Valsts sekretāru 2006.gada 13.aprīļa sanāksmē

AM: Par kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā

Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē pieteikts Aizsardzības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu “Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā” projekts.

MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā MK pieņem lēmumu par valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības ārvalstu valdību vai starpvalstu organizāciju īpašumā. Valsts kustamā manta ārvalstu valdību vai starpvalstu organizāciju īpašumā nododama pēc tam, ja tā nav vajadzīga attiecīgajai ministrija, tās padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai.

Valsts kustamā manta bez atlīdzības ārvalstu valdību vai starpvalstu organizāciju īpašumā nododama, noformējot nodošanas aktu vai slēdzot rakstveida līgumu, ja valsts kustamās mantas atlikusī bilances vērtība, pēc grāmatvedības uzskaites datiem, pārsniedz 500 latu. Noteikumi nosaka noteiktu informāciju, kas iekļaujama līgumā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par struktūrfondu uzraudzības un izvērtēšanaas kārtību

Lai noteiktu kārtību struktūrfondu uzraudzībai un izvērtēšanai, Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi atbilstošu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kurš Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē ir izsludināts saskaņošanai ministrijās.

MK noteikumi regulēs pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa starpniekinstitūcijas un maksājumu iestādes ziņojumu par struktūrfondu uzraudzību sagatavošanas kārtību, kā arī noteiks termiņus ziņojumu iesniegšanai vadošajā iestādē – Finanšu ministrijā.

Noteikumi paredzēs, ka institūcijām ir jāsagatavo ziņojums par struktūrfondu līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu ieviešanas gaitu vai struktūrfondu finansējuma izlietojumu, kā arī jāanalizē problēmas struktūrfondu ieviešanā un jāsniedz priekšlikumi par struktūrfondu ieviešanas uzlabošanu.

Atbilstoši noteikumiem pirmā līmeņa starpniekinstitūcijai ziņojums vadošajai iestādei ir jāiesniedz divas reizes gadā, savukārt otrā līmeņa starpniekinstitūcijai un maksājumu iestādei – četras reizes gadā. Ziņojums ir jāiesniedz gan rakstveidā, gan elektroniski. Ziņojumu veidlapu paraugi ir pievienoti MK noteikumu pielikumā.

MK noteikumi arī regulēs kārtību, kā notiek ziņojuma apstiprināšana vadošajā iestādē un kā tiek veikta tematiskā izvērtēšana.

FM: Par Kohēzijas fonda projektu iesniegumu izvērtēšanas kārtību

Kohēzijas fonda vadošā iestāde – Finanšu ministrija – ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par kārtību, kādā notiek Kohēzijas fonda projektu iesniegumu izvērtēšana. MK noteikumu projekts Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē izsludināts saskaņošanai ministrijās.

MK noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā Kohēzijas fonda vadošā iestāde un Valsts kase veic starpniekinstitūcijas iesniegto Kohēzijas fonda projektu iesniegumu izvērtēšanu. Noteikumi paredzēs Kohēzijas fonda vadošās iestādes un Valsts kases pienākumu pārbaudīt, vai visas Kohēzijas fonda projektu iesniegumu sadaļas aizpildītas atbilstoši iesniegumu kvalitātes prasībām. Projekta iesnieguma paraugs pievienots noteikumu pielikumā.

Noteikumi arī reglamentēs, kā vadošā iestāde kontrolē līdzsvara ievērošanu starp finansējumu vides infrastruktūras un tehniskās palīdzības projektiem un transporta infrastruktūras un tehniskās palīdzības projektiem, nodrošinot 50% no pieejamā Kohēzijas fonda finansējuma transporta nozarei un 50% vides nozarei.

MK noteikumu projekta sagatavošanas nepieciešamību noteica Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums, kas ir stājies spēkā no 2006.gada 1.janvāra. Likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Kohēzijas fonda vadošā iestāde izvērtē projektu iesniegumus.

Kohēzijas fonds ir viens no Eiropas Savienības reģionālās politikas finanšu instrumentiem, kura mērķis ir izlīdzināt valstu starpā pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības. Kohēzijas fonds tika izveidots, lai veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Kopienā, finansiāli atbalstot projektus, tehniski un finansiāli neatkarīgus projektu stadijas un vienotu veselumu veidojošu projektu grupas vides aizsardzības un transporta infrastruktūras tīklu jomā.

