Ministru kabineta rīkojums Nr.249
Rīgā 2006.gada 12.aprīlī (prot. Nr.21 27.§)
Par koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā
1. Atbalstīt koncepcijas par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (turpmāk – koncepcija) V sadaļā ietverto risinājuma 2.variantu un VI sadaļā ietverto risinājuma 2.B variantu.
2. Noteikt Vides ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.
3. Vides ministrijai izstrādāt un vides ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:
3.1. līdz 2006.gada 30.jūnijam – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu””;
3.2. līdz 2006.gada 30.jūnijam – rīkojuma projektu par grozījumiem Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.–2010.gadam;
3.3. līdz 2007.gada 30.martam – noteikumu projektu par kārtību, kādā Latvijā tiek īstenota starptautiskā emisiju tirdzniecība;
3.4. līdz 2007.gada 1.oktobrim – ziņojumu par Latvijas gatavību izpildīt visus nosacījumus, kas saistīti ar tās dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā.
4. Jautājumu par koncepcijas īstenošanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, lai izveidotu un uzturētu institucionālo sistēmu starptautiskās emisiju tirdzniecības sistēmas nodrošināšanai, izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritātēm, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu attiecīgajam gadam.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Vides ministrs R.Vējonis
(Ministru kabineta
2006.gada 12.aprīļa rīkojums Nr.249)
Koncepcija
par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā
I. Koncepcijas mērķis
Koncepcija izstrādāta, lai nodrošinātu lēmuma pieņemšanu jautājumā par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola ietvaros. Koncepcijas vispārējais mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu. Koncepcijā piedāvāti arī varianti optimālai starptautiskās emisijas tirdzniecības pārvaldībai Latvijā un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola saistību izpildei.
Koncepcijas izstrāde 2005.gadā iekļauta Nacionālajā vides politikas plānā 2004.-2008.gadam (2004) un Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam (2005) noteikto pasākumu sarakstā. Atbildīgā institūcija par šī pasākuma izpildi noteikta Vides ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju.
II. Problēmas formulējums
Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (turpmāk – Konvencija) un 2002.gadā –Konvencijas Kioto protokolu (turpmāk – Kioto protokolu), kas stājās spēkā 2005.gada 16.februārī. Kioto protokols nosaka, ka laikposmā no 2008. līdz 2012.gadam Latvijai siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas jāsamazina par 8%, salīdzinot ar 1990.gadu. Līdztekus tam abi starptautiskie līgumi valstīm nosaka vēl citas papildu saistības, kā arī paredz trīs elastīgos mehānismus, ar kuru palīdzību Kioto protokola Līgumslēdzējas puses var īstenot savas emisiju samazināšanas saistības – kopīgi īstenojamos projektus, tīrās attīstības mehānismu un starptautisko emisiju tirdzniecību (turpmāk – SET). Kopīgi īstenojamie projekti un SET ir piemērojami Latvijā papildu finanšu resursu piesaistei.
Kopš 2005.gada 1.janvāra Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs darbojas reģionāla emisijas kvotu tirdzniecības sistēma1. Tā tika izveidota, lai palīdzētu ES dalībvalstīm pildīt savas starptautiskās emisiju samazinājuma saistības ekonomiski visizdevīgākajā veidā, kā arī nodrošinātu ES kopējo saistību izpildi (ES arī ir Konvencijas un Kioto protokola dalīborganizācija un uzņēmusies saistības samazināt SEG emisijas par 8%, salīdzinot ar 1990.gada emisiju apjomu). Sistēmā iekļautas rūpnieciskās iekārtas energoietilpīgajās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā elektroenerģijas un siltumenerģijas, cementa, keramikas, tērauda u.c. ražošanas iekārtas. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir saistīta ar Kioto protokola kopīgi īstenojamo projektu un tīras attīstības mehānismiem, paredzot uzņēmumiem iespēju izmantot šo mehānismu ietvaros realizētajos projektos radītās emisijas samazināšanas vienības2.
Līdz šim Konvencijas Līgumslēdzējas puses nav lēmušas par emisijas samazināšanas mērķi pēc Kioto protokola pirmā saistību perioda beigām, t.i., no 2013.gada, tomēr ES ir stingri paudusi nostāju, ka turpmāk emisiju samazinājumam jābūt vēl ievērojamākam. Saskaņā ar Vides ministru padomē pieņemtajiem Padomes secinājumiem3, turpmākajam emisijas samazinājumam jābūt vismaz par 20-30% 2020.gadā un 60-80% 2050.gadā, salīdzinot ar 1990.gadu. ES dalībvalstis vēl nav lēmušas par iespējamo emisiju samazinājuma saistību sadalījumu ES dalībvalstu starpā pēc 2012.gada.
Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam4 iekļautās SEG emisiju prognozes liecina, ka, realizējot patreizējo politiku klimata pārmaiņu samazināšanas jomā, Latvija spēs izpildīt Kioto protokolā noteiktās emisiju samazināšanas saistības 2008.-2012.gadā, tomēr šīs politikas ietvaros plānotie pasākumi prasīs lielus ieguldījumus. Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības straujo izaugsmi, kā arī Latvijas ekonomikas salīdzinoši ciešo saistību ar SEG emisijām (2003.gadā Latvijā tika emitētas 1753 tCO2 ekvivalentu uz milj. EUR iekšzemes kopprodukta salīdzinājumā ar šī rādītāja vērtību 536 vidēji ES-15 valstīs un 607 vidēji ES-25 valstīs5), sagaidāms, ka lai sasniegtu augsto nākotnē sagaidāmo emisiju samazinājuma līmeni, būs nepieciešami ievērojami papildu finanšu līdzekļi gan valsts, gan privātajā sektorā SEG emisiju samazinošu pasākumu īstenošanai. Papildu līdzekļi būs nepieciešami arī, lai segtu nepieciešamo pielāgošanās pasākumu izmaksas un pilnā mērā pildītu citas Konvencijā un Kioto protokolā ietvertās saistības. Tomēr šādu pasākumu īstenošanai patreiz valsts un pašvaldību budžetu ietvaros nav pietiekams daudzums papildu finanšu līdzekļu.
Līdz šim Latvijas valdība vēl nav politiski lēmusi par valsts dalību SET – līdzekli Latvijai papildu finanšu resursu piesaistei no 2008.gada. Tādēļ arī nav izstrādāti normatīvie akti SET jomā, kas noteiktu vispārējus principus valsts dalībai SET un no tās iegūto līdzekļu izlietojumam, kā arī noteiktu kārtību, kādā Latvijā tiek īstenota SET. Augstāk uzskaitīto iemeslu dēļ valstī nav izveidota arī institucionālā sistēma, kas nodrošinātu šī mehānisma ieviešanu un veiksmīgu funkcionēšanu.
III. Politikas plānošanas dokumenti un tiesību akti, kas saistīti ar starptautisko emisiju tirdzniecību
Ar Konvencijas un Kioto protokola saistību izpildi saistītie tiesību akti un politikas plānošanas dokumenti ir:
• Likums “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām” (1995);
• Likums “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu” (2002) ar grozījumiem;
• Konvencijas un Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu lēmumi;
• Nacionālais vides politikas plāns 2004.-2008.gadam6 – nosaka Vides ministrijai 2005.gadā sagatavot koncepciju par Latvijas dalību SET;
• Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam – paredz Vides ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju izstrādāt koncepciju par Latvijas dalību SET.
IV. Problēmas risinājums
Reāla iespēja papildu finanšu līdzekļu piesaistei ir Latvijas piedalīšanās SET, sākot ar 2008.gadu starptautiskajā tirgū piedāvājot neizmantotās “emisijas tiesības” jeb noteiktā daudzuma vienības (Assigned Amount Unit – AAU).
Saskaņā ar Kioto protokola nosacījumiem un Līgumslēdzēju pušu lēmumiem, SET drīkst piedalīties valsts, kura ir:
1) ratificējusi Kioto protokolu;
2) ieviesusi nacionālo sistēmu ikgadējās inventarizācijas par SEG emisiju un CO2 piesaistes sagatavošanai;
3) aprēķinājusi noteikto daudzumu, t.i., kopējo pieļaujamo SEG emisiju apjomu, ko Latvija ir apņēmusies nepārsniegt Kioto protokola pirmajā saistību periodā no 2008.-2012.gadam;
4) izveidojusi un uztur SEG emisijas vienību reģistru.
Latvija Kioto protokolu ratificēja 2002.gadā. Kioto protokols nosaka Konvencijas I pielikuma dalībvalstīm izveidot nacionālo sistēmu līdz 2007.gada 1.janvārim. Turpretī, saskaņā ar ES normatīvo aktu prasībām7, ES dalībvalstīm nacionālā sistēma jāizveido jau līdz 2005.gada 31.decembrim. Pasākumi nacionālās sistēmas izveidei noteikti Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam, un to realizācija tika pabeigta 2005.gadā. Noteiktā daudzuma aprēķins Latvijai jāveic līdz 2006.gada 15.jūnijam. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra jau ir veikusi aprēķinu par SEG emisijām 1990.gadā, un šobrīd tiek veikti papildu pētījumi šī aprēķina precizēšanai. SEG emisijas vienību reģistrs darbību uzsāka 2005.gada novembrī.
Atbilstoši Kioto protokola 3. un 17.pantam, SET var iesaistīties Kioto protokola B pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses ar mērķi individuāli vai kopīgi ar citām Līgumslēdzējām pusēm nodrošināt antropogēno SEG emisiju ierobežošanas saistību izpildi. Tāpēc nepieciešams noteikt, ka līdzekļi, kas iegūti no dalības SET, novirzāmi tādu pasākumu realizācijai, kuru rezultātā būtu panākams tālāks SEG emisiju samazinājums vai oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes palielinājums. Vairāki potenciālie “emisijas tiesību” pircēji, tai skaitā OECD valstis, jau izvirzījuši nosacījumu līdzekļu izlietojumam šādiem pasākumiem, turklāt plāno tērēt ievērojamus līdzekļus savu emisijas samazināšanas saistību izpildei – laika periodā no 2008. līdz 2012.gadam šīs valstis ir paredzējušas iegādāties 0,9 – 2,0 miljardu AAU.
Atbalstāmo pasākumu grupā ietilpst, piemēram, atjaunojamo energoresursu izmantošana, energoefektivitātes pasākumi, SEG emisijas samazinošu vides tehnoloģiju ieviešana u.c. Īpašs atbalsts nepieciešams tādiem projektiem, kas nevar saņemt finansējumu no esošiem fondiem un valsts vai pašvaldību budžeta saistībā ar augstāku finansiālo risku, kas raksturīgs jaunu vides tehnoloģiju un ekoinovāciju ieviešanai, vai kuru finansēšana esošo fondu ietvaros nav paredzēta. SEG emisiju samazinājumu vai CO2 piesaisti veicinoši pasākumi var tikt realizēti investīciju projektu ietvaros (tai skaitā Kopīgi īstenojamo projektu un Tīras attīstības mehānisma ietvaros), kā arī nodrošinot informatīva, konsultatīva vai cita rakstura atbalstu gan valsts, gan privātajā sektorā. Dalība SET dotu iespēju papildu finanšu resursu piesaistei arī citu Konvencijas un Kioto protokolā noteikto saistību kvalitatīvai izpildei – zinātniskiem pētījumiem par klimata pārmaiņu ietekmi, pielāgošanās pasākumiem, ikgadējai SEG inventarizācijai un prognozēm, ziņojumiem, sabiedrības izglītošanai.
Lai nodrošinātu augstāk minēto mērķu saskaņotu un efektīvu realizāciju gadījumā, ja tiek atbalstīta Latvijas dalība SET, līdzekļi, kas iegūti no “emisijas tiesību” pārdošanas, tiks piešķirti saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktām prioritātēm, kritērijiem un procedūrām, kā arī sedzamo izmaksu veidiem un apjomiem tādu projektu īstenošanai, kas veicinās valsts klimata pārmaiņu politikas mērķu sasniegšanu.
Jāatzīmē, ka no dalības SET iegūto finanšu līdzekļu izmantošana SEG emisijas samazinošu pasākumu realizācijai ne tikai nodrošinātu Latvijas starptautisko saistību izpildi, bet palielinātu arī neizmantoto “emisijas tiesību” apjomu, ko nākotnē piedāvāt starptautiskajā tirgū. Turklāt, šādi pasākumi saistīti ar vispārēju vides piesārņojuma samazinājumu un vides kvalitātes uzlabošanos, kā arī valsts ekonomikas konkurētspējai nozīmīgajiem enerģijas izmantošanas efektivitātes un energoapgādes neatkarības jautājumiem.
V. Problēmas risinājuma varianti
Starptautiskā mērogā vienošanās par SET pamatnosacījumiem tika pieņemta pirmajā Kioto protokola dalībvalstu sanāksmē 2005.gada decembrī Monreālā (Kanāda). Saskaņā ar Kioto protokola 17.pantu, šajā sanāksmē tika apstiprinātas vadlīnijas attiecībā uz SET īstenošanu, tai skaitā pārbaudes nosacījumiem, ziņojumu sniegšanu un atbildību emisiju tirdzniecības jomā8.
Iespējami šādi politikas varianti attiecībā uz Latvijas dalību SET:
1.variants. Neiesaistīties SET Kioto protokola pirmajā saistību periodā (laikposmā no 2008. līdz 2012.gadam).
Gadījumā, ja netiek atbalstīta Latvijas dalība SET, pastāv risks, ka nepietiekama finansējuma dēļ Latvija nevarēs pilnvērtīgi pildīt savas starptautiskās saistības attiecībā uz zinātnisko pētījumu veicināšanu, sabiedrības informēšanu, adaptācijas pasākumu ieviešanu u.c. Latvijai varētu rasties grūtības SEG emisiju samazinājuma saistību izpildē pēc Kioto protokola pirmā perioda 2008.-2012.gadā vai arī šo saistību izpilde izraisīs papildu slogu gan valsts un pašvaldību budžetos, gan privātajā sektorā SEG emisijas samazinošu pasākumu finansēšanai.
Finansiālā ietekme
Izmaiņas valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos laika periodā no 2008. līdz 2012.gadam nav paredzamas.
Arī valsts pamatbudžeta izdevumos šajā variantā izmaiņas nav paredzamas, jo nav nepieciešama ar SET īstenošanu saistītas institucionālās sistēmas izveide.
2.variants. Iesaistīties SET.
Potenciāli pārdodamo noteiktā daudzuma vienību skaits periodā no 2008.-2012.gadam plānots ap 40 miljoni9. Vienības cenu nosaka tirgus, un pēc pašreizējām aplēsēm tā varētu būt 5-7 EUR/AAU. Iesaistoties SET un novirzot iegūtos līdzekļus koncepcijas IV.sadaļā minēto SEG emisiju samazinošu vai CO2 piesaistes palielinošu pasākumu realizācijai, tiks atslogots valsts budžets, jo pašreiz ar klimata pārmaiņām saistīto projektu realizācijai galvenokārt tiek izmantoti līdzekļi no Vides ministrijas budžeta apakšprogrammas “Latvijas Vides aizsardzības fonds”. Dalība SET mazinās valsts atkarību no fosilajiem energoresursiem, samazinās enerģijas zudumus un veicinās jauno tehnoloģiju plašāku izmantošanu vairākos tautsaimniecības sektoros, sekmējot ekoinovāciju, reģionu attīstību un paaugstinot valsts ekonomikas konkurētspēju kopumā.
Lai Latvija spētu pilnvērtīgi izmantot SET sniegtās iespējas, nepieciešams apstiprināt koncepcijas VI.sadaļā norādītos normatīvos aktus un jau 2007.gadā izveidot atbilstošu institucionālo sistēmu, izstrādāt procedūras finansējuma piešķiršanai un apzināt potenciālos projektus. Tādēļ lēmums par valsts dalību SET jāpieņem tuvākajā laikā.
Ja tiek pieņemts lēmums par iesaistīšanos SET, turpmāko pasākumu īstenošanu saistībā ar Latvijas dalību SET nodrošina Vides ministrija, kas ir noteikta par atbildīgo institūciju Konvencijas un Kioto protokola saistību izpildes koordinācijai Latvijā.
Finansiālā ietekme
Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi. 2008. un 2009.gadā plānots pārdot 10 milj. noteiktā daudzuma vienību jeb AAU. Pieņemot, ka 1 AAU cena starptautiskajā tirgū ir 5 EUR, prognozētie ieņēmumi 2008. un 2009.gadā ir 50 milj. EUR jeb 35 milj. Ls gadā (pēc kursa 1 EUR = 0,7028 Ls). Kopumā laika periodā no 2008. līdz 2012.gadam plānotais pārdodamo AAU skaits ir 40 milj., kas pie šādas cenas dotu ieņēmumus 200 milj. EUR jeb aptuveni 141 milj. Ls apmērā. Ieņēmumi no AAU pārdošanas tiks izmantoti šajā koncepcijā noteikto klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumu finansēšanai.
Valsts pamatbudžeta izdevumi. Lai Latvijā īstenotu SET, nepieciešams izveidot un uzturēt tādu institucionālo sistēmu, kas nodrošinātu Latvijas spēju saglabāt tiesības piedalīties SET saskaņā ar Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu lēmumiem, kā arī nodrošinātu analītisko un administratīvo kapacitāti AAU transakciju sagatavošanai un veikšanai, iegūto līdzekļu plūsmas pārraudzībai, projektu pieteikumu izvērtēšanai, projektu realizācijas uzraudzībai, to ietekmes uz vidi (tai skaitā emisiju) monitoringam un verifikācijai, kā arī citu ar SET īstenošanu saistītu funkciju veikšanai. Nepieciešams izstrādāt procedūras juridisko, institucionālo, komerciālo un kredītsaistību risku vadībai atbilstoši Latvijas normatīvo aktu prasībām un AAU pircēju nosacījumiem, kā arī izstrādāt stratēģiju AAU pārdošanas mārketingam un pārrunām ar potenciālajiem pircējiem. Šie uzdevumi tiks realizēti pakalpojumu veidā. Samaksai par pakalpojumiem institucionālās sistēmas izveidei nepieciešami 70 tūkst. Ls 2007.gadā (vienreizējas izmaksas), sistēmas uzturēšanai 50 tūkst. Ls 2008. gadā un turpmāk 30 tūkst. Ls ik gadu (pastāvīgas izmaksas). Ar sistēmas izveidi un uzturēšanu saistīto uzdevumu izpildei Vides ministrijas Klimata un atjaunojamo energoresursu departamentā nepieciešamas divas papildus štata vietas, tāpēc paredzamas vienreizējas izmaksas darbavietu ierīkošanai 2007.gadā 3,5 tūkst. Ls apmērā un pastāvīgas darbaspēka izmaksas 24 tūkst. Ls gadā, sākot ar 2007.gadu.
Tādējādi paredzamā kopējā finansiālā ietekme uz valsts budžetu koncepcijas 2.varianta īstenošanai ir: papildu uzturēšanas izdevumi 94 tūkst. Ls 2007.gadā, 74 tūkst. Ls 2008.gadā un turpmāk 54 tūkst. Ls ik gadu, kā arī papildu izdevumi kapitālieguldījumiem 3,5 tūkst. Ls 2007.gadā. Līdzekļi jāparedz Vides ministrijas budžetā jaunas politikas iniciatīvas izveidei.
Jānorāda, ka jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas īstenošanai 2007.gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem valsts budžeta projekta attiecīgajam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Neatkarīgi no atbalstītā rīcības varianta paredzams, ka Latvija izpildīs savas Kioto protokolā noteiktās emisiju samazināšanas saistības laika periodā no 2008. līdz 2012.gadam un sasniegs Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam noteiktos mērķus. Tomēr, ja Latvija iesaistās SET, šo mērķu īstenošanai pieejami ievērojami papildus finanšu resursi, un valstij ir lielākas iespējas sagatavoties stingrāku emisiju samazināšanas saistību izpildei pēc 2012.gada.
VI. Nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts
Ja tiek apstiprināts 1.variants, tuvāko piecu gadu laikā nav nepieciešama jaunu normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrāde vai grozījumi esošajos tiesību aktos attiecībā uz SET.
Atbalstot 2.variantu, nepieciešams izdarīt grozījumus jau esošajos tiesību aktos un izstrādāt jaunus tiesību aktus. Attiecībā uz tiesību aktu izstrādi iespējami šādi varianti:
2A.variants – pamatnostādņu par Latvijas dalību SET izstrāde 2006.gadā saskaņā ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmu 2005.-2010.gadam. Pamatnostādnēs tiek noteikti pamatprincipi Latvijas dalībai SET, attīstības mērķi un prioritātes ienākumu no “emisijas tiesību” pārdošanas izlietojumam, kā arī institūciju atbildības sadalījums. Pamatnostādnes izstrādā Vides ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju;
2B.variants – normatīvo aktu par Latvijas dalību SET izstrāde 2006.gadā, neizstrādājot 2A.variantā noteiktās pamatnostādnes. Lai īstenotu 2B.varianta risinājumu, nepieciešams sagatavot šādus tiesību aktu projektus:
• grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”, kuri nosaka vispārējus principus valsts dalībai SET un no tās iegūto līdzekļu izlietojumam, institucionālo sistēmu SET īstenošanai Latvijā, kā arī paredzētu deleģējumu Ministru kabineta noteikumiem par SET īstenošanu Latvijā;
• Ministru kabineta noteikumu izstrāde, kuri nosaka kārtību, kādā Latvijā tiek īstenota SET;
• rīkojuma projekts “Par grozījumiem Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam”, programmas informatīvās daļas 9.sadaļā svītrojot punktu par pamatnostādņu izstrādi.
Atbildīgā institūcija par minēto normatīvo aktu projektu izstrādi ir Vides ministrija, to iesniegšanas termiņš Ministru kabinetā – 2006.gada 30.jūnijs grozījumiem likumā un programmā un 2007.gada 30.marts Ministru kabineta noteikumiem.
Lai ātrāk un efektīvāk risinātu ar Latvijas dalību SET saistītos jautājumus, Vides ministrija atbalsta 2B.variantu, jo arī pēc 2A.variantā minēto pamatnostādņu izstrādes būtu nepieciešama 2B.variantā minēto normatīvo aktu izstrāde, turklāt šajos normatīvajos aktos iespējams pilnībā iestrādāt 2A.variantā minēto pamatnostādņu saturu.
VII. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība
Ja tiek atbalstīta Latvijas dalība SET, apstiprinot koncepcijā piedāvāto 2B.variantu, Vides ministrija līdz 2007.gada 1.oktobrim Ministru kabinetā iesniedz ziņojumu par Latvijas gatavību nodrošināt visu ar dalību SET saistīto nosacījumu izpildi.
1 Sistēma izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra direktīva 2004/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus
3 Padomes 2004.gada 20.decembra secinājumi “Vidēja un ilgtermiņa emisiju samazināšanas stratēģijas, ieskaitot mērķus”; Padomes 2005.gada 10.marta secinājumi “Vidēja un ilgtermiņa emisiju samazināšanas stratēģijas, ieskaitot mērķus” ; Prezidentvalsts secinājumi par Eiropadomi Briselē 2005.gada 22.-23.martā
4 Apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr.220
5 Eiropas Komisijas 2005.gada ziņojuma “Kopienas Kioto mērķa sasniegšana” projekts
6 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 4.februāra rīkojumu Nr.81
7 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra lēmums Nr.280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā
9 Izmantotas emisiju prognozes no Klimata pārmaiņu samazināšanas programmas 2005.-2010.gadam scenārijam ‘ar pasākumiem’
Vides ministrs R.Vējonis