Nīderlande atbalsta Latviju ceļā uz ES un NATO

No 30.novembra līdz 3.decembrim Latvijā oficiālā vizītē uzturējās Nīderlandes Ģenerālštatu Otrās palātas priekšsēdētāja Jeltje van Nīvenhovena Pie Saeimas priekšsēdētāja

Ceturtdien, 30.novembrī, oficiālo vizīti Latvijā sāka Nīderlandes Karalistes Ģenerālštatu Otrās palātas priekšsēdētāja Jeltje van Nīvenhovena ( Jeltje van Nieuwenhoven ) un viņas vadītā parlamentāriešu delegācija.

Piektdien, 1.decembrī, Nīderlandes parlamenta Otrās palātas priekšsēdētāja tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi (attelā).

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības, Latvijas virzību uz iestāšanos ES, kā arī iekšpolitisko situāciju mūsu valstī.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Nīderlande, kas atrodas Eiropas ģeogrāfiskajā centrā un ir Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts, ir ļoti nozīmīga Latvijas sadarbības partnere, jo arī mūsu valsts par savām ārpolitiskajām prioritātēm uzskata integrāciju šajās organizācijās. J.Straume sacīja, ka šī vizīte ir nozīmīga ar to, ka ir pirmā oficiālā Nīderlandes parlamenta Otrās palātas priekšsēdētājas un abu parlamenta palātu pārstāvju viesošanās Latvijā. Savukārt J. van Nīvenhovena Latviju apmeklējusi astoņdesmitajos gados, tāpēc tagad ir iespēja novērtēt, ko mūsu valsts šajos gados paveikusi.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien, 1.novembrī, Jūrmalas rezidencē tikās ar Nīderlandes Karalistes Ģenerālštatu Otrās palātas priekšsēdētāju Jeltji Nīvenhovenu.

Tikšanās laikā pārrunāti abu valstu divpusējo attiecību jautājumi, īpaši Latvijas un Nīderlandes parlamentāriešu sadarbība. Valsts prezidente atzīmēja, ka arī Nīderlandes premjerministra atbildes vizīte Latvijā būs būtisks ieguldījums abu valstu sadarbībā.

J.Nīvenhovena augstu novērtēja sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā, atzīmējot prezidentes personīgo ieguldījumu Valsts valodas likuma sakārtošanā un harmoniskas sabiedrības veidošanā. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš ir lojāls Latvijai, ir aicināts kļūt par tās pilsoni. Prezidente informēja J.Nīvenhovenu, ka, apliecinot savu nostāju, viņa nākamnedēļ sveiks vairākus valsts iedzīvotājus, kas saņems Latvijas pilsoņa pasi.

Tika pārrunātas ar ES paplašināšanos saistītās aktualitātes, tajā skaitā gaidāmā Starpvaldību konference Nicā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Nīderlandes Karalistes Ģenerālštatu Otrās palātas priekšsēdētāja apliecināja, ka šī vizīte ir nozīmīga ne tikai Latvijai tās ārpolitisko mērķu tuvināšanai, bet arī Nīderlandei, jo tā sniedz iespēju iepazīt nākamo partneri ES un NATO. J. van Ņīvenhovena sacīja, ka kopš astoņdesmitajiem gadiem Rīga ir mainījusies ļoti būtiski, bet vēl spilgtāk šīs pārmaiņas redzamas cilvēkos.