FM: Par preču atpakaļizvešanas pieteikšanas kārtību

Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par muitošanas režīma – preču atpakaļizvešanas – pieteikšanas kārtību.

MK noteikumu projekts nosaka dokumentus, kas izmantojami kā paziņojums par preču atpakaļizvešanu, un tajos norādāmās ziņas, kā arī muitas iestāžu kompetenci, pieņemot paziņojumu par preču atpakaļizvešanu.

Noteikumi paredzēs, ka, lai pieteiktu preču atpakaļizvešanu, persona muitas iestādē, kuras kontrolē atrodas atpakaļizvedamās preces, iesniedz šādu informāciju: fiziskas personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai komersanta firmu un reģistrācijas numuru uzņēmumu reģistrā; preču, kurām tiks piemērota preču atpakaļizvešana aprakstu, kombinētās nomenklatūras kodu un preču skaitu; preču atpakaļizvešanas laiku; transporta līdzekļa, ar kuru preces tiks atpakaļizvestas, veidu un numuru; iepriekšējā muitas iestādē iesniegtā dokumenta veidu, numuru, datumu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi

Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi””.

Noteikumu projekts precizē to personu loku, kurām tiek atlīdzināti izdevumi, kas saistīti ar darba (dienesta) un mācību komandējumiem, nosakot, ka minētie izdevumi tiek kompensēti ne tikai Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” 1.punktā uzskaitītajām personām, kuras ir algas nodokļa maksātājas, bet arī Latvijas Republikas augstākās izglītības institūciju pilna laika studējošajiem, kuri nav algas nodokļa maksātāji.

Pašlaik, nosūtot komandējumā studējošo, kurš nestrādā, nav iespējams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā viņam segt ar komandējumu saistītos izdevumus. Augstskolas meklē citas iespējas – studējošajiem izmaksā vienreizēju atlīdzību, kas augstskolu budžetiem rada papildu izdevumus. Noteikumu projekts sagatavots pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes ierosinājuma. Izglītības un zinātnes ministrija ir konsultējusies ar Finanšu ministriju, kura konceptuāli atbalsta nostāju, ka Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” attiecina uz gadījumiem, kad izglītības iestāde apmaksā ceļa izdevumus un dienas naudu studentiem, kas piedalās starptautiskās sacensībās u.tml.

Noteikumu projekta īstenošana neradīs fiskālu ietekmi uz valsts budžetu, jo nepalielina komandējumu skaitu, bet paplašina to personu loku, kurām tiek atlīdzināti izdevumi, kas saistīti ar komandējumiem.

IZM: Par izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācijas kārtību

Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta noteikumos Nr.612 “Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus””.

Līdz šim bija noteikts, ka lēmumu par izglītības iestādes akreditāciju, izglītības programmu akreditāciju un izglītības iestādes vadītāja atestāciju pieņem Izglītības un zinātnes ministrija un izglītības programmas akreditācijas lapu, izglītības iestādes akreditācijas lapu un atestācijas apliecību paraksta Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgā amatpersona.

Grozījumi paredz, ka atbilstošos lēmumus pieņem Vispārējās izglītības akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju atestācijas komisija un izglītības programmas akreditācijas lapu, izglītības iestādes akreditācijas lapu un atestācijas apliecību paraksta Vispārējās izglītības akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju atestācijas komisijas priekšsēdētājs.

IZM: Par Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes Matemātikas institūta reorganizāciju

Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes Matemātikas institūts” reorganizāciju”.

Rīkojuma projekts, kas sagatavots saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 21.panta otro daļu un likuma “Par bezpeļņas organizāciju” 14.panta pirmo daļu, paredz reorganizēt Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo bezpeļņas organizāciju valsts zinātnisko iestādi “Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes Matemātikas institūts” un ar 2006.gada 15.maiju pievienot to Latvijas Universitātes aģentūrai “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts”.

2006.gada 3.martā institūta zinātnieku kopsapulce pieņēma lēmumu atbalstīt institūta reorganizāciju, iekļaujot to Latvijas Universitātes aģentūras “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” sastāvā. 2006.gada 28.martā institūta Dome nolēma atbalstīt institūta reorganizāciju un tā iekļaušanu Latvijas Universitātes aģentūras “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” sastāvā. 2006.gada 27.martā Latvijas Universitātes Senāts pieņēma lēmumu Nr.165 atbalstīt institūta reorganizāciju, iekļaujot to kā atsevišķu laboratoriju Latvijas Universitātes aģentūras “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” sastāvā. 2006.gada 28.martā Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts pieņēma lēmumu Nr.4.4. atbalstīt institūta reorganizāciju, iekļaujot to Latvijas Universitātes aģentūras “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” sastāvā.

IZM: Par Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūta reorganizāciju

Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūts” reorganizāciju un valsts aģentūras “Elektronikas un datorzinātņu institūts” izveidi”.

Rīkojuma projekts paredz uzsākt Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūts” reorganizāciju un ar 2006.gada 1.maiju izveidot valsts aģentūru “Elektronikas un datorzinātņu institūts”, aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Izglītības un zinātnes ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību.

Institūta Padome 2006.gada 15.marta sēdē pieņēma lēmumu Nr.2 reorganizēt Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūtu par valsts aģentūru.

Aģentūras darbības mērķis atbilstoši valsts noteiktajai zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikai ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu informācijas tehnoloģiju un ar tām saistīto zinātnes virzienu ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

Jānis Kutraitis, Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

IZM: Par tulkošanas un terminoloģijas centra nolikumu

Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumos Nr.826 “Valsts aģentūras “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” nolikums””.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.70 26.§) “Par tulkošanas problēmām Eiropas Savienības institūcijās” 9.punktu, lai precizētu valsts aģentūras “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” funkcijas koordinēt konsultatīvas palīdzības sniegšanu Eiropas Savienības tulkošanas dienestiem un veikt tulkoto dokumentu valodas un terminoloģijas ekspertīzi. Grozījums ļaus valsts aģentūrai “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” atbilstoši veikt minētos uzdevumus, kas līdz šim nebija tās kompetencē. Šāda atbildīgās institūcijas noteikšana par tulkošanas jautājumu koordinēšanu ievērojami uzlabos sadarbību starp Latvijas Republikas un Eiropas Savienības iestādēm tiesību aktu tulkošanas un terminoloģijas jautājumos, kā arī ļaus valsts aģentūrai “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” veikt latviešu valodā tulkoto tiesību aktu kvalitātes pārbaudes pēc valsts pārvaldes iestāžu pieprasījuma.

IZM: Par mežzinātnes institūta “Silava”” nolikumu

Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Mežzinātnes institūts “Silava”” nolikums”.

Noteikumu projekts nosaka, ka valsts aģentūra “Mežzinātnes institūts “Silava”” ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras pārraudzība tiek īstenota ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību.

Institūta darbības mērķis ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu meža nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

Noteikumu projekts nosaka institūta galvenās funkcijas, uzdevumus un tiesības, institūta pārvaldi, konsultatīvās padomes izveidi, institūta finanšu līdzekļus un mantu, institūta darbības tiesiskuma nodrošināšanu un pārskatu sniegšanas kārtību.

IZM: Par Bebrenes pagasta attīrīšanas iekārtu un izbūvju nodošanu Ilūkstes novada pašvaldības īpašumā

Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Bebrenes pagasta attīrīšanas iekārtu un izbūvju nodošanu Ilūkstes novada pašvaldības īpašumā”.

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, ņemot vērā Ilūkstes novada domes 2005.gada 26.maija sēdes protokola Nr.7 §39 izrakstu “Par lūgumu nodot valsts nekustamo īpašumu Bebrenes pagastā Ilūkstes novada domes īpašumā pašvaldībai”.

Ilūkstes novada dome ir sākusi īstenot projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Ilūkstes novada Šēderes, Pašulienes, Raudas, Pilskalnes, Doļnajas, Dubezera un Beberenes ciemos”, tādēļ Bebrenes ciemā paredzēta jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve. Pārņemamais objekts nodrošinās likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā paredzētās valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās funkcijas izpildīšanu – organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija).

Nododamais valsts nekustamais īpašums ir Bebrenes profesionālās vidusskolas lietojumā, un tajā ietilpst attīrīšanas stacijas ēka un nosēddīķis, kas izvietoti uz zemesgabala 9300 m² platībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.septembra rīkojuma Nr.717 “Par Zemkopības ministrijas valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā” 1.49.apakšpunktu zemesgabals 0,93ha platībā un attīrīšanas stacijas ēka Daugavpils rajonā, Bebrenes pagastā, attīrīšanas iekārtas ir ierakstīti Bebrenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā.

Bebrenes profesionālā vidusskola atbalsta Ilūkstes novada pašvaldības lūgumu pārņemt pašvaldības īpašumā bez atlīdzības attīrīšanas iekārtas ar piekrītošo zemesgabalu, jo skolai trūkst naudas līdzekļu attīrīšanas iekārtu uzturēšanai, atjaunošanai un saglabāšanai.

Jānis Kutraitis, Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

LM: Par materiālo atbalstu bezdarbnieku modulārajā apmācībā

Lai nodrošinātu materiālo atbalstu bezdarbnieku kvalifikācijas paaugstināšanas un darba tirgum nepieciešamo iemaņu apguves laikā, Labklājības ministrija (LM) plāno nodrošināt 25 latu stipendiju tiem bezdarbniekiem, kuri piedalīsies modulārajā apmācībā.

To paredz Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē izsludinātie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā piešķirama stipendija, īres un transporta izdevumu kompensācija bezdarbnieka profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un nosakāms stipendijas un kompensācijas apmērs.

Lai īstenotu šo LM ieceri, vēl ir jāpieņem grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.

Līdz šim, piedaloties modulārajā apmācībā, bezdarbnieki nesaņēma materiālu atbalstu, taču atbilstoši plānotajiem grozījumiem šogad no nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem paredzēts piešķirt stipendiju, kas ir 62% no kopējās bezdarbnieku apmācības stipendijas. Šogad tā tiks nodrošināta no Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā “Apmācības bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas nodrošināšanai” paredzētajiem līdzekļiem.

Saskaņā ar noteikumu projektu stipendija tiek plānota kā bezdarbnieka uzturēšanās izdevumi izglītības ieguves vietā vidēji 1,9 lati dienā. Stipendiju izmaksai šogad nepieciešami vairāk nekā 255 000 latu. Plānots, ka šogad šo materiālo atbalstu saņems vairāk nekā 6 000 bezdarbnieku.

Savukārt, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, visi iepriekšminētie pasākumi tiks finansēti no valsts pamatbudžeta, kompensējot tos ar aktīvo nodarbinātības pasākumu finansējumu.

LM speciālisti norāda, ka konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu ietvaros Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bezdarbnieki un darba meklētāji var saņemt individuālas konsultācijas, apmeklēt lekcijas, seminārus, kā arī piedalīties mācību kursos un modulārajā apmācībā.

Kopš pagājušā gada augusta NVA darbojas 21 modulārās apmācības modelis, kuros bezdarbnieki un darba meklētāji var apgūt pamatprasmes un iemaņas uzņēmējdarbībā un pašnodarbinātības uzsākšanai. Vienas apmācības jeb moduļa ilgums nepārsniedz 150 akadēmiskās stundas (viena akadēmiskā stunda ir 45 minūtes).

Pēc LM rīcībā esošās informācijas, modulārajā apmācībā kopš 2004.gada oktobra iesaistījušies vairāk nekā 15 000 bezdarbnieku un darba meklētāju. Visvairāk mācību laikā bezdarbnieki vēlas apgūt datorzinības un angļu valodu.

Kopumā modulārajā apmācībā bezdarbnieki var papildināt zināšanas latviešu, angļu un vācu valodās, datorzinībās, projektu vadībā, iegūt B, C, D1, D, E kategorijas autovadītāju un traktortehnikas vadītāja apliecības, iegūt iemaņas lietvedības un biroja darba organizācijā, praktiskajā mārketingā (pārdošanas prasmes), kā arī iepazīties ar Eiropas Savienības struktūrfondu piedāvāto atbalstu komercdarbības uzsākšanai laukos.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu

Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē izskatīja Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumprojektu. Izstrādātais likumprojekts nosaka informācijas sistēmas izveidošanas un darbības principus, tajā uzkrājamos datus, to sniedzējus un viņu atbildību, tiesības un pienākumus, datu avotus, datu izsniegšanu, izmantošanu un sistēmas finansēšanas kārtību.

Pašlaik apgrūtināto teritoriju, to robežu un objektu, kuriem nosaka apgrūtinātās teritorijas, datu informācija atrodas dažādu institūciju pārziņā, nav arī noteikti vienoti principi informācijas par apgrūtinātajām teritorijām uzkrāšanā, un tā tiek uzkrāta atšķirīgā veidā.

Līdz ar to informācijas apmaiņa ir apgrūtināta, dažkārt pat neiespējama, jo uzkrātā informācija nav savietojama bez papildu apstrādes un papildu resursu ieguldījumiem.

Izstrādātā likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar aktuālu, publiski pieejamu un ticamu informāciju par apgrūtinātajām teritorijām un apgrūtinājumus izraisošajiem objektiem. Mērķa sasniegšanai likumprojekts paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu, tajā uzkrājot telpiskos un teksta datus par visu valsts teritoriju.

Apgrūtināto teritoriju lielāko īpatsvaru veido aizsargjoslas, ko nosaka Aizsargjoslu likums. Pārējās apgrūtinātās teritorijas nosaka Būvniecības likums, Civillikums, likumi “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, “Par zemes dzīlēm”, “Par piesārņojumu”, Sugu un biotopu aizsardzības likums un Zvejniecības likums.

Aizsargjoslu likums paredz izveidot Aizsargjoslu datu bāzi, kurā uzkrātie dati veidos aptuveni 70% no kopējās informācijas par visām valstī esošajām apgrūtinātajām teritorijām. Gan no lietotāju, gan datu turētāju viedokļa būtu lietderīgi esošo normatīvo regulējumu paplašināt, pieņemot likumprojektu par jaunas, visaptverošas informācijas sistēmas izveidi, kurā būtu nodrošināta informācijas uzkrāšana vienotā sistēmā. Pēc šāda risinājuma maksimāli tiktu optimizēts arī pieejamo resursu izlietojums, uzskata likumprojekta autori.

Aizsargjoslu datu bāze, kuras izveidi deleģē Aizsargjoslu likums un ko uzturēs Valsts zemes dienests, varētu būt šīs informācijas sistēmas daļa. Likumprojekts paredz, ka informācijas sistēmas pārzinis būs Valsts zemes dienests, teikts likumprojekta anotācijā.

Aizsargjoslu likums nosaka arī kārtību, kādā tiks segti izdevumi par aizsargjoslu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšana zemes robežu plānā un īpašuma tiesību aprobežojumu ierakstīšana zemesgrāmatā. Citi apgrūtinājumus nosakošie likumi šādu deleģējumu neparedz, tādēļ minētās kārtības pieņemšana nostādīs atšķirīgā tiesiskā situācijā tos nekustamā īpašuma īpašniekus, kuru īpašumtiesības ir aprobežotas uz citu apgrūtinājumus izraisošu likumu pamata. Pieņemot likumprojektu un tajā ietverot atbilstošu deleģējumu, tiktu izlīdzināta tiesiskā situācija visiem nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuru īpašumtiesības ir aprobežotas uz normatīvā akta pamata, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekta autori uzskata, ka apgrūtināto teritoriju uzkrāšana vienotā sistēmā labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecību un sabiedrību kopumā. Uzkrāto datu izmantošanas rezultātā paaugstināsies tirgus dalībnieku un sabiedrības locekļu informētība par apgrūtinātajām teritorijām.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par Zemkopības ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2010.gadam

Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē šodien izsludināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto “Zemkopības ministrijas darbības stratēģiju 2007. – 2010.gadam”, kurā atspoguļoti ZM mērķi, darbības virzieni, to īstenošanas programmas un nepieciešamais finansējums.

ZM misija ir rūpēties par drošu pārtiku iedzīvotājiem, sekmēt laukos dzīvojošo cilvēku labklājību un nodrošināt priekšnoteikumus ilgspējīgai Latvijas dabas resursu apsaimniekošanai. Savukārt ZM pamatvērtība ir cilvēki – nozarē strādājošie un sabiedrība kopumā.

ZM kompetences nozares ir lauksaimniecība, pārtikas aprite, lauku attīstība, meža un zivsaimniecības attīstība. Zemkopības ministrija izstrādā šo nozaru politiku, organizē un uzrauga to īstenošanu, kā arī pārstāv šo nozaru intereses valsts attīstības un citu nozaru politikas dokumentos.

Stratēģijā minēts, ka ZM sev deleģēto funkciju izpildi un izvirzīto mērķu sasniegšanu nodrošinās, realizējot piecus darbības virzienus – pārtikas drošība un kvalitāte, dzīvnieku veselība, lauku uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, cilvēkresursu attīstības veicināšana laukiem, kā arī dabas resursu ilgspējības saglabāšana un nozaru pārvaldība.

Šie darbības virzieni tiks īstenoti ar deviņām budžeta programmām un tām pakārtotām apakšprogrammām – pārtikas drošība un kvalitāte, dzīvnieku veselība un valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai, sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā. Tāpat darbības virzieni tiks īstenoti ar Eiropas Savienības fondu finansējumu lauku, lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstībai, cilvēkresursu attīstībai, meža, zivju, zemes resursu ilgspējības saglabāšanai, kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku resursu aizsardzībai, saglabāšanai un aprites uzraudzībai, kā arī politikas plānošanai, īstenošanai un uzraudzībai.

Stratēģija tiks realizēta ar ZM un tās padotībā esošo institūciju ikgadējo darba plānu starpniecību. Tās īstenošanu un uzraudzību nodrošinās nozīmētie darbības virzienu vadītāji – valsts sekretāra vietnieki un programmu vadītāji – departamentu direktori. Kā atskaitīšanās instrumenti tiks izmantotas atskaites par darba plānu izpildi, gada publiskais pārskats un ikgadējais ziņojums Ministru kabinetam par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, politiku un darbības rezultatīvo rādītāju izpildi. Iekšējā audita departaments saskaņā ar iekšējā audita stratēģisko plānu veiks iekšējos auditus par dažādiem darbības stratēģijas īstenošanas un uzraudzības nodrošināšanas aspektiem.

ZM: Par piena kvotas pirkšanas un pārdošanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, šo kvotu administrēšanas un kontroles kārtība, kā arī soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtībā”, ko izsludināja Valsts sekretāru 13.aprīļa sanāksmē.

Normatīvā akta projektā tiek svītroti nosacījumi, kas attiecas uz piena kvotu nomas un dāvinājuma darījumiem, kas nozīmē, ka līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā vairs nevarēs veikt šādus darījumus. Turpmāk būs iespējams veikt tikai piena kvotas pirkšanu un pārdošanu, pārveidošanu, kā arī varēs atteikties no piena kvotas un pieprasīt kvotu no valsts rezerves.

Līdz šim, piesakoties uz piena kvotām no valsts rezerves, bija jāizpilda viens no trim nosacījumiem. Grozījumi normatīvajā aktā paredz saglabāt noteikumos tikai vienu nosacījumu – no valsts rezerves ražotājam piešķir piena kvotu vai palielina tās apjomu, ja piena ražotāja ganāmpulks ir reģistrēts dzīvnieku un ganāmpulku reģistrā un piena ražotājs ir izpildījis vismaz 70% no viņam piešķirtās līdzšinējās piegādes un/vai tiešās tirdzniecības kvotas.

Precizēti arī nosacījumi soda naudas samaksai – piena ražotājs soda naudu par iepriekšējā kvotas gadā pārsniegto piena kvotu līdz 1.augustam samaksā piena pircējam piegādes kvotas pārsniegšanas gadījumā, bet tiešās tirdzniecības kvotas pārsniegšanas gadījumā un piena pircēja darbības pārtraukšanas gadījumā – Lauku atbalsta dienestam.

Piena kvotu pirkuma darījumus turpmāk varēs veikt kārtējā kvotas gadā līdz 15.februārim, līdz šim – 1.janvāris.

Grozījumi arī paredz, ka turpmāk piena paraugu testēšana jāveic akreditētā trešās puses laboratorijā, kuras akreditācijas sfērā iekļauta piena fizikāli ķīmiskā un mikrobioloģiskā testēšana. Testēšana jāveic ne retāk kā divas reizes mēnesī. Līdz šim normatīvajā aktā nebija noteikts ne piena pārbaudes biežums, ne trešās puses laboratorija, kas šobrīd Latvijā ir SIA “Piensaimnieku laboratorija”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa