmalas padomes priekšsēdētāju un atlaist Jūrmalas pilsētas padomi? Nē. Šodien, no formālā viedokļa, mēs nevaram to darīt, jo mums nav iesniegts prokurora atzinums Augstākajai padomei par Jūrmalas padomes pieņemto lēmumu neatbilstību Latvijas Republikas likumiem un Augstākās padomes lēmumiem. Tādēļ es uzskatu, lai šī jezga (es to tādā vārdā gribētu saukt) Jūrmalas pilsētā neturpinātos, mums šodien būtu jāuzdod Latvijas Republikas ģenerālprokuroram pārbaudīt Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu atbilstību Latvijas Republikas likumiem noteiktā termiņā– līdz 15.decembrim– un iesniegt mums šo atzinumu. Un tad mēs šo atzinumu noklausīsimies šeit, Augstākajā padomē, izvērtēsim Jūrmalas pilsētas darbību un kopīgiem spēkiem varēsim atrisināt šo problēmu.

Es personīgi esmu par to, ka Jūrmalas pilsētas padome ir jāatlaiž, jo manā rīcībā ir pietiekami daudz nelikumīgu lēmumu norakstu un pietiekami daudz informācijas par to, cik nelikumīgi ir rīkojusies Jūrmalas pilsētas padome, lai es varētu izdarīt šādus secinājumus. Es esmu sagatavojis lēmuma projektu, kurā ir ietverti visi manis nosauk­tie punkti, un es tos gribētu iesniegt Augstākās padomes sekretariātam, un, ja jūs uzskatāt to par nepieciešamu, arī jums tos pavairot un tad par šādu lēmumu nobalsot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Augstais nams! Es vispirms atļaušos sev to prieku– kaitināt visādā ziņā cienījamos juristu kungus un arī cienījamo mūsu sēdes priekšsēdētāju, jo viņiem nepatīk, ja mēs runājam par spēli, bet man, zināmā mērā dzejiskai dvēselei, visur rādās salīdzinājumi, un arī likumos es saskatu zināmus spēles likumus. Tagad iedomājieties, un jums būs ļoti viegli iztēloties, kas notiek, ja mēs iedomāsimies šādus notikumus… Dambreti jūs visi protat spēlēt un zināt, kā iet dambretes kauliņi pa galdiņu, ja? Tie iet pēc noteikumiem. Un pēkšņi tiek nolemts taisīt eksperimentu– viena dambretes kauliņa vietā noliek šaha zirdziņu, kas iet pēc šaha zirdziņa likumiem. Un tagad sākas brīnums– kāpēc spēle neizdodas, kāpēc kaut kas jūk, kaut kas iet ne tā, kā vajadzētu, un nu ir liels apjukums. Ko darīt, kā lai situāciju labo? Vai noņemt visus dambretes kauliņus un atstāt vienu pašu šaha zirdziņu, lai viņš lēkā pa to galdiņu, vai turpināt šo spēli tādā pašā veidā, tikai tad vajag uzrakstīt jaunus noteikumus dambretei ar šaha zirdziņu, tātad jaunai spēlei, vai arī jāmeklē kādi citi varianti.

Lūk, tāda ir praktiskā situācija, jo mums vēsturiski Latvijā, jau sākot no ķeizara laikiem Kurzemē, sākot ar tur 1870.gadā ieviesto Krievijas pilsētas likumu, pilsētas dome tika vēlēta, un dome vēlēja pilsētas galvu, un likums regulēja attiecības starp domi un tās ievēlēto pilsētas galvu. Turklāt tā partija, kura domes vēlēšanās uzvarēja, tā, skaidrs, arī savas partijas pārstāvi par pilsētas galvu dabūja. Starp citu, interesanti, ka 1914.gadā Liepājas pilsētā pirmo reizi vācu partija vinnēja latviešus un pirmo reizi par pilsētas galvu kļuva Teodors Breikšs. Tas gan šeit nebūtu tik svarīgi… Tādi paši principi pastāvēja neatkarīgajā Latvijā. Pat padomju varas gados formāli pastāvēja tādi paši principi. Praksē mums nedz likumos bijusi kārtība, nedz arī bijušas juridiski reglamentētas attiecības. Nekur mums nav reglamentēts tas, kādām jābūt attiecībām starp ievēlēto pilsētas padomi un tiešajās vēlēšanās ievēlēto pilsētas priekšsēdētāju, pilsētas galvu, jo viņš nav pilsētas padomes priekšsēdētājs, tā kā padome viņu nav vēlējusi.

Tāpēc es absolūti nezinu, kādas ir attiecības tur starp Jūrmalas dāmām un kungiem, un tas mani neinteresē, tomēr es uzskatu, ka mums ir nepieciešams atgriezties normālos rāmjos. Un tāpēc pilnā mērā atbalstu Lagzdiņa kunga priekšlikumu, ka mums ir jāpieņem lēmums, lai izbeigtu eksperimentu. Tātad vajag atcelt šo Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumu par eksperimentu Jūrmalas pilsētā un līdz ar to anulēt visas šā eksperimenta sekas. Un viss.

Priekšsēdētājs: Debatēs vairs nav pieteikušies. Tātad ir izteikti trīs piedāvājumi: pieņemt 532.dokumentu, pieņemt 509.dokumentu, izveidot alternatīvu darba grupu, kas radīs vēl kādu dokumentu. Un ceturtais, ko ieteica deputāts Lagzdiņš,– tātad radīt alternatīvu lēmuma projektu, kurš gan pašreiz šeit ir lasāms vienā eksemplārā, tas būtu jāpavairo un jāizdala deputātiem un jāiet tālākais ceļš.

Jūs laikam par procedūru, Batarevska kungs?

O.Batarevskis: Es ierosinu atlikt izskatīšanu, kamēr nav pavairots Lagzdiņa variants.

Priekšsēdētājs: Arī tāds piedāvājums ir. Tātad kolēģi piekrīt tam, ka varētu atlikt izskatīšanu un ka vajag pavairot Lagzdiņa kunga iesniegto dokumentu un tad skatīt jau kompleksā. Komisija arī tam piekrīt. Tādā gadījumā mums arī laikam nav jābalso. Kad mēs varēsim to izskatīt? Tātad mums ir jānolemj konkrēts laiks. Rīt no rīta mums šis tas darba kārtībā jau ir… Vai deputāti ierosina izskatīt to rīt no rīta? Vai ir kādi citi piedāvājumi? Nav. Deputāts Bojārs vēlas ko citu piedāvāt.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! No reglamenta viedokļa raugoties, kā mēs zinām, par katra dokumenta iekļaušanu darba kārtībā principā it kā būtu jābalso. Tātad vispirms mums ir jānobalso par to, vai jaun­ienākušais dokuments ir iekļaujams darba kārtībā. Tā formāli būtu jārīkojas.

V.Čebotarenoka: Es atvainojos… Es tomēr lūgtu balsot par dokumentiem, kas ir iesniegti, jo praktiski Lagzdiņa variants būtībā neatšķiras no mana varianta. Un tomēr lēmumu vajadzētu pieņemt šodien, jo šī krīze tik tiešām ir ļoti ieilgusi. Es ļoti lūgtu jūs, deputāti, tā kā jūs visu esat dzirdējuši un jums viss ir svaigā atmiņā, izšķirties par vienu vai par otru variantu. Saprotiet arī jūrmalniekus šinī brīdī. Turklāt mēs esam tādā kvorumā… Kāda ir garantija, ka pēcpusdienā mēs būsim tikpat daudz, cik mēs esam patlaban?

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai īsa informācija. Lagzdiņa kunga variants kardināli atšķiras no tā, ko iesniegusi Čebotarenokas kundze, jo tas praktiski Jūrmalā anulē visas esošās un bijušās vēlēšanas un rada jaunas struktūras.

Godājamie kolēģi, mums laikam sākumā tiešām būs jānobalso par attiecīgo dokumentu iekļaušanu darba kārtībā. Un, ja mēs to iekļausim darba kārtībā, tad tādā gadījumā arī lemsim, kad to skatīt. Tātad, ja ņemam vērā formālo pusi, tā kā te darba kārtībā ir iekļauts vesels jautājums, tad mums formāli ir jānobalso arī par divu dokumentu papildu iekļaušanu darba kārtībā. Balsosim par 509.dokumentu, kurš jau bija iekļauts iepriekšējā darba kārtībā, tāpēc šajā tas bija drusku pazudis no tām iekavām, un dokumentu bez numura, ko iesniedza deputāts Lagzdiņš, un tad atkarībā no tā, vai šie dokumenti būs iekļauti izskatīšanai darba kārtībā vai ne, lemsim, kad to darīt.

Lūdzu reģistrāciju. Es piekrītu jums, Lagzdiņa kungs, ka dokumentu darba kārtībā neiekļauj, bet tajā iekļauj jautājumu. Diemžēl mums ir bijuši ļoti bēdīgi precedenti ar dokumentiem, tā ka labāk… Lūdzu reģistrāciju. Rezultātu! Reģistrējušies 105 deputāti. Tātad mēs varam balsot tikai par deputāta Lagzdiņa iesniegto, jo, kā jau minēju, iepriekšējie dokumenti jau agrāk bija iekļauti darba kārtībā un skatīti. Te vienkārši ir tehniska drukas kļūda. Tātad balsosim par deputāta Lagzdiņa dokumenta iekļaušanu darba kārtībā izskatīšanai kā alternatīvu dokumentu. Lūdzu balsot. Rezultātu! 66– par, 12– pret, 18– atturas. Tātad šis dokuments kā alternatīvs ir iekļauts mūsu darba kārtībā.

Un tagad mums ir jānolemj, kad pabeigsim izskatīt šo jautājumu. Ir divi varianti. Taču šodien uzreiz balsot nevaram, jo dokuments ir jāpavairo un jāizdala deputātiem. Vai mēs to darīsim šodienas plenārsēdē vai rīt no rīta pulksten 10.00? Ir divi varianti. Pirmais variants– turpināt, kā ierosināja deputāte Čebotarenoka, izskatīt to šodienas plenārsēdē pēc tam, kad tas būs pavairots un izdalīts. Otrais variants– izskatīt to rīt no rīta.

Tātad balsosim par pirmo variantu– tā izskatīšanu izdarīt šodienas plenārsēdē. Lūdzu rezultātu. Par– 49, pret– 22, atturas– 18. Paldies.

Un otrs balsojums ir par to, lai šā jautājuma izskatīšanu mēs pabeigtu rīt no rīta pulksten 10.00. Lūdzu rezultātu. 45– par, 26– pret, 22– atturas. Tātad ar balsu vairākumu– četras balsis vairāk– ir nolemts, ka mēs šo jautājumu skatām šodien, pēc tam, kad šis dokuments tiks pavairots un izdalīts. Paldies. Lūdzu sekretariātu parūpēties, lai šis dokuments tiktu pavairots un izdalīts visiem deputātiem. Atgādinu, ka mums tad būs jāiekombinē šodienas plenārsēdē, jo pulksten 15.00 mums ir deputāta Simsona vai deputāta Selecka laikam ļoti interesanta informācija par VDK arhīviem, bet pulksten 17.00 mums Emša kungs vai kāds cits no atbildīgajiem komitejas darbiniekiem stāstīs par Gaujas piesārņošanu.

Godājamie kolēģi! Mēs iepriekš esam nobalsojuši, ka šajā pēcpusdienā skatām arī jautājumu par budžeta grozījumiem. Laiks mums ir. Lūdzu, Ozola kungs, jūs esat ziņotājs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Jums ir izdalīti trīs likumprojekti par grozījumiem 1990.gada 22.decembrī pieņemtajā republikas likumā, saskaņā ar kuru ir formēts un apstiprināts 1991.gada valsts budžets. Tas ir 521., 490. un šodien tikko izsniegtais 536.dokuments. Gribētu jūs lūgt strādāt tikai ar 536.dokumentu, lai izslēgtu divu iepriekšminēto dokumentu pieņemšanu vienā dienā. Apvienotā budžeta komisija ir ieteikusi valdībai un valdība to ir realizējusi– apvienojusi abus šos likumprojektus 536.dokumentā.

Kā jūs redzat šajā dokumentā, ieņēmuma plāns ir palielināts par 219 miljoniem 6 tūkstošiem rubļu, un tālāk šā likumprojekta 15 pantos ir konkrēti mūsu komisijā akceptēti priekšlikumi par šīs izdevuma daļas palielināšanu.

Gribētu pakavēties tikai pie šā likumprojekta 9.panta, kuru atšķirībā no pārējiem pantiem Apvienotā budžeta komisija vienbalsīgi atbalsta. Bija viedoklis, ka par 53 000 vajadzētu palielināt Latvijas Republikas laikraksta “Diena” izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem. Mēs, Apvienotā budžeta komisija, pašreizējā mirklī nevaram to atbalstīt, neredzot noslēgtos vienošanās dokumentus, kuri pagaidām nav iesniegti Apvienotajā budžeta komisijā. Tajā pašā laikā mēs neizslēdzam, ka nākamajā likumprojektā par 1991.gada budžeta labojumiem šī summa varētu tikt iekļauta un pozitīvi risināta. Tāds ir mūsu komisijas viedoklis. Uz jautājumiem jums atbildēs finansu ministra vietnieks Pupčenoka kungs, kuru es lūgšu man piebiedroties. Lūdzu, esam jūsu rīcībā, ja ir kādi jautājumi vai iebildes!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai jums ir jautājumi šajā pirmajā lasījumā? Ziediņa kungam ir jautājums. Lūdzu, nāciet pie mik­rofona!

Z.Ziediņš: Cienījamie budžeta veidotāji! Jūs esat lietas kursā par to, ka Latvijas Republikas Ministru padome joprojām ietur no uzņēmējdarbības veicējiem tā saukto piecu procentu prezidenta nodokli. Es esmu griezies ar aicinājumu Finansu ministrijā izskatīt šo jautājumu. Es esmu griezies ar aicinājumu izskatīt šo jautājumu Ekonomikas komisijā, es esmu griezies arī citās jūsu instancēs, taču jūs klaji ignorējat šo klasisko izlaupīšanas faktu, un joprojām no uzņēmējiem šis piecu procentu nodoklis tiek ieturēts. Absolūti nelikumīgi. Sakiet, lūdzu, kad beidzot parādīsies projekts, kurā būs punkts, ka visiem uzņēmējiem tiek atmaksāts no valsts budžeta šis nelikumīgi ieturētais piecu procentu nodoklis? Kad būs šāds budžeta labojums? Ja jūs man dosit negatīvu atbildi– es jums negribu draudēt –, tad es rīt jūs iesūdzēšu tiesā.

I.Ozols: Cienījamais Ziediņa kungs! Jūsu uzdotais jautājums katrā ziņā, vismaz manā subjektīvajā skatījumā, nav attiecināms uz mūsu apspriežamo likumprojektu. Tas ir atsevišķs jautājums, kur es personīgi kā Augstākās padomes deputāts jūs atbalstu, bet šis jautājums nav izskatīts mūsu Apvienotās budžeta komisijas sēdē. Es nezinu, vai šis jautājums ir apspriests un izskatīts Ekonomikas komisijas sēdē. Tāpēc man būtu priekšlikums jums likumā noteiktajā likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegt savu priekšlikumu Augstākajai padomei, ko acīmredzot arī likumā noteiktajā kārtībā pēc tam adresēs gan Ekonomikas komisijai, gan arī mūsu komisijai. Es jūs pilnīgi saprotu un atbalstu.

Z.Ziediņš: Cienījamais referent, pret nelikumību mums nav jāpieņem lēmums! Jūs saprotiet– pret nelikumību mums nav jāpieņem lēmums! Mums šī nelikumība ir jāaptur. Un te man rokās ir divi dokumenti, kas vērsti arī uz Finansu ministriju, kura ir viena no tām instancēm, kas budžetu veido, un tāpēc man ir šis konkrētais jautājums: kad šajā budžeta labojumā tiks ieviesta nodaļa vai punkts par šo nelikumību apturēšanu un šīs nelikumīgi izņemtās summas atgriešanu? Punkts.

J.Pupčenoks, finansu ministra vietnieks: Kā jūs atceraties, valdība izvirzīja priekšlikumu noteikt šo piecu procentu nodokli… Kāpēc? Jo šodien viss, kas ienāk Latvijā…

Z.Ziediņš: Šo priekšlikumu noraidīja. To tālāk izskata pēc vajadzības.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs, te notiek jautājumu uzdošana. Pēc tam būs debates un jūs varēsit izteikties. Lūdzu, Pupčenoka kungs!

J.Pupčenoks: Visas preces, kas pienāk Latvijā, tiek realizētas mūsu teritorijā ar šo piecu procentu Maskavas nodokli. Maskavieši paņem to no mums, no katra Latvijas iedzīvotāja, un arī mēs paņemam tos piecus procentus ar valdības lēmumu tikai no tām precēm, kas aiziet uz to pašu Krieviju. Un līdzekļus, ko mēs vinnējam šādā veidā, mēs atdodam Latvijas iedzīvotājiem. Nekur tā nauda nepaliek. Tā aiziet Latvijas iedzīvotājiem. Un šo piecu procentu nodokli– es vēlreiz pasaku– samaksā citu republiku iedzīvotāji, nevis Latvijas iedzīvotāji.

Z.Ziediņš: Man ir galīgi vienaldzīgs šis paskaidrojums. Jūs rīkojaties nelikumīgi, jo jums kā izpildinstitūcijai neviens nav devis tādas tiesības. Neviens! Un es atkārtošu jautājumu: kad parādīsies šeit, budžetā, nodaļa par jūsu nelikumīgo rīcību attiecībā uz šo piecu procentu atmaksu uzņēmējiem?

I.Ozols: Cienījamais Ziediņa kungs, es domāju, ka Apvienotā budžeta komisija noteikti pozitīvi atbalstīs jūsu priekšlikumu, ja jūs to iesniegsit kā likumdošanas normas projektu. Un man būtu lūgums jums savu priekšlikumu ar iniciatīvu arī apstiprināt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Gavrilovs uzdod jautājumu.

M.Gavrilovs: */Man jums ir tāds jautājums. Vai nevarētu atšifrēt:/ “ieņēmumi, nodevas un dažādi nenodokļu ieņēmumi?” */Uz kā rēķina tas?/

I.Ozols: Vai desmito, lūdzu!

M.Gavrilovs: */Ko nozīmē “pārējie”?/

I.Ozols: */Tas ieslēdz sevī arī šo piecu procentu nodokli./

M.Gavrilovs: */Bet par ko bija runa? Tajā skaitā. Bet, piemēram, kāda daļa?/

I.Ozols: */Lielākā daļa./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir vēl jautājumi?

M.Gavrilovs: */Un otrs jautājums. Ministriju faktiskie izdevumi parādīti tādā veidā, kādā tie bija. Tagad mums ir citāda ministriju struktūra. Tas nedaudz izsit no sliedēm, jo ir pavisam citāda finansēšana. Tomēr jāizdara šie pārkārtojumi pēc jaunās ministriju struktūras, atbilstoši to jaunajām struktūrām./

I.Ozols: Cienījamais Gavrilova kungs, cienījamie kolēģi! Arī man bija tieši tāds pats jautājums. Es lūdzu valdības izskaidrojumu, kā pēc likuma par valdības struktūras reorganizāciju pieņemšanas, kas stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, vēl joprojām valdības iesniegtajā likumprojektā ir vecās nomenklatūras jeb vecās struktūras ministrijas. Kā noskaidrojās, tad atbilstoši Darba likumu kodeksam likumā noteiktajā kārtībā tiek atbrīvoti vecās Ministru padomes struktūras darbinieki no ieņemamajiem amatiem, tātad, kā jūs zināt, no oficiālā paziņojuma brīža paiet divi mēneši. Un līdz ar to kā juridiskās personas tiek saglabātas arī iepriekšējās struktūras. Un līdz ar to mums praktiski nav iespējas kaut ko izdalīt citām iestādēm, jo vecās struktūras nav likvidētas, bet jaunās, kaut arī likums ir stājies spēkā ar tā pieņemšanas mirkli, nav izveidotas. Tā ir atbilde uz jūsu jautājumu.

Tajā pašā laikā Gavrilova kungs atkal pieskārās jautājumam par tiesisko normu ievērošanu mūsu valstī. Un es gribētu teikt, ka arī jūs, Gavrilova kungs, balsojāt par ļoti korektām darba likumdošanas tiesiskajām normām atbilstoši likumprojektam, par to neizskatīšanu; tas bija konkrēti par Radio un televīzijas komiteju, kur bija noteikts, ka visas Darba likumu kodeksa prasības… Jūs balsojāt pret, taču tagad jūs šinī situācijā atzīmējat to, ka valdības likumā par valdības reorganizāciju nav ievērotas šīs tiesiskās normas. Taču tas jau ir cits jautājums. Tas neattiecas uz budžetu.

M.Gavrilovs: */Sakiet, lūdzu, bet vai nākamajā reizē, kad šie labojumi tiks izdarīti, varam cerēt, ka tie būs atbilstoši jauno ministriju struktūrām?/

I.Ozols: Pēc diviem mēnešiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Man būtu jautājums valdības pārstāvim tajā pašā nelaimīgo piecu procentu sakarā. Šodienas “Dienā” pirmajā lappusē jautājumā par benzīna cenām ir skaidri un gaiši rakstīts, ka šajās cenās ir ierēķināts arī ceļa nodoklis un piecu procentu tirdzniecības nodoklis. Kurai informācijai ticēt? Vai tai, ko sniedzat jūs, ka tas piecu procentu nodoklis būs tikai tām precēm, ko mēs pārdodam uz āru, vai arī tām, ko pārdod iedzīvotājiem?

J.Pupčenoks: Tajās, ko mēs saņemam no Krievijas (arī maksājam par benzīnu), tur jau patiešām ir ierēķināts piecu procentu nodoklis. Taču tas aiziet Krievijas budžetā, nevis Latvijas budžetā.

Ģ.Krūmiņš: Par to maksā pircējs?

J.Pupčenoks: Jā.

I.Ozols: Pareizi, cenā tas ir iekšā.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi, kolēģi? Nav. Paldies.

J.Pupčenoks: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai debatēs ir kāds pierakstījies? Vai Ziediņa kungam ar divām minūtēm pietiks debatēs? Tātad Ziediņa kungam debatēm pietiks laika. Lūdzu.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Jautājums par to, kā mums pakļautās izpildinstitūcijas– Ministru padome un sevišķi Finansu ministrija– veic mūsu pieņemto likumu un lēmumu realizāciju, ir radies vairākkārt. Un šajā sakarībā, piemēram, Finansu ministrijai tika iesniegta šāda satura vēstule. Un nolasīšu to ļoti saīsināti.

“Pagājušajā gadā Latvijas Republikas Augstākā padome, pieņemot likumu “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”, vadījās pēc trīs pamatprincipiem: nodokļu veidus un lielumus nosaka tikai Augstākā padome; visiem uzņēmējdarbības veidiem tiek pielietotas vienādas nodokļu maksājumu skalas; un trešais– nodokļi ir taisnīgi un veicina uzņēmējdarbību.” Diemžēl man ir jāsaka, ka visi šie trīs principi mūsu Finansu inspekcijā ievēroti netiek. Tā sauktais piecu procentu prezidenta nodoklis tiek pielietots Latvijas Republikas teritorijā bez Augstākās padomes lēmuma un ir absolūti nelikumīgs. Tā tiesisko pamatu vispār nevar nekādi paskaidrot, bet juridiski vairāk vai mazāk to varētu pamatot ar ministrijas vēlēšanos necelt cenas. Tomēr nav skaidrs, kāpēc šādas instrukcijas paraksta Cenu departamenta direktors un finansu ministra pirmais vietnieks, jo viņiem veikt šāda veida atskaitījumus nav absolūti nekādu tiesību. Ienākuma nodoklis, kas joprojām eksistē Latvijas Republikā, tiek iekasēts pretēji Latvijas Republikas likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tas tiek veikts nevis pēc šajā likumā noteiktās skalas, bet gan pēc Finansu ministrijas 1.instrukcijas, ko 1991.gada 30.01. ir parakstījis Finansu inspekcijas priekšnieks. Un šī instrukcija būtiski atšķiras no mūsu pieņemtā likuma.

Es tālāk nemaz nerunāšu par jautājumiem, kas saistīti ar peļņas nodokļa izmaksu. Finansu ministrija, vismaz man tā liekas, dažreiz, pieņemot savas instrukcijas, ko nosūta bankām, vispār šos mūsu pieņemtos likumus un lēmumus, kas saistīti ar peļņas nodokļa maksāšanas kārtību, nemaz nav lasījusi. Un tāpēc es vienkārši uzskatu, ka šāda klaja necieņa pret Augstākās padomes darbu, šāda mierīga sēdēšana un smaidīšana, cienījamie kolēģi, mūsu zālē ir vienreiz jāizbeidz un vainīgie jāsauc pie kārtības. Un, ja mēs neiesūdzēsim tiesā personīgi kādus no tiem, kuri paraksta šos Latvijas Republikas pretlikumīgi pieņemtos lēmumus, tad vienkārši savā zemē nekad kārtību nenodibināsim, jo jums visu laiku liekas, ka jūs esat tas Dievs, tas kungs visaugstākais, kas regulēs un lems šeit par Latvijas uzņēmējdarbību un Latvijas nodokļu maksājumiem. Tā kā, atbildot uz jautājumu, cik liela daļa no šeit papildus apstiprinātajiem budžetiem gulstas uz tā saukto piecu procentu prezidenta nodokli, ko Godmaņa valdība klasiski izlaupa no pašreizējiem uzņēmējdarbības veicējiem Latvijas Republikā, un no dzirdētās atbildes, ka tā ir “podavļajuščaja”, tātad “nospiedošā” daļa, es katrā ziņā lūdzu jūs šo budžeta labojumu noraidīt, jo vēlreiz saku, ka tā ekonomiskā bāze ir nelikumīga. Nelikumīga! Tātad šis budžeta labojums ir jānoraida. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl, lūdzu, kāds, kas pierakstījies debatēs? Vai Ozola kungs grib teikt noslēguma vārdus? Taču tad balsošana iznāks gan tikai pēcpusdienā, un es nezinu… Ozola kungs vēlas pusminūti– 30 sekundes. Lūdzu.

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka no šā likumprojekta ir atkarīga darba algu izmaksa visu to no valsts budžeta finansējamo organizāciju, iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem, kuriem ar 15.novembri ir paaugstinātas darba algas, arī mūsu aparāta darbiniekiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai mēs varam balsot par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā? Reģistrēsimies, godājamie kolēģi, jo liela daļa no mums jau ir aizgājusi pusdienās. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 80 deputāti. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 536.dokumentu – likuma “Par grozījumiem budžetā”– akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par– 49, pret– 12, atturas– 8. Tas ir akceptēts pirmajā lasījumā.

Sekos pusdienu pārtraukums līdz pulksten 15.00, tad spriedīsim jautājumu par Drošības komitejas dokumentiem.

(Pārtraukums)