Pārrunājot jautājumus, kas skar likumdošanu, J.Straume informēja, ka 30. novembrī gandrīz desmit stundu ilgā plenārsēdē Latvijas parlaments galīgajā lasījumā pieņēmis nākamā gada valsts budžetu. Tas līdzīgi citu Austrumeiropas valstu budžetiem ir smags kompromiss starp vēlamo un reāli iespējamo līdzekļu sadalījumu. Tomēr pieņemtais budžets nepārprotami liecina, ka Latvijas prioritātes paliek nemainīgas — virzība uz iestāšanos ES un NATO, jo vairāk līdzekļu piešķirts aizsardzības un izglītības finansējumam. Saeimas priekšsēdētājs arī pastāstīja, ka eirointegrācijas procesā laba sadarbība izveidojusies starp parlamentu un valdību, jo visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas atbalsta Latvijas iekļaušanos ES. Gan Eiropas Integrācijas birojs, gan parlamenta Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisija un Latvijas delegācija sarunām ar ES saskaņo viedokļus un koordinē darbību jautājumos, kas saistīti ar mūsu valsts vēlmi iestāties Eiropas Savienībā. Tomēr bažas rada sabiedrības attieksme pret eirointegrācijas procesa norisi. Sabiedriskās domas pētījumi liecina, ka aptuveni 35 procenti Latvijas iedzīvotāju atbalsta iestāšanos ES, bet lielai daļai sabiedrības šajā jautājumā nav skaidra viedokļa. Tas liecina, ka gaidāms ilgs un sarežģīts darbs, lai cilvēkiem sniegtu informāciju un izskaidrotu sabiedrības integrācijas nozīmi un nepieciešamību iestāties ES. "Ņemot vērā mūsu valsts vēsturiskos apstākļus un sabiedrības etnisko sastāvu, cilvēku informēšanai ir milzīga nozīme," sacīja J.Straume.

Atbildot uz viesu jautājumiem, Saeimas priekšsēdētājs arī pastāstīja, ka sadarbībā ar ES un EDSO Latvijas parlaments pieņēmis Valsts valodas likumu, Izglītības likumu un grozījumus Pilsonības likumā, kas augstu novērtēti starptautiskajās institūcijās. Arī jautājumi, kas skar nacionālās minoritātes, atrisināti sekmīgi — pieņemtais Izglītības likums paredz valsts finansētas izglītības iegūšanu astoņām nacionālajām minoritātēm; arī parlamenta deputātu nacionālais sastāvs liecina par lojālu attieksmi pret šo sensiblo jautājumu — Saeimā ir gan krievu un ebreju, gan poļu un lietuviešu, gan čigānu tautības deputāti.

J.Straume pateicās Nīderlandei par tās sniegto palīdzību naturalizācijas projektu īstenošanā.

Sestdien augstie viesi apmeklēja Kuldīgu, kur tikās ar pilsētas domes priekšsēdētāju A.Lieģi. Īsā sarunā Nīderlandes parlamentārieši tika iepazīstināti ar pilsētas vēsturi, tās attīstības perspektīvām, kā arī paveikto Kuldīgas iedzīvotāju nodarbinātības, izglītības un labklājības uzlabošanā. Pēc tam viesi devās nelielā ekskursijā pa pilsētu.

Nīderlandes parlamentārieši viesojās arī veco laužu pansionātā "Venta". Pansionāta direktore A.Liņķe pastāstīja par pansionāta darbību, tā iemītniekiem un materiālo nodrošinājumu. Viesiem bija iespēja iepazīties arī ar pansionāta sadzīves apstākļiem.

Pēc tam delegācija devās uz Īvandes pagasta zemnieku saimniecību "Zāģeri", kur dzīvo un saimnieko Kociņu ģimene. Viesi apskatīja saimniecību, nobaudīja saimnieku sagatavoto cienastu, kā arī pārrunāja bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas perspektīvas.

Pēcpusdienā Nīderlandes delegācija apskatīja Ēdoles pili un Jūrkalnes stāvkrastus.

Svētdien trīs delegācijas pārstāvji apmeklēja Rīgas ostu, bet Nīderlandes Karalistes parlamenta Otrās palātas priekšsēdētāja Jeltje van Nīvenhovena sniedza preses konferenci viesnīcas "Grand Palace" konferenču zālē.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Ministru prezidents Andris Bērziņš piektdien, 1.decembrī, tikās ar Nīderlandes Parlamenta Otrās palātas spīkeri Jeltji van Nīvenhovenu un parlamenta deputātu delegāciju.

Nīderlandes parlamentārieši interesējās par Latvijas pieredzi demokrātijas attīstībā tās neatkarības desmit gados, kā arī par Latvijas vēlēšanu sistēmu.

J. van Nīvenhovena informēja Ministru prezidentu par to, ka Nīderlandes parlamentā ir deputāti no deviņām partijām.

Tika pārrunātas arī Latvijas un Krievijas attiecības. Ministru prezidents uzsvēra, ka turpmāko attiecību attīstībai ir izveidotas valdību komisijas.

A.Bērziņš atzīmēja, ka Latvijā dzīvo dažādu tautību pārstāvji, kam ir savas kopienas un biedrības, kas kopj savu kultūru, mācās savas tautas valodu, un arvien vairāk cittautiešu apgūst latviešu valodu, sākot no bērnudārza vecuma.

Viesu delegācija interesējās par valsts budžeta sadalījumu dažādiem minoritāšu fondiem un šo līdzekļu sadalījuma un izlietojuma kontroles īpatnībām Latvijā. Ministru prezidents uzsvēra, ka izglītība ir viena no valdības prioritātēm valstī.

A.Bērziņš atzīmēja, ka viņš pārstāv partiju, kuras mērķis ir strādāt sabiedrības labklājības labā.

Valdības preses departaments

Pie ārlietu ministra

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš 1. decembrī tikās ar Nīderlandes parlamenta spīkeri Jeltji van Nīvenhovenu, kā arī Nīderlandes parlamenta deputātu delegāciju.

I. Bērziņš uzsvēra labās attiecības, kādas ir izveidojušās starp Latviju un Nīderlandi. To tālākā padziļināšanā svarīga loma ir arī abu valstu parlamentāriešu sadarbībai. Sarunas laikā galvenā uzmanība tika pievērsta Latvijas iestāšanās sarunu Eiropas Savienībā (ES) norisei, kā arī NATO paplašināšanās jautājumiem.

Nīderlandes parlamenta spīkere pauda savas valsts atbalstu Latvijas iestājai ES, kā arī izteica gatavību sniegt palīdzību šai procesā. Pārrunātas tās jomas, kurās varētu tikt aktivizēta Nīderlandes palīdzība. Runāts arī par NATO paplašināšanās procesu, un Nīderlandes parlamenta deputāti interesējās par Baltijas valstu gatavošanos dalībai aliansē.

I. Bērziņš raksturoja Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Pārrunāta arī veiksmīgā sabiedrības integrācijas procesa gaita Latvijā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Preses konferencē

Svētdien īsi pirms Nīderlandes Karalistes Ģenerālštatu Otrās palātas priekšsēdētājas un delegācijas izlidošanas no Rīgas notika Jeltjes van Nīvenhovenas preses konference, kuras ievadā augstā viešņa žurnālistiem teica:

— Vizītes laiks bija īss, taču arī ar to pietika, lai es Latvijā gūtu lielu iespaidu. Vizītes laikā mēs ar Latvijas vadošajām amatpersonām pārrunājām jūsu valstij svarīgas problēmas, vispirms jau Latvijas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Nīderlande nepārprotami atbalsta šos jūsu centienus. Mēs zinām, ka līdz 1939. gadam Latvija bija neatkarīga Eiropas valsts. Pēc tam bija vairāk nekā piecdesmit okupācijas gadi. Taču Latvija vienmēr ir piederējusi un piederēs pie Eiropas. Mēs apmeklējām arī Latvijas Okupācijas muzeju, un tas atstāja ļoti dziļu iespaidu.

Ļoti spēcīgu iespaidu uz mums atstāja Latvijas Valsts prezidente. Viņai todien bija dzimšanas diena, un, kaut mēs dzērām tikai kafiju un tēju, tā bija arī īsta svētku pieņemšana.

Vaira Vīķe–Freiberga ir ļoti spilgta personība. Mums bija arī ļoti atklāta saruna Latvijas parlamentā. Es šīs sarunas laikā uzsvēru, ka Latvijas iestāšanās ES un NATO nav vajadzīga tikai politiķiem, tā vajadzīga visai latviešu tautai. Protams, tas ir visai grūts process — izskaidrot, kāpēc jūsu valstij ir jāiestājas šajās organizācijās. Arī mums dažkārt ir grūti izskaidrot savai tautai, kāpēc Nīderlandei kā ES dalībvalstij jāpieņem tas vai cits lēmums. Arī mums ne vienmēr ir viegli saskaņot savas valsts intereses ar ES kopīgajām interesēm. Diskusijas šajā jomā ir patiešām vajadzīgas. Kaut tās ne vienmēr ir vieglas.

Ļoti spēcīgu iespaidu uz mani atstāja Naturalizācijas pārvaldes apmeklējums. Arī Nīderlandē notiek plašas diskusijas par sabiedrības integrāciju. Mēs pārliecinājāmies, ka Latvija šo procesu veic patiešām labā veidā. Es zinu, ka agrāk jums bija zināmas problēmas ar valodas likumu, taču tagad šis process norit aizvien sekmīgāk.

"Latvijas Vēstnesis": — Kā jūs raugāties uz drīzo Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju Nicas apspriedi? Kādi, jūsuprāt, būs šīs apspriedes rezultāti?

J. van Nīvenhovena: — Šobrīd vēl ir grūti prognozēt konkrētus rezultātus. Arī tādēļ, ka joprojām nav zināmi ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti. Arī tas iespaido Eiropas valstu vadītāju noskaņojumu. Jo ir visai svarīgi, kādu politiku pret Eiropu un ES īsteno ASV. Es domāju, ļoti nozīmīgs Latvijai būs nākamais pusgads, kad Eiropas Savienībā prezidēs Zviedrija. Protams, nav iespējams pateikt, kad tieši Latvija tiks uzņemta ES. Taču es gribu vēlreiz uzsvērt, ka Zviedrijas prezidentūras laiks jūsu valstij būs ļoti nozīmīgs.

"Latvijas Vēstnesis": — Jūs apmeklējāt arī Latvijas lauku rajonus. Vai pamanījāt būtisku sociālo atšķirību starp Rīgu un laukiem?

J. van Nīvenhovena: — Atšķirības starp pilsētu un laukiem pastāv vienmēr. Taču uz mani dziļu iespaidu atstāja jūsu zemnieku saimniecības apmeklējums. Viņiem ir seši bērni. Šī ģimene attīstījusi bioloģisko lauksaimniecību jeb ekoloģiski tīro produktu ražošanu. Es uzskatu, ka mēs no viņiem varam daudz mācīties. Arī Nīderlandē ir daudz šādu saimniecību, taču tās saņem lielas valsts subsīdijas. Tas ir arī valdības ieguldījums dabas aizsardzībā un attīrīšanā. Šī ģimene Latvijā nekādas subsīdijas nesaņem, tomēr darbojas veiksmīgi. Mums Nīderlandē šī saimniekošanas forma ir attīstīta arī tāpēc, ka beidzot pienācis laiks attīrīt dabu. Varbūt ir labi, ka Latvijā šis process norit otrādi un jūs jau no paša sākuma rūpējaties par dabas tīrības saglabāšanu.

Foto: Juris Krūmiņš, "Latvijas Vēstnesim"

Nīderlandes Karalistes Ģenerālštatu Otrās palātas priekšsēdētāja Jeltje van Nīvenhovena un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga		Nīderlandes Karalistes Ģenerālštatu Otrās palātas priekšsēdētāja Jeltje van Nīvenhovena un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš
Nīderlandes Ģenerālštatu Otrās palātas priekšsēdētāja Jeltje van Nīvenhovena un Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš		Nīderlandes Ģenerālštatu Otrās palātas priekšsēdētāja Jeltje van Nīvenhovena un Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